Atslēgvārdi:

Catch-22 15

Esošās Latvijas-Krievijas robežas apstiprināšana, atbrīvošanās no ilūzijām par Krieviju un pievēršanās būtiskiem Latvijas attīstības jautājumiem būtu labs nācijas politiskās veselības tests.

Iesaki citiem:

20.gadsimta literatūras klasiķa Džozefa Hellera romāna Catch – 22[1] galvenais varonis ir kāds amerikāņu lidotājs Otrā pasaules kara laikā, kurš atrodas absurdā noslēgtā lokā. Viņš grib tikt atbrīvots no pienākuma piedalīties kaujas lidojumos. Lai to panāktu, lidotājam ir jāsaņem no ārsta oficiāls atzinums, ka viņš ir psihiski nepieskaitāms. Bet saskaņā ar militāro birokrātu izdotajiem priekšrakstiem neviens pie prāta esošs cilvēks nevar vēlēties piedalīties kaujas lidojumos, jo tie taču ir tik bīstami. Tātad, pieprasot atļauju nepiedalīties kaujas lidojumos sakarā ar savu neprātu, lidotājs vienlaicīgi pierāda, ka viņš ir pie pilna prāta un tādēļ nevar tikt atbrīvots no pienākuma piedalīties kaujas lidojumos. Un otrādi — katrs lidotājs, kurš piesakās kaujas operācijām, ar to pašu automātiski apliecina, ka viņš nav psihiski normāls un tādēļ nekvalificējas dalībai kaujās.

Latvijas politiķi un diplomāti, kuri vēlas beidzot apstiprināt valsts robežu ar Krieviju, savā ziņā ir līdzīgā situācijā. Viņi mēģina atbildēt uz jautājumiem, kas tad ir primārs — ola vai vista. Satversmes zīmju gudrie tulki — gan neatkarīgi, gan sekojot konjunktūrai — mēdz nonākt pie pilnīgi pretējiem secinājumiem. Turklāt loģiskās pretrunas šķiet esam ne tikai juridiskas (vispirms likums/referendums vai arī vispirms līgums), bet arī sabiedriskas un politiskas (ir milzīgs sabiedriskais pieprasījums pēc robežlīguma un vienlaicīgi tā nepieciešamības noliegums, it kā ir saprotama vajadzība vienoties ar Krieviju un vienlaicīgi nevēlēšanās to akceptēt).

Ilgstoša dzīve šādās pretrunās draud ar apziņas sašķelšanos vai „politisku šizofrēniju”. Kā gan no tās lai izvairās? Izeju no šķietamā strupceļa nav iespējams atrast vispareizākās juridiskās atbildes meklējumos. Šī atbilde acīmredzot nav atrodama bezgalīgā dažādu juristu dažādā laikā izteiktu viedokļu analīzē. Ir jātiek ārā no tradicionālo dilemmu uzliktajiem rāmjiem un jāpaskatās uz situāciju no citas puses.

Diskusija bezgalīgi riņķo ap jautājumiem:


  • Abreni atdot vai neatdot? Nākotnē atgūt vai neatgūt? Latvijai to vajag vai nevajag? Ir vai nav latviešu vēsturiskā zeme? Attiecības ar Krieviju uzlabot vai neuzlabot? Kompensācijas pieprasīt vai nepieprasīt? Tagad vai pēc n gadiem? Ir vai nav apdraudēta Latvijas turpinātība/nepārtrauktība/esība?



Līdzās sirsnīgām rūpēm par nākotni šajos jautājumos jaušama arī savstarpēja rēķinu kārtošana un gatavošanās turpmākām partiju politiskās sāncensības sērijām.

Varbūt varam šo jautājumu vietā uzdot dažus citus jautājumus?


  • Cik daudz politiskās un cilvēciskās enerģijas tuvākajos desmit gados tiks iztērēts, turpinot apspriest šo lietu, un pie kādiem jauninājumiem tajā vispār ir iespējams nonākt?

