Baznīca - atraidīts pielūdzējs 28

Satversmes 99.pants nosaka, ka baznīca ir atdalīta no valsts. Piedāvājam runas brīvības un valsts un baznīcas šķirtības interpretāciju vēsturnieka un teoloģijas profesora Pītera Lilbaka lekcijā "Kristietis un valsts" un reliģiju pētnieces Agitas Misānes komentāru par valsts un baznīcas attiecībām Latvijā.

Iesaki citiem:

Agita Misāne

No sociālā aspekta raugoties, Latvijā ir bijuši dažādi mēģinājumi gan valstij veidot dialogu ar baznīcu, gan baznīcai - ar valsti. Attiecības, protams, sakņojas vēsturiskajā situācijā.

Es teiktu, ka jau no pirmās republikas laikiem Latvijas īpatnība ir bijusi, ka mums ir ļoti ambivalentas valsts un baznīcas attiecības. Konstitucionāli tās ļoti vēlu tika formulētas. No vienas puses, kad Latvija izveidojās, tā bija sekulāra valsts, tas ir ļoti skaidri redzams –dibināšanas aktā nav atsauču uz kristīgo mantojumu, tur nav lūgšanu un tamlīdzīgu detaļu. No otras puses mēs redzam, ka 20.gados bija divi mēģinājumi valsti un baznīcu nošķirt arī juridiski. Tie dažādu iemeslu dēļ neiznāca, parasti baznīcu nosacījumu dēļ.

Tas, ka mums tā kā ir un tā kā nav šķirta baznīca no valsts, ir jūtams arī šodien. Tas ietekmē pilnīgi visu. Sekulārajā sabiedrības daļā ir ekspektācijas, kā reliģiskajai sabiedrības daļai būtu jārīkojas un ko no tās prasīt, tāpat – arī reliģiskajā sabiedrības daļā ir tieši tādas pašas neskaidrības. Šobrīd ir skaidrs, ka sekulārā un reliģiskā daļa ir kā divas pasaules. Ja mums vēl ir strīdi par to, vai ir divkopienu valsts etniskajā aspektā, tad es teiktu, ka mums noteikti ir divkopienu valsts reliģiskā aspektā – ir divas sabiedrības daļas, kas viena otru ne pārāk labi saprot.

Amerikāņu viesa Pītera

Lilbaka (Peter Lillback) runa bija ļoti laba, bet tā bija arī ļoti amerikāniska – viņiem raksturīgi vienmēr meklēt, ko dibināšanas tēvi ir teikuši, viņš runā par balstiem, uz ko Amerika ir būvēta un tas ir piemērots Amerikas situācijai. Eiropā, izņemot Franciju, kur ir ļoti specifiski apstākļi, baznīcas atdalīšana nekad nav bijusi tik konsekventa un skaidra kā Amerikā. Tāpēc arī Eiropā rodas tāda veida dialogi - vai rakstīt Eiropas Savienības konstitūcijā atsauci uz kristietību vai nerakstīt.

Es esmu valsts un baznīcas šķiršanas absolūtākā aizstāve un piekritēja, taču, manuprāt, mēs nokavējām īsto brīdi. Reāli skatoties, to vajadzēja izdarīt 1991.gadā. Vajadzēja būt skaidrai pozīcijai, ka, lūk, šķiršana nozīmē to, ka nav nekādu valstisku dievkalpojumu 18.novembrī, ka garīdzniecības pārstāvji, iespējams, nevar būt Saeimas deputāti vai ieņemt kādus posteņus, ka sabiedriskā televīzija nerāda par valsts naudu dievkalpojumus un tamlīdzīgi. Tagad mēs redzam ļoti bieži komentāros, izteikumos un espkertu viedokļos, kad baznīcas par kaut ko izsakās, ir iebildumi – kur viņi lien un kā viņi drīkst. Baznīcai ir priekšstats, ka viņa var līst, tāpēc ka valsts attieksme pret baznīcu ir kā pret atraidītu pielūdzēju, kam tiek piedāvāta draudzība. Šajā brīdī paziņojums – pārtraucam dievkalpojumus televīzijā, izņemam ticības mācību no skolas – radītu nemierus un satraukumu vienā sabiedrības daļā. Kopumā ideja ir laba, bet to vajadzēja darīt ātrāk. Tas, ko tagad vajadzētu darīt, ir skaidrāk noformulēt attiecības – it kā ir valsts un dažu baznīcu līgumi, bet tur joprojām ir daudz problēmu, piemēram, kāpēc vienošanās notikusi tieši ar šīm baznīcām un vai kādreiz loks paplašināsies. Latvijā no abām pusēm būtu vajadzīga saprātīga pieeja.

