Atslēgvārdi:

Četri gaviļu saucieni saliedētībai 3

Ja arī topošais Nacionālās attīstības plāns būs veltīts Latvijas valsts un visu cilvēku gudrai izaugsmei, tad 2018. gadā Latvijā būs saliedēta un iekļaujoša politiskā nācija.

Iesaki citiem:

Dzīvespriecīgu un atvērtu cilvēku netrūkst ne Eiropā, ne Latvijā. Tas nozīmē, ka attiecības sabiedrībā var būt prieka, ne gaudu pilnas. Daži prieka saucieni ir folklorizējušies — domāju britu rakstnieka Edvarda Morgana Forstera Divus gaviļu saucienus demokrātijai [ 1 ]. Viņaprāt, demokrātija ir laba, jo, pirmkārt, atzīst un novērtē daudzveidību cilvēkos un, otrkārt, pieļauj kritiku. Savukārt esejā Kam es ticu?[ 2 ] rakstnieks uzsver trīs vērtības: toleranci, iejūtību un optimistisku, uz vienošanos vēstu, noskaņojumu cilvēkos. Viņš dod labu padomu sabiedrības pārvaldītājiem: ”Ja nevēlies dzīvi pārvērst juceklī, tad tev ir nepieciešama cilvēkmīlestība un uzticēšanās.” [ 3 ]

Forsters bija starp maniem iedvesmas avotiem, kad šā gada janvārī un februārī, pētot un aptaujājot dažādu kultūru Latvijas cilvēkus, apzinot zinātniskos avotus un politikas plānošanas dokumentus, strādāju pie konkrētu pasākumu kompleksa modelēšanas, kā ar izglītības sistēmas palīdzību veicināt sabiedrības saliedētību Latvijā. Tā ir tapis Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Rīcības plāns saliedētības veicināšanai izglītības nozarē 2012.-2014. gadam, kas patlaban ir nodots sabiedriskajai apspriešanai.


Uzticēšanās un sadarbība

Līdzīgi liberāļu un skeptiķu iecienītajam Forsteram esmu optimiste. Un izglītība ir optimistiska. Izglītību kā darbības filosofiju var skaidrot kā pierādījumos balstītu pārliecību, ka jebkurš cilvēks sev raksturīgā veidā var apgūt un iemācīties to, kas dzīvē ir svarīgs un vajadzīgs. Jāatrod tikai īstais laiks, īstā pieeja un īstie mācību līdzekļi. Īstais skolotājs.

Minēto rīcības plānu IZM sabiedrībai vērtēšanai nodeva īstajā laikā — pirms referenduma[ 4 ], demonstrējot daudzveidīgajām vajadzībām un dažādo kultūru piederību Latvijas iedzīvotājiem elastīgu un atbalstošu pieeju un izmantojot IZM bagātīgos resursus: jaunatnes darba, vispārējās, profesionālās, augstākās izglītības, interešu izglītības un sporta jomas. Īsi plānu var raksturot kā nepieciešamu savstarpējas uzticēšanās vairošanas pasākumu virkni, jo esam nonākuši pie tā, ka neuzticēšanās patiešām rada nevajadzīgu saspīlējumu un konfliktus, ko pirms referenduma vēlreiz uzsvērti demonstrēja liela daļa plašsaziņas līdzekļu, visu cieņu, neatkarīgi no to valodas. Lūk, divi piemēri, kas apliecina Latvijas sabiedrības savstarpējo neuzticēšanos. 2011. gada sabiedriskās domas izpētes dati liecina, ka uzticēšanos citiem cilvēkiem par drošu atzīst vien 2% iedzīvotāju. Savukārt 2011. gada rudens Eirobarometra rezultāti Latvijā norāda negatīvu atšķirīgu kultūras piederību cilvēku saskarsmes situācijas vērtējumu: aptaujātie uzsvēruši attiecību pasliktināšanos pēdējo piecu gadu laikā.

Īsi plānu var raksturot kā nepieciešamu savstarpējas uzticēšanās vairošanas pasākumu virkni, jo esam nonākuši pie tā, ka neuzticēšanās patiešām rada nevajadzīgu saspīlējumu un konfliktus.



Uzticēšanās arhitektūra jeb kanādiešu filosofa Daniela Vainstoka (Daniel Wainstock) piedāvātais izaicinājums — uzticēšanās „būvēšana” sašķeltā sabiedrībā — labi noderēja, modelējot pasākumus rīcības plānam. Vainstoks uzskata, ka saliedētība praksē izpaužas kā sadarbība — rīcība, kurā izpaužas cilvēku izpratne par savu individuālo vēlmju un sabiedriskā labuma saskaņu, kurā pilsonis, kas atšķiras no vairākuma, praktizē savu pilsoņa lomu par spīti etniskajai vai citai atšķirības dimensijai. Saliedētība palīdz pārvarēt krīzes.

