Braucot Ziemeļmeitu lūkoties... 7

2004. gadā pirms Latvija iestājās Eiropas Savienībā, toreizējais Zviedrijas premjers biedēja sabiedrību ar „labklājības tūristiem” (välfärdsturister), kas plūdīšot uz devīgo labklājbas valsti, kad Austrumeiropas valstis kļūs par ES dalībvalstīm. Sociāldemokrāts Jērans Pēršons bija glumš tipiņš un viņa izteikumi bija tik uzmanīgi, ka tie tomēr pārāk neizklausījās pēc naida kurināšanas. Nekādi pārejas noteikumi tik un tā netika ieviesti Zviedrijā un kopš 2004. gada jebkurš darbspējīgs ieceļotājs tika sagaidīts ar atplestām rokām. Tas ir, vismaz tā likās – līdz Laval un partneri lieta sita augstu vilni, ksenofobiskajā darbaļaužu kustībā, kuru premjers Pēršons vismaz vārdos pārstāvēja.

Iesaki citiem:

Tomēr, kā secina ekonomisti Kristers Gerdess (Gerdes) un Eskils Vadenšē (Wadensjö) nesen publiskotajā pētījumā „Immigrants from the New EU Member States and the Swedish Welfare State”, nekādi „labklājbas tūristi” neieradās – Zviedriju nepārpludināja austrumeiroopiešu imigranti, kuri tā vien centās atņemt zviedriem darbu un iedzīvoties uz pabalstiem. Iebraukušo imigrantu skaits, tiesa, pieauga, tomēr austrumeiropieši sastādīja ārkārtgi mazu proporciju. Tomēr tie, kas ieradās, bija lielākoties no Polijas, šķietami augsti izglītoti, strādā lielākoties lauksaimniecībā un būvniecībā (atcerieties Laval lietu!) un neuzrāda nekādu īpašu tendenci iedzīvoties uz sociālās sistēmas priekšrocībām.

Pats varu šo pētījumu komentēt kā apsveicamu pienesumu debatēm par darba tirgus liberalizāciju. Cerams, ka tas atvēsinās daudzu kreisi noskaņoto politiķu ksenofobisko un vienlaicīgi tik liekulīgo retoriku pret iebraucējiem. Manuprāt, zviedri pārvērtēja savas sistēmas priekšrocības – atrast darbu Zviedrijā iebraucējiem, kuri nerunā zviedriski ir ārkārtgi grūti, ar izņēmumu sezonas darbiniekiem un melnstrādniekiem. Sociāli etniskā vide ir visai monogēna, ko nevar teikt par tādiem „darbaspēka magnētiem” kā Lielbritānija un Īrija, kuras ir ne tikai ekonomiski dinamiskas sabiedrības, bet arī atvērtas visiem, kuri prot vismaz angļu valodas minimumu. Lai arī Latvijā valda priekšstats, ka Skandināvija ir ārkārtīgi atvērtas svešzemniekiem, tomēr šī tolerance attiecas tikai uz tūristiem un – zināmā mērā – politiskiem bēgļiem. Lai arī lielākā daļa imigrantu Zviedrijā ir ārkārtīgi centīgi strādnieki un tādējādi vairo Zviedrijas bagātību, tomēr daudzi zviedri vēl joprojām tic, ka imigranti tikai ēd iedzimto sūri un smagi nopelnītos darba augļus. Tomēr jautājums ir - ar ko salīdzina. Ziemeļvalstis salīdzinājumā ar Latviju nudien ir turpat vai tolerances citadele.

Tomēr viss ir atkarīgs pilnībā no indivīda. Ja cilvēks vēlas mācīties, pirmkārt, jau vietējo valodu, ja viņam ir pacietība, nauda un laiks, kā arī pats galvenais – uzņēmība, tad arī tādās iebraucējiem nedraudzīgās valstīs kā Zviedrija var atrast darbu un laimi. Saku to, vadoties no personīgās pieredzes.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (7) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Sintija 20.10.2008 20:05
Paldies par rakstu, Pēteri!
Pilnīgi piekrītu Taviem secinājumiem nu jau ar skatu no "iekšienes" Uppsalā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