Es domāju, ka baznīcām un reliģiskiem līderiem ir jādod tiesības izteikties par jebko, ko viņi domā. Tāpat kā jebkurai citai sabiedrības grupai. Un nevar gaidīt, ka reliģiskā sabiedrības daļa pēkšņi nebūs reliģiska, ka tā būs kaut kādā veidā savaldīta un neteiks neko. Tiesāt, pārmest vai izraidīt nebūtu pareizi, bet jautājums ir – vai viņiem būtu jādod pēdējais vārds jautājumos, kas neattiecas uz reliģiju. Es domāju, ka nav. Cita lieta, ka ir jāuzklausa, ir jārēķinās, bet fakts, ka kāds pārstāv reliģisku orgnaizāciju pats par sevi neko neizšķir. Jāsaprot arī tas, ka reliģijām parasti ir darīšana ar absolūtiem viedokļiem – cilvēks domā, ka viņš zina, kas ir patiesība un no viņa pārliecības izriet, kas būtu labākais viņa valstij. Protams, ir jābūt saprātīgam dialogam, kur abas puses grib ne tikai izteikties, bet arī uzklausīt.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (28) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Muskan Zada

Your work is totally appreciative and informative. poker games online

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Muskan Zada

I truly welcome the sort of points you post here. A debt of gratitude is in order for sharing us an incredible data that is really useful. Great day! poker online free

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Shararti Bacha

Thank you for taking the time to publish this information very useful!

Man Hero Instinct http://www.womenlogs.com/hero-instinct-james-bauer/

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
japanc comp

These are some great tools that i definitely use for SEO work. This is a great list to use in the future..
my company www.embossitworld.com

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
jason statham

Much obliged to you again for all the learning you distribute,Good post. I was exceptionally intrigued by the article, it's entirely rousing I ought to concede. I like going by you site since I generally run over fascinating articles like this one.Great Job, I enormously acknowledge that.Do Keep sharing! Respects, Unterbau Mikrowelle

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
jason statham

Howdy! Pleasant stuff, do update me as often as possible when you post again something like this! car cover

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
jason statham

Great site! I genuinely adore how it is simple on my eyes it is. I am considering how I may be informed at whatever point another post has been made. I have subscribed to your RSS which may do the trap? Have an extraordinary day! astrology

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
jason statham

Recent times when net has so often gossip mongering and clog; your proportion really refreshes me.
the doorway to health

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Armaan_Shaikh

It would be ideal if you let me know in case you're searching for an article author for your site. You have some truly incredible posts and I feel I would be a decent resource. In the event that you ever need to take a portion of the heap off, I'd completely love to compose some material for your web journal in return for a connection back to mine. If it's not too much trouble send me an email if intrigued. Much obliged to you! GTA V šifre PS4

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

bubis 11.07.2011 14:16
Garīdzniekiem aizliegt ieņemt zinamus posteņus? Cilvēktiesības? Jata, tad man ir ierosinajums aizliegt reliģiju zinātniekiem to pašu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Jaņdžs 07.08.2010 10:30
The separation of religion and government begins in the early Middle Ages, which was a time when the secular princes attempted to create a form of government that was to their advantage. They used physical force, i.e. military power to accomplish this. This is the "democratic" system (of princes) in place today.

