Atslēgvārdi:

Cik ilgtspējīga ir vēlēšanās aizstāvēt patērētāju intereses?

Ūdens, kanalizācijas pakalpojumu un siltuma tarifi, īres, māju apsaimniekošanas, transporta pakalpojumu izmaksas. Cik daudzi no mums par to interesējas? Būtībā taču katrs, kad apmaksā rēķinus. Tomēr cik daudzi iedziļinās tarifu politikā, to pamatotībā, pakalpojumu kvalitātē? Šie jautājumi ir darba lauks nevalstiskajām interešu aizsardzības organizācijām.

Iesaki citiem:

Rēzeknes Patērētāju interešu aizsardzības klubs realizē Sorosa fonda - Latvija finansiāli atbalstīto projektu “Iedzīvotāju piedalīšanās lēmumu pieņemšanas procesā ūdens un kanalizācijas jautājumos”. Pirmais, ko pamanām - likumi valstī ir vienādi, bet tarifu politika dažādās pilsētās būtiski atšķiras. Var jau teikt, ka iemesls meklējams tikai ekonomiskajos faktoros, tomēr ļoti būtisks apstāklis ir arī konkrētās pilsētas iedzīvotāju aktivitāte un profesionāla pieeja savu interešu aizstāvībai.

Rēzeknē Patērētāju interešu aizsardzības klubs veiksmīgi darbojas nu jau sešus gadus. Pašvaldība vienmēr ir ņēmusi vērā kluba aktīvistu priekšlikumus. Kā mēs to panācām? Iespējams, ar savu entuziasmu, jo kluba kodolu veidoja daudzbērnu māmiņas un citas sievietes, kurām bija svarīga bērnu nākotne. Lai saprastu, ko tarifu paaugstināšana nozīmē mūsu ģimenēm, pietika ar elementāram matemātikas zināšanām. Saņēmām atbalstu arī no vietējā laikraksta “Rēzeknes vēstis” un Monopoldarbības uzraudzības komitejas Latgales nodaļas.

Rēzeknes Patērētāju interešu aizsardzības kluba panākums ir metodiski tipisks un to var definēt kā lielākās sabiedrības daļas un atsevišķas entuziastu grupas interešu saskaņu. Kā piemēru minēšu mūsu pirmo prasību, kas bija par apgaismojuma apmaksas sistēmu koplietošanas telpās. Pilsētas dome bija paredzējusi reglamentētu maksu atkarībā no ģimenes locekļu skaita, bet mēs ierosinājām uzskaitīt patērēto enerģiju katrā koplietošanas telpā un maksu sadalīt uz ģimeņu skaitu, kuras šo telpu lieto. Mūsu piedāvājums tika uzņemts kā absurds, jo prasītu no pašvaldības pārāk lielus ieguldījumus, taču jautājuma izlemšanu atlika uz nākamo sēdi, un šo laiku mēs izmantojām, lai savāktu aptuveni 700 parakstus par labu mūsu risinājumam un sagatavotu atbildes uz visiem tehniska rakstura jautājumiem. Nākamajā domes sēdē tika pieņemts mūsu risinājums, un tas ir spēkā vēl šodien. Tā klubs ieguva savu vārdu, un arī visas nākošās prasības tika tehniski pamatotas un veiksmīgi realizējās[1]. Rezultātā tarifu politika Rēzeknē arī šodien ir pietuvināta iedzīvotāju maksātspējai.

Tomēr katrai nūjai ir divi gali. Zemi tarifi pilsētā - vāja uzņēmuma rentabilitāte. Dažos gadījumos to varētu definēt arī kā mazefektīvu saimniecisku rīcību. Tagad Rēzekne ir lielu pārmaiņu priekšā, saimnieciskie uzņēmumi vēlas strauji mainīt tarifu politiku, sadārdzinot pakalpojumus. Cik tas ir nepieciešams? Grūti izvērtēt. Labi būtu, ja iedzīvotāji izteiktu vēlēšanos piedalīties tarifu izvērtēšanā kopā ar Latgales reģionālo Sabiedrisko pakalpojumu regulatoru. Rēzeknes Patērētāju interešu aizsardzības klubs gan vairs savu vērtējumu nesniegs, jo regulatorā strādā viena no mūsu kluba dibinātājām un tātad mums šis darbs vairs nav jādara sabiedriskā kārtā. Tarifu jautājumus vairs neizlems pašvaldību deputāti, bet profesionāla komanda. Kāpēc lai mēs tai neuzticētos? Bet ja arī neuzticēsimies? Kādas tad ir mūsu iespējas šodien?