  • Vai „vispareizākās” atbildes atrašana sekmēs progresu kaut vienā jautājumā , kas ir valsts un sabiedrības attīstības svarīgāko lietu pirmā desmitniekā?

  • Vai ilgstošās turpmākās mocībās ap robežlīgumu „Abrene” nekļūs par simbolisku nācijas politiskās šizofrēnijas dzinējspēku?



Atbildes uz tiem, iespējams, palīdzētu pacelties pāri juridiskās tehnikas detaļām un mierīgi aizvērt vienu Latvijas jaunāko laiku vēstures lappusi.

Romānā Catch – 22 amerikāņu kara lidotājs pārrauj absurda loku, dezertējot no armijas un aizlaižoties uz neitrālo Zviedriju. Latvijas premjeram tādas iespējas nav. Bet viņam ir iespēja rīkoties saskaņā ar veselo saprātu, izskaidrot to līdzpilsoņiem un pārliecināties, ka arī viņiem tas nav svešs.



Esošās robežas apstiprināšana, atbrīvošanās no ilūzijām par Krieviju un pievēršanās būtiskiem Latvijas attīstības jautājumiem būtu labs nācijas politiskās veselības tests. Pat ja tas beigās prasītu tādu daudz spēka paģērošu pārbaudes procedūru kā tautas nobalsošanu.




[1] Ar terminu Catch-22 apzīmē pretrunīgu, absurdu situāciju, kurai iekšējās loģikas trūkuma dēļ nav iespējams panākt risinājumu.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (15) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Maijpuķīte 06.02.2007 12:55
Maijpuķīte 10:41 06.Feb.
Lasot un klausoties ekspertu viedokļus Abrenes jautājumā, skaidri redzams, ka šajā lietā viss ir sajaucies kopā, vēsturiskās etnogrāfiskās robežas gandrīz vai no piļu-valstu laikiem,izfantazēta vainas apziņa Krievijas priekšā par tās vājumu pirmā pasaules kara beigās,kaut kāds Krievijai empātiks apriori taisnīgums, Otrā pasules kara karotājvalstu -"zaudētāju- uzvarētāju"-pēckara teritoriālo izmaiņu nemainīšanas princips un nemanipulājama tautas balss, kas referendumā tiks skaidrībā ar visu labāk par augstas klases speciālistiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Maijpuķīte 06.02.2007 11:28
Krievijā cilvēki domā, ka Latvija pastāv tikai tik ilgi, kamēr ir latvieši. Un šajā ziņā Latvija krievu cilvēkiem ir nepārliecinoša, jo viņi balstās uz kvantitatīvo analīzi:latvieši izmirst, tātad Latvijas pastāvēšana ir tikai laika jautājums.Tāds ir primārais ideoloģiskais uzdevums Latvijai,atrisinot to var risināt tālāk Krievijas un Latvijas starpvalstu attiecības.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pelēkais Vilks - Autors 03.02.2007 09:38
Ilgstoša dzīve šādās pretrunās draud ar apziņas sašķelšanos vai „politisku šizofrēniju”. Kā gan no tās lai izvairās?

===============

Izskatās, ka veselāka apziņa ir Krievijai. To šizofrēnija nebiedē...

Mūsējiem gan laikam šī stadija jau tuvu.. Varbūt tāpēc šī steiga..

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

martink 03.02.2007 03:59
Vēlos uzsvērt, ka galvenais Abrenes jautājumā ir ne jau teritorija, zivju pārstrādes uzņēmumi vai ES partneriem solījumu pildīšana.

