Bīstamie sakari 13

De jure mēs esam pieņēmuši Rietumu liberālo tradīciju, kurā valsts ir pakalpojumu sniedzējs, taču de facto joprojām esam lojāli tādai valsts koncepcijai, kuru radīja Ļeņins — valsts kā indivīda paverdzinātājs un ekspluatators.

Iesaki citiem:
Abols 255x203(1)
Foto:Eve

Vai Latvija ir demokrātija? Ļoti grūts jautājums. Aplūkosim divus šķietami vienkāršus, bet pēc būtības ļoti atšķirīgus uzskatus par to, kā funkcionē šī valsts. Tie, kas Latviju nešaubīgi nosauc par demokrātiju, pamatojumam min faktu, ka vēlētāji ievēl savus pārstāvjus Saeimā, kura apstiprina valdību. Viņi atzīmē — ja vēlētāji ar Saeimas vai valdības darbu nav apmierināti, viņi nākamajās vēlēšanās to var izbalsot. Saskaņā ar šo viedokli šādi tiekot nodrošināts tas, ka vēlētie tautas pārstāvji (kuri vēlas tikt pārvēlēti) darbosies — pārsvarā — savu vēlētāju interesēs.

Taču pēdējos gados ar pieaugošu intensitāti ir uzdots jautājums, vai augšminētais raksturojums atbilst lietu patiesajam stāvoklim. Daži kritiski domājoši cilvēki uzskata — lai gan politiķus ievēl vēlētāji, viņi pārsvarā rūpējas par nelielu, labi organizētu biznesa grupējumu interesēm. Izmantojot viņiem piešķirto likumdevējvaru un izpildvaru, politiķi aizstāv grupējumu biznesa intereses un rada tiem peļņas iespējas. Kad pienāk vēlēšanu laiks, biznesa grupējumi šo peļņu izmanto, lai finansētu dārgas vēlēšanu kampaņas, kuras palīdz politiķiem tapt pārvēlētiem. Saskaņā ar šo viedokli — kurš ir pesimistiskāks par pirmo — Latvijā, iespējams, ir demokrātija de jure, taču de facto tā drīzāk atgādina kādu oligarhijas paveidu.

Uzreiz jāatzīstas, ka man nav atbildes uz būtisko jautājumu, vai Latvija ir demokrātija ne tikai de jure, bet arī de facto. Taču domāju, ka varu piedāvāt pierādījumus, kas šajā jautājumā ieviesīs nedaudz lielāku skaidrību. Manas uzmanības degpunktā ir diezgan specifisks temats — vai politiskie sakari ietekmē uzņēmuma darbības rezultātus? Piemēram, vai ziedojumi vēlēšanu kampaņām nozīmē, ka firma aug straujāk, nekā līdzīga firma, kas nav ziedojusi? Labi funkcionējošā demokrātijā politiskajiem sakariem nevajadzētu ietekmēt individuālu uzņēmumu darbības rezultātus, jo lielākajai daļai vēlētāju nepatiktu doma par to, ka politiķi izmanto savu amatu, lai sagādātu peļņu konkrētiem uzņēmējiem. Politiskās partijas parasti neatzīstas, ka pastāv quid pro quo attiecības starp partiju un to kampaņas sponsorējušajiem cilvēkiem. Parasti tiek stāstīts, ka ziedojumi gluži vienkārši ir atbalsta izpausme partijas programmai, līdzīga vēlētāja balsojumam. Taču de facto oligarhijā ziedojumi ir daļa no nerakstītās vienošanās starp politiķiem un biznesa interesēm.

Šajā rakstā piedāvāšu pārliecinošas liecības par to, ka politiskajiem sakariem ir nozīme un, konkrētāk runājot, ziedojumi kampaņām nes labumu firmām, kuras tos veic. Mēģināšu arī aplūkot iegūtos datus plašākā kontekstā, pievēršoties sakaru cēloņiem un sekām.

Taču, iekams turpināt, es gribētu atbildēt uz iespējamo iebildumu. Kritisks lasītājs var jautāt: "Nu un tad?". Ir taču gana pierādījumu politiķu korumpētībai un viņu saiknei ar uzņēmumiem, vai ne tā? Jā, bez šaubām, un avīzēs netrūkst rakstu par šo tēmu. Taču tās ir atsevišķos gadījumos balstītas liecības, un kā tādas tās nekad nevar būt līdz galam pārliecinošas. Mēs zinām, ka ir gadījumi, kad politiķi patiešām ir korumpēti, un ir gadījumi, kad viņi tādi nav. Būtiskais jautājums ir — vai korupcija ir izņēmums? Vai tomēr norma? Citiem vārdiem, mums būtu jānoskaidro, vai vidusmēra firma gūst labumu no politiskajiem sakariem, un tieši šādus pierādījumus es grasos piedāvāt.


Vai sakariem ir nozīme?

Būtu jāsāk ar "politisko sakaru" skaidru definēšanu. Pētījuma[1] laikā es aplūkoju divu veidu saiknes. Pirmkārt, par firmu ar politisku saikni uzskatu ikvienu uzņēmumu, kurš ir tieši ziedojis[2] politiskai partijai vai arī darījis to caur līdzīpašniekiem vai valdes locekļiem. Pētījuma fokuss bija 2002.gada parlamenta vēlēšanu cikls — iemeslus, kādēļ to izvēlējos, paskaidrošu vēlāk. Otrkārt, arī tādu uzņēmumu, kura līdzīpašnieks vai valdes loceklis ir politiķis vai bijušais politiķis, uzskatu par firmu ar politiskiem sakariem (turpmāk tekstā ar jēdzienu "politiķis" būs apzīmēti Saeimas deputāti un/vai ministri). Es aplūkoju visus uzņēmumus[3] un politiķus laika posmā no 1996. līdz 2005.gadam. Par uzņēmumu darbības rezultātu rādītāju izvēlējos apgrozījumu.[4]

