Atslēgvārdi:

“Caur cīņu laimi gūst” 19

Saeima nav apspriedusi, kā panākt deklarēto – atbildība tiek novelta uz ārzemēm, kuras joprojām nesaprot un kurām ir pienākums. Latvija atkal vēlētos būt okupēta, lai beidzot izcīnītu pēdējo “brīvību” – brīvību no atbildības par sevi.

Iesaki citiem:

Strēlnieku/Rātslaukumā stāvošā pieminekļa postamentā ir izdzēsts vārds “sarkanie”, toties trīs vīru pierēs ir pa sarkanai zvaigznei katram. 12. maijā Saeima publikas apskatīšanai nodeva deklarāciju par komunistiskā okupācijas režīma nosodījumu – varas postamentu, taču vīru pierēs turpināja spīdēt sarkanās zvaigznes. Nosodot komunistisko iekārtu, parlamentārieši ar savu runas uzvedību atjaunoja tās pamata iezīmes: tā pati stūrgalvība, nekonkrētība, eksaltēts teatrālums, argumentu trūkums, parunu skaitīšana, atšķirīga viedokļa ignorēšana un nevēlēšanās saskatīt pretrunas. Sēdē sarunātais nav analizējams kā racionālās publiskās politiskās komunikācijas akts. Šādos gadījumos psihoanalīze iesaka interpretēt diskursu kā simptomu runātāja iekšējās pasaules konfliktam. Indivīds neuzstājas politiķa lomā, kas iekļaujas sociālajās attiecībās ar citiem, bet šeit runā “tas” – no apziņas izspiestā pagātnes trauma.

Runās “par” deklarāciju bija uzsvērta vēlme tapt saklausītiem ārzemēs, taču oratori neprata savu runu padarīt saprotamu. Neprasme izteikt savu vēlmi citam saprotamās simboliskajās formās joprojām atstāj spēkā tēzi “citi mūs negrib saprast”. A.Kiršteins (TP) pamatoja kārtējās nosodījuma deklarācijas pieņemšanu papildus iepriekšējiem “sešiem septiņiem dokumentiem” un “vairākiem lēmumiem” ar nepieciešamību kompakti apkopot visu informāciju vienā papīrā. Tātad, dokumenti bijuši citiem nesaprotami, taču tos pārraksta tajā pašā nesaprotamajā valodā, jo politiskai elitei trūkst simbolizācijas spēju, lai skaidri formulētu savu vēlmi. It kā gribas krievus prom, bet no vārda “deportācija” tā kā baidās. It kā gribas Abreni, bet arī robežlīgumu tā kā prasās parakstīt.

Cita izmisīgs jautājums “Ko tu vēlies?” paliek nesadzirdēts un oponentu iebildumi netiek ņemti vērā, jo ir pats par sevi saprotams, ka viņu nesaprašana ir tīša vēstures kropļošana. Spītīgā pretošanās dialogam ar citu, nerēķināšanās ar viņa zināšanu un vērtību sistēmu a priori anulē publisko komunikāciju. Cits tiek pazemots un diskvalificēts - J. Dobelis (TB/LNNK) aicināja “aizbāzt tādam muti, kas runā tukšu un blēņas”, V.E. Bresis (ZZS) tehniski skaidri kā bērnu skaitāmpantiņā definēja, kuram jāiet laukā no spēles: “Mēs visus cilvēkus varētu nosacīti dalīt it kā divās grupās: viena šī grupa ir cilvēki, kuri pareizi uztver vēsturiskos notikumus… Un ir otra grupa – liela grupa cilvēku, kuri diemžēl dzīvo dogmu pasaulē.” Nu un kā parasti trekno punktu pielika K.Šadurskis (JL) paziņodams, ka “šajā jautājumā parlamentārās demokrātijas laiks ir beidzies un ir pēdējais laiks runāt likuma burtam!” Gluži kā matrozis Žeļezņaks, uzkāpjot ar šauteni uz Krievijas Dibināšanas sapulces tribīnes 1918. gadā, atlaidis mājās jaunievēlētos Republikas deputātus. Valstī, kur valda Viena Taisnība, pārējie ir dumpinieki un nelieši.

Tas ir tautai sāpīgs jautājums – spekulatīvi atgādina politiķi. Tāpēc jebkurš, kas iedrošinās kritiski vērtēt viņu diskursu, automātiski nokļūst atkritējos. Lai gan pašu runās ir gana liekulības: pāri darījumus pārdzīvojušais un joprojām dzīvs cilvēks tajās nemaz nebija minēts. Kam un kā kompensēs? Izskatās pēc vēl vienas iespējas kaut ko izzagt, izveidot Valsts aģentūru naudas pārdalei ar dalītāju un sabiedrisko attiecību speciālistu štatiem katrā rajonā ar vērienīgu informācijas kampaņu medijos. A.Kiršteina vārdiem, jautājumi tiks atdoti “attiecīgajām ministrijām, darba grupām, vēsturnieku komisijām”.

Ko tad komisijas darīs? Jo V.E.Bresis taču teica, ka veikt “nepareizās” grupas “dedogmatizāciju” viņš netaisās. Viņa komunistiskās pagātnes alibi ir savējiem zināms, bet: “es nenācu šeit, lai stāstītu šiem cilvēkiem vēstures notikumus, stāstītu par to, kā tika grauta šī impērija no iekšpuses. Es domāju, ka tas visiem ir skaidrs”. V.E.Breša ikdienišķajam skrupulozajam režīma graušanas darbam vien dogmatiski jātic, bet ticībai nevar būt argumentēta pamatojuma, jo, kā piebilda J.Dobelis, “mūs vada ideja… Tātad cīņa turpināsies, un tā būs mūžīga, jo latvieši aizstāvēs savu vēsturisko patiesību”.