Dinamiska saliedētība (atkarīga no politiski ekonomiskajiem mainīgajiem) ir definējama caur uzticēšanos divās pamatnoteiksmēs: pirmkārt, uzticot kādam kaut ko darīt jeb, citiem vārdiem, pilnvarojot un, otrkārt, uzticoties viedoklim, vērtējumam. Pirmā — darīšanas dimensija — praktiski izpaužas politiskajā un sabiedriskajā līdzdalībā: parakstot petīcijas, iniciējot vai piedaloties referendumos, veidojot vietējās attīstības plānus, aktīvi darbojoties biedrībās vai nodibinājumos[ 5 ] u.c.
Tomēr līdzdalība pati par sevi negarantē sabiedrības saliedētību, jo piedalīties var visi, bet ne visiem ir pieejami efektīvai līdzdalībai nepieciešamie resursi: izglītība, valodas, komunikācijas līdzekļi, sociālās prasmes. Tādēļ būtiska ir pārstāvniecība: līdzdalība veicinās saliedētību tikai tad, kad visi sabiedrības locekļi, neraugoties uz savām daudzveidīgajām identitātēm, redzēs, ka viņu grupu pārstāvjiem ir sociālā, ekonomiskā, kultūras un politiskā ietekme.[ 6 ]


Piederība valstij, vide, valoda

Forsters nebija drošs, vai vajadzīgs vēl kāds trešais uzsauciens demokrātijai. Es gan esmu. Man ir cits variants — trīs gaviļu saucieni saliedētībai:

  1. piederība valstij, un tā veidojas, darot un sadarbojoties;

  2. iekļaujoša, daudzveidību atbalstoša vide;

  3. latviešu valoda — uzticēšanās un saprašanās valoda, kuru var apgūt ikviens.



Rīcības plānā saliedētība saprasta un atspoguļota iekļaušanas un līdzdalības dimensijās:

1) Ja cilvēks patlaban nav sabiedriski un politiski aktīvs, nav motivēts mainīt savu un valsts dzīvi uz labu, tad 75% gadījumu šo nostāju var mainīt. Rīcības virzienā Iekļaujošas politiskas un sabiedriskas līdzdalības formas uzsvērta uzticēšanās darbībā, uzticēšanās izplatība, starpgrupu sadarbība, īpaši mazākumam svarīgos jautājumos. Tas notiek, kad, kopā mācoties, apgūstot valodas un sportojot, bērni un jaunieši iepazīst viens otru un izveidojas savstarpēja cieņa un uzticēšanās. Skolā jaunais cilvēks iegūst izpratni par sabiedrību un valsti, apgūst prasmes ietekmēt savu un valsts dzīvi, kritiski izvērtēt politiskos procesus. Savukārt jaunatnes darbs, neformālā un interešu izglītība un brīvprātīgais darbs rada kopā būšanas un jaunrades vidi. Sports saliedē gan sportistus, gan līdzjutējus, un komandu sports ir lieliska demokrātijas skola. Starp konkrētiem pasākumiem minama e-līdzdalības un pilsonisko prasmju tālmācības formu attīstība; atbalsts mazākumtautību un latviešu pārstāvēto biedrību un nodibinājumu kopīgām iniciatīvām neformālajā izglītībā un jaunatnes darbā; Naturalizācijas partnerības starp valsti un iedzīvotāju—nepilsoni pilsonības ieguves veicināšanai; latviešu un mazākumtautību skolu partnerības; sporta metožu integrēšana saliedētības sekmēšanai iniciatīvu ciklā Futbols, hokejs, basketbols , bobslejs pret diskrimināciju.

2) Ja cilvēks nav etniskais latvietis, nav te piedzimis un uzaudzis, vai ir atceļojis no ārvalstīm, vai arī viņa rīcības un mācīšanās spējas nav tādas pašas kā vairumam cilvēku, tad izglītībā vai darba vietā viņam palīdzēs — atbalstīs un sapratīs. Rīcības virziens Iekļaujoša, daudzveidību atbalstoša sociālā vide iekļauj pasākumus, kuros vairākums mācās uzticēties, savukārt mazākums ceļ pašapziņu un iegūst “balsi”. Vēlos izcelt sekojošo: starpkultūru izglītības ieviešana visos vispārējās/profesionālās izglītības līmeņos; dažādības vadības studiju kursi/moduļi augstākajā un profesionālajā pilnveidē; dažādības vadības vadlīniju izveide un ieviešana publiskajā pārvaldē; regulāra statistikas datu vākšana par diskriminācijas izpausmēm pret dažādu sabiedrības grupu pārstāvjiem; atbalsta sistēma skolēniem ar īpašām izglītības vajadzībām, tajā skaitā imigrantu, repatriantu, romu izcelsmes skolēniem (t.sk. skolotāju palīgi, nauda seko īpašā atbalsta nodrošināšanai).