Kluba biedri, kuri darbu nav zaudējuši, kļuvuši vairāk atkarīgi no saviem darba devējiem. Kurš gan grib savas ārpusdarba aktivitātes dēļ zaudēt pamatiztiku? Tie, kuri šobrīd ir bez darba, nav pasargāti no depresijas, tāpēc arī labprāt paliek novērotāja lomā. Esam gatavi parunāties draugu pulciņā, bet rakstiski noformulējot savu prasību, publicēt to presē, iesniegt valsts vai pašvaldības iestādē vairs neredzam jēgu. Ir jau žēl, ka tā, jo dzīvē ir tikai divas iespējas - vai nu sabiedrisko politiku veidojam paši, vai jāpiekrīt visam, ko mūsu vietā izlēmuši citi!

Tarifu politikas veidošanā Latvijā sevi ir pierādījušas tikai dažas sabiedriskās organizācijas Liepājā, Ogrē, Cēsīs, Balvos, Jelgavā un Rēzeknē. Varbūt drīz daļa no mums vienkārši aizies vēsturē? Kāpēc līdzīgas organizācijas neveidojas un nekļūst populāras visā Latvijā? Mēģinājumi ir bijuši, pēdējo trīs gadu laikā Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija ir organizējusi apmācības seminārus vairāk kā 10 pilsētās, taču bez rezultātiem. Ir atsevišķi atsaucīgi cilvēki, bet cik ir tādu, kuri gatavi uzņemties atbildību ne tikai par sevi, savu ģimeni, bet arī par savu pagalmu, savu pilsētu un savu valsti. Pie tam būtībā bez atlīdzības. Rodas jautājums par motivāciju, jo Latvijā demokrātiskās iespējas patiesībā ir tikai šķietamas, katram no mums jārēķinās arī ar savas darbības sekām. Nevalstiskais sektors ļauj izpausties spilgtākajām personībām, ja vien tās nepārcenšas un pašaizliedzīgi sevi nesadedzina augstākā mērķa dēļ.

Lai aizstāvētu savas intereses, cilvēkam jābūt garā brīvam un materiāli neatkarīgam. Šobrīd visas šīs nozares NVO savu darbību balsta tikai uz ārzemju finansētājiem projektiem! Tas nozīmē, ka lielākā aktīvistu darba laika daļa aiziet jaunu projektu izstrādē un finansējuma piesaistē administratīvajiem izdevumiem. Bet mēs taču ejam uz Eiropas Savienību (ES), kur NVO tiek finansētas valsts programmu ietvaros. Kas notiks ar Latvijas valsts un pašvaldību atbalstu NVO interešu aizsardzības sektoram pēc iestāšanās ES? Jautājuma izlemšana paliks Latvijas lēmējinstitūciju rokās, ES te neko nediktēs, vienīgi samazinās savu finansējumu, jo mēs jau skaitīsimies sasnieguši demokrātijas kalngalus.

Pateicoties ārzemju finansiālajam atbalstam, Latvijā sagatavotas daudz spējīgas personības - sabiedrisko organizāciju vadītāji, projektu vadītāji, konsultanti, lektori, u.c. Tomēr valstī nav perspektīva plānojuma šo cilvēku piesaistīšanai tālākā vietējas nozīmes programmu realizācijā. Ārzemju finansējums samazinās, konkurence starp sagatavotajiem projektu pieteikumiem pieaug. Kas tālāk? Vai sabiedrības piedalīšanās lēmumu pieņemšanas procesā ir mīts vai realitāte mūsu valstī? Interesanti būtu dzirdēt lasītāju viedokli un atsauces uz praktisko pieredzi, kā konkrētiem cilvēkiem ir izdevies reāli ietekmēt situāciju savā pilsētā, un it īpaši, kas noticis pēc tam, vai vēlēšanās turpināt darbu interešu aizsardzības jomā ir ilgtspējīga?

__________________

[1] Vairāk par darba metodēm interešu aizsardzības jomā var uzzināt Nevalstisko organizāciju centra izdevumā par interešu aizsardzību, kur šī pieredze ir apkopota.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!