Labdien, lasītāji!"Tautas" partijā veidojas tradīcija. Partija kādu ieceļ saulītē, saulītē ieceltā persona kļūst par lielāko suni visā barā, pēc tam izrādās, ka lielākajam sunim tomēr ir pārāk daudz blusu, suns ir spiests atgriezties vienkāršā suņa būdā, un tur viņš konstatē, ka dzīve tomēr ir garlaicīga. Atvainojos par tādu tēlainību, bet "Tautas" partijas radītāja Andra Šķēles pēdās tagad seko kādreizējais "stabilitātes garants" Kalvītis. Viņš ir paziņojis, ka no 1. aprīļa viņš vairs nebūs Saeimas deputāts, jo viņam ir citas lietas darāmas -- pieder uzņēmumi, ir arī hokejs. Tāpat arī Šķēle, nonācis ierindas deputāta statusā, ilgi nenoturējās un no lielās (vai vismaz acīmredzamās) politikas aizgāja.
Gribas izdomāt kaut ko smieklīgu par to, ka Kalvītis projām ies tieši 1. aprīlī, tātad, jokdaru dienā, bet kaitējums, kādu šis cilvēks radīja Latvijai un tās tautai, ir tik neizmērojams, ka uz jokošanu nudien prāts nenesas. Nekad un nevienā brīdī nav dzirdēta atvainošanās par to postu, kurā Kalvītis ar savu “gāze grīdā” filozofiju (zinu, tās autors bija Šlesers, bet lielais suns tomēr bija Kalvītis) ir iegrūdis visu valsti. Viņa pompozi smīnīgā attieksme pret “kvaukšķiem” bija vēmienu raisoša. Tā bija prieka diena, kad gāzās viņa valdība, un tā būs prieka diena, kad viņš pazudīs no skatuves pavisam. Tiesa, tad viņš varēs darboties aizkulisēs, un valsts pārdošana Gazpromam varēs notikt ne vairs oficiālajā līmenī, bet tomēr. Šī būs laimīga tikšana vaļā no kaitnieka, ja “Tautas” partijai būtu morāle, tā Kalvīti izslēgtu par kaitniecību. Bet “Tautas” partija un morāle nav īpaši savienojamas lietas, tāpēc nav ko cerēt.
Toties politikā turpina gozēties dažs labs cits, kuram jau sen vajadzēja parādīt sētas durvis. Šlesers šodien Latvijas Avīzē dižojas par visu to, ko viņš darīs tad, kad kļūs par Rīgas mēru — tirgu pārkārtos, autoostu pārbūvēs, koncertzāli uzcels (piedevām ne tikai koncertzāli, bet daudz lielāku objektu, kurš varētu būt arī kā konferenču centrs), pie lidostas lielu izstāžu zāli cels. Citiem vārdiem sakot, savu “gāze grīdā un pēc manis kaut vai plūdi” filozofiju šis Dieva bērns vēlas pārcelt no Saeimas uz Rīgas domi. Un pats smieklīgākais minētajā intervijā ir šis buldozera atzinums par Dienvidu tiltu: “Kad pārmet par milzīgu naudas pārmaksāšanu, būvējot Dienvidu tiltu, neviens personīgi neuzņemas atbildību un nepasaka, kurš pieņēma lēmumu un atbild par to, lai naudu tērētu lietderīgi! Slēpjas aiz citu mugurām.” Tas no cilvēka, kurš Satiksmes ministrijā darbojās abolūti slepeni, pat pēdējā darba dienā pamanījās noslēgt atkal slepenu līgumu ar airBaltic, tā paildzinot vienkārši kliedzoši absurdo situāciju, kurā valstij uzņēmumā pieder vairākums, bet uzņēmuma boss ārzemnieks var parādīt paceltu vidējo rokas pirkstu un valsti pasūtīt trīs mājas tālāk. Tas pats cilvēks, kurš ignorēja gan Valsts kontroli, gan arī Eiropas komisiju. Viņš runās par nelietderīgu naudas tērēšanu?! Viņš sūdzās, ka citi neuzņemas personīgu atbildību?!?! Sētas stabs, smejies! Smejies līks! Šis ir tas cilvēks, kurš vēlas, lai viņam uztic Rīgas atslēgas. Un neiespējami tas nav — Stendzenieks atkal uztaisīs smuku reklāmu, un cērpjamu aitu mūsu elektorātā nudien netrūkst. Šlesers sarunās ar Saskaņas centru un citiem Maskavas pārstāvjiem mūsu valstī. Balsis medīs arī ar cilvēka tiesību principu pārkāpumu — solīs nekad vairs neļaut Draudzības dienu pasākumus, lai arī tā viņš pārkāps tiesu precedentus un Eiropas principus. Bet gribas tomēr cerēt, ka rīdziniekiem pietiks veselā saprāta, lai negribētu mēru, kurš visu laiku konfliktēs ar Valsts kontroli, Eiropas komisiju un citām pārraudzības iestādēm. Tā jau nekas — darītājs Šlesers ir. Bet darīt un darīties var arī godīgi un atklāti. Lūk, kas buldozeram pietrūkst visdrausmīgāk. Būtu arī viņam jāseko Kalvīša piemēram un politikai jāpasaka čau.
Jauku visiem dienu!