Sēdes beigās B.Cilēviča un J.Sokolovska (PCTVL) atgādinājumi par to, ka konkrētie klātesošie cilvēki paši aktīvi uzturēja tagad nosodāmās dogmas, atvēsināja deputātus un apvainojumu kļuva mazāk. Bet, iespējams, tautas priekšstāvji jau steidzās uz mājām un vienkārši gribēja ātrāk pabeigt visas “ģelas”, neielaižoties diskusijās. Deklarācijas aizstāvji ir gatavi nosodīt abstrakto “režīmu”, “nepareizo ideju”, bet klusē par īstenošanas mehānismiem, par ideju kaujiniecisku uzspiešanu citiem. A.Kiršteins piekrita, ka vajadzētu “izbeigt jebkādas raganu medības”. Diemžēl universālu vērtēšanas kritēriju nav, jo “savējo” nosodīšana sadragā klana robežas stingrību. J.Dobelis: “Es arī esmu par to, ka kādreiz ir jāparunā par to, kāda svītra jāpavelk pagātnei un kurā vietā. Tikai atgādināšu, ka viens otrs bijušais Komunistiskās partijas biedrs ir saņēmis milzīgu tautas atbalstu tieši neatkarības laikā. Acīmredzot ir pratis ar savu darbu pārliecināt, kā ir jāstrādā.” Tātad, Latvijas politiķim ir jāprot saprast vēja virziena maiņa un savlaicīgi noliekties kopā ar ģenerālo līniju. Tad, kad to jau drīkst darīt.

Tieši šeit saskatu morālās dabas briesmas: nosodīt varas kārdinātāju, kurš bija spējīgs pavedināt ar niekiem vien, bet nejautāt par tiem, kuri bija kārotāji. Citēju J.Dobeli par sarkanarmiešiem: “Vai tad viņi nestaigāja ar tīkliņiem uz specveikaliem savā laikā?”. Neapzināti parlamentārieši ir rīkojušies visai pragmātiski. Mainoties konjunktūrai, t.i. idejai, viss tiek norakstīts uz iepriekšējās idejas maldiem. Viņi ir priesteri, kuri par specveikala paiku aizsargā rituāla tīrību, bet neatbild par to, kas ir altārī. Viņu funkcija ir cīnīties par transcendentālo ideju. Funkcijas veikšanai ir nepieciešama pārliecība, kas pašam ļauj nedomāt un neuzņemties atbildību par rīcību. Cīņai nav gala, jo vislielākās bailes ir no mērķa īstenošanas, jo atkal tiek sasniegts ne tas, par ko bijām sapņojuši, atkal atklāsies jauns iztrūkums, neatbilstība transcendentālajam.

Zīmīga ir J.Dobeļa pārteikšanās: “Pirmām kārtām ir jāuzsver viens: par vēsturi mēs cīnīsimies vienmēr.” Mainoties iekārtai, būs atkal jācīnās par jaunu vecu vēsturi, atkal jāuzspiež kāda īpaša interpretācija. Par cīņas bezgalību mums atgādina Komjaunatnes krastmalas lakstīgala P.Tabūns (TB/LNNK), kas dedzīgi cīnījās padomju radio viļņos un tikpat aizrautīgi to dara šodien no Saeimas tribīnes. Tukša galva pieprasa piepildījumu ar taisnību, jo iepriekšējā izrādījās maldi. Aizliegums šaubīties padara zināšanas par ticības lietu un publisko uzvedību par reliģiskās apliecināšanas aktu, kas neprasa likt lietā savas smadzenes, plānojot darbības situācijai mainīšanai. Politisko eliti neinteresē tas, kāpēc citi domā citādi, kā problēma izskatās no cita redzesviedokļa: kādas ir kļūdas, bailes, šaubas, informācijas trūkums, vai viņi vispār saprot, par ko ir runa. Jau esmu minējis, ka latviešu politiķiem ir grūti formulēt savu pozīciju nepārprotami skaidri. Viņi atstāj divdomības, lai, konjunktūrai mainoties, varētu teikt “mēs to nebijām domājuši šajā dokumentā”.

Ideju akceptēšana masās ir jāizcīna, jāpanāk akla pārliecības pārņemšana, kas izraisa tik pat aklu tās īstenošanu dzīvē ar nolūku izpatikt bargajiem Dieviem. Kā Buša Rīgas vizītes nodrošinājums, par kuru tagad strīdas – cik daudz ir pieprasījuši amerikāņi, cik daudz bija pašu virsplāna iniciatīvas. Jo vairāk stahanovisma, jo lielāka iespējamība nokļūt Dieva v.i. redzeslokā – Buša tagad vai Hruščova tad. Vietvalžu biežas maiņas apstākļos ir efektīvi atzīt, ka joprojām neesam brīvi. Būt brīvam nozīmē atbildību un pienākumus vispirms pašam pret sevi, un, visbīstamākais – pašam ir jāatbild par savu kļūdaino izvēli. Kā trāpīgi izteicies psihoanalītiķis Slavojs Žižeks, to, kurš, būdams brīvs izvēlēties, izdara nepareizo izvēli, uzskata par ienaidnieku. Saeima nav apspriedusi, kā panākt deklarēto – atbildība tiek novelta uz ārzemēm, kuras joprojām nesaprot un kurām ir pienākums. Latvija atkal vēlētos būt okupēta, lai beidzot izcīnītu pēdējo “brīvību” – brīvību no atbildības par sevi.

Deputāts L.Ozoliņš (ZZS) analizējamajā Saeimas sēdē pauda: “Manuprāt, vēsturisks notikums bija 7.maijā šajā gadā, kad Mazajā ģildē ASV prezidents atzina, ka par Austrumeiropas nelaimēm ir atbildīgas arī Amerikas Savienotās Valstis. Uzskatu, ka šis paziņojums ir vēsturisks, ar milzu nozīmi un varbūt pat ar pašreiz vēl grūti novērtējamu nozīmi Latvijas jaunās politikas, jaunās ekonomikas un jaunās psiholoģijas turpmākajā attīstībā.” Bargais tēvs ir vajadzīgs: lai arī viņš izper, bet no viņa var pieprasīt rūpēties par atvasēm.

