Atslēgvārdi:

Centrāleiropa piesaka karu terorismam

Notikumi pēc 11.septembra terora aktiem pastiprinājuši Eiropas atkalapvienošanas loģiku, apliecinājuši Latvijas un citu Centrāleiropas valstu stratēģiskās izvēles pareizību.

Iesaki citiem:
Lapas 255x203
Foto:AFI

Arī Krievijai jāaptver, ka iespējami drīza robežu jautājumu sakārtošana ar savām kaimiņvalstīm pilnībā atbilst tās nacionālajām interesēm, tostarp cīņai ar terorisma draudiem.
Varšavā 6.novembī Centrālās un Austrumeiropas valstis, kas 20.gadsimtā daudz cieta no totalitārajiem režīmiem un necilvēcīgām ideoloģijām, saskaņoti pieteica savu dalību starptautiskajā koalīcijā cīņai pret terorismu. 17 valstu prezidenti aplūkoja prioritārus sadarbības uzdevumus, uzsverot, ka jauno izaicinājumu priekšā ir jāizmanto katra iespēja, lai veicinātu demokrātisko valstu saliedētību un padziļinātu ES un NATO integrāciju.

11.septembra uzbrukumi Ņujorkai un Vašingtonai visbrutālākajā veidā parādīja starptautiskā terorisma reālos draudus pasaules civilizācijai. Šobrīd vairs nav šaubu, ka neviena valsts vai tauta nav pasargāta no terorisma draudiem. Teroristu pašnāvnieku rīcība izgaismoja, cik sazarots un grūti kontrolējams ir starptautisko noziedzīgo organizāciju tīkls, kas neatzīst valstu robežas un pārklāj praktiski visus pasaules kontinentus. "Al-Qaeda" karojošie fanātiķi apliecināja pilnīgu nerēķināšanos ar pašu un citu cilvēku dzīvībām, kā arī baismīgu iztēli nāves līdzekļu izvēlē.

Tāpat pēdējo mēnešu notikumu gaismā arvien nostiprinās atziņa, ka cīņa pret šo sērgu nav tikai ASV, kodolvalstu vai reģionālo lielvaru uzdevums. Šie traģiskie notikumi mudināja visas demokrātiskās valstis un pasaules sabiedrību kopumā cieši sakļauties cīņai ar terorismu, nostiprināt sadarbības saites ar sabiedrotajiem, partneriem un domubiedriem. Latvija Varšavas forumu uzskata par svarīgu gan ārpolitiskā, gan arī praktiskās rīcības aspektā.

Pirmkārt, Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis apliecināja, ka ir vienotas ar sabiedrotajiem ES un NATO. Tās ir rīcībspējīgas un nav pasīvās drošības patērētājas. Šī bija pirmā Centrāleiropas un Austrumeiropas galotņu konference, kas apvienoja visu reģiona valstu pārstāvjus no Baltijas līdz Melnajai un Adrijas jūrai, tostarp no vardarbības smagi plosītām valstīm - Dienvidslāvijas, Maķedonijas, Bosnijas un Moldovas. Tajā pašā laikā daudz būtiskāka par formālo klātbūtni bija visu dalībnieku gatavība runāt vienā balsī un rīkoties saskaņoti. Reģiona valsu prezidenti atzina, ka mūsu valstis robežojas ar vairākiem nestabilitātes reģioniem, un tām ir īpaša atbildība par mieru un stabilitāti pasaulē. Par visaktuālāko uzdevumu mūsu reģiona valstis uzskata ciešu sadarbību starp muitas, finansu kontroles, robežapsardzes un imigrācijas dienestiem. Būtiski svarīga informācijas apmaiņa un mijiedarbe starp drošības dienestiem, kā arī neatlaidīga cīņa ar ksenofobijas, rasisma un neiecietības izpausmēm. Varšavas konferences rīcības plāns paredz atbildīgo institūciju sadarbību visās minētajās jomās.

Otrkārt, globālajā cīņā ar terorismu priekšplānā izvirzās sadarbība starptautiskajās organizācijās un atsevišķu reģionu starpā. Konference piesaistīja ievērojamu interesi kaimiņu valstīs. Sevišķu uzmanību Varšavā izpelnījās augsti stāvoši novērotāji no Krievijas, Turcijas un Baltkrievijas. Saskaroties ar jauno izaicinājumu briesmām, šīm valstīm pavērās unikāla iespēja pārskatīt savu atturīgo attieksmi pret sadarbības iespējām ar Eiropas un transatlantiskajām institūcijām. Varšavas konferences dalībnieki viennozīmīgi apsveica Krievijas gatavību aktīvi iesaistīties starptautiskajā koalīcijā cīņai ar terorismu. Efektīva cīņa ar terorismu ir cieši saistīta ar nelegālās imigrācijas, ieroču kontrabandas apkarošanu, kā arī stratēģisko vielu eksporta un importa kontroli. Tādēļ būtu gluži loģiski, ja Krievija aptvertu, ka iespējami drīza robežu jautājumu sakārtošana ar savām kaimiņvalstīm pilnībā atbilst tās nacionālajām interesēm, tostarp cīņai ar terorisma draudiem.

Treškārt, notikumi pēc 11.septembra apliecināja Latvijas un citu Centrāleiropas valstu stratēģiskās izvēles pareizību. NATO apliecināja, ka ir vienīgā starptautiskā organizācija, kas ir spējīga rūpēties par kolektīvo drošību un vadīt globālu koalīciju pret terorismu. NATO zibenīgi reaģēja uz uzbrukumiem Ņujorkai un Vašingtonai. Šobrīd starptautiskās cīņas smagums gulstas tieši uz tās dibinātājiem - ASV un Lielbritāniju. Militāro atbalstu apliecināja arī Vācija, Francija, Itālija un jaunās NATO dalībvalstis - Polija un Čehija. Pēdējo mēnešu traģiskie notikumi vēl vairāk pastiprināja Eiropas atkalapvienošanas loģiku. Integrācija un sadarbība ir visdrošākais līdzeklis, lai panāktu mieru, labklājību un stabilitāti Eiropā. Zīmīgi, ka Varšavas deklarācijā Centrālas un Austrumeiropas līderi uzsvēra, ka "strauja Eiropas Savienības un NATO paplašināšana veicinās starptautisko cīņu ar terorismu". Manā skatījumā, tas ir svarīgs atgādinājums, ka nedrīkst pieļaut teroristiem izjaukt ES un NATO paplašināšanas plānus 2002.gadā.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Citi autora darbi
Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

Pārskats par tautas attīstību 2008/2009 Autors:Juris Rozenvalds, Ivars Ījabs, Tālis Tīsenkopfs, Jānis Ikstens, Iveta Reinholde, Andrejs Jakobsons u.c.