Metodoloģija ir sekojoša.[5] Iesāku ar to, ka ar Lursoft datu bāzes starpniecību identificēju visus aktīvos uzņēmumus, kuriem ir politiski sakari (saskaņā ar iepriekš minētajiem saistības kritērijiem). Šādā veidā es identificēju 844 firmas, kuras ir saistītas ar politiķiem caur kampaņu ziedojumiem 2002.gada vēlēšanu ciklā. Jāpiezīmē, ka tikai 188 no tām bija ziedojušas tieši (t.i. kā juridiskas personas), kamēr citas to darīja caur līdzīpašniekiem vai valdes locekļiem. Tālāk identificēju 554 uzņēmumus, kuri ir saistīti ar 259 politiķiem[6] (vai bijušajiem politiķiem). Tad katrai no saistītajām firmām piemeklēju līdzīgu, analoga izmēra (par pamatu ņemot aktīvus) nesaistītu firmu no tās pašas nozares. Tādējādi tika izveidota kontroles grupa, kuru var izmantot, lai veiktu salīdzinājumu starp politiski saistītiem uzņēmumiem un tiem līdzīgiem, bet politiski nesaistītiem uzņēmumiem. Piemēram, kampaņām ziedojušo firmu gadījumā šāds vienkāršs salīdzinājums atklāja, ka politiski saistīto uzņēmumu apgrozījuma pieaugums ir gandrīz divas reizes lielāks, nekā nesaistītajos uzņēmumos. Atklāju, ka vidējais apgrozījuma pieaugums 2002.gada vēlēšanu ziedotājiem bija 8%, kamēr vidējais apgrozījuma pieaugums līdzīgām firmām bez politiskajiem sakariem bija 4,3%. Firmām, kuras ir saistītas ar politiķiem, vidējais apgrozījuma pieaugums bija par 50% lielāks nekā salīdzināmām ar politiķiem nesaistītām firmām.

Šajā brīdi kritiski noskaņots lasītājs varētu norādīt, ka "korelācija nenorāda uz cēloņsakarību" un pastāv citi faktori, kuri varētu būt ietekmējuši šo rezultātu. Piemēram, saistītajām firmām, iespējams, ir gudrāki vadītāji, kuri ir attiecīgi veiksmīgāki biznesā un arī politiski aktīvāki. Vai arī, iespējams, cēloņsakarība ir pretēja — jādomā, ka veiksmīgi uzņēmumi ziedo kampaņām, jo var atļauties to darīt. Izpētīt, vai politiskajiem sakariem ir kauzāla ietekme uz uzņēmuma darbības rādītājiem, ir diezgan grūts uzdevums. Viens no veidiem varētu būt negaidīta ārēja notikuma aplūkošana, kas varētu ietekmēt sakarus. Iedomāsimies vienkāršāku piemēru — elektrību, kurai, kā zināms, lielākajā daļā gadījumu ir būtiska loma ražošanā. Noteikt tās nozīmību, vienkārši izanalizējot uzņēmuma darbības rādītājus un elektrības patēriņu, ir smags uzdevums. Taču, ja gaisma pēkšņi nodziest, t.i. pārtrūkst elektrības piegāde, mēs iegūstam pietiekoši skaidru priekšstatu par enerģijas nozīmību.

Manuprāt, ir bijuši vairāki gadījumi, kad Latvijas politikā "nodzisa gaisma" — piemēram, kad Latvijas ceļš (LC) 2002.gadā neiekļuva parlamentā. LC Latvijas politikā bija īpaša loma. Domāju, ka pastāv reāla iespēja, ka nākotnes vēsturnieki laika posmu no 1991. līdz 2002.gadam dēvēs par "Latvijas ceļa ēru". LC bija partneris katrā no deviņām šajā periodā valdījušajām koalīcijām. Nav šaubu, ka partijas politiskā ietekme bija milzīga. Taču 2002. gada vēlēšanās LC pietrūka 0,1 % balsu, lai pārvarētu 5 % barjeru. Tas bija negaidīti, jo lielākā daļa sabiedriskās domas aptauju prognozēja, ka LC iekļūs Saeimā. Vēl viens pārsteigums bija Latvijas Pirmā partija (LPP), kura ieguva 9,5 % balsu, lai gan aptaujas tai ievēlēšanu neprognozēja. Lieki piebilst, ka uzņēmumiem, kuri bija saistīti ar LC, tas bija nepatīkams pārsteigums.

Es atklāju, ka uz katriem 1000 latiem, kurus uzņēmums bija ziedojis LC, tas 2003.gadā zaudēja 2,9% no apgrozījuma. Tādējādi LC vidusmēra ziedotājs, kas bija ziedojis 6,8 tūkstošus latu, pēcvēlēšanu gadā zaudēja gandrīz 20% no apgrozījuma. Tā nav maza summa, ja ņem vērā, ka 2002.gadā LC ziedotāju vidējais apgrozījums bija gandrīz 1,4 miljoni latu. Salīdzinājumam, uzņēmums, kurš bija ziedojis LPP, 2003.gadā uz katriem ziedotajiem 1000 latiem ieguva 2,8% apgrozījuma pieaugumu. Tā kā vidējais ziedojums LPP bija lielāks (12,2 tūkstoši latu), tad apgrozījuma palielinājums 2003.gadā bija 34%. Informācijai — vidējais apgrozījums firmām, kuras bija ziedojušas LPP, 2002.gadā bija 803 tūkstoši latu. Tas ir spēcīgs apliecinājums tam, ka politiskajiem sakariem ir nozīme.[7] Ja uzņēmums, tā valdes locekļi vai līdzīpašnieki ziedoja tikai tādēļ, lai "atbalstītu" savus kandidātus, tad vēlēšanu iznākumam nevajadzētu tik jūtami atbalsoties apgrozījuma rādītājos.