Parlamentāriešu kategoriskums, cīņas gars, neiecietība pret atšķirīgo viedokli, nevēlēšanās pamanīt savas kļūdas, skaidrot savu viedokli raksturo mūsu politisko komunikāciju. Pierēs paliek tās pašas sarkanās zvaigznes, kuras deklarācija par nosodījumu nespēj pārkrāsot. Nosodīšanas tēzes no jauna ir jāatkārto publiskajā grēku atlaišanas rituālā, vainojot kārdinātāju. Teksta pretrunīgums un divdomība ir attaisnojami, jo tas nav citiem cilvēkiem domāts racionālās politiskās komunikācijas, bet gan reliģiskā iekšējā pašapliecinājuma akts. K.Ulmanis precīzi ir tvēris savas valsts politiķa būtību: “Es palieku savā vietā, jūs palieciet savējās”. Režīmiem mainoties, priesteri paliek savās vietās un sākās šķīstīšanās no pagātnes. Nebeidzamā cīņa par vēsturi.


Publikācija tapusi Nacionālās programmas iecietības veicināšanai ietvaros.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (19) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

bezvardis 30.05.2005 18:40
to: AK. No Jusu teiktaa var saprast, ka krievu, baltkrievu un citu krievu valodaa runaajosu cilveeku emigraaciju veicina tas, ka vinji Latvijaa nevar piedaliities valsts paarvaldee. Bet parasti cilveeki dodas emigraacijaa, lai kaadu sev neveelamu dziives apstaaklju aspektu samazinaatu. Ja krievi utt. dotos emigraacijaa Juusu mineeto apstaaklju spiesti, tad drosi vien emigreetu uz taam valstiim, kur vinji vareetu piedaliities veeleesanaas un kur vinju beerni vareetu maaciities valsts apmaksaataas krievu skolaas un kur valsts valoda buutu krievu valoda. Taadas valstis buutu apmeeram divas - Krievija un Baltkrievija. Cik daudz emigrantu dodas uz Krieviju un Baltkreiviju no Latvijas? Un cik pamatoti Juus varat apgalvot, ka tie, kas izveelas doties uz Krieviju, nedara to tiiri etniskas nostaljgjijas deelj? Iisaak sakot - Juusu piemeeri, kaa tas parasti ir noveerojams Juusu komentaaros, ir ar ljoti lielu demagogjijas pieskanju. Ar objektivitaati tam mazs sakars. Liels sakars tam ir ar krievu nacionaalaas pasapzinas (aizvainojuma sajuutas) uzprishinaasanu. Citiem vaardiem sakot - konflikta kurinaasanu. Ja Juus pietiekosi ilgi staastiisiet krieviem, cik vinji ir lieli nabadzinji un kaa vinjus apspiezh un kaa vinji taapeec izmirst, gan jau ka noticees. Tikai tas ne pie kaa laba nenoved.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK 28.05.2005 21:57
AKA neredzu es loģisku sakarību starp pilsonības institūciju - izglītības valodu - pārstāvniecību valsts pārvaldes institūcijās ar mistiskiem "izmiršanas" draudiem. Jums būtu jāpapūlas pierādīt, ka ir atrodamas būtiskas atšķirības valsts īstenotajā sociālajā politikā attiecībā pret pilsoņiem un nepilsoņiem

Par LR pilsonības trūkumu daudziem krievvalodīgiem un pārstāvnicības trūkumu valsts pārvaldē - tie samazina viņu interešu ievērošanu valsts politikā (kas nelemj, tam par labu diez vai lems). Turklāt (kopā ar izglītības valodas izvēli) tie padara dzīvošanu Latvijā neērtāku - veicina emigrāciju.

Par sociālo politiku - nepilsoņi nesaņem pensijas par Krievijā un Ukrainā nostrādātiem gadiem; nevar tikt ievēlēti pašvaldībās un Saeimā, strādāt par tiesnešiem, notāriem, advokātiem, tiesu izpildītājiem, ierēdņiem (pēdējo ir desmitiem tūkstošu daudz)... Alga sabiedriskajā sektorā ir augstāka nekā privātajā ["algas aploksnēs" laikam mazākas, bet nevar droši aprēķināt, cik tās ir nozīmīgas]

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 27.05.2005 22:53
AK: Par to, ka dēļ cietumos sēž pārsvarā krievi un citi slāvi - kāpēc?

Droši vien pēc lielās rūpniecības un militārā sektora sabrukuma zuda pamats zem kājām daudziem etniskajiem krieviem, kuri bija ar šīm nozarēm kaut vai netieši saistīti - nāk prātā Bolderāja, Liepājas Karosta, daudzi industriālie rajoni, kuros iestājās vispārējs pagrimums. Domāju, ka noziedzībai Latvijā tomēr ir sociāli un ekonomiski faktori (nevis etniski vai politiski), vienīgi šie sociālie faktori šobrīd neproporcionāli skar krieviski runājošos - jo tieši viņi biežāk dzīvoja agrākajos industriālajos rajonos vai militāro objektu tuvumā. Ja iet bojā liela valsts, tad šādi satricinājumi mēdz gadīties. Pēc kāda laika viss nostāsies savās vietās - varbūt pēc kādiem 10 gadiem Latvijas ekonomika jau spēs piedāvāt darbavietas un iespēju normāli uzturēt ģimenes visiem gribētājiem. Un varbūt pat būs vērojams darbaspēka deficīts zemās dzimstības dēļ.

AK: Jāpiebilst, ka baltkrievi izmirst/emigrē vēl ātrāk - krievus es minu pirmos tāpēc, ka to mazākumtautību pārstāvju vidū ir vairākums.

Pie zemās dzimstības droši vien vainojams nelabvēlīgais krievu un baltkrievu vecuma sastāvs. Starp tiem, kuri aizbrauca 90-to gadu sākumā taču pārsvarā bija jauni cilvēki darbaspējīgā vecumā. Lai varētu objektīvi salīdzināt reproduktīvo uzvedību latviešu un krievu sabiedrībā, es ieteiktu AK izmantot nedaudz citu demogrāfisko rādītāju - auglības indeksu ("total fertility rate" - sk. http://www.cia.gov/cia/publications/factbook/docs/notesandde... ), cik daudz bērnu vidēji dzimtu vienai sievietei visā viņas mūžā, ja attiecīgā gada dzimstības tendence saglabātos nemainīga. Domāju, ka šī rādītāja atšķirība starp latviešu un krievu pilsētu (vai arī lauku) iedzīvotājiem nav īpaši liela. Praktiski tas nozīmē to, ka pēc kāda laika latviešu un krievu vecuma struktūras izlīdzināsies, kad 90-to gadu jaunieši sasniegs pensijas vecumu, un abas tautas tad izmirs līdzīgā ātrumā.