Tas, ko vēlas pateikt tie, kuri ir pret robežlīguma noslēgšanu, ir pavisam kas cits. Es esmu PRET. Un ar to es vēlos pateikt ar to sekojošo:
Es esmu pret to, ka Latvijas politika ir ārkārtīgi piekāpīga, ar neizprotamu vēlmi izdabāt visām, tikai ne savām interesēm. Ir teiciens, ka gudrākais piekāpjas, taču nevajag aizmirst šīs domas neiztekto pusi - gudrākais piekāpjas gudri. Vai līgums, kur viena puse saņem visu, otra - neko, ir gudrs?
Es esmu pret to, ka Latvijas politika ir pilnībā merkantīlisma varā. Es neuzskatu, ka ekonomiskā attīstība ir slikta, taču es vēlētos arī atgādināt, ka arguments par līguma nepieciešamību ekonomiskās izaugsmes veicināšanai ir manipulēšana ar iedzīvotāju domu. Ir ļoti daudzi ticami argumenti par to, ka patiesībā ekonomika arvien vairāk tiks pakļauta Krievijas kaprīzēm. Neaizmirsīsim, ka 16 gadus atpakaļ mūs vienoja doma, ka kaut pastalām kājās, bet brīvi. Šobrīd esam gatavi pastaliņas nomainīt pret botiņām, pretīm atdodot pašnoteikšanos un principus.
Es esmu pret to, ka Latvijas politika ir tuvredzīga un naiva, un bezatmiņas. Manā skolas laikā spilgts vēstures stundas materiāls bija Latviešu cilšu vecāko ievilināšana iekarotāju dzīrēs, kur tos ar draudzīgiem aicinājumiem piedzirdīja un nocirta tiem galvas. Protams, šodien dzērienu un ballītes vietā ir kas cits - varbūt tā ir nauda, daļas biznesa projektos. Drudžainā varas rīcība nav pragmatiskas pieejas apliecinājums.
Tā varētu turpināt un turpināt. Taču doma ir skaidra - esam PRET politisko patvaļu un uzskatām, ka patreizējie politiskie procesi apdraud Latvijas iedzīvotāju intereses un nekādā gadījumā neaizstāv tās.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

stalins 31.01.2007 21:41
Kas attiecas uz Krievijas varu-kaa taa pilda liigumus,jaa taa neveelas atcereeties savas paraadsaistiibas.Bet jautaajums ir par to,ka tagad nav viduslaiki(es ceru) un tiesiibas izveeleeties pie kaadas valsts piedereet Abrenei ir nevis Riigai vai Maskavai,bet gan pashiem Abrenes iedziivotaajiem.Jaa ir tehniski sarezgiiti to risinaat sakaraa ar to,ka veesturiski iedziivotaaju sastaavs ir krasi mainiijies,tai skaitaa vardarbiigi,un tur liidzdaliibu njeemusi arii PSRS..Taa ir principiaalaa puse.Bet konstruktiivaa puse ir taada,ka lai nekaveetu ,teiksim ES iespeejas sleegt liigumus ar KF ,vai LR ruupes par veesturisko paarmantojamiibu,mees akcepteejam esosho robezhu,bez pretprasiibaam par konkreeto probleemu.Probleema ir taada ,ka Krievijas vara NEGRIB sho liigumu ,negrib taapeec ,ka veelas sev izcirst(saprast burtiski) sev "logu " uz Eiropu caur Latviju un Igauniju.Dabiski,ka mums ir jaaizskaidro muusu viedoklis ES amatpersonaam.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

garāmgājējs - redakcija 31.01.2007 00:18
Patiesi, ir tik smieklīgi skatīties, kā viens bariņš "politiķu" mēgina to valsti nogremdēt, bet it kā cienījamu un izglītotu ļaužu kopa - politologi u.c., akadēmiski domājoši skribenti, ar putām uz lūpām cenšas viņus, šos pliekanos tirgoņus, aizstāvēt un viņu darbus attaisnot. Patiesi, patiesi,...es Jums saku...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