Sekas

Ja pieņemam, ka politiskajiem sakariem ir nozīme, tad nākamais jautājums ir — kādas ir to sekas mūsu, šīs valsts iedzīvotāju dzīvē? Daži varētu teikt — fakts, ka politiķi sagādā labumu dažiem uzņēmumiem, patiesībā nav nekas slikts. Var jau būt, taču tas ir atkarīgs no tā, kādā veidā uzņēmumi šo labumu iegūst. Uzņēmēju pamata motivācija ir peļņa. To var panākt veidā, no kura iegūst sabiedrība — piemēram, ar inovācijām, ražojot preces un pakalpojumus un konkurējot savā starpā, lai patērētājam par viņa iztērēto naudu piedāvātu vislabāko preci. Taču uzņēmumi nemulst, gūstot peļņu arī citos veidos — nodrošinoties ar monopola stāvokli, atbrīvojoties no konkurentiem, bloķējot jaunu uzņēmumu ienākšanu tirgū. T.i., viņi to dara, ja vien viņiem par to nekas nedraud. Tātad, peļņas meklējumiem ir arī "tumšā puse".

Kā uzņēmums var gūt peļņu, izmantojot politiķu palīdzību, un kādas ir tā sekas?

Pirmkārt, ir pietiekoši daudz iespēju krāpties ar valsts iepirkumu. Ir pamats aizdomām, ka valsts sektora pirkumi ir bijuši dārgāki, nekā nepieciešams, un dažos gadījumos arī pilnīgi lieki. Otrkārt, politiskie sakari (piemēram, caur ziedojumiem kampaņai) var kalpot kā rokas nauda, lai nākotnē saņemtu zināmus pakalpojumus. Piemēram, daži nesenie notikumi liek domāt, ka Rīgas pilsētā ir ļoti grūti jebko uzbūvēt, iepriekš nepiekukuļojot Rīga domes amatpersonas. Iespējams, ka tie, kuri ar ziedojumiem palīdzējuši uzvarējušajām partijām tikt pie varas, dabū atlaides. Iepriekš minētie piemēri ir jau daudz pārrunāti un to interpretējums ir vienkāršs — abos gadījumos runa ir par zādzību, kuras upuri esam mēs. Piemēram, ja būvatļaujas iegūšanai jaunas dzīvokļu mājas būvniecībai Rīgā būs jādod pamatīgs kukulis, tad būvuzņēmumi to uzskatīs par biznesa izdevumu un pārnesīs to uz patērētāju, palielinot cenu. Bez šaubām, tas, kas padara šo zādzību par īpašu, ir upuru nezināšana — itin bieži viņi nemaz nenojauš, ka kāds rosās pa viņu kabatām.

Ir vēl viens, trešais veids, kā uzņēmumi var gūt labumu no politiskajiem sakariem. Un tas ir vissliktākais no visiem. Politiķi izmanto savu amata stāvokli, lai veidotu monopolus — viņi rada šķēršļus jaunu uzņēmumu ienākšanai un sarežģī dzīvi konkurentiem, vienkārši dodot priekšroku firmām, kas ar viņiem saistītas. Ekonomisti šo parādību nodēvējuši par privilēģiju radīšanu. Diemžēl piemēri nav tālu jāmeklē. Piemēram, nesenie vietējo pašvaldību lēmumi, kuri būtu faktiski radījuši reģionālos atkritumu savākšanas monopolus. Monopola stāvoklis nozīmē milzu peļņu un augstas cenas. Vēl vairāk, ar laiku šāda mijiedarbība starp politiķiem un biznesu novedīs pie tādas ekonomikas, kurā lielākā daļa uzņēmumu darbosies stingri definētu nišu robežās, un tos sargās detalizēti likumi un viņu partneru-politiķu vara. Nebūs ne inovāciju, ne labklājības. Labākie un saprātīgākie muks uz citām valstīm, atstājot tirgū tikai plutokrātus un tos, kurus viņi var apmuļķot un ekspluatēt. Pēdējo gadu procesi Krievijā ir labs šādas attīstības piemērs.


Saknes

Ja piekrītat, ka politiskie sakari rada pamatu satraukumam, tad dabiski rodas nākamais jautājums — ko darīt? Netrūkst priekšlikumu par to, kā apturēt korupciju, taču daudzi no tiem ir no sērijas "aizliegt un aizmirst". Piemēram, ideja aizliegt privātpersonu ziedojumus un finansēt vēlēšanu kampaņas tikai un vienīgi no valsts budžeta. Man ir lielas šaubas par šādu naivu risinājumu efektivitāti. Ja par piemēru ņem ziedojumus kampaņām — juridiskām personām aizliedza ziedot partijām, taču faktiski uzņēmumi turpināja to darīt caur personām, kas ar tiem saistītas, piemēram, valdes locekļiem un līdzīpašniekiem. Vai arī, piemēram, nesenais disputs ap Tautas partijas vēlēšanu kampaņu. Kur beidzas vārda brīvība un sākas politiskā kampaņa? Skeptiski vērtēju "vienkāršus" risinājumus, jo tie apkaro simptomus, nevis cīnās ar problēmas sakni.

Kādi tad ir šie cēloņi? Problēmas būtību var raksturos sekojoši — uzņēmumi grib gūt peļņu, politiķi un valsts amatpersonas var uzņēmumiem to nodrošināt, viltīgā, grūti atklājamā veidā piešķirot tiem monopola varu. Politiķi tā rīkojas, ja vien viņi, vēlēšanām pienākot, var izvairīties no atbildības. Bizness no savas puses var likt lietā iegūto peļņu, lai finansētu "smadzeņu skalošanu" vēlēšanu kampaņās par labu politiķiem, kuri viņiem palīdzējuši. Rezultātā valsti sagrābj interešu grupas un demokrātija tiek vājināta.