Iespēja lietot dzimto valodu saskarsmē ar valsts iestādēm droši vien vispār neiespaido dzimstību - jo čigāniem, kam dzimstība ir visaugstākā, nav valodai nekāda oficiāla statusa, vai arī bilingvālās izglītības, izmantojot dzimto valodu. Tāpat neviens nevar sūdzēties par to, ka pašā Krievijā tiktu apspiesta krievu valoda, vai Lietuvā lietuviešu valoda, tomēr auglības indekss šajās zemēs atšķiras minimāli - šāds ir valstu saraksts ar viszemāko auglību (t.i. bērniem, kuri piedzimst vidēji sievietei viņas auglīgajā vecumā - sk. http://www.cia.gov/cia/publications/factbook/rankorder/2127r... ):

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AKA 27.05.2005 14:04
AK: Centīšos - es runāju par to politiku, kas aptuveni pusi krievvalodīgo atstumj no lemšanas par valsts likteni (1989.-1990. g. vēlēšanas un 1991. g. aptauja, kur piedalījās mūsdienu "nepilsoņi", tomēr tiek uzskatītas par "pareizām").. Par to, ka dēļ cietumos sēž pārsvarā krievi un citi slāvi - kāpēc? Par liegšanu sazināties ar valsti krievu valodā, izņemot vairākus ārkārtas apstākļus. Par to, ka valsts nefinansē krievu plūsmas augstskolās un stipri ierobežo skolas izglītību krievu valodā, kaut gan pieprasījums ir acīmredzams - to rāda kaut vai privātskolas. Es runāju par to, ka valsts varā [izņemot policiju] mazākumtautības ir pārstāvētas mazāk nekā pat atzīto pilsoņu vidū, un par to raksta, piemēram, TP ideologs A. Pabriks savā darbā "Etniskās proporcijas, nodarbinātība un diskriminācija Latvijā" (R.: Nordik, 2002)...Jāpiebilst, ka baltkrievi izmirst/emigrē vēl ātrāk - krievus es minu pirmos tāpēc, ka to mazākumtautību pārstāvju vidū ir vairākums. Gan baltkrievu, gan, mazākā mērā, krievu gadījumā vajadzētu runāt arī par specifiskām Latgales problēmām

Jūsu tekstā ir neiespējami saskatīt atbildi tieši uz uzdoto jautājumu. Nu neredzu es loģisku sakarību starp pilsonības institūciju - izglītības valodu - pārstāvniecību valsts pārvaldes institūcijās ar mistiskiem "izmiršanas" draudiem. Jums būtu jāpapūlas pierādīt, ka ir atrodamas būtiskas atšķirības valsts īstenotajā sociālajā politikā attiecībā pret pilsoņiem un nepilsoņiem, pretējā gadījumā palieku pie uzskata, ka Jūsu konstatējumi uz jautājumu pēc būtības neattiecas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AKA 27.05.2005 13:48
Social Contract: Bet varbūt tomēr Kruka rakstā, kaut arī tas ir selektīvs un tendenciozs, ir daži vērtīgi novērojumi? Piemēram, Jūsu lietotais diskurss apriori izslēdz sarunu ar dažiem politiķiem. "Plinera un Buzajeva demagoģija", kaut arī tā ir pretīga, pārstāv viņu vēlētāju rūpes un/ vai intereses, tāpēc varbūt nevajag noliegt arī viņu leģitimitāti? Tikpat droši var runāt arī par Dobeļa un Kiršteina demagoģiju, bet vai Jums tas patiktu?

Man grūti iztēloties produktīvu (rezultatīvu) sarunu ar jebkuru demagogu un vēl vairāk - divu jebkāda tipa demagogu starpā. Tā būs vārdu apmaiņa, un tikai. Bet ja jau Jūs pats netieši atzīstat, ka dažu politiķu "pretīgā demagogija" atbilst tam, ko no viņiem gaida vēlētāji, tad patiesi nezinu izeju no situācijas. Tā liecina par viedokļu sadursmi, bet nekādā gadījumā par atvērtību un gatavību dialogam dažādu uzskatu pārstāvju starpā. Demagoģija ir veids, kādā no dialoga "aiziet".

P.S. Jautājums par Kiršteina demagoģiju ir savā ziņā atrisināts, neticu, ka viņam veiksies atgriezties Saeimā jau kā jaunas ultranacionālas partijas dibinātājam un deputātam.

Un vēl - ko nozīmē 'patvalīga interpretācija'? Vai latviešu eposu var interpretēt tikai latvieši, vai arī 100% lojāli un padevīgi cittautieši, citādi interpretācija ir 'patvalīga'

Interpretācijas patvaļīguma pakāpi nenosaka kaut kāda lojalitates izpausme (kam ? - autoram ?; tradīcijai ?; tautai !?) bet atbilstība interpretējamajam tekstam. Ja tekstam tiek brīvi piedēvētas nozīmes, kuras nekādi neizriet no oriģinālā pateiktā vai pat ir diametrāli pretējas, vai kurām vispār nevar atrast atbilstošu norādi autora tekstā, tad vietā ir jautājums - kas tad tiek interpretēts? A.Pumpura Lāčplēsis vai kāda lokalizēta teksta versija, kuras vienīgais variants pastāv interpretētāja apziņā/atmiņā? sk. diskusiju "dialogi.lv" - sadaļā "lasītava" - "Vai sevī iemīlējies varonis ir Lācplēsis" (arhīvā)

Ja Jums šādai parādībai ir cits, precīzāks apzīmējums par vārdu "patvaļīgs" būšu pateicīga par Jūsu ieteikumu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

rinķī apkārt 26.05.2005 20:54
Un vēl par Kiršteinu un ēbrēju kopienu:))) Ja viņš pieminēja 1940. gadu un ēbrējus Latvijā, tad, ko viņš pateica nepareizi? Arī Visvaldis Lācis savā "Latvijas ēsturē" 2. daļā (grāmats nosaukums pēc atmiņas:) runā par to pašu - 1940. gadā liela daļa Latvijas ēbrēju pieslējās sarkanajiem okupantiem. Pēc fašistu iebrukuma Latvijā viņi centās pārbēgt uz PSRS, bet uz Zilupes sarkanā armija viņus atgrieza atpakaļ, tā lielu daļu nolemjot drošai nāvei. Tur pat ir tāda fotogrāfija, kas liecina par faktu

Holakausts - tas ir jēdziens, kuru nevar ietilpināt vārdos, bet tas pats ir ar "Baigā gada" un vēlāko staļinisko represiju jēdzieniem. To nevar vārdos noformulēt, ja no vienīgi salīdzinot - pielīdzinot holokaustu sarkanajam teroram un otrādi. Nāve vienmēr ir nāve.

