Foto: racineur
Elektroniskās uzraudzības sistēma pieļauj, ka ieslodzītie pamet cietumu pirms noteiktā soda termiņa izciešanas. Igaunijas pieredze rāda, ka šāda prakse motivē likumpārkāpējus uzlabot savas dzīves kvalitāti.
Pēdējos 10 gadus Igaunijas sodu izpildes sistēma ir saskārusies ar daudziem izaicinājumiem, kas kalpoja par ierosmi sistēmas reformēšanā. Deviņdesmito gadu beigās ir bijušas risināmas vairākas problēmas: cietumu pārapdzīvotība, brīvības atņemšanas soda negatīvā ietekme uz notiesātajiem, jauna veida noziedzīgu nodarījumu parādīšanās, kā arī dārgi izmaksājoša sodu un to izpildes sistēma. Lai risinātu šos jautājumus, Igaunijā 1998. gadā tika uzsākta mērķtiecīga sodu izpildes sistēmas maiņa, kas 2007.gadā sasniedza savu virsotni – darbu uzsāka pilnībā no jauna uzbūvētais Tartu cietums, kā arī tika mainīta pirmstermiņa nosacītas atbrīvošanas sistēma, tai skaitā ieviešot elektronisko likumpārkāpēju monitoringu.
Ieviešot elektronisko uzraudzību Igaunijā, sākotnēji tika izskatīti vairāki varianti, lai noteiktu vislabāko metodes pielietojuma veidu. Visveiksmīgākais no risinājumiem bija elektroniskās uzraudzības piemērošana pirms termiņa atbrīvojamām ar brīvības atņemšanu notiesātajām personām. Tādējādi tika rasta iespēja, izmantojot elektroniskā monitoringa metodi, atbrīvot personas no ieslodzījuma pirms termiņa agrāk – pēc 1/3 vai 1/2 kopīgā soda laika soda izpildes, pretstatā `parastajai` pirmstermiņa atbrīvošanai, kas ir iespējama tikai pēc 1/2 vai 2/3 soda izpildes laika ieslodzījuma vietā. Šāda sistēma ir arī valstij ekonomiski izdevīga, jo, piemēram, Šveicē viena diena cietumā izmaksā 250 EUR, bet diena, kas pavadīta uzraudzībā ar aproci – 50 EUR.
Soda izpildes process tiek veidots tā, lai ikviens ieslodzītais tiktu ne tikai uzraudzīts, bet arī iepazīts, tam tiktu novērtēti uzvedības un personības attīstības riski un vajadzības, kā arī nodrošināta individuāla pieeja visā brīvības atņemšanas soda izpildes gaitā. Lai minēto īstenotu, katram ieslodzītajam ir sava kontaktpersona, jeb kontaktieris. Kontaktpersona ir cietuma administrācijas darbinieks, kura pienākumos ir ne tikai ieslodzītā fizisko, bet arī emocionālo un tiesisko vajadzību organizēšana. Kontaktpersona ir speciālists, kurš vislabāk pazīst notiesāto, zina viņa individuālo situāciju, palīdz kārtot pirmstermiņa atbrīvošanas lietas, organizēt īslaicīgās un ilglaicīgās tikšanās. Igaunijas cietumu speciālisti atzina, ka kontaktpersonas ir atslēgas pozīcija cietumā – faktiski viss notiesātās personas soda izpildes process tiek vadīts no viņu puses un tā veiksme ir atkarīga no šo speciālistu profesionalitātes.
Kā un ko izvēlas uzraudzīt elektroniski
Elektroniskā uzraudzība tiek piemērota personām, kurām nav augsti uzvedības riski. Riska novērtējums ieslodzītajiem tiek veikts vismaz divas reizes: ienākot cietumā un tad, kad tiek gatavoti materiāli tiesai par pirmstermiņa nosacītu atbrīvošanu. Risku novērtējumā tiek vērtētas ziņas par ieslodzītā paziņu loku, psiholoģisko attieksmi, draugiem, tuviniekiem, par atkarībām un citām tieksmēm, tai skaitā uz pašnāvību; azartspēlēm, domāšanas veidu, agresivitāti, pārliecību un tamlīdzīgi.
