Raksts

Ceļā uz perfektumu


Datums:
10. oktobris, 2001


Autori

Dita Arāja


Foto: AFI

"Lasot pētījumu, man rodas jautājumi par metodoloģiju un problēmu izklāstu. Neesmu drošs, ka vienlīdz svarīgi un adekvāti ir koncentrēties uz krievu situāciju Latvijā un Igaunijā, un uz čigānu stāvokli citās kandidātvalstīs, kas ir aktuālāks. Es nesaku, ka patlaban nacionālo minoritāšu aizsardzība ir perfekta, taču Latvijas valsts attieksme ir ļoti mainījusies."

Kā ir mainījusies Latvijas valsts attieksme pret minoritātēm?

Ja deviņdesmito gadu sākumā politiskajā dienaskārtībā prioritāte bija Latvijas valstiskuma atjaunošana, tad tagad tā ir nepieciešamība veidot sabiedrību, kurā ir sabalansētas attiecības starp latviešiem un mazākumtautībām. Es nesaku, ka patlaban nacionālo minoritāšu aizsardzība ir perfekta, taču valsts attieksme ir ļoti mainījusies. Atcerieties, neatkarības sākumā ilgi nevarēja pieņemt Pilsonības likumu un citus likumus, kas attiecas uz nelatviešu statusu. Tagad pēc naturalizācijas uzsākšanas pat tie, kas stingri iebilda pret šo likumu, ir sapratuši, ka nekas šausmīgs nav noticis. Ļoti svarīgs solis bija sabiedrības integrācijas valsts programmas apstiprināšana.

Rīt tiks prezentēts pētījums par mazākumtautību aizsardzību Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstīs, ar kuru Jums jau bijusi iespēja iepazīties. Vai tajā skarti Latvijai tiešām svarīgi jautājumi?

Lasot pētījumu, man rodas jautājumi par metodoloģiju un problēmu izklāstu. Neesmu drošs, ka vienlīdz svarīgi un adekvāti ir koncentrēties uz krievu situāciju Latvijā un Igaunijā, un uz čigānu stāvokli citās kandidātvalstīs. Krievu tiesību problēma Latvijā un Igaunijā ir pietiekami svarīga, taču čigānu problēmas ir daudz aktuālākas. Radās arī iespaids, ka pētījuma autori ieslīguši centienos līdzināt atšķirības starp pilsoņiem un nepilsoņiem. Latvija ir izdarījusi daudz, lai dzēstu šīs atšķirības, un es domāju, ka centieni būs efektīvāki, ja mēs koncentrēsimies uz nepilsoņu iedrošināšanu naturalizēties.

Pētījumā Latvijas valdībai dotās rekomendācijas mums vairs nav jaunums – dažas no tām mēs jau pildām, par citām valsts parādījusi attieksmi, kas liecina – konkrētais jautājums vismaz pagaidām pārskatīts netiks.

Es neparakstos zem visām rekomendācijām, bet kopumā tās var kļūt par tēmu politiskai diskusijai. Naturalizācijas un pilsonības jautājumos jau pretrunīgs jautājums, jo no vienas puses ir problemātiski, ka lielajās pilsētas ievērojama daļa iedzīvotāju nevar izvirzīt vietējās varas pārstāvjus, tomēr, no otras puses, ir arī atzīstami, ja vēlēšanu tiesības tiek iegūtas caur pilsonību.

Rekomendācijās arī teikts, ka integrācijas programma no deklaratīva dokumenta jāvērš programmā, kas praktiski tiek realizēta.

Kaut arī programma vēl nav sākusi praktiski darboties, es ceru, ka tā būs dinamiska, un tas jau ir atkarīgs no resursiem un menedžmenta. Programmai jau tagad ir pozitīva tendence – iedzīvotāju iedrošināšana naturalizēties ir izvirzīta kā prioritāte.

Kuras ir mazākumtautības visdiskriminējošākās normas Latvijas likumdošanā?

Lielākā daļa Latvijas likumu atbilst minimālajiem starptautiskajiem standartiem. Tomēr domāju, ka papildus šiem minimālajiem standartiem varētu samazināt profesiju skaitu, kurās drīkst strādāt tikai pilsoņi. Ir vairākas profesijas, kurās strādājot, pilsonību nevajag. Šeit es nedomāju amatus valsts administrācijā, tomēr pilsonība nenosaka, vai cilvēks labi vai slikti dara savu darbu. Mazliet varētu liberalizēt arī Valsts valodas likums, piemēram, pantos, kas attiecas uz valodas lietošanu privātajā sfērā.

Vai tas nozīmē, ka valodas problēma ir viena no aktuālākajām Latvijā?

Domāju, ka aktuālāka ir naturalizācijas stratēģijas programma. Tā nav normāla situācija, ja aptuveni ceturtdaļa valsts iedzīvotāju nav pilsoņi. Pieļauju, ka liela daļa no šīs grupas nekad negribēs naturalizēties, taču joprojām ir svarīgi atbalstīt tos, kam ir interese iegūt pilsonību. Atbalsts varētu izpausties kursos. Vēl joprojām trūkst informācijas par iespējām, ko pilsonība var dot ilgstošā laika periodā. Ir svarīgi nepilsoņiem sniegt šādu informāciju, tādēļ pēc pāris nedēļām mēs kopā ar Naturalizācijas pārvaldi sāksim informatīvo kampaņu, lai motivētu cilvēkus iegūt Latvijas pilsonību. Pavasarī prezentētais pētījums Ceļā uz pilsonisku sabiedrību rāda, ka aptuveni 40% nepilsoņu tuvāko gadu laikā plāno iegūt Latvijas pilsonību, un tas jau ir labs rādītājs.