Ždanoka, Cilēvičs, Pliners ir ēbrēji. viņi to paši atzīst. Bet man ir pilnīgi skaidrs, ka viņi ir mūsu valsts atklāti ienaidnieki, protams, tā ir viņu politiskā pārliecība, nevis kaut kāda īpašas tautas mentalitātes izpausme.

Objektivitātes labad gribu atgādināt, ka bijušas rīdzinieks Franks Gordons arī ir ēbrējs, pie tam viņš sevi sauc par žīdu, bet tas nav galvenais. Man galvenais ir tas, ka es kā pionieris izlasīju viņa tulkoto Solženicina "Gulaga arhepelāgu" latviski. Mauvirks Vulfsons arī bija ēbrējs.

Šie piemēri norāda tikai uz to, ka ēbrēju kopienai sen jau vajadzēja, ņemot vērā viņu atsevišķu tautiešu politiskās aktivitātes, skaidri un gaiši noformulēt savu atieksmi pret valsti, kurā viņi dzīvo .Par poļiem viss ir skaidrs, par ēbrējiem nav skaidrs nekas. Tikai tas, ka Ždanoka, Pliners un Cilēvičs, un Giļmans ir eberji. To, droši vien arī girbēja pateikt Aleksandrs Kiršteins.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

rinķī apkārt 26.05.2005 20:22
šajā jautājumā parlamentārās demokrātijas laiks ir beidzies un ir pēdējais laiks runāt likuma burtam!” Gluži kā matrozis Žeļezņaks++++un ko Šadurskis pateica nepareizi? Diskutēt par komunistiem ir tas pats, kas uzsākt diskusiju par to, cik nepieciešami Latvijā būtu izveidot nacionālsociālistisko partiju. Kādi te vairs jautājumi un kāda demokrātija?:)))

par sarkanajiem strēlniekiem. Te nu viņi būtu jādala divās lielās daļās:

1. Pirmā grupa ir tā, kura streļķos aizgāja brīvprātīgi jau 1. pasaules kara sākumā, bet otra ir tā, kuri par strēlniekiem kļuva jau pilsoņu kara laikā. Stučkas valdīšanas laikā. Tieši uz viņiem tad arī lielā mērā krīt sarkanā terora ēna, kura Latvijai pārvēlās pāri 1919. gadā.

Toties sarkano strēlnieku mugurkauls bija tieši tie vīri, kuri aizgāja streļķos brīvprātīgi. Pēc Nāves salas un citām kautuvēm viņi aiz naida pret carisamu lieliski sita baltos un, paši to neapzinādamies, vislielākā mērā palīdzēja izcīnīt neatkarību ne tikai Latvijai, bet arī Igaunijai, Lietuvai, Somijai un Polijai. Ja nemaldos, tad šo faktu ir atzīmējis arī polijas prezidents Plisudskis.

Un vēl, ja var ticēt Aleksandram Čakam, tad mūsu "sarkanie strēlnieki" no Krievijas mājās atgreizās vilcienos, kuri bija greznoti ar sarkanbaltsarkaniem karogiem. Ja atceramies vēsturi, tad LSDSP līdz pat 1940. gadam nekad nav atzinusi ne mūsu valsts karogu, nedz ģērboni un himnu. Nostājoties zem sarkanā naida karoga, viņu mūsu valsts simbolus atklāti ignorēja. Tad, kurš tad ir tas īsti sarkanais mūsu Latvijā, izskatās, ka Dainis Īvāns:)))) Strēlnieki bija lielā mērā pašpuikas, bet vēl lielāki varoņi. Lieciet mierā strēlniekus, vismaz tie, kuriem gar šiem puišiem nav nekādas daļas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

mrx 26.05.2005 19:07
Lūk, kādu rakstu sarakstījis. Bet ko tad gribēja pateikt? To gan nesapratu. Laikam to, ka deputāti, izņemot, protams, citādi domājošos, tādi plānā galdiņa urbēji vien ir. Tādi nabadziņi, kas ne skaidri zin, ko grib teikt, nedz arī to ko zin, var pateikt. Kritizēja Tabūnu par to, ka tas Padomju laikos kaut ko tur pa radio sludinājis, bet tagad runājot kaut ko citu. Bet trakākais ir tas, ka viņš saka "tā kā krievus gribas prom". Bet vai tad tā ir, ka gribas viņus prom? Man šķiet, ka nē. Tomēr tas, ka viņš tā saka, ir indikācija, kas liecina, ka zināma krieviski runājošās sabiedrības daļa tā jūtas, ka kāds gribētu viņus prom. Lūk tas ir slikti. Tas rada spriedzes fonu. Vajadzētu taču skaidrot cilvēkiem, ka tā nav. Bet neviens neko neskaidro. Nu labi. Varbūt viss tāpat aprimsies. Bet par kaut ko citu - man, piemēram, liekas, ka pie mums valsts vispār ir totāli vienaldzīga pret cilvēkiem, nevienam neviens nav vajadzīgs, valstij indivīds nav vajadzīgs. Nu tāda sajūta ir. Krieviski runājošais nepilsonis šo fonu uztver kā vērstu pret viņu tāpēc, ka viņš ir krieviski runājošais nepilsonis. Bet kā lai šo fonu uztver latviski runājošais pilsonis? Varbūt tā, ka pēc iespējas ātrāk jābrauc uz Īriju? Bet vispār Kruka raksts parāda to, ka krieviski runājošā pilsoņu un nepilsoņu sabiedrības daļa nesaprot un nekad nesapratīs to, kā latviski runājošie pilsoņu un nepilsoņu jūtas sakarā ar to, ka Latvija bija okupēta. Nu nepatika man tā Padomju Savieniba.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK 26.05.2005 13:13
AK: Morālā atbalsta aizmugurē stāv politika, kuras dēļ krievi jau izmirst/emigrē ātrāk par latviešiem

AKA Vai Jūs nebūtu tik laipns un neprecizētu, par kādu politiku, kuras rezultātā iet bojā vai emigrē tieši šī viena minētā etniskā grupa Latvijā, Jūs runājat?