Assuming that the princes were preceded by a borderless state (more rather than less), they came up against a "folk Christianity". This folk religion is still recognizeable in the hundreds of words and names that had at their root the name "gens" or "jans", or similar cognates, such as Johann, Huan, Ivan, Jānis, etc.

The Latvian "Jāņu bērni" is one manifestation of this idiosyncratic "religion". The foundation stone of all the pre neo-Christians was the recognition of the role played by sacrifice in a social structure that was no longer "family", but had become virtual by virtue of having become a complex society. A complex society cannot be held together by mere words (the law), but needs some form of charisma that is persuasive enough to set the bond.

One late form of this charismatic bond in Western society was the Cathar "endura". The endura, a permanent fast (to death) that followed "consolamentum" and was recognized by the entire community, guaranteed that the "natural life" of human animality that had passed to a virtual society was buffered by the charisma of self-sacrifice. In the everyday, the endura was endured by the sick and the old, but was further supported by the "sacred king". Of course, by the time of the uprising of the secular princes, the king himself was demoralized and had become wholy secular.

After dismissing the early form of Christianity, the secular princes renamed John, called him Jesus, and sent Jesus to heaven--after first killing him (John) and then, of course, "resurrecting" him as Jesus. The resultant psychological catastrophe that visited religious sentiment and made it impotent (in the face of the barrel of a tank or nuclear bomb) is a fact of life today. We are the Zauberlehrlings or, if you will, the Mickey Mouses in Walt Disney's film, who have unleashed the flood, but know not how to control it.

The lecturer fails to recognize the artificiality of the separation of religion from the state, or that the separation was instigated by the state through setting up a virtual secular Christianity. It is ironic that the Latvians should listen to the lecture as "lehrlings", but then perhaps not, because we have forgot that our Jāņu bērni were deemed heretics and were killed off and repressed.

Whatever the idiosyncratic faith of the Cathars, the Bogomils, the Lollards, etc., the Latvian Jāņu bērni spoke their testament by means of the endearing word or "vārdinš", which word--as we ought to know--technically exists and is occasionally spoken in private subjective conversations, but is utterly ignored by the secular "objective" press.

Labiņu dieniņu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Jandžs 05.08.2010 14:45
Vai tad Stankēvīča orginēšana svētdien nav Presidenta Zatlera, Saeimas, visu ministru, un luterāņu bīskapa Vanaga gādībā? Katoļu un ortodoksālās ticības uzvaras gājiens. Sākās ar valsts atbalstu Aglonā, beidzās ar katoļu troni Rīgā. Kā jau biskaps Alberts to sen priekš tiem pumpainiem pajāņiem latviešiem paredzēja. http://www.delfi.lv/news/national/politics/svetdien-doma-baz...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ahmeds 01.08.2010 00:40
Eldars M - Mulders 30.07.2010 11:46

Jusu agresivais tonis tikai kartejo

============
http://en.wikipedia.org/wiki/Irony



Jauku dienu visiem!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jaņdžs 31.07.2010 17:06
"Kā Jesajas Berlina atzinums, ka vienas sabiedrības ietvaros var pastāvēt pilnīgi dažādas (un pat nesavienojamas) vērtību hierarhijas, un nevienu no tām nevar objektīvi atzīt par "augstāku" vai "labāku" par citām. ..............

Bet kā ir ja vienam Dievs sēž debesīs, otram Dievs staigā pa Zemi, bet trešais ir piespiests pie Visuma ciklotrona melnās malas un jūtas, ka viņa īstie taustekļi ir viņa pirkstgali? Vai tad ego katram nav savs un citāds? Varbūt Jeseja Berlins stāvēja ar pieri kokā un neredzēja mežu?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis 31.07.2010 11:58
Daudzi A.Misānes izvirzītie jautājumi ir labi izklāstīti Floridas jurispudences profesora Stenlija Fiša blogā (sk. atsauci iepriekšējā komentārā).

