Gribēju IR interneta versijā izlasīt Olgas Procevskas rakstiņu Īstie krievi, tālāk par sākumu netiku - lai lasītu turpinājumu, jākļūst par žurnāla abonementu. Katrs izdomā, kā māk, lai dabūtu naudu, par ko pirkt papīru un tip krāsu... Māla plāksnītes, uz kurām var uzrakstīt divus vārdus - pērc žurnālu, jau sen nav.
Es arī uzskatu, ka ir labie un sliktie krievi. Vēl trakāk – ir politikāņiem vajadzīgie krievi un ir krievi, kas vienkārši dzīvo Latvijā. Viņi tāpat kā latvieši, “gardu muti ēd” to, ko politikāņi ievārījuši. Kāda tauta (sabiedrība), tāda politika.
Pie tam tie labie un sliktie krievi ( kurš nu kuram) turpinājuši attīstīties un pilnveidoties arī tajos laikos, kad te bija tā integrācijas lietu ministrija. Integrācija ir divu lietu saplūšana, veidojot vienu jaunu. Pie mums tika cildināts un pavairots viedoklis, ka vienai lietai jāieiet otrā, lai veidotos jauna. Krievs ieiet latvietī un veidojas latvietis. Nevis latvietis un krievs apvienojas vienā, veidojot valsts iedzīvotāju. Pa gadiem 20 tā kā no latvieša un krieva varētu veidoties jauns valsts iedzīvotājs. Tad jau tie politikāņi, kuri skatās Kremļa virzienā, nevarētu atrast sev atbalstītājus.