3) Ja cilvēks vēl neprot latviešu valodu, tad viņš to var iemācīties. Rīcības virziens Latviešu valodas kā saziņas līdzekļa pieejamība, apguves formu dažādība piedāvā jaunu latviešu valodas tēlu: tā ir uzticēšanās un saprašanās valoda, kuras apguve pieejama visiem. Pasākumi ietver daudzveidīgas, elastīgas, personas valodas līmenim atbilstošas latviešu valodas apguves formas (bilingvālās izglītības metodikas pilnveide, valodas un satura integrācijas kompetences apguve pedagogiem, pieaugušajiem diasporā un nepilsoņiem — tiešsaistes mācību līdzekļi, mācības darba vietā u.c.)


Latgale — saliedēta un savdabīga

Ceturtā gavile būtu: savdabīga un saliedēta Latgale, kur tradicionālā latgaliskā kultūra un mūsdienīga izglītība rosina radošus uzņēmējdarbības risinājumus. Ir pabeigts pasākumu plānojums rīcības virzienā Savdabīga un saliedēta Latgale, ko jau izskatījuši un papildinājuši aktīvie latgalieši.

Pasākumu īstenošana notiks starpnozaru sadarbībā, integrējot izglītības, ekonomikas, vides un reģionālās attīstības jomu resursus. Tie ietvers daudzveidīgu metodisku un informatīvu atbalstu latgaliešu valodas un kultūrvides saglabāšanai un attīstībai, tostarp muzejpedagoģijas programmām, vietēju daudzfunkcionālu centru — kopienu skolu — iniciatīvas uzņēmējdarbības pamatu apmācībai kultūrvides radošai iekļaušanai uzņēmējdarbības risinājumos[ 7 ] , „prasmju skolas” cilvēkiem ar zemu izglītību un sociālajām prasmēm un citas neformālās izglītības iniciatīvas; trīsvalodīgu (latgaliešu, latviešu, krievu) dažādām auditorijām pieejamu informāciju reģionālajos plašsaziņas līdzekļos par jaunām likumdošanas iniciatīvām un līdzdalības iespējām; jauniešu uzņēmējdarbības iniciatīvu — mācību firmu kustības — veidošanu reģionā un citus pasākumus. Lai Latgalē sekmētu pieejamu un elastīgu latviešu valodas apguves formu attīstību, izmantojot Daugavpils Bilingvālās izglītības centra un Rēzeknes augstskolas resursus un pieredzi, plānots īstenot gan latviešu valodas mācības darba vietā, gan vietējiem nepilsoņiem adresētas latviešu valodas un naturalizācijas motivācijas veicināšanas programmas.

Plānots īstenot gan latviešu valodas mācības darba vietā, gan vietējiem nepilsoņiem adresētas latviešu valodas un naturalizācijas motivācijas veicināšanas programmas.



Rīcības plāna saturiskajiem virzieniem pievienoti divi atbalsta rīcības virzieni ar noteiktām funkcijām: pētījumi un monitorings, kam jānodrošina pasākumu caurspīdīgums, sekošana plāna izpildei un vajadzīgās korekcijas, izpratnes vairošana par mazākumu, aizspriedumu dekonstrukcija, pasākumu izvērtējums, kompetents atbalsts ieviesējiem, un sabiedriskās attiecības, kuru uzdevums: izmantojot plašsaziņas līdzekļu iespējas, ietekmēt starpgrupu attiecības lielākas uzticēšanās virzienā — lai rezultātā uzticēšanos veicinoša darbība būtu prestiža, bet uzticēšanos graujoša — nosodāma, reputāciju bojājoša.


Man ir sapnis...

Kā izvērtēt rīcības plāna sasniegumus 2014. gadā? Par galveno veiksmes kritēriju uzskatāms uzticēšanās pieaugums sev un līdzcilvēkiem vismaz par 20% jauniešu vecuma grupā un vismaz par 12% pārējās vecuma grupās, savukārt uzticēšanās valstij — vidēji vismaz par 10%. Jāņem vērā, ka ne jau šie pasākumi vien ietekmē politiskās attieksmes un riski pastāv: ja virzība citās politikas jomās (labklājība, kultūra, ārlietas) būs pretrunīga izglītības nozares atvērtajai un iekļaujošajai nostājai, tad sekmes būs mazākas. Skaidrs, ka risku novēršanai ministrijām, kas atbildīgas par šo horizontālo tēmu, jāstrādā, pirmkārt, cilvēku labā, balstoties iedzīvotāju vajadzībās, un saskaņoti.