==========

The entire point of religion — at least of the theistic kind, Christianity, Judaism, Islam — is to affirm a fidelity to an authority and to a set of imperatives that exceed, and sometimes clash with, what is required by the state. The denial of religion’s claim to be special is the denial of religion as an ultimate discourse, and is, in effect, the denial of religion as religion; it becomes just one more point of view. (This is the inevitable effect of protecting religion as a viewpoint; it is just an item on a list.)

...

This, as one reader notes, is just a form of bigotry in the guise of protesting bigotry; but behind the bigotry is a serious point made succinctly by janaka: “Christianity . . . is not a democratic institution” and therefore it “does not fit well with democracy and liberalism; rather it fits well with tyranny.” With the word “tyranny,” janaka slips into name-calling, but the basic insight is on target. Christianity, like any other religion, is not an all-comers institution, but an institution that conditions membership on adherence to specific beliefs including, in some versions, the belief that sexual relationships outside of marriage between a man and a woman are immoral and disqualifying.

Democracy, on the other hand, is an all-comers political concept; membership in the democratic polity is conditioned not on belief, but on a willingness to play by the rules — procedural non-substantive rules (or so is the claim) — proclaimed in democracy’s key documents. It follows, at least for Mike, that “illiberal groups,” groups “that do not share the values of the U.S. constitution,” thereby “demonstrate that they are not fit to [participate in] the governmental apparatus and its various institutions (including universities).” It may be the case, as Bill asserts, that “no legitimate Christian organization could do less” than restrict membership to co-believers who pledge abstinence from certain behaviors, but, as this decision and many of the comments show, the price of Christian legitimacy in the liberal state is sometimes unequal treatment and exclusion from benefits extended to those who exclude no one.

========

Tas nozīmē, ka ik reizi, kad valsts nosaka spēles noteikumus saskarsmē ar reliģijām, ir jāņem vērā, ka ticība (it īpaši, kristietība, islāms, judaisms) nav pēc savas dabas "demokrātiskas institūcijas", kur visi tiek uzklausīti, starp visiem viedokļiem meklēts kompromiss, utml. Drīzāk jau tās ir ļaužu kopienas, kuras savus viedokļus papildina ar konkrētu praksi un prasa no dalībniekiem noteiktu uzvedību.

Tādēļ nav pareizi aplūkot reliģiju kā vienu no viedokļiem, jo reliģija nav viedoklis (vismaz nav TIKAI viedoklis), bet gan visaptverošas vadlīnijas kā ticīgajiem iekārtot savu dzīvi. Un modernajai rietumu liberālajai demokrātijai ir jāpieliek zināma tiesa izdomas un elastības, saskarsmē ar ticīgajiem cilvēkiem. Kā Jesajas Berlina atzinums, ka vienas sabiedrības ietvaros var pastāvēt pilnīgi dažādas (un pat nesavienojamas) vērtību hierarhijas, un nevienu no tām nevar objektīvi atzīt par "augstāku" vai "labāku" par citām.