Cietuma kontaktpersona informē ieslodzīto par viņa pirmstermiņa atbrīvošanās iespējām, gan raugoties no vispārīgā tiesību normu regulējuma, gan no soda izpildes gaitas konkrētajam ieslodzītajam. Johvi pilsētā esošās Kriminālās uzraudzības institūcijas uzraugs Ain Nutov norāda, ka elektroniskās uzraudzības veiksmes stāsti ir atkarīgi no tā, cik labi uzraugāmais izprot nosacījumus, kas viņam ir obligāti jāizpilda. Iesniegumu par pirmstermiņa atbrīvošanu raksta pats ieslodzītais, tāpēc ja šie nosacījumi tiek pienācīgi skaidroti un no notiesātās personas puses tiek pieņemts informēts un apzināts lēmums, tad soda izpildes veida nomaiņai ir pozitīva ietekme.
Papildus personas uzvedības risku izvērtēšanai, probācijas speciālists apmeklē potenciālā pirmstermiņa atbrīvojamā dzīves vietu, lai pārliecinātos, vai šajā mītnē ir elektrība, nepieciešamie apstākļi mobilās saziņas līdzekļu lietošanai, vai ieslodzītajam ir patiesi atļauts šeit dzīvot un vai vispārējie sadzīves apstākļi ir atbilstoši. Ja nav iespējams nodrošināt nepieciešamās prasības, persona netiek atbrīvota un pavada cietumā pilnu soda laiku.
Ja visas prasības tiek izpildītas un iegūtie rezultāti pieļauj uzsākt pirmstermiņa atbrīvošanas procedūru, tiek noformēti dokumenti un tie tiek sūtīti uz tiesu, kas lemj par pirmstermiņa atbrīvošanu ar elektronisko uzraudzības ierīci no 1 mēneša līdz vienam gadam. Ain Nutov norāda, ka Igaunijas praksē tiesa parasti elektronisko uzraudzību piemēro uz 6 mēnešiem.
Atbrīvošana
Tajā dienā, kad persona tiek atbrīvota no ieslodzījuma vietas, probācijas speciālists ierodas pie viņa mājās un uzstāda elektroniskās uzraudzības nodrošināšanai nepieciešamās ierīces, kā arī iepazīstina pirms termiņa atbrīvoto personu ar uzraudzības nosacījumiem un kontroles pasākumu kārtību. Pēc nepieciešamības tiek noteikta uzraudzības programma konkrētajai personai un citi atbalsta pasākumi, tai skaitā mājas vizītes un vietējās probācijas iestādes apmeklējumu biežums. Igaunijas probācijas prakse rāda, ka pirmajā nedēļā pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma vietas tiek noteikts adaptācijas periods, kurā atbrīvotajai personai jāuzturas savā dzīves vietā. Vēlāk ik nedēļu tiek nozīmēta viena tikšanās ar probācijas speciālistu uzraudzības dienestā. Uzraudzības pasākumu īstenošanas sākuma posmā pirmstermiņa atbrīvotajām personām ar elektroniskās uzraudzības ierīcēm nav atļauts nodarboties ar sporta nodarbībām un citiem hobijiem, kas saistīts ar atrašanos ārpus noteiktās dzīves vietas. Ja atbrīvotā persona dzīvo viena, probācijas uzraugs atļauj noteiktā laikā šai personai apmeklēt tirdzniecības vietas pārtikas un citu saimniecības preču iegādei, visiem uzraugāmajiem atļauts strādāt un mācīties ārpus mājas, laikā, kas noteikts uzraudzība plānā.
Pirmajā uzraudzības mēnesī speciāli apmācīti uzraudzības dienesta uzraugi iet uz mājas pārbaudēm, lai konstatētu, kā uzraugāmais pilda tam uzliktos pienākumus. Šīs „mājas pārbaudes” pirmajā mēnesī parasti ir pēkšņas un pati uzraugāmā persona par tām netiek informēta. Šāda veida pārbaudes lielāko tiesu notiek dienas laikā un ne vēlāk kā līdz 23:00. Ja pirmā mēneša laikā uzraugāmās personas uzvedībā un pienākumu pildīšanā ir konstatētas problēmas, stingrās uzraudzības laiks, kurās ietilpst mājas pārbaudes, var tikt pagarināts vēl uz vienu mēnesi.
