Bērnu tiesību aizsardzībā jāturpina iesāktais 5

Nevaru pilnībā piekrist apgalvojumam, ka valstī netiek domāts par ilgtermiņa un īstermiņa stratēģiju bērnu un ģimenes interešu aizstāvībai. Šobrīd, pēc ilga pārtraukuma, strādājam, lai nākotnē būtu nodrošinātas tieši bērna vitālās pamattiesības - tādas kā tiesības uz dzīvību un veselīgu attīstību.

Iesaki citiem:

Pēdējā gada laikā Latvijā bērnu tiesību aizsardzības jomā paveikts apjomīgs darbs, kas neaprobežojas tikai ar deklaratīviem plāniem.

Adopcijas sistēmas pilnveidošana, atbalsta palielināšana audžuģimenēm, atbalsts viena vecāka ģimenēm, izveidojot uzturlīdzekļu fondu ir īstermiņa mērķi, kas jau īstenoti. Valsts ģimenes politika, ienākuma nodokļa samazināšana ģimenēm ar bērniem, ģimenes valsts pabalsta un bērna kopšanas pabalsta palielināšana ir iniciatīvas, kuru veiksmīgas ieviešanas gadījumā pozitīvās sekas būs redzamas tālākā nākotnē.
2004. gada 3.februārī interneta portālā “politika.lv” publicēts raksts “Kāpēc klibo bērnu tiesību aizsardzība”, kura autores ir Valsts cilvēktiesību biroja (VCB) juristes. Publikācija satur virkni kritisku apgalvojumu par valsts darbu bērnu tiesību aizsardzībā. Protams, bērnu tiesību aizsardzības jomā vēl daudz darāmā, tomēr problēmas ir aplūkotas no viena skatu punkta, neanalizējot situāciju plašāk, tāpēc vēlos paust savu viedokli gan par padarīto, gan plānoto.

Bērnu tiesību aizsardzības sistēma Latvijā vēl nav uzskatāma par nevainojamu. Tomēr vēlos vērst uzmanību uz vairākiem, manuprāt, pārsteidzīgiem un nepārdomātiem secinājumiem un sniegt savu viedokli par tiem kā politiķe, kas jau gadu vada Saeimas bērnu tiesību aizsardzības apakškomisiju.

Publikācijā apgalvots: “pastāvot visiem elementiem, darbs bērnu tiesību aizsardzībā nav efektīvs – tiesību pārkāpumu skaits arvien pieaug”. Tomēr nav minētas vairākas iniciatīvas, kas pēdējā laikā veiktas vardarbības novēršanai, piemēram:


  • izstrādāti priekšlikumi likumdošanai, lai novērstu bērnu atstāšanu bez uzraudzības no vecāku puses;

  • uzsākti pilotprojekti par ģimenes atbalsta centru veidošanu pašvaldībās;

  • no valsts budžeta piešķirti līdzekļi kampaņai “Nepametīsim nevienu bērnu novārtā”, kā arī krīzes centra “Skalbes” krīzes tālruņa darbībai;

  • pats svarīgākais, tiek ieguldīts darbs sabiedrības izglītošanā un informēšanā par vardarbību, tās cēloņiem un sekām.


Jānorāda, ka pārkāpumi bērnu un ģimeņu tiesību jomā (fiziskā vardarbība, seksuālā vardarbība, nevērība u.c.) lielākoties sastāda noziedzības latento daļu. Pēdējos gados strauji pieaug krimināllietu skaits, kas ierosinātas pēc KL 174.panta (Cietsirdība un vardarbība pret nepilngadīgo). Nevar viennozīmīgi apgalvot, ka šādu noziegumu skaita pieaugums statistikā norāda tikai uz to, ka vecāki kļūst arvien vardarbīgāki pret saviem bērniem. Jāsecina, ka vardarbība pret bērnu, kas ilgus gadus (un diemžēl, vēl šobrīd) sabiedrības apziņā pastāvējusi kā normāla ģimenes dzīves sastāvdaļa un bērnu audzināšanas metode, beidzot sāk tikt atzīta par noziegumu un valsts iedzīvotāji vairs nevilcinās ziņot par šādiem gadījumiem tiesībsargājošām iestādēm, savukārt tiesībsargājošās iestādes nevairās izmeklēt šādus gadījumus un saukt vainīgos pie atbildības.