Spriest par kristietību vai islāmu no laicīgas perspektīvas ir savā ziņā barbarisms, kas ignorē šo ticību būtību. Valstij ir jāskatās dziļāk - jāmeklē taisnīgi un likumīgi veidi sekulārā un reliģiskā līdzāspastāvēšanai. Pretējā gadījumā mēs nonākam pie Kemala Ataturka, un šķietamas modernizācijas vārdā tiek izmesta pati demokrātijas, līdzdalības un cieņas būtība. Kā tas ir gadījumā ar musulmaņu galvassegām jeb hidžāb ( حجاب ).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis - Eldaram 31.07.2010 11:38
Negribu noliegt mūsdienu Francijas sasniegumus tautas ticības izpausmēs - mēs taču dziedam dziesmas, kuras latviešu ciemiņi iemācījušies Taize klosterī, Latvijā darbojas arī kopiena Emanuels, regulāri brauc svētceļnieku autobusi uz Lurdu. Sal. http://www.youtube.com/watch?v=ZsnQQozhnj0&feature=related . Ja ieklausāmies šinīs dziesmās, izrādās, ka arī Aglonas svētceļojumos liela daļa no muzikālā pavadījuma ir franču izcelsmes dziesmas. Un nav jau tikai katolicisms vien - ir arī kalvinisti; Francijas musulmaņu vidū ir populārs Šveices musulmaņu skolotājs un sludinātājs Tariq Ramadan - sal. http://en.wikipedia.org/wiki/Tariq_Ramadan , kurš reiz piedalījās diskusijā ar tagadējo prezidentu Nikolā Sarkozī.

No otras puses, Francijas publiskajā dzīvē reliģijas ir ļoti maz - valsts to cenšas padarīt par cilvēku privātu lietu, par tādu kā hobiju. Un reizēm pat privātajā dzīvē iejaucas visādi valsts regulējumi. Musulmaņu galvassegu aizliegums Francijas skolās (es te nedomāju pilnīgu aizsegšanos ar Niqāb galvassegu, bet vienkāršus lakatiņus, kādus nēsā visur austrumos) ir tipisks piemērs neiejūtībai. No nekā ir radīta milzu problēma. Esmu vienā rietumu augstskolā sastapies ar meitenēm no Turcijas - dažām bija lakatiņi, dažām nebija - bet nevienam tas netraucēja. Katrs cilvēks ģērbjas kā grib. Senāk arī Latvijā sievietes ejot sabiedrībā apsēja lakatiņus - nu un tad?

ASV sabiedrības un valsts diskusija par reliģijas jautājumiem ir daudzveidīgāka un interesantāka; reliģijas loma amerikāņu dzīvē (gan privātajā gan publiskajā) ir pamanāmāka. Nesen bija diskusija, piemēram, par to, vai juridiskā augstskolā var būt reģistrēta un saņemt atvieglojumus tāda studentu apvienība, kuras balsojošajiem biedriem jāapņemas aizstāvēt kristīgais dzīvesveids likumdošanā - sal. http://opinionator.blogs.nytimes.com/category/stanley-fish/ . Neatkarīgi no konkrētās prāvas iznākuma, ir skaidri redzams, ka diskusijā tiek dziļi diskutēti skarti tādi jautājumi, kādus Francijā neviens pat neizvirza, jo tur reliģijas ienākšana publiskajā dzīvē apstājas daudz agrāk.

Galu galā - par likumiem spriežam pēc rezultātiem. Domāju, ka reliģiskās kopienas ASV vienkārši jūtas labāk nekā Francijā. Ne jau visu varam burtiski pārņemt - bet ir vismaz skaidrs, kurai pieejai ir lielākas perspektīvas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jaņdžs 31.07.2010 11:03
Misāne: "Tas, ka mums tā kā ir un tā kā nav šķirta baznīca no valsts, ir jūtams arī šodien. Tas ietekmē pilnīgi visu. Sekulārajā sabiedrības daļā ir ekspektācijas, kā reliģiskajai sabiedrības daļai būtu jārīkojas un ko no tās prasīt [mans pasvītrojums], tāpat – arī reliģiskajā sabiedrības daļā ir tieši tādas pašas neskaidrības. Šobrīd ir skaidrs, ka sekulārā un reliģiskā daļa ir kā divas pasaules. Ja mums vēl ir strīdi par to, vai ir divkopienu valsts etniskajā aspektā, tad es teiktu, ka mums noteikti ir divkopienu valsts reliģiskā aspektā – ir divas sabiedrības daļas, kas viena otru ne pārāk labi saprot." .........................................