Kriminālā uzrauga pienākums ir arī pārbaudīt vai uzraugāmajam ir legāli ienākumi. Ja ir aizdomas, uzraugs var likt uzrādīt darba līgumu un darba vietu. Neoficiāli strādāt uzraugāmajiem ir aizliegts, bet ja tāds fakts no uzraugāmā puses tiek slēpts un atklājas uzraudzības procesā, uzraugs par to ziņo attiecīgajām iestādēm, kas reaģē uz šīm ziņām. Ja uzraugāmajam nav darba vietas, viņam obligāti jābūt reģistrētam darba biržā.
Līdz šīm Igaunijā lielākajā daļā gadījumu tiek izmantotas tā saucamās radio ierīces, kas var fiksēt tikai to vai persona noteiktā laikā atrodas noteiktajā vietā. Taču pastāv arī gadījumi, kad ir nepieciešams kontrolēt tieši personu pārvietošanos pa dažādiem maršrutiem, šādos gadījumos lietojamas GPRS ierīces, kas darbojas uz citiem tehniskiem pamatiem un ļauj noteikt cilvēka atrašanās vietu, kad tas pārvietojas. Igaunijas praksē šobrīd GPRS ierīces tiek lietotas tikai atsevišķos gadījumos un uz samērā neilgu laiku, jo ar šāda veida ierīcēm uzraudzībai ir dažādi sarežģījumi. Bieži signāls no aproces ir grūti uztverams vai pazūd vispār vietās kur ir sakaru traucējumi, piemēram, zem tiltiem un pazemes satiksmes tuneļos, tāpēc nav iespējams iegūt nepārtrauktas ziņas par uzraugāmās personas atrašanās vietu.
Pirmstermiņa atbrīvoto personu elektroniskais monitorings tiek organizēts caur Monitoringa centru, kas atrodas Tartu cietumā. Tas strādā 24 stundas diennaktī un vienlaikus tajā atrodas ne mazāk kā 2 cilvēki. Ja sistēma reģistrē soda izpildes plāna pārkāpumu kādai no personām, par šo faktu monitoringa centrā ienāk ziņojums, pēc kā centra speciālisti sazinās ar attiecīgo kriminālās inspekcijas uzraugu pēc notiesātā uzraudzības vietas.
Vai tas darbojas?
Igaunijas speciālisti konstatējuši, ka Elektroniskā monitoringa ieviešana ir atstājusi pozitīvu iespaidu uz Igaunijas cietumos ieslodzīto cilvēku skaitu, samazinot to. 2015. gadā plānots, ka elektronisko monitoringu piemēros arī, lai risinātu ģimenes vardarbības gadījumus un kontrolētu aizliegumu personām lietot alkoholu.
Personas, kas atbrīvotas tām piemērojot elektronisko uzraudzību, kopumā ir motivētas nepārkāpt nosacījumus, jo šāda veida atbrīvošana ir pašas personas izvēle un brīva griba, tāpēc uz cietumu personas atpakaļ tiek sūtītas ļoti reti. Elektroniskā aproce bieži vien cilvēkam pirmo reizi dzīvē liek plānot savu laiku un tas vien uzskatāms par pozitīvu ieguvumu.
Igaunijas sabiedrība kopumā atbalsta elektronisko uzraudzību. Šis atbalsts tika panākts ar mērķtiecīgu sabiedrības informēšanas kampaņu, par ieguvumiem sabiedrības drošībai no šāda likumpārkāpēju uzraudzības veida. Pirmā persona ar elektronisko aproci tika atbrīvota Igaunijā 2007.gada 22.maijā, bet kopumā pirmā gada laikā elektroniskai uzraudzībai tikai pakļautas 179 personas. Igaunijas speciālistu pieredze rāda, ka ieslodzīto skaits Igaunijā turpina kristies, jo aizvien vairāk personas gūst iespēju ātrāk atbrīvoties un uzsākt patstāvīgu dzīvi sabiedrībā.