Nepamatots ir arī pārmetums par bērnu viedokļu uzklausīšanas pilnīgu pamešanu novārtā. Tā, pēc 2. Latvijas Bērnu Foruma beigām izveidotā bērnu nevalstiskās organizācijas “Latvijas bērnu forums” pārstāvji apmeklēja Saeimu, kur ar viņiem runāja deputāti no Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas. “Latvijas Bērnu Foruma” pārstāvjus aicinājām arī turpmāk piedalīties apakškomisijas sēdēs un paust savu viedokli. Apakškomisija arī lūgusi minētās organizācijas viedokli, piemēram, jautājumā par bērnu iesaistīšanu policijas aktivitātēs, lai kontrolētu, kā tiek pildīts alkohola pārdošanas aizliegums nepilngadīgām personām. Vēlos arī atzīmēt, ka 2. “Latvijas Bērnu Forumu” organizēja Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariāts (Sekretariāts). Tāpat Bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks iedibinājis tradīciju reizi ceturksnī tikties ar Bērnu Padomes pārstāvjiem.

Nevaru pilnībā piekrist apgalvojumam, ka valstī netiek domāts par ilgtermiņa un īstermiņa stratēģiju bērnu un ģimenes interešu aizstāvībai. Šobrīd, pēc ilga pārtraukuma, strādājam, lai nākotnē būtu nodrošinātas tieši bērna vitālās pamattiesības - tādas kā tiesības uz dzīvību un veselīgu attīstību. Var diskutēt, vai labāks veids bērnu tiesību aizsardzības politikas attīstībai ir plašu un deklaratīvu politikas dokumentu izstrādāšana, vai konkrētu un noteiktā termiņā sasniedzamu mērķu izvirzīšana, kā tas darīts, piemēram, Rīcības plānā koncepcijas “Valsts ģimenes politika” īstenošanai līdz 2013.gadam, ar kuru var iepazīties Sekretariāta mājas lapā. Programmā iekļauti stratēģiski mērķi gan ģimenes dzīves kvalitātes uzlabošanai (tai skaitā atbalsts nodarbinātības, mājokļa, veselības jautājumos, mācību līdzekļu iegādē u.c.), gan vecāku lomas īstenošanai (tai skaitā atbalsts jaunajām ģimenēm), gan atbalstam ģimenēm krīzes situācijās (arī invaliditātes, ģimenes izjukšanas, alkoholisma, vardarbības gadījumos), kā arī paredzēts šo mērķu īstenošanas mehānisms un nepieciešamā finansējuma apmērs.

Nav pamata apgalvot, ka gan valdības, gan politisko partiju, gan politiķu līmenī šādi mērķi netiek izvirzīti un arī sasniegti. Svarīgākais ir turpināt iepriekšējās valdības laikā sāktos darbus, nodrošinot pieņemto programmu izpildi un atrodot budžeta finansējumu izstrādātajām ilgtermiņa programmām, kuras realizējot bērna tiesību aizsardzības stāvoklis Latvijā turpinās uzlaboties.

Pārsteidzīgs šķiet arī apgalvojums: “(...) pašvaldības un nevalstiskās organizācijas bieži nezina, ko dara valsts iestādes, viņu viedoklis netiek ņemts vērā, pieņemot jaunus likumus (...)”. Pirmkārt, vēlētos norādīt, ka sadarbība ar pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām, arī – valsts institūcijām, bieži atkarīga no šo organizāciju intereses un iniciatīvas. Īpaši teiktais attiecas uz nevalstiskajām organizācijām, kuru ieinteresētība politikā un likumdošanā ir lielisks visas Latvijas pilsoniskās sabiedrības aktivitātes rādītājs. Sabiedriskās organizācijas “Glābiet bērnus” un Daudzbērnu ģimeņu biedrību apvienība, kuras vairākkārt vērsušās Saeimā ar savām iniciatīvām, pozitīvi novērtējušas sadarbību gan ar Saeimu, gan Sekretariātu.