Cilvēks var sevi uzskatīt kā "sekulāru", bet tas nekādi nenozīmē kā viņai vai viņam nav kaut kas svēts, ka šai svētuma nojautai nav "reliģisks" raksturs, bet tas pastāv bez kādas konfesijas zīmoga, jo pastāvošās "oficiālās" konfesijas ir šai svētuma nojautai par šauru.

Misānes raksts ierobežo diskusiju par valsti un sakrālo, jo raksts balstās uz reakcionāriem uzskatiem par "reliģiju", re sekulārās varas atzītām "baznīcām" un kāda Peter Lillback reakcionāru lekciju, kurā es saklausu katolisku tieksmi uz universālismu (nē Lillbacks pats nav katolis). Tātad, Misāne raksta par sakrālo un tās dabiskām izteiksmēm it kā vis jau sen izlemts un iesaldēts betonā. Tāda nostāja iesaldē šo pasaules stūrīti sava veida garīgā nespējā, jo visām diskusijām par "reliģiju" it kā jānotiek kontekstā, kas vienmēr ir, būs un palikt kristīgā ticībā.

Savukārt latviešu sekulāristi var smīnēt savās bārdās, jo reti kāds latvietis šodien vairs zin, ka Jāni (to pašu kuru "Jaunā derība" aizstāja ar Jēzu) latviešu censoņi aizstāja ar Lāčplēsi. Ta tad, seculāristiem ir uzvara par senču mānticībām, tai pašā laikā šī uzvara dod iespēju latviešiem neatcerēties, ka Jānim piemita īpaši vietējs garīgais raksturs. Nav nekāds brīnums, ka ši gara represija šodien izpaužās alkoholismā un sekulārās iekārtas nespējā ietekmēt Latvijas iedzīvotāju pašapziņas atveseļošanos.

Misāne raksta: "Es esmu valsts un baznīcas šķiršanas absolutā aizstāve un piekritēja...." Tādi izteicieni ļoti glaimo sekulāristus, bet nepieļauj cilvēkam "oficiāli" iedomāties, ka sakrālais pastāv ārpus "reliģijas", "baznīcas", un citām oficiāli atzītām "lielām" reliģijām. Te arī slēpjās vietēja gara demoralizācijas iemesls. Nav tāda "reliģija", kam nav sava politika. Varbūt seculāristiem nepieņemama "reliģijas" politika pastāv tikai tāpēc, ka savā veidā kropļota seculāristu "reliģija" mēģina iesprostot sakrālas nojautas vieninieku kamerās cietumā, kur tām ir atņemta atļauja tikties ar draugu dabas un cilvēcisku jūtu izpausmes nolūkos.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Eldars M - Kalvis 31.07.2010 00:40
"....Francijā, diemžēl bieži virsroku gūst sekulārisms, kurš pats cenšas būt savdabīga "ticība", pielūdz Piektās Republikas vērtības - brālību, vienlīdzību, brīvību, un pat 1905.g. iedibināto pretreliģisko kārtību...".

Uz kadaa tieshi pamata 1905.gada kartiba Francijaa raksturojama kaa "pretreligiska"? Francijaa ticigajiem ir visas tiesibas praktizet savu religiju. 1905.gada likumi skaidri aizsargaa religisko brivibu un aizliedz diskriminaciju uz ticibas pamata. Pat vairak, saskanaa ar so likumu religiskas organizacijas joprojam saglabaa dazas privilegijas: piemeram, taas ir atbrivotas no ziedojumu nodokla, t.i. ja par labu baznicai ir izdariits ziedojums, tai nav jamaksa par to nodoklis - atskaitot, ja ziedojums ir parak liels (tad par to lemj pasvaldibas). Baznicas var arii griezties prefektuuraas un iegut atbrivosanu no nodokliem. Skolaas jebkuri religiskie simboli ir strikti aizliegti, un tas ir pilnigi pareizi.