vahaks - autoram 28.01.2007 10:11
Šķiet, ka naivumu Jums nevarētu pārmest, tad jājautā, kādēļ Jūs esat pērliecināts (vai varbūt tikai vēlaties citus pārliecināt), ka Krievija ievēros kādus nebūt līgumus, ja tie būs Krievijai neizdevīgi. Tāpat līdz šim neviens nav pateicis, kāpēc līgums būtu jāslēdz, kāds ieguvums mums no tā. Protams, ja neskaita vispārējas un nekonkrētas frāzes par lielo ekonomisko labumu. Spriežot pēc tā, ka Krievija pietuvina gāzes cenas tirgus cenām pat attiecībās ar savu sabiedroto Baltkrieviju, jādomā, ka Krievija turpmāk netaisās nevienam neko dāvināt, tātad arī Latvijai nē.

Ja Krievija ir PSRS mantiniece, kas nebūt netiek noliegts, tai ir jāatzīst arī PSRS līgumi, tai skaitā arī Krievijas un LR miera līgums, ko PSRS mantoja no Krievijas. Ja faktiskā situācija šobrīd ir savādāka nekā juridiskā, tad šo jautājumu var risināt tūlīt vai nākotnē. Es neredzu nevienu iemeslu, kāpēc būtu nepieciešama steiga, protams, ja vien nepastāv kādas Krievijas intereses, par ko Kalvītis un Co nerunā.

Ekonomiski Krievijai Abrene, protams, nebūt nav nepieciešma, tas ir pilitisks jautājums. Turpretī Latvijas ekonomikai Abrene ne tik tālā nākotnē ļoti noderētu.

Iespējams, pat ļoti iespējams, ka Krieviju nākotnē gaida šādas tādas likstas, (ja kāds negrib tam ticēt, tad lai padomā, vai 1985. gadā viņš ticēja, ka pēc 10 gadiem vairs nebūs PSRS) tādēļ var būt situācija ka mēs Abreni varam atdabūt visai vienkārši.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Interesanti gan - Autors 28.01.2007 08:52
laikam jau autoram pašam vajadzētu atbrīvoties no "ilūzijām par Krieviju".Latviešu tautai šo ilūziju sen jau nav.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

lex - Dacei A. 26.01.2007 13:17
Mani interesē, ko mēs ar to Abreni darīsim? Es, protams, neatceros 1944.gadu, kad to pieevienoja Krievijai... ko domā Abrenes/ Pitalovas iedzīvotāji?

Manuprāt, Pensionārs un Dace A. risina atšķirīgus jautājumus. Pensionārs apgalvo:

(1) Jaunu robežlīgumu,uzdāvinot Abreni Krievijai, varētu noslēgt tikai un vienīgi atsaucoties uz 1920.gada Miera līgumu. Pretējā gadījumā tā ir valsts nodevība!
T.i. ja mūsdienu Krievija vēlas pārmantot tikai tās padomju Krievijas saistības, kas tai ir izdevīgas, tad nav nekādas jēgas kārtējo reizi "uz mūžīgiem laikiem" vienoties par mūsu valsts robežām vai pat cerēt, ka noslēdzot Krievijai vēlamu robežlīgumu būsim "nopirkuši" labas kaimiņattiecības - kā liecina Japānas un Polijas piemēri, Krievijas attieksmi pret kaimiņvalstīm maz iespaido robežjautājumu pastāvēšana. Neatkarīgi no tā, vai mēs personīgi atceramies 1944.gadu, ir skaidrs, ka 1920.g. Miera līgumam kā starpvalstu līgumam ir pavisam cits statuss LR robežu noteikšanā nekā Staļina un PSRS AP veiktajām izmaiņām PSRS administratīvi-teritoriālajā dalījumā.