Arī pašvaldību viedoklis, ko valsts līmenī pārstāv Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), vienmēr tiek uzklausīts un izvērtēts visos jautājumos, kas skar pašvaldību funkcijas. Tieši pamatojoties uz pašvaldību izvirzīto jautājumu par vienotas valsts politikas trūkumu sociālajam darbam ar riska grupas ģimenēm, Labklājības ministrija ir lūgta izstrādāt stratēģiju sociālā darba attīstībai un pilnveidošanai. Tāpat pēc LPS ierosinājuma atlikta likuma “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem” spēkā stāšanās, pamatojoties uz to, ka likuma izpildei nav piešķirti nepieciešamie līdzekļi.

Protams, bērnu tiesību aizsardzības sistēmā vēl ir daudz darāmā. Kopīgiem spēkiem sakārtojot un uzlabojot bērnu tiesību aizsardzības sfēru, kā arī nodrošinot ģimenēm iespēju saglabāt līdzšinējo ienākumu līmeni pēc bērna piedzimšanas, mēs varam veicināt dzimstību sociāli labvēlīgās un atbildīgās ģimenēs. Tieši tāpēc strādā Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisija, tieši tāpēc izveidots Sekretariāts. Tomēr šis darbs būs daudz veiksmīgāks, ja visas ieinteresētās institūcijas, īpaši tās valsts institūcijas, kuru darbs tieši saistīts ar bērnu tiesību aizsardzību, aktīvāk iesaistīsies ne tikai problēmu meklēšanā, bet arī sniegs konkrētus un konstruktīvus priekšlikumus. Jādomā arī, ka neprecīzie apgalvojumi radušies sadarbības trūkuma dēļ, varbūt arī tāpēc, ka raksta autori nav pētījuši pēdējā laikā paveikto bērnu tiesību jomā. Var jau būt, ka savstarpēja kritizēšana var sniegt jaunus impulsus bērnu tiesību aizsardzības jomas sakārtošanā, tomēr, manuprāt, bērnu stāvokli drīzāk uzlabos mūsu visu kopīgs un saskaņots darbs.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (5) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Sandra Ž. - Cien Šleseres k-dze 16.06.2009 23:21
Tagat bērni ar vecākiem varēs mirt bada nāvē un nevienu tas šajā valstī neinteresē, ko var stāstīt par kaut kādiem projektiem, kad tagat tūkstošiem ir ģimeņu ar maziem bērniem un bez ienākumiem, nu pamēģiniet iztikt tagat ar 30ls mēnesī un kur nu vēl komunālie maksājumi, darba tad nav, lūdzu iedodiet man darbu, tā lai varu mazu bērnu mājā pieskatīt jo dārziņa no 1.g bērnu neņem un tik mazu ērnu arī nevaru atstāt svešu cilv. rokās

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ingrida 15.09.2004 10:39
Mums tik daudz dzjaadu instituutu, tikai kaapeec es nevaru likuma ietvaros tiesas celja noteikt paternitaati savam beernam, nav taada mehaanisma lai respekteetu tiesas leemumu un tas buutu saistoss ne tikai prasiitaajam, bet arii atbildeetaajam; un taa atbildeetaajs gadu neliekas ne zinis, tiesa neko nevar izdariit, bet man nav naudas, un nevienam nav- luk kur probleema, jebkurai nestandarta situaacijai valdiiba, ministrijas vai citas instituucijas nav paredzeejusjas finanseejumu, taatad arii risinaajumu. Te nu es esmu ar bernu, nestandarta situaaciju, bez nekaa, gaidu kad man pasjai buus. Valsti uztureet ar saviem, kaut arii niecigiem, nodoklu maksaajumiem taadas reizees negribaas- njemiet atpakalj tos 6 Ls, tie taapat robu neaizlaapiis, jo viss kas ar mums, nestandarta situacijaas iesaistiitiem notiek, ir tikai muusu pasju zinjaa. Tas nu luuk ir tas rugtaakais, un ne tikai man, bet visiem kam ir nestandarta situaacijas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