Diemžēl nav vienkāršu risinājumu, kā tikt galā ar šo problēmu. Nav brīnumnūjiņas, nav likuma, kas var kaut ko aizliegt, nav iespējams kādam samaksāt, lai viņš lietas sakārtotu. Taču no iepriekš minētā izriet vairāki atzinumi, kuriem īsumā gribētu pieskarties.


Cēlonis Nr.1: "Valsts" pielūgšana

Tas ir mūsu padomju pagātnes mantojums — mēs valsti uztveram kā sava veida svētu vienību, kurai jābūt klātesošai pilnīgi visās cilvēka dzīves jomās un jāmēģina atrisināt visas problēmas. Tas ir krasā pretstatā Rietumu liberālajai tradīcijai, saskaņā ar kuru valsts vispirmām kārtām ir pakalpojumu sniedzējs — cilvēku veidota valdība cilvēkiem. De jure mēs esam pieņēmuši Rietumu tradīciju, bet de facto savā apziņā joprojām esam lojāli tādai valsts koncepcijai, kuru radīja Ļeņins un viņam līdzīgie, proti, valstij, kura radīta, lai indivīdu paverdzinātu un ekspluatētu. Rezultātā rodas plaši izplatītā neizpratne par attiecībām ar "valsti". Diemžēl lielākā daļa cilvēku nešķiet apzināmies, ka "valsts" nav svētums, bet gan institūcija, kuru vada cilvēki, kam piemīt zināmas vājības. Būtiskas šīs neizpratnes sekas ir pārāk lielas varas piešķiršana valstij.

Aplūkosim Ceļu policijas piemēru. Ierindas policisti saņem ļoti mazu algu (aptuveni 300-400 latu), bet viņiem uz ceļa piemīt milzīga vara. Viena no šīs varas izpausmēm ir tas, ka viņiem, šķiet, piemīt liela brīvība izvēlēties veidu, kā iedzīvināt satiksmes noteikumus. Viņi reti ir redzami, patrulējot ielās, kas būtu efektīvs likuma iedzīvināšanas veids, taču ne pārāk ienesīgs. Tā vietā policisti parasti slēpjas tur, kur automašīnu vadītājiem ir lielākas iespējas pārkāpt noteikumus. Bez šaubām, šī ir pelņas (kukuļu) maksimizēšanas stratēģija — saskaņā ar dažiem aprēķiniem dienas "ieņēmumi" kukuļos atbilst oficiālajai viena mēneša darba algai. Daļēji tas ir izskaidrojums ar to, ka policistiem piemīt liela vara darboties tā, kā viņiem tīk, un tādēļ viņi patrulēšanas vietā izvēlas slēpšanos.


Cēlonis Nr.2: etniskā šķelšanās

Viens no nerakstītajiem Latvijas politikas likumiem ir "100 mīnus x", kurš nosaka, ka koalīcijas formēšana sākas, no 100 Saeimas deputātiem atņemot x jeb tos mandātus, kuri ir tā saucamajām "krievu" partijām. Vēsturisku iemeslu dēļ latviski runājošais vairākums izjūt nepatiku pret krieviski runājošo mazākumu, un, iespējams, tam ir pamats. Vairākums konsekventi rūpējas par to, lai mazākums maksātu nodokļus, bet vienlaikus — lai tam nebūtu nekādas teikšanas par to, kā darbojas valdība. Tas ir nožēlas vērts fakts, ka lielākā daļa etnisko latviešu apzināti vai neapzināti balso par "krievu turēšanu pa gabalu" un politiskās partijas labprāt tam pakļaujas. Ja liela daļa iedzīvotāju tikai uz etniskā pamata vien ar prieku atņem balsstiesības otrai iedzīvotāju daļai, tad diezin vai tur ir kas līdzams. Taču tiem, kas gūst baudu no "krievu izstumšanas", jāapzinās, ka par to ir jāmaksā.

Korumpēti politiķi būtiski ļoti iegūst no etniskās šķelšanās. Ja balsošana nenotiktu saskaņā ar etnisko izcelsmi, tad, iespējams, pretkorupcijas vēlēšanu programmas iegūtu vairāk balsu, nekā tās iegūst tagad. Dažkārt pūliņi noslēpt patieso motivāciju, kas slēpjas aiz saukļa "turēt krievus pa gabalu", ir teju absurdi. Piemēram, ik reizi, kad kāds saka kaut ko kritisku par Tautas partijas dārgo Gaismas pils projektu, viņš tiek nodēvēts par latviešu pretinieku un apsūdzēts "Maskavas interešu" aizstāvēšanā.


Cēlonis Nr.3: Vēlētāju cilvēkkapitāls

Tā ir veca patiesība, ka katra tauta saņem tādu valdību, kādu ir pelnījusi. Politiķi uzskatīs aizdomīgos sakarus ar uzņēmējiem par pievilcīgiem tikai tik ilgi, kamēr viņi vēlēšanās varēs tikt sveikā cauri. Un viņi var tikt sveikā cauri tikai tad, ja vēlētāji ir neizglītoti, nezinoši un notiekošajā neieinteresēti. Ja vēlētāju kopumu apmierina stāvoklis, kad pār viņiem valda, un valdīšana tiek uztverta nekritiski, tad de jure demokrātija ir labākais, uz ko viņi var cerēt.
_____________________

[1] Vyacheslav Dombrovsky, "Political Connections and Firm Performance: The Latvian Way", Stockholm School of Economics and Baltic International Centre for Economic Policy Studies

[2] Grozījumi, kas aizliedz juridiskām personām ziedot politiskām partijām tika pieņemti 2004.gadā, skat. http://www.likumi.lv/doc.php?mode=DOC&id=84877

[3] Izņemot bankas, valsts uzņēmumus un bezpeļņas organizācijas.