Vēl ir pilnīgi skaidrs, ka valsts viena pati bez nevalstiskā sektora un akadēmiskās vides atbalsta saliedētības uzdevumu neatrisinās. Bet, ja konkrēti par plānoto rezultātu, tad... man ir sapnis. Ja arī topošais Nacionālās attīstības plāns (NAP) būs veltīts Latvijas valsts un visu cilvēku gudrai izaugsmei, tad 2018. gadā Latvijā es gara acīm skatu saliedētu un iekļaujošu politisko nāciju. Absolūts vairākums — 94% — iedzīvotāju ir Latvijas pilsoņi, kas jūtas piederīgi nācijai. Iedzīvotāji uzticas valsts institūcijām un paši aktīvi līdzdarbojas to uzturēšanā un attīstībā un politikas veidošanā nacionālajā un lokālajā līmenī. E-demokrātijas formu popularitātes ziņā Latvija apsteigusi Igauniju. Dalībnieku pārstāvēto kultūru ziņā daudzveidīgu NVO skaits ir pieaudzis par 30% salīdzinājumā ar 2012. gadu. Sabiedriskās domas mērījumi uzrāda augstu iedzīvotāju uzticēšanās līmeni valsts un pašvaldību institūcijām. Aktīva kopienu attīstība reģionos. Etniskais dalījums nav populārs ne Latvijas medijos, ne politikas, ne ekonomikas jomās — uzsvērt personas tautību kļuvis politnekorekti.

Par galveno veiksmes kritēriju uzskatāms uzticēšanās pieaugums sev, līdzcilvēkiem un valstij.



Valsts institūcijas un izglītības sistēma darbojas saskaņā ar dažādu iedzīvotāju grupu vajadzībām un nodrošinot vienlīdzīgu piekļuvi valsts un pašvaldību pakalpojumiem mazākuma grupu pārstāvjiem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Kultūru daudzveidība ir pieaugusi: Latvijā ir populāri studēt un strādāt, jo iebraucējiem valsts piedāvā daudzveidīgu kultūrsensitīvu atbalstu gan latviešu valodas apguvē, gan kultūrorientācijā, gan sociālo un medicīnas pakalpojumu jomā. Šādus — īpaši pēdējos — pakalpojumus labprāt izmanto gan vietējie, gan ārvalstu seniori. Iedzīvotāju līdz 40 gadiem vairākums ir daudzvalodīgi. Latvijas skolās noteicošā mācību valoda ir latviešu valoda, bet līdzās tai mācību process notiek arī Latvijas mazākumtautību, kā arī lielajās pasaules valodās — angļu, franču, vācu, hindi, korejiešu, spāņu. Valsts un populārākā saziņas valoda valstī joprojām ir latviešu valoda. Latviešu rakstnieki, atspoguļojot nacionālo savdabību un Latvijas vēstures notikumus 20. gadsimta beigās un 21. gadsimta sākumā, ieguvuši vairākas starptautiskas literatūras balvas.

Domāju, ka nākotnes vīzija ir tagadnes pūļu vērta.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (3) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Komentētājs Labs

Mans komentārs - labs!

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Gatis Ozoliņš

Gaviļu saucieni, rakstnieki kā iedvesmas avoti un uzticēšanās pieaugums par 20%. Kāda kolosāla brīviba (patvaļa) tiek dota politiskajiem Jupīteriem lai apstrādātu paverdzinātos vēršus! Atliek pievienoties Jura Rubeņa atziņai ka nav nekā nogurdinošāka kā klausīties tukšās runās. Vienkārši nožēlojami.

Image011
Dace Akule


Mēs katrs izvēlamies, ar ko savu dzīvi piepildīt. Vieni diskutē un dara, citi kritizē un noliek. Apsveicu raksta autori ar skaidru demonstrāciju, ka viņa pieder pirmajai cilvēku grupai. Tas ir ļoti iepriecinoši, ka konkrētu darbu rīcības plāns šajā jomā ir tapis tik ātri un tik kvalitatīvi - ar svarīgiem un ilgtspējīgiem uzsvariem, tai skaitā dažādības vadību, sadarbību un uzticības veicināšanu.

Saistītie raksti
Karsts

Kopīgā lieta Autors:Andrejs Berdņikovs

Citi autora darbi
Konservs 255x203

Svinēt un palīdzēt 3 Autors:Liesma Ose

Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

Sociālo pakalpojumu efektivitāte cilvēku tirdzniecības upuru reintegrācijai Autors:Evija Kļave, Liesma Ose, Ilze Ieviņa

Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

Pētījumos balstītas stratēģijas tolerances veicināšana Autors: Juris Osis, Liesma Ose