DaceA 14.10.2008 10:25
Palasīju kolēģu pētījumu un bija ilgi jāpiedomā, lai mēģinātu saprast, kas ir domāts ar ES14? Lēnāk sāku saprast, ka runa varētu būt par veco ES dalībvalstu iedzīvotājiem ES-15 mīnus Zviedriju... Bet jā, secinājumi nav pozitīvi - ES-10 valstu iedzīvotāji ir labāk izglītoti, bet saņem zemāku algu nekā zviedri...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Dots pret dotu 14.10.2008 09:43
Tolerance ir vajadzīga no ABĀM pusēm. Ja viens ir tolerants, bet otrs sev pieprasa tikai tiesības, bet pienākumus ignorē, tad tā vairs nav tolerance, bet gan vēlme sevi nostādīt pāri citiem. Šādā gadījumā arī tam pirmajam nekādu toleranci nav jāizrāda - man savā zemē neviens iebraucējs uz galvas nekāps.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jānis 14.10.2008 01:12
Zviedrija ir tolerantāka pret tumšādainajiem, bet tikai nevajag stāstīt, ka viņi tur ir mīlēti.
Vienīgais labums, ka salaižot tos savā valstī viņiem pilnā sparā darbojas apmācības programmas, kur tiek mācīta valoda, demokrātijas pamati. Tas iespējams ir atškirībā no nīdernalndes un francijas. Bet tāpat nebūs retums, kur cilvēku nepieņems darbā dēļ viņa pakistāniešu uzvārda. Zviedrijā ir ļoti daudz naivi-aprobežotu cilvēku, iespējams tāpat, kā jebkurā citā valstī.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

x 13.10.2008 22:48
iisti nesapratu - autors asi kritizee zviedru sociaalistus, bet saka, ka tomeer, saliidzinot ar Latviju, taa esot "tolerances citadele". vareetu padomaat, ka mees te viesstraadniekus pa naktiim ar nazi graizaam vai anglju tuuristiem liekam nopietnus shkjeershljus pachuraat pie Briiviibas piemineklja :(((

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Gatis 13.10.2008 20:55
Piebildīšu, ka no otras puses tolerance ir vajadzīga, jo citādi sabiedrība ir pārlieku sašķelta. Bet, ja sabiedrība ir sašķelta savās idejās un pārliecībā, tad labklājību ir ļoti grūti pacelt.
Esmu dzirdējis par dažiem risinājumiem, kā varētu vienot sabiedrību. Viens no risinājumiem tām būtu palīdzēt sabiedrības krieviski runājošajai mazturīgākajai daļai (kas vienlaicīgi ir arī nesamierināmākā sabiedrības daļa) iekārtoties darbā kautkur citur Eiropā, tādējādi stimulējot viņu labklājību un iemācot viņiem rietumu demokrātijas priekšrocības.

Nezinu kā gan šī ideja darbotos dzīvē, bet labprāt uzzinātu cilvēku domas par to.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Gatis 13.10.2008 19:04
Izskatās, ka lielais nepieciešamais sākuma kapitāls un valodas nezināšana ir lielākie šķēršļi, kas traucē braukt uz Zviedriju strādāt. Piemēram, Latvijā var darbu atrast jebkurš slāvs, kas zin Krievu valodu un pieprot kādu no amatiem. Sākuma izdzīvošanas rezerves arī nav ļoti lielas vajadzīgas, ja vien ir gatavs samierināties ar mājvietu ārpus Rīgas centra.
Savukārt no draugu pieredzes zinu, ka angliski+dzimtajā valodā runājošajiem eiropiešiem Latvijā ir daudz grūtāk atrast darbu nekā krievvalodīgajiem ES imigrantiem.

No otras puses... kā gan varam prasīt toleranci pret cilvēkiem, kas mūsu zemi okupēja un cilvēkus atšķaidīja? Pat mana vecmāmiņa teica man: nekad nepreci krievieti. Domāju, ka daudzi vecākās paaudzes latviešu cilvēki, kuri pārdzīvojuši 1941. gadu un piedzīvoja vardarbību pret sevi un saviem tuviniekiem, labi atcerās tos laikus.

Un tāpēc ejiet nu iestāstiet jaunajai paaudzei, lai tolerē mūsu okupantus.
Manuprāt vajadzīgā tolerance ir iespējama tikai tad, kad mēs dzīvosim tik labi kā Zviedri vai vismaz Īri un tikai tad, kad mums nebūs senči, kas stāsta par vardarbību un genocīdu, kas bija vērsts pret latviešiem no slāvu imigrantu puses.

Citi autora darbi