Kādēļ tad viņi šo vēlmi neīsteno, jo pēc naturalizācijas “uzrāviena”, liberalizējot pilsonības likumu, patlaban jūtams kritiens atpakaļ?

Tas ir dažādu faktoru savienojums. Viens no noteicošajiem ir valsts nodeva, kas tagad ir pazemināta. Otrs-valoda, bet lielākā problēma – cilvēki vēl joprojām nav sapratuši pilsonības sniegtos labumus, un mums par tiem viņi jāinformē. Piemēram, caur Latvijas pilsonību būs iespējams iegūt arī ES pilsonību. Diemžēl politiskā aktivitāte daudziem nespēlē īpašu lomu, to pierāda tas, ka šodien cilvēki nesaskata lielu atšķirību starp pilsoņa un nepilsoņa statusu.

Un kādas ir izteiktākās valodas problēmas? Pētījumā tiek pārmests, ka valstī, kur 38% iedzīvotāju latviešu valoda nav mātes valoda, valsts un pašvaldību iestādēs pieņem tikai valsts valodā rakstītus dokumentus.

Šā strīdīgā jautājuma pamatā ir latviešu bažas, ka dokumentu iesniegšana citā valodā vedīs valsti uz bilingvālismu. Ļoti labu risinājumu ir radušas atsevišķas pašvaldības, piemēram, Daugavpils domē strādā tulks. Stratēģiski svarīgi radīt pozitīvu atmosfēru, lai cittautiešiem būtu vēlme latviešu valodu mācīties un lietot. Ja koncentrējas tikai uz sodiem, iespējams panākt tieši pretēju efektu – izraisīt negatīvu reakciju pret valodas lietošanu.

Kā mēs cilvēkus varam iedrošināt? Īpaši jau jauno paaudzi, jo vairāku pētījumu rezultāti liecina – jaunieši valodu zina, bet nevēlas runāt.

Latviešu valodas apmācības valsts programma ir daudz izdarījusi, piedāvājot cilvēkiem valodas kursus, taču tā gan vairāk koncentrējas uz skolotāju un konkrētu profesiju pārstāvju mācīšanu. Atzinīgi vērtējama arī Naturalizācijas pārvaldes uzsāktā valsts valodas mācīšana pilsonības pretendentiem. Šogad gan programmu pilnībā finansē no starptautiskiem līdzekļiem, ko Latvijai palīdzējušas piesaistīt EDSO un ANO Attīstības programma.

Arvien aktuālāka kļūst 2004. gada problēma, kad cittautiešu skolu 10. klasēm būs jāuzsāk mācības latviešu valodā.

Tas ir sarežģīts jautājums, no kā lielā mērā būs atkarīgas attiecības starp etniskajām grupām. Pārejas laiks ir par īsu, jo līdz 2004. gada 1. septembrim bilingvālā apmācība skolās nebūs pilnībā pabeigta. Nav arī ieguldīts pietiekami daudz resursu, un es šaubos, vai visi skolotāji varēs vadīt stundas latviešu valodā, tādēļ vispirms jādomā, lai neciestu mācību kvalitāte un līdz ar to – skolēni. Otra problēma – reformas mērķi vēl nav konkrēti noformulēti. Nav skaidrs, cik liela vieta skolās tiek ierādīta mazākumtautību valodai. Valdībai tas jāizdomā un jāskaidro vecākiem un skolotājiem. Nedomāju, ka, mācoties latviešu valodā, cittautieši tiks asimilēti, jo Latvijā krievu kopienai ir spēcīgas saknes.

Tiek arī izteikti pārmetumi, ka mēs neesam ratificējuši Vispārējo mazākumtautību konvenciju.

Tā nav ne EDSO, ne ES prasība, jo arī atsevišķas ES valstis šo konvenciju nav ratificējušas. Tas būtu pozitīvs solis it īpaši Latvijas gadījumā, jo šeit ir ļoti liela minoritāšu daļa, bet es arī saprotu, ka dažkārt ir nepieciešams kādu laiku nogaidīt. Nedomāju, ka konvencijas ratifikācijas gadījumā varētu būt lielas izmaiņas likumdošanā. Jau šodien Latvijā tiek sperti soļi, kas novedīs pie konvencijas ratifikācijas, arī Valsts prezidente iedzīvotājus aicinājusi naturalizēties. Svarīgi, lai Latvijai būtu ilgtermiņa stratēģija minoritāšu aizsardzībā.

Vai Jūsuprāt šobrīd Latvijai tāda jau ir?

Svarīgi, ka Latvijā nav etnisko konfliktu ikdienas līmenī, taču ir jāsaprot, ka mērķi nav statiski. Ir svarīgi turpināt darbu pie šiem jautājumiem, jo, kad Latvija būs kļuvusi par ES dalībvalsti, tie ik dienu tiks iekļauti politiskajā dienaskārtībā. Iespējams, patlaban, runājot par mazākumtautību tiesību aizsardzību, pamatā tiek domāts par krieviem, jo viņi ir vislielākā Latvijas minoritāte, taču man ir svarīgi, lai Latvija neaizmirst arī pārējās savas mazākumtautības.


EDSO mājaslapa

Jāārstē bailes no minoritāšu konvencijas

Pētījums "Pirmsiestāšanās ES monitoringa ziņojums: minoritāšu aizsardzība"


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!