(2) ...ko mēs ar Abreni darīsim? ... ko domā Abrenes/ Pitalovas iedzīvotāji?
[Japāna savas salas gaida atpakaļ jau 60 gadu - nekas neliecina, ka tuvākajā laikā mums būs jārisina jautājums, ko darīt ar Abreni un kādus referendumus tur rīkot.]
Kā jau Pensionārs teica, šo teritoriju varētu pat likumīgi atdot Krievijai, ja Krievija apmaiņai pret to izdara kaut ko mums vajadzīgu un relatīvi neatgriezenisku. Vismaz atzīst, ka Latvija ir 18.novembra republika, un ka staļinistu noziegumi pret Latvijas valstiskumu NAV radījuši jaunu tiesisku realitāti nevienā jomā (ne privatizācijas,ne pilsonības, ne valstu robežu ziņā). Un lai pasaka paldies par saņemtajiem 6 pagastiem.

Ja Latvijas amatpersonas ar dažādiem ieganstiem cenšas Krievijai atdot daļu mūsu likumīgās teritorijas un par to neprasa pretī pat savas valsts tiesiskās pēctecības atzīšanu, tad kādas intereses viņi pārstāv?! Krievijas? ES? Vai tomēr Latvijas tautas? Ja pēc kādiem 10 gadiem Krievija mums atkal uzbruks un atkal atņems daļu teritorijas, vai tad trešo reizi sāksim sarunas no nulles?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

DaceA - pensionaram 26.01.2007 12:41
Mani interesē, ko mēs ar to Abreni darīsim? Es, protams, neatceros 1944.gadu, kad to pieevienoja Krievijai... ko domā Abrenes/ Pitalovas iedzīvotāji? Cik iespējama ir Abrenes atpakaļ-pievienošana?...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

pensionars 26.01.2007 09:55
Ja slēdz jaunu robežlīgumu,oligāta ir atsauce uz iepriekšējo.

Iepriekšējais Latvijas-Krievijas robežīgums ir noslēgts 1920.gadā.

Krievija uzstāj uz PSRS okupācijas laikā izdarītām robežas izmaiņām .

Pašreiz Latvijas politiķi ar to samierinās un faktiski atsakās no okupācijas fakta atzīšanas.

Tā ir bezierunu kapitulācija!

Dažādas "atsauces"neko neizmaina,tās domātas tikai savas tautas muļķošanai.

Jaunu robežlīgumu,uzdāvinot Abreni Krievijai, varētu noslēgt tikai un vienīgi atsaucoties uz 1920.gada Miera līgumu.

Pretējā gadījumā tā ir valsts nodevība!!!!!!!!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

g.l. 25.01.2007 21:56
Mēs esam šodien, nevis kaut kādā vēsturē. Ko darīs, kā dzīvos mūsu bērni un mazbērni, ir viņu pašu lieta.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Alex - Adminam 24.01.2007 18:16
Portālam ir nedaudz jāizmaina savs datu modelis - ja komentārus glabā kā ierakstus datubāzē, tad jāpievieno jauna kolonna "DELETED" (kam var būt divas vērtības 1=Jā un 0=Nē). Tādā gadījumā būs mazliet garāk jāraksta SQL pieprasījumi, lai pareizi rādītu komentārus pa lappusēm, toties izmestos komentārus varēs viegli atlikt atpakaļ --- pārslēdzot konkrētajam ierakstam DELETED lauka saturu.

Tā nav mana darīšana, bet ja kaut kādi nākotnes eiročekisti gribēs sameklēt visādus neapzinīgus komentētājus, arī tad to būs vieglāk izdarīt tad, ja komentārs nebūs fiziski izdzēsts no datubāzes, bet gan vienkārši noslēpts.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

nagla - autoram 24.01.2007 12:49
Vai nevarētu mazliet argumentētāk apliecināt savu Maskavas mīlestību?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

admins (admin@politika.lv) - dzēstajam komentāram 24.01.2007 10:04
Atvainojiet - cīņā ar spamu, nejauši tika izdzēsts viens komentārs. Izdzēstajam komentāram bija aptuveni šārds saturs:

Jautājums ir par to, vai šajā gadījumā tiek piedāvātas atbilstošas kompensācijas