[4] Jebkurš uzņēmuma darbības rezultātu rādītājs, kura pamatā ir deklarētā peļņa, noteikti būtu šaubīgs plaši izplatītā pieņēmuma dēļ par izvairīšanos no nodokļiem.

[5] Sīkāks metodoloģijas apraksts atrodams rakstam pievienotajā pētījumā.

[6] Informācijai — kopš neatkarības atgūšanas Latvijā bijuši 527 valsts līmeņa politiķi.

[7] Sīkāk skat. pētījuma tekstu, kurā ir arī citi interesanti dati par politisko sakaru ietekmi.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (13) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Rūta 22.10.2008 15:53
Tiekoties ar savu kaimiņvalstu - lietuvas vai igunijas partneriem kā saziņas līdzekli lielākoties izmantojam krievu valodu, jo skolās, pat pierobežu rajonos reti kur tiek mācīta igauņu vai lietuviešu valoda. Tā tas bija agrāk tā tas ir arī tagad. Patīk tas kādam vai nē.Valoda nav vainīga un tās dēļ kari nav jāceļ.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Mulders 26.05.2008 13:03
Smieklīgi!

Autors sākumā deklarē, ka mums nav Valsts kā Rietumos, kas veic pakalpojumu funkciju. Pēcāk pētījums it kā pierāda tieši to, ka tieši Valsts mūsu Zemītē ir kāreiz šāds uzņēmums, kurš sniedz dažādus pakalpojumus, atkarībā no tā kā maxā! Nu... tad ir mūsu Valsts pakalpojumu sniedzēja vai nav?

Otrs...
Autors paziņo, ka 2002 gadā bij divi notikumi. LC neiekļuva saimā. Un LC ziedojušiem uzņēmumiem kritās apgrozījums (vidēji - tas nozīmē, ka ne visiem kritās, bet dažiem kritās, dažiem cēlās, bet summāri vairāk mīnusi). Un tad tiek DEKLARĒTA korelācija starp šiem abiem notikumiem. Jautājums, kamdēļ man jātic šai korelācijai! Vai tad 2002 gadā neviens CITS juzņēmums necieta apgrozījuma samazināšanos? Noteikti bij citi uzņēumi, kas neziedoja LC kas arī kritās apgrozījums. Tātad ir kādi CITI faktori, kas var izraisīt uzņēmuma apgrozījuma kritumu. Jautājums, kur un kā autors pierāda, ka tieši šādi CITI faktori nebij par iemeslu augstākminēto uzņēmumu apgrozījumu krišanai, nevis LC neiekļūšana saemā.

Tātad skaits pētījums, kas faktiski NEKO nepierāda NEKO neizpēta.. bet tikai daudz burtu lai autors varētu izteikt kaut kādas kelarācijas... kas faktiski nozīmē neko citu, kā Autora žēlabas par to, ka Valsts nedod VIŅAM pakalpojumus, kurus viņam DOD Ārzemēs... kas tas būtu - legālas geju laulības?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Gurka 10.05.2008 20:44
Lai gan secinājumā par etnisko faktoru ir daļa taisnības, tomēr šis vērtējums ir vienpusīgs, pieprasot no latviešiem balsošanu par partijām, kas jau sākotnēji pašas sevi identificē vairāk vai mazāk noliedzot latvisku valsti. Acīmredzot, viņu kalkulācijā tieši tāda pretlatviska politiska definēšanās sola panākumus un nelatviešu vēlētāju balsis. Autors tikpat labi varētu aicināt krievu politiķus iekļauties t.s. latviskajās partijās - atbilstoši saviem un partiju ekonomiskajiem un sociālajiem uzstādījumiem. (varu iedomāties, kāpēc tā nenotiek šajā pasaulē, kurā mēs dzīvojam, taču tikpat naivi nenopietns ir autora piedāvātais ceļš).

Bet pamatā raksts ļoti interesants un būtisks! Paldies!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jaņdžs - Jaņdžs 02.04.2008 22:43
Cik saprotu autors uzskata, ka cilvēcei nav nepieciešams uzturēt kopienu, kas ir lielāka par ģimeni. Iespējams, tas nenozīmē, ka valsts jāatjauno kā kopienas centrs, bet kopienas trūkumam, tad jāatrod cita izeja. To autors nepiemin, kāpēc uzskatu vīņa rakstu par problēmas pārlielu vienkāršošanu, atsaucoties uz rietumu stereotipiem par individuālismu, kas tomēr vienmēr pieslejas stiprākai, t.i., autoritārisma varai, re ES, US, utt. Man nav nekas pretīm ES un US kā administratīvām vieņībām, bet tās nevar piepildīt prasību pēc lielākas solidaritātes kāda pastāv pašlaik un visumā liek izjust sabiedrību kā nestabīlu.

Jānis Ozols 23.04.2008 08:47
tiešām interesants raksts un beidzot tas ir balstīts arī uz kaut cik nopietniem argumentiem. runājot par rakstāmpausto problēmu, tad viens no risinājumiem šai sava veida koruptīvai darbībai būtu nopietnas lobija sistēmas izveidošana līdzīgi kā ASV, proti, tiktu ieviesta oficiāla lobiju uzskaites sistēma un lai kļūtu par lobiju būtu oficiāli jāpiereģistrējās.