Centīšos - es runāju par to politiku, kas aptuveni pusi krievvalodīgo atstumj no lemšanas par valsts likteni (1989.-1990. g. vēlēšanas un 1991. g. aptauja, kur piedalījās mūsdienu "nepilsoņi", tomēr tiek uzskatītas par "pareizām").. Par to, ka dēļ cietumos sēž pārsvarā krievi un citi slāvi - kāpēc? Par liegšanu sazināties ar valsti krievu valodā, izņemot vairākus ārkārtas apstākļus. Par to, ka valsts nefinansē krievu plūsmas augstskolās un stipri ierobežo skolas izglītību krievu valodā, kaut gan pieprasījums ir acīmredzams - to rāda kaut vai privātskolas. Es runāju par to, ka valsts varā [izņemot policiju] mazākumtautības ir pārstāvētas mazāk nekā pat atzīto pilsoņu vidū, un par to raksta, piemēram, TP ideologs A. Pabriks savā darbā "Etniskās proporcijas, nodarbinātība un diskriminācija Latvijā" (R.: Nordik, 2002)...

Jāpiebilst, ka baltkrievi izmirst/emigrē vēl ātrāk - krievus es minu pirmos tāpēc, ka to mazākumtautību pārstāvju vidū ir vairākums. Gan baltkrievu, gan, mazākā mērā, krievu gadījumā vajadzētu runāt arī par specifiskām Latgales problēmām.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Social Contract 26.05.2005 10:34
AKA: Un vēl - ko nozīmē 'patvalīga interpretācija'? Vai latviešu eposu var interpretēt tikai latvieši, vai arī 100% lojāli un padevīgi cittautieši, citādi interpretācija ir 'patvalīga'?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Social Contract 26.05.2005 10:32
AKA: Bet varbūt tomēr Kruka rakstā, kaut arī tas ir selektīvs un tendenciozs, ir daži vērtīgi novērojumi? Piemēram, Jūsu lietotais diskurss apriori izslēdz sarunu ar dažiem politiķiem. "Plinera un Buzajeva demagoģija", kaut arī tā ir pretīga, pārstāv viņu vēlētāju rūpes un/ vai intereses, tāpēc varbūt nevajag noliegt arī viņu leģitimitāti? Tikpat droši var runāt arī par Dobeļa un Kiršteina demagoģiju, bet vai Jums tas patiktu?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AKA 26.05.2005 02:11
AK: Morālā atbalsta aizmugurē stāv politika, kuras dēļ krievi jau izmirst/emigrē ātrāk par latviešiem

Vai Jūs nebūtu tik laipns un neprecizētu, par kādu politiku, kuras rezultātā iet bojā vai emigrē tieši šī viena minētā etniskā grupa Latvijā, Jūs runājat?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AKA 26.05.2005 02:08
Par to, cik subjektīva, selektīva un tendencioza ir S.Kruka interpretācija Saeimas diskusijām par Deklarāciju katrs var pārliecināties pats, Saeimas mājas lapā atrodot 12.maija sēdes stenogrammu un iepazīstoties ar deputātu viedokļiem oriģinālā. [www.saeima.lv/steno/2002_8/st_050512/st1205.htm]S.Kruka raksts pārsteidz (diemžēl, negatīvā nozīmē), ar veselu virkni dīvainu apgalvojumu, kuri netiek pamatoti nedz ar atsaucēm, nedz argumentiem. Minēšu dažus "izcilus" retorikas pseidopiemērus:

Sergejs Kruks: Runās “par” deklarāciju bija uzsvērta vēlme tapt saklausītiem ārzemēs, taču oratori neprata savu runu padarīt saprotamu. Neprasme izteikt savu vēlmi citam saprotamās simboliskajās formās joprojām atstāj spēkā tēzi “citi mūs negrib saprast”.

Vai šis absurdais komentārs ir Jūsu replika G.Bērziņa (frakcija “Jaunais laiks”) sacītajam:

"Deklarācijā ir ietvertas trīs galvenās lietas. Pirmkārt. Te ir Latvijas nosodījums Padomju Savienības īstenotajam komunisma totalitārismam, respektīvi, tām represijām, kas ir notikušas. Un tas ir aicinājums Krievijas Federācijai kā Padomju Savienības tiesību mantiniecei atzīt, ka tā ir morāli, tiesiski un finansiāli atbildīga par Latvijai un tās iedzīvotājiem nodarītajiem zaudējumiem. Un saskaņā ar starptautisko tiesību pamatprincipiem tā ir atbildīga par zaudējumu atlīdzināšanu. Otrkārt. Deklarācija uzdod Ministru kabinetam triju mēnešu laikā izveidot speciālu komisiju, kas apkopotu informāciju par represijām, aprēķinātu režīma nodarītos zaudējumus un uzsāktu sarunas ar Krieviju par visu no Latvijas izvesto arhīvu atdošanu.Treškārt. Deklarācija aicina Eiropas Parlamentu izveidot speciālu starptautisku komisiju Padomju Savienības totalitārā režīma noziegumu izvērtēšanai un aicina veicināt tāda starptautiska zinātniskā institūta izveidošanu, kas nodarbotos ar vēsturisko un juridisko aspektu apkopošanu un starptautiskās sabiedrības informēšanu /.. / Noslēgumā es gribētu uzdot tādu retorisku jautājumu: “Kad būs sasniegti tie mērķi, kas izteikti šajā Deklarācijā?” (Starpsauciens: “Nekad!”) Atbildot uz šo retorisko jautājumu, es atgādināšu, ka pirms dažām dienām Berlīnē, netālu no vietas, kur kādreiz bija Hitlera bunkurs, tika atklāts vērienīgs piemineklis tiem miljoniem cilvēku, kas gāja bojā holokaustā. Bija jāpaiet 60 gadiem, lai šāds piemineklis taptu Berlīnē. Varbūt būs jāpaiet diezgan daudziem gadiem, bet, manuprāt, Deklarācijas mērķis būs sasniegts tad, kad Maskavā Sarkanajā laukumā tiks pie Kremļa sienas atklāts piemineklis tiem neskaitāmajiem miljoniem cilvēku, starp kuriem ir arī daudz latviešu, kas gājuši bojā Gulagā, - cilvēkiem, kas gājuši bojā Vorkutā, Noriļskā, Magadanā un daudzās citās vietās, kuru vārdi mums ir tik pazīstami."