Tatad raksturot francu sistemu ka "pretreligisku" ir pilnigi nepamatoti. Tiesi otradi, taa ir sistema, kura visefektivak spej respektet ticigo tiesibas un ieverot valsts un religijas skirsanas principu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Agita Misāne - Mulders 30.07.2010 20:50
"..tante uzskata, ka teistiem buutu jaafinansee atistiskais pasaules uzskats un taa propoganda... mosh varbuut pirms uztaisies par religjiju experti, iemaacies domaat... koa?

Ij... ieteiktu politika.lv paarstaavjiem publiceejot shos rakstus, paluugt, lai konkreetais autors specificee pats savu metafiziku, lai mees redzeetu no kaada maetafiziskaa uzskatu sisteemas cilveeks raskta, jo "neitraala" metafizika nav. :)"

_______________

"Tante" neuzskata, ka teistiem būtu jāfinansē ateistiskais pasaules uzskats un neko tādu neteica. Savukārt, savu "metafiziku" es pārrunāju ar savu bikstēvu, nevis interneta portālos.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis - Mulderam 30.07.2010 12:47
Piekrītu Mulderam tanī ziņā, ka "neitrālas" ideoloģijas nav, un nav jēgas prasīt, lai politiķi vai sabiedriskās televīzijas cilvēki pieturētos pie šādas neesošas ideoloģijas (faktiski - pie kaut kāda politkorekti izkastrēta liberālisma paveida). Gan ASV, gan Francijā valsts ir organizatoriski šķirta no baznīcas - bet ASV daudz veiksmīgāk notiek mijiedarbība starp laicīgo (bet ne bezdievīgo) politiku un tautas reliģisko apziņu. Francijā, diemžēl bieži virsroku gūst sekulārisms, kurš pats cenšas būt savdabīga "ticība", pielūdz Piektās Republikas vērtības - brālību, vienlīdzību, brīvību, un pat 1905.g. iedibināto pretreliģisko kārtību.

Tieši tādēļ mani nedara priecīgu tas, kā Latvijā notiek valsts un baznīcu lomu pārklāšanās. Viens šāds piemērs ir skolās sasteigti ieviestā "Kristīgās ticības mācība" (pamīšus ar "Ētiku"). Pat ja es saviem bērniem tādu gribētu izvēlēties, man jārēķinās ar to, ka ne vienmēr ir vecāku kvorums, kas tādu vēlas mācīties, ne vienmēr skolotāji ir labā līmenī. Cits piemērs - politiķi, kuri dod naudu baznīcai dažādām vajadzībām, Aglonas svētkiem, baznīcu telpu remontēšanai, utml. Manuprāt, baznīcai pietiktu ar dažiem nodokļu izņēmumiem, bet naudas saņemšana no laicīga režīma (vēl jo vairāk - no LPP/PLL/Šlesera) ar laiku apdraud pašas baznīcas politisko patstāvību un cieņu, ko tā bauda sabiedrībā. T.i. nepietiekoši nošķirta valsts un baznīca ne tik daudz skādē valstij, cik tā apdraud baznīcu.

Domāju, ka pirmais solis, ko vajadzētu Latvijā veikt - svītrot no valsts likumiem "septiņas tradicionālās konfesijas". Man nav skaidrs, ar ko dažādās kristiešu konfesijas plus judaisms kvalitatīvi atšķiras, teiksim, no Pēdējo Dienu Svēto baznīcas vai islāma. Ar ko vieni ir "tradicionālāki" par citiem? Ja katoļu, armēņu, vecticībnieku un pareizticīgo baznīcas būtu vienīgās tradicionālās konfesijas, tam būtu iespējams kaut kāds skaidrojums (Nīkajas Credo, septiņi sakramenti un apustuliskā pēctecība), bet tagad tas nav skaidrs.
(Atteikšanās no "tradicionālajām konfesijām" nozīmētu vairākas citas izmaiņas - piemēram, valsts laulības reģistrētu vienīgi dzimtsarakstu iestādes neatkarīgi no Baznīcas sakramenta saņemšanas, kapelānu dienesta klātbūtne būtu kļūtu atkarīga no pieprasījuma - kādu konfesiju karavīri mums ir, nevis no tā, cik kura konfesija ir "tradicionāla". Nebūtu arī pareizi dot valsts naudu atsevišķām konfesijām - ja Ļedjajeva "Jaunā paaudze" maksā nodokļus, tad kādēļ šo nodokļu naudu vajdzētu piešķirt vienīgi Aglonas svētkiem, nevis, teiksim, harizmātisko draudžu rīkotajiem masu dziedināšanas šoviem ar ASV evaņģelistu piedalīšanos, utml.?)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