Protams šādā veidā pastāv riski, ka var izveidoties ''dzelzs trīstūris'', kad būtībā kontakti notiek starp firmu, lobiju un politiķi, bet, ja mēs paskatamies situāciju kāda tā ir Latvijas valstī, tad mēs no šī raksta autora pētījuma varam izdarīt secinānājumu, ka partijas ir sava veida melnā kaste, kurā tiek ievadīts x daudzums naudas un sagaidīts, ka no šīs kastes iznāks ārā x+n daudzums naudas. Visu cieņu autoram viens no pēdējā laika labākajiem rakstiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Aleksis 02.04.2008 15:27
AK: Tikko es rakstīju par dubultstandartiem. Krieviem netiek atzītas tiesības sazināties ar līdzpilsoņiem/"līdznepilsoņiem" vienīgi krievu valodā (un tas ir pareizi - vajag apkalpot arī citus, un Latvijas apstākļos ir iespējams, lai katrs apkalpotu cilvēkus latviski) Latviešiem toties šādu taisnīgu loģiku nepiemēro - kā lai, "pamattautai" neērtības sagādāt?

Eiropā lielais vairums ir "nacionālas valstis" (arī Krievija te nav izņēmums) - vēstures attīstība pēdējo 200 gadu laikā ir viennozīmīgi bijis vērsts nacionālu valstu veidošanās virzienā. Arī ievērojama daļa Latvijas pilsoņu vēlas dzīvot nacionālā valstī - valstī, kuras raison d'être ir būt vietai, kur iespējami maz kas kavē latviešu valodas un kultūras attīstībai. Ja visur, kur etnisko krievu ir 20% vai vairāk, ieviesīs divas oficiālas valodas, tad paliks tikai dažas pavisam mazas pilsētiņas, kur varēs iztikt ar latviešu valodu (Talsi, piemēram).

Mēs, protams, dzīvojam reālā pasaulē un lietojam dažādas valodas (darbs brīvas konkurences apstākļos bieži liek izmantot krievu, angļu un vēl citas valodas), bet būtu visnotaļ nepareizi, ja arī valsts ar piespiedu pasākumiem vēl papildus veicinātu krievu valodas lietošanu.

AK: Tas nav "objektīvi" - šis ir konsekventās asimilācijas politikas (pirmām kārtam - izglītībā) rezultāts. Jāsaka, ka šeit pārlatviskošanu veica gan K. Ulmaņa režīms, gan LPSR, gan mūsdienu LR. ... Krievu valodas īpatnība Latvijā (un latgaliešu - Latgalē) ir tas, ka pastāv ievērojams pieprasījums valodas oficiālai lietošanai un iespējas to apmierināt.=====
Labi, ka esat optimists par latgaliešu valodas pieprasījumu un iespējām to apmierināt. Bet manuprāt, PCTVL un SC nesteidz apmierināt šo pieprasījumu. Vai ir kāda PCTVL vai SC mājaslapa latgaliski? Citi informatīvi materiāli? Kurš to raksta un kurš to lasa?
Saistībā ar krievu valodu PCTVL aktivitātes mēdz būtu gluži saturīgas: zinu, ka, piemēram, Pliners un Buhvalovs reizēm publicē rakstus par minoritāšu izglītību krievu valodā; partija rīko un atbalsta krievu skolēnu sacerējumu konkursus u.c. ārpusklases izglītības pasākumus - varu nepiekrist PCTVL politikai kopumā, bet ja reiz viņi vēlas lai etniskie krievu jaunieši saņemtu labu izglītību t.sk. labi apgūtu dzimto valodu, tad man tur nevar būt nekas iebilstams.

Bija tāda epizode, kad Jānis Tutins (SC) Saeimā uzstājās ar runu latgaliešu valodā (runas tēma bija, šķiet, tautības ieraksts dokumentos). Anta Rugāte (TP) arī kaut ko pateica latgaliski. Ir daudzas vērtīgas lietas, ko politiskā līmenī varētu darīt saistībā ar latgaliešu valodu, bet ko neviens nedara - piemēram var rīkot kampaņu par to, lai šai valodai beidzot piešķirtu ISO kodu (koda neesamības dēļ pat VIkipēdijas izdevumu latgaliski nevar veidot - sk. http://meta.wikimedia.org/wiki/Requests_for_new_languages/Wi... ). Pēdējā pareizrakstības vārdnīca latgaliešiem iznākusi 1931.gadā. Ir daži priekšnoteikumi, kuri jānodrošina pirms sākt par oficiālu statusu runāt - varbūt sāksim lietas risināt no pareizā gala...

Jūs tā arī nepateicāt par vācu valodu. T.i. kādēļ krievu valoda ir gana laba, lai tai būtu oficiāls status, lai to mācītu visiem latviešu skolēniem, lai publiskotu valsts un pašvaldību informāciju šajā valodā utml, savukārt angļu, vācu vai franču valoda nav gana labas? Daudzu etnisko latviešu interesēs taču varētu būt pirmkārt mācīties un lietot Eiropas Savienībā izplatītās valodas. T.i. arī tām būtu gan pieprasījums, gan atbilstošas iespējas to apmierināt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Sviests 02.04.2008 13:59
Raksts ir vērtīgs nojausmu apstiprinājums faktos. Labi pārdomāta koncepcija.

Papildus - par cilvēcisko faktoru. Svarīgi piebilst, ka Latvijā ir milzīga nelojalitāte valstij - visos līmeņos. Pirmkārt, sākot ar totālu nodokļu nemaksāšanu (dzīvojam tikai uz PVN), kas izraisīja pat ekonomikas atdzišanu. Otrkārt, likumu neievēro VISI. Tas ir gods un ar lielību tiek pārstātīts citiem.

Viens uzņēmējs atzinās, ka viņš ar nodomu balso par Tautas partiju, jo viņi atbalsta un nodrošina nodokļu nemaksāšanu.