Sergejs Kruks: Cita izmisīgs jautājums “Ko tu vēlies?” paliek nesadzirdēts un oponentu iebildumi netiek ņemti vērā, jo ir pats par sevi saprotams, ka viņu nesaprašana ir tīša vēstures kropļošana. Spītīgā pretošanās dialogam ar citu, nerēķināšanās ar viņa zināšanu un vērtību sistēmu a priori anulē publisko komunikāciju. Cits tiek pazemots un diskvalificēts...

Vai teiktais būtu vērtējams kā Jūsu aizstāvības runa konkrēti deputātu Plinera, Buzajeva vai Golubova politiskajai demagoģijai? Ja tā, tad vismaz komiski, ja ne amorāli izskan Jūsu apgalvojums par spītīgo pretošanos dialogam, nerēķināšanos ar kāda zināšanu un vērtību sistēmu (?!) utt.

Sergejs Kruks: Nu un kā parasti trekno punktu pielika K.Šadurskis (JL) paziņodams, ka “šajā jautājumā parlamentārās demokrātijas laiks ir beidzies un ir pēdējais laiks runāt likuma burtam!” Gluži kā matrozis Žeļezņaks, uzkāpjot ar šauteni uz Krievijas Dibināšanas sapulces tribīnes 1918. gadā, atlaidis mājās jaunievēlētos Republikas deputātus. Valstī, kur valda Viena Taisnība, pārējie ir dumpinieki un nelieši.

Vai gadījumā neaizmirsāt pievērst uzmanību Šadurska replikas kontekstam - V.Buzajeva "priekšlikumiem", kurus pat Saeimas sēdes vadītāja kvalificēja kā naida kurināšanu starp Latvijas tautībām?

Šādā, konfrontējošā stilā varētu arī turpināt Jūsu teksta iztirzāšanu, (līdzīgi, kā to savulaik izdarīja V.Bērziņš ar Jūsu patvaļīgo Lāčplēsa teksta interpretāciju) bet gribu uzdot dažus tiešus jautājumus Jums, docenta kungs. Kas ir laba publicistika Jūsu izpratnē, kādas žurnālistikas paraugus Jūs mācāt saviem studentiem, vai profesionālās ētikas normas ir saistošas arī Jums personīgi?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK 25.05.2005 22:17
Aleksis Izņemot bēdīgi slaveno A.Gardu un dažus citus marginālus darboņus, Latvijas politiķi nerunā par to, ka viņiem "griboties krievus prom". Morāls atbalsts brīvprātīgai repatriācijai nekādi nenozīmē vēlmi pēc etniskas tīrīšanas.

Morālā atbalsta aizmugurē stāv politika, kuras dēļ krievi jau izmirst/emigrē ātrāk par latviešiem ( http://www.np.gov.lv/index.php?lv=fakti_lv&saite=arhivs.htm )... Un ne pēc runām jāspriež, bet pēc darbiem, kaut gan runas arī mēdz būt raksturīgas - tas pats A. Garda ir par "brīvprātīgo repatriāciju". Un ja kāds uz to aicina, tas ne tikai ļauj aizdomāties par viņa iespējamo atbalstu citām metodēm, bet arī droši teikt, ka viņš tieši vēlas novākt krievus prom, vismaz brīvprātīgi (radot tādus dzīves apstākļus, lai krievi emigrētu "brīvprātīgi"). Tālāk, A. Garda neprasa visus krievus deportēt - viņš piedāvā arī asimilāciju, tāpat kā "mainstream" politiķi. Nozīme jau ir viena - mononacionālā valsts.

Par nemargināliem politiķiem - "Latvijas Avīze" ar tās vislatviešiem nav nekāda sīka lapele. Un "TB/LNNK" programma (http://www.tb.lv/download/programma.doc) atklāti runā par "latviešu nācijas politisko varu neatkarīgā Latvijas valstī", "latvisku Latviju", "Valstiski veicināma okupācijas perioda ieceļotāju un viņu pēcnācēju repatriācija un sniedzams atbalsts viņu tālākai emigrācijai, piesaistot līdzekļus no ārvalstīm un starptautiskām organizācijām"... Veicināt nenozīmē tikai morāli atbalstīt, un pat politkorekta vārda "brīvprātīgi" nav arī blakus priekšpēdējam citātam! Šī partija valda Rīgā kopā ar... tādām, kas cīnās ar viņiem par tiem pašiem vēlētājiem - TP un JL.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 25.05.2005 20:35
Neraugoties uz to, ka S.Kruks ir informācijas zinātņu doktors, viņa sacerējumi rakstīti grūti uztveramā stilā. Daudzos teikumos viņš nenorāda darītāju, vai arī teikuma priekšmeti ir tādi vārdi kā neprasme un sarunātais. Transitīvam verbam nesaprot viņš nepieraksta papildinātāju, un lasītājam ir pašam jāsaprot, ko šis publiskās komunikācijas meistars ir domājis:

...atbildība tiek novelta uz ārzemēm, kuras joprojām nesaprot un kurām ir pienākums.
Sēdē sarunātais nav analizējams...
Neprasme izteikt savu vēlmi citam saprotamās simboliskajās formās joprojām atstāj spēkā tēzi...