jekabs 14.03.2004 20:25
Krievu beernu cilveektiesiibas prasa lai vini vareetu sanemt tikpat labu izgliitiibu kaa citi berni valstii nevis tiktu spiesti apmekleet zemstandata skoloas kas nodarbina nespeejiigus skolotaajus.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pēteris 10.03.2004 10:07
Cien Šleseres k-dze

Jūsu rakstā nav atbildes, kāpēc Latvija skolnieki pašnāvibas ziņā ieņem pirmo vietu Eiropā un 5. vietu pasaulē? Kāpēc pašnāvībā iet prestīžo skolu bērni? Kādi šādām pašnāvībām ir cēloņi? Kas darāms, lai tās pātraktu? Kāpēc jūsu ministri un jūs deputāti par tām klusējiet? Kur tad ir jūsu pilotprogrammas? Visā pagājušajā gadsimtā, to skaitā divu pasaules karu laikā, tāda situācija, kāda tagad ir ar bērniem Latvijā, nav bijusi. Jūs tas nesatrauc? Ministris līdz šim par šo problēmu nav bildis ne vārda/ Kāpēc? Tālāk. Kāpēc joprojām bērni, iemesti cietumos, gadiem gaida tiesu? Kāpēc bērni līdz tiesai cietumos atrodas kopā ar pieaugušajiem? Uz to ir norādījušas starptautiskā organizācijas. Cik ilgi šī vardarbība turpināsies? Kur bija trīs ministri: izglītības, bērnu un minoritāšu - kad tika izvesti bērni ielās, lai padarītu tos par dažu politikāņu ķīlniekiem, lai bērnus pavērstu pret savu valsti, lai kurinātu etnisko naidu? Kas ir izdarīts, lai jekuras tautības bērni ar lepnumu runāt par savu valsti -- Latviju, lai viemēr uz visur to aizstāvētu? Pagaidām visa darbība rit pretējā virzienā! Es jnerunāju par valsts piekopto sociālā dempinga politiku, par apzinātu absolūtā vairākuma iedzīvotāju iedzīšanu nabadzībā uz postā, par mātes un nepilngadīgu bērnu izlikšanu uz ielas, par to, ka tūstošiem bērnu aiziet gulēt izsalkuši, be nepieciešamās medicīnas aprūpes, ka tūkstošiem bērnu neapmeklē skolas `vai trūkuma dēļ tajās nevar normāli mācīties. Es, zinu, kas ir nabadzība un izsalkums, mevienam un nekad to nenovēlu. Tai pašā laikā man nav saprotam pašreizējā situācija ar bērniem mūsu valstī, it īpaši pašnāvībām. Bdams vēlētājs un Latvijas pavalstnieks jau 77 gadus, esmu tiesīgs jums pieprasīt publisku atbildi uz saviem izvirzīājiem jautājumiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


roberts83 10.03.2004 00:50
Latvijaa saliidzinot, piemeeram, ar Holandi ir paveikts daudz daudz vairaak. Mums ir pat savs beernu lietu ministrs, mums ir Saeimas apakshkomisija beernu tiesiibaas.. Holandee no taa visa nav ne smakas. Mums ir sadarbiiba starp visaam instituucijaam, kuraam jaanodroshina beerna tiesiibas.. Holandee arii taa nav.Latvija ir soli priekshaa... bet diemzjeel probleema ir tur ka muusu izveidotaas struktuuras un sisteema nefunkcionee taa kaa tai vajadzeetu :(

Saistītie raksti