Ceļš uz nekurieni.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK - Aleksis 02.04.2008 13:07
Tas radīs papildu neērtības tiem cilvēkiem, kuri vēlas ar saviem līdzpilsoņiem sazināties vienīgi latviešu valodā

Raksturīgi... Tikko es rakstīju par dubultstandartiem. Krieviem netiek atzītas tiesības sazināties ar līdzpilsoņiem/"līdznepilsoņiem" vienīgi krievu valodā (un tas ir pareizi - vajag apkalpot arī citus, un Latvijas apstākļos ir iespējams, lai katrs apkalpotu cilvēkus latviski) Latviešiem toties šādu taisnīgu loģiku nepiemēro - kā lai, "pamattautai" neērtības sagādāt? Tie taču nav kaut kādi "cittautieši". Vieni lai kalpo otriem, bet otri pirmajiem nekalpos.

integrēta sabiedrība un pilsoniskais miers ir pietiekami būtiski, lai turētu dažas grupas ārpus valdības

Vairākuma intereses lemt par tiem nodokļiem, ko maksā minoritātes - teiksim precīzāk. "Ko jūs te prasāt līdzīgas tiesības? Mēs esam ar mieru, ka jums to nav! Netraucējiet mūsu mieru!" - interesanta vērtība, kā balto vairākumam ASV dienvidos 20. gadsimta vidū - neļaut melnajiem mācīties tikpat kvalitatīvajās skolās (LR apstākļos -tāpat kā vairākumam mācīties dzimtajā valodā), apprecēt baltos...

Nebrīnieties par to, ka tādu pašu mazākuma apspiešanas principu ES mērogā piemēro visai Latvijai - arī jūs piederat pie kādas minoritātes, un minoritāšu izslēgšanas princips ved arī pie jūsu problēmām.

Neviens jau latgaliešu valodas problēmas nenoklusē - vnk. latgaliešu valoda objektīvi nav īsti gatava oficiālam statusam, jo trūkst jebkādas infrastruktūras

Tas nav "objektīvi" - šis ir konsekventās asimilācijas politikas (pirmām kārtam - izglītībā) rezultāts. Jāsaka, ka šeit pārlatviskošanu veica gan K. Ulmaņa režīms, gan LPSR, gan mūsdienu LR.

Domāju, ka šeit ir runa tieši par privilēģiju vienai konkrētai kaimiņvalsts valodai - t.i. kādēļ tieši krievu valodai jābūt ar oficiālu statusu?

1. Kaimiņvalstīm ar to, vai Latvija vienlīdzīgi kalpo visām Latvijas tautas daļām, sakara nav (starp citu, katrā Latvijas kaimiņvalstī runā arī daudzās valodās).

2. Krievu valodas īpatnība Latvijā (un latgaliešu - Latgalē) ir tas, ka pastāv ievērojams pieprasījums valodas oficiālai lietošanai un iespējas to apmierināt. Labi būtu jau visiem dot vairāk iespēju... Ar krievu un latgaliešu valodām tas ir arī iespējami. Kad šo loģiku piemēro latviešu valodai, nez kāpēc iebildumu nav.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Aleksis 02.04.2008 00:20
Šajās programmās, uz kurām es nebaidos sniegt saites (PCTVL, SC), ir tikai prasībai tuvināt (pat ne pielīdzināt) krievu (un latgaliešu. Interesanti, kāpēc to noklusē?) valodu statusu latviešu valodas statusam
=============
(1) Oficiāls statuss, cik saprotu, nozīmēs papildus situācijas, kurās cilvēki varēs pieprasīt apkalpošanu krieviski, dokumentu tulkošanu krieviski. Tas radīs papildu neērtības tiem cilvēkiem, kuri vēlas ar saviem līdzpilsoņiem sazināties vienīgi latviešu valodā. Taustāmais rezultāts - sabiedrības dezintegrācija un etniski konflikti. Nesaprotu, kādēļ šāds rezultāts būtu vajadzīgs kādam Latvijas pilsonim neatkarīgi no etniskās izcelsmes.

Šajā rakstā apgalvots, ka par PCTVL un SC turēšanu opozīcijā sabiedrība it kā maksā ar neefektīvāku politiku. Šāds apgalvojums nav nekādi pamatots - manuprāt, integrēta sabiedrība un pilsoniskais miers ir pietiekami būtiski, lai turētu dažas grupas ārpus valdības. Arī Francijā un Vācijā ir partijas, ar kurām nacionālās valdības līmenī neviens nevēlas veidot koalīcijas... Arī tā paša pilsoniskā miera dēļ.

(2) Neviens jau latgaliešu valodas problēmas nenoklusē - vnk. latgaliešu valoda objektīvi nav īsti gatava oficiālam statusam, jo trūkst jebkādas infrastruktūras (kāds tur oficiāls statuss, ja visā valstī ir kādi pārsimts cilvēki, kuri prot ortogrāfiski pareizi rakstīt). Šai valodai būtu liels solis uz priekšu, ja to drīkstētu mācīt skolās kā mācību priekšmetu, ja būtu pieejamas vārdnīcas, utml. (vācu, poļu, krievu u.c. minoritāšu valodām Latvijā šādas iespējas tiek nodrošinātas jau sen).