Nepamatoti lietoti barbarismi, bez jēgas jauktas īpašības vārdu noteiktās un nenoteiktās galotnes, dīvaina pareizrakstība un vārdu kārtība:

...toties trīs vīru pierēs ir pa sarkanai zvaigznei katram.
tautas priekšstāvji ... vienkārši gribēja ātrāk pabeigt visas “ģelas”,
Ideju akceptēšana masās ir jāizcīna, jāpanāk akla pārliecības pārņemšana, kas izraisa tik pat aklu tās īstenošanu dzīvē ar nolūku izpatikt bargajiem Dieviem.
...pāri darījumus pārdzīvojušais un joprojām dzīvs cilvēks tajās nemaz nebija minēts.
Parlamentāriešu kategoriskums, cīņas gars, neiecietība pret atšķirīgo viedokli...

Neraugoties uz augšminētajām nepilnībām, autors ir centies vērst lasītāju uzmanību uz Saeimas valdošās koalīcijas politiķu nesen veikto diskusiju nepilnībām. Paldies viņam par to! Žēl vienīgi, ka pats autors nav izmantojis izdevību pateikt kaut ko saturīgu par Saeimā apspriestajām tēmām, piemēram, par to, vai okupāciju nosodošā deklarācija bija vajadzīga? Tādēļ arī manā kritikā praktiski nav saturīgu iebilžu, varu vienīgi komentēt S.Kruka lietoto gramatiku un stilu.

S.Kruks: It kā gribas krievus prom, bet no vārda "deportācija" tā kā baidās.

Kas tās par insinuācijām? Izņemot bēdīgi slaveno A.Gardu un dažus citus marginālus darboņus, Latvijas politiķi nerunā par to, ka viņiem "griboties krievus prom". Morāls atbalsts brīvprātīgai repatriācijai nekādi nenozīmē vēlmi pēc etniskas tīrīšanas. Kā lai latviešu politiķi tagad pierāda S.Krukam, ka viņi nav kamieļi? Ja S.Kruks tiešām vēlas pilsonisku saskaņu un respektu pret citādiem viedokļiem, tad nevajag pašam sagudrot ļaunus mītus. Vai vismaz šādas apsūdzības pamatot ar konkrētiem faktiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

redakcija 25.05.2005 18:08
Agdamam--

Kā jau redzams atsaucei pievienotajā saitē, virsraksta citāts ir no Raiņa aforismu krājuma "Kalnā kāpējs", kuru pēc dzejnieka nāves sakārtojis Antons Birkerts.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

agdams 25.05.2005 17:35
Kas tad tas par 1940. gadā tapušu Raiņa dzejoli? Pēcnāves dzīve?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Staļins 25.05.2005 10:38
Kirshteina(Sljivkina) kunga izdariibaam veersts pieversties iipashi.Cik noprotu profesionaala provokaatora karjeru saacis jau sen.Liekas, 17 apriilja "Latvijas vestnesii" bija publiceetas AP stenogramas,kur 1990.gada novembrii vinsh ljoti dailruniigi izteicaas. Arkaartiigi interesanti materiaali atrodami G.Valdmanja graamataa "starp dzirnakmenjiem",kur Kirshteina darbiiba redzama izcili izteiksmiigi.Un runa gaaja par okupaacijas seku risinashanu un pashas okupaacijas fakta atziishanu.....luuk atsauce,aizejiet "uzmest aci:
http://home.parks.lv/valdmanis/10.htm#Genocida%20upuru%20lik...

nu un visi tie izteicieni par dzelzcelju,atcerieties gardistu izteicienus...

Un te buutu jaajautaa par b. Putina riiciibu,polemiku ar Kirshteinu... Vai vinsh kaa FDD bijushais vadiitaajs nepaarzina personaalsastaavu Baltijaa un vinju "draugus " politikaa??????

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Staļins 25.05.2005 10:16
raksts interesants,kaut diskutabls.Jaa ar demokraatijas tradiicijaam viss nav kartiiba,to liecina G.Bush viziites laikaa speciaali atlasiitaa "tauta"-dazhaadu dienestu parstavji.profesori un tml.Tas ir itin kaa padomju laikaa,kad sagaidiija Gorbiju vai b.Nikitu Sergejevichu.Tas isti nesaskan ar laikmeta garu.

Tomeer ...konliktsituuaacijas tiek maaksliigi radiita,Un veicinaata no kaiminvalsts((Vai tas ir pareizi.?

Mans viedoklis,ko es izteicu delfu portaalaa pie attieciigaa raksta:

uzskatu,ka ir jameklee mieriigs risinaajums,nevajadzeetu ljauties Krievijas provokaacijaam!It iipashi Kirshteina kunga darbiibai.Izskataas,ka Putina kunga un Kirshteina izteikumi ir sakanjoti savaa starpaa.Bet ne ar Arlietu ministriju kaa tam buutu jaabut.Tadaa gadijumaa jajautaa vai Putina kunga riiciiba ir talredziiga? Vai b.Putins ir apdomaajis ,ko vins dariis neveiksmes gadiijumaa,ja neizdosies izteelot Latviju pasaules aciis kaa ekstreemistu zemi?Ko tad pasaule padomaas par pashu Krieviju?Krievija nonaaks diplomaatiskaa izolaacijaa!no taas noveersiisies arii taas draugi,kas velas veidot patiesi veiksmiigas un draudziigas attieciibas,ka piem.b Bussh vai .VVF.Kaa tad Krievija spees aizstaaveet savu iedziivotaaju intereses un vajadziibas?Provokaaciju.melu un apmelojumu politika cietiis neveiksmi!shaadu Krievijas tuvredziiga arpolitika ir vistacamaak, miesaas padevushos tevochu ar aadas jakaam un masiivaam zelta keedeem kaklaa ,produkts!Stulbi!!! Arpolitika javeido speciaali apmaaciitiem diplomaatiem ,nevis vinjiem.Arii Latvijaa diemzheel ,reizeem ,ljaujas shaadiem tipiem uzdarboties(( Piemeeram Saeimas arlietu komisijaa!Nepiecieshamas izmainjas shiis komisijas sastaavaa!

Saistītie raksti
Citi autora darbi
Kastes 255x203(2)

One more try* 10 Autors:Sergejs Kruks

Ciriki 255x203

Daudzes čuriki 3 Autors:Sergejs Kruks