Diemžēl tiem, kas prasa tuvināšanos līdztiesībai, visai bieži ciniski pārmet tieksmi uz privilēģijām.
=========
Domāju, ka šeit ir runa tieši par privilēģiju vienai konkrētai kaimiņvalsts valodai - t.i. kādēļ tieši krievu valodai jābūt ar oficiālu statusu? Man, teiksim, patīk vācu valoda un tā ir arī lielākā Eiropas Savienībā lietotā valoda. Latvijā kopš seniem laikiem pastāv vāciski runājoša minoritāte, ir vēsturiskas tradīcijas un arī mūsdienās ir visi priekšnoteikumi, lai šo valodu plašāk mācītos un lietotu. T.i. kādēļ vācu nevarētu būt oficiālā? (Līdzīgu jautājumu var uzdot arī par angļu, poļu, lietuviešu, u.c.).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


AK - Aleksis 01.04.2008 23:31
Līdz šim diemžēl visi redzamākie krievu tautības politiķi vēlas priviliģētu statusu krievu valodai (SC un PCTVL programmās tas ir ierakstīts),

Šajās programmās, uz kurām es nebaidos sniegt saites (PCTVL, SC), ir tikai prasībai tuvināt (pat ne pielīdzināt) krievu (un latgaliešu. Interesanti, kāpēc to noklusē?) valodu statusu latviešu valodas statusam. Priviliģēts statuss mūsu valstī ir tieši latviešu valodai - sk. Valsts valodas likumu

Diemžēl tiem, kas prasa tuvināšanos līdztiesībai, visai bieži ciniski pārmet tieksmi uz privilēģijām. Ciniski tāpēc, ka pret reāli pastāvošām latviešu valodas privilēģijām (es nesaku, ka visas tās ir nepamatotas!) šie "privilēģiju pretinieki" ar dubultstandartiem neiestājas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Drosmīgi un pēc būtības - Autoram 01.04.2008 22:37
Komplimenti autoram! Raksts ir noteikti jāpublicē "Dienā"

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Dita Arāja, politika.lv - Aleksis 01.04.2008 20:20
Autora pētījumu kā parasti portālā var atrast raksta beigās sadaļā "'Arējie resursi". Lai veicas meklēšana!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Aleksis 01.04.2008 20:05
[7] Sīkāk skat. pētījuma tekstu, kurā ir arī citi interesanti dati par politisko sakaru ietekmi.
====
(1) Nemācēju atrast atsauci uz šo rakstu. Laikam domāts avots [1], bet tur nekāda linka nav.
(2) Vai autora secinājumi attiecas tikai uz pagātni vai arī uz mūsdienām? Ja reiz juridiskas personas partijām ziedot pašlaik nevar, tad pašreizējā situācijā kļuvis būtiski grūtāk izmērīt cēloņsakarību starp uzņēmumu attīstību un atbalstu varas partijām (kā autors pats atzīst atsaucē [2]).


Tas ir nožēlas vērts fakts, ka lielākā daļa etnisko latviešu apzināti vai neapzināti balso par "krievu turēšanu pa gabalu" un politiskās partijas labprāt tam pakļaujas. Ja liela daļa iedzīvotāju tikai uz etniskā pamata vien ar prieku atņem balsstiesības otrai iedzīvotāju daļai, tad diezin vai tur ir kas līdzams. =====
Kādā ziņā "atņem balstiesības"? Daudzi cittautieši taču bez problēmām realizē savu interešu pārstāvniecību ar pašreizējo varas partiju palīdzību. Krievu un ebreju izcelsmes uzņēmēji (Belokoņs, Kargins, Krupņikovs, u.c.) turklāt arī ziedo TP, JL utml. - t.i. viņiem ir pat ļoti nopietnas "balstiesības" :) Kas attiecas uz faktu, ka tikpat kā nav bijis etnisko krievu ministru un citos augstos valsts amatos, tad es (un domāju, ka arī citi latviešu vēlētāji) par to neizjūt nekādu prieku. Bet kur tad būtu meklējami potenciālie pretendenti uz šiem amatiem?

Līdz šim diemžēl visi redzamākie krievu tautības politiķi vēlas priviliģētu statusu krievu valodai (SC un PCTVL programmās tas ir ierakstīts), kas padara viņus neievēlējamus valdības amatos - varas partijās taču arī nedarbojas pašnāvnieki. Savukārt tie nedaudzie, kuri ir citās partijās - Vjačeslavs Stepaņenko (viņš, starp citu, ir ieņēmis virkni augstu amatu, bijis parlamentārais sekretārs, utml.), Aleksandrs Brandavs (paralēli politikai aktīvi darbojas uzņēmējdarbībā un mūzikā), Viktors Ščerbatihs (daudzu cilvēku uztverē viņš ir drīzāk sportists nevis politiķis). Manuprāt, šis saraksts vēl ir stipri par īsu - latvieši, manuprāt, būtu ar mieru balsot par vietējo versiju no "Barack Obama" (kurš pēc politiskās orientācijas ir savējais, pat ja pēc rases un tautības atšķiras), bet nekādā gadījumā ne par vietējo versiju no "Jeremiah Wright" (kurš sakrājis sevī aizvainojumu pret valsti, kurā dzīvo).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


veiko spolītis - autoram 01.04.2008 18:51
Paldies! Patika jo sevišķi beigu ieteikumi un secinājumi par valsts pielūgsmi, etnisko faktoru un vēlētāju cilvēkkapitālu. Manuprāt ir stikgra korelācija arī starp valsts pielūgsmi un etnisko faktoru, jo šādi var turpināt politiku a'la "kaut sūdīgs, bet savējais"... Runājot par risinājumiem un vēlētāju cilvēkkapitāla nozīmes pieaugumu nav vajadzīga brīnumnūjiņa, bet gan KOMPLEKSA likumdošanas sakārtošana - sākumdeklarēšanās, partiju finansēšana no valsts, un t.s. antimafijas likums. Ja jau EST un un CEE valstīs sistēma strādā, tad kāpēc lai tā nestrādātu LAT:)

Saistītie raksti
Citi autora darbi
Vjaceslavs 165x152

(Un)real money 45 Autors:Vjačeslavs Dombrovskis

Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

Is anything wrong with higher education in Latvia? 1 Autors:Vyacheslav Dombrovsky