IM - Eldars M 30.07.2010 12:18
Ja dala religisko konfesiju parstavju nejutas komfortabli ar musdienu cilvektiesibu diskursu, tad par ko ir jabut dialogam?

-------------------------------------------------------

Nu man domāt ka par mūsdienu cilvēktiesību diskursu , par to kas tajā traucē vienai daļai sabiedrības justies komfortabli.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Eldars M - Mulders 30.07.2010 11:46
Jusu agresivais tonis tikai kartejo reizi pierada, kapec religiskie fanatiki japatur talak no visa, kas ir saistits ar valsts parvaldi, izglitibu, likumdosanu utt. Savukart, rakstu autoru 'metafiziska piederiba' nav nedz jusu, nedz neviena cita darisana. Mums ir varda briviba, un respektet to ir Jusu pienakums.

Un vel Jusu zinasanai. Nevis ticigie 'lauj' ateistiem stradat valsts parvalde, bet valsts konstitucija un starptautiski-tiesiskie akti, kas aizliedz diskriminaciju pec uzskatiem un parliecibas. Ieteiktu to iegaumet. Tas Jums naks par labu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Mulders 30.07.2010 11:21
Var jau pagriezt otraadi.

Vai visos jautaajumos par religjiju un valsti peedeejais vaards jaadod sekulaariem, ateistiskiem paarstaavjiem? Kaapeec?

Latvijas Konstituucijaa NAV defineeta Valss metafiziskaa nostaadne. Un tas ir pareizi. Bet Valsts identitaati nosaka Konstiuucija, Gjeerbonis, Himna... un Himna mums ir teistiska. Taadeejaadi... godiigi sakot, peedeejais vaards ateistiski noskanjotajai sabiedriibas daljai var tikt dots... dazhreiz.

Valsts un Bazniicas shkjirtiiba nav metafiziskaa shkjirtiiba, bet gan tikai un vieniigi paarvaldes shkjirtiiba. Taadeejaadi autores teeze, ka gariidznieks nedriixt buut deputaats ir absurda, ja pienjem ka gariidznieks ir ieveeleets no kaadas partijas saraksta... Taatad demokraatiskaa un predefineetaa veidaa, kaa to liedz. Citaadi sanaak klasiska diskriminaacija peec religjiskaas paarlieciibas... un tiek veicinaata tieshi valsts paarvaldes veidoshana pielocot to konkreetai metafizikai...

Ateisti vienmeer ir uzskatiijushi, ka Valsts un Bazniicas shkjritiiba uzreiz implicee to, ka Valsts paarvaldee driixt straadaat tikai cilveeki ar visai konkreetu, shauru un pasaulee maz paarstaaveetu uzskatu kopumu... Realitaate ir taada, ka ateisti var straadaat valsts paarvaldee, jo ticiigie vinjiem to ljauj. Priecaajieties, ka Bazniica sho daliijumu patiesi respektee, jo Bazniicas auditorija ir kudii lielaaka nekaa jebkurai citai paarstaavniciibai valstii.

Savukaart veelem Valsts Televiizijaa cenzeet materiaalu peec taa metafizikas arii ir... eee... pavilciens uz totalitaarismu, nevis demokraatiju. A kaapeec tad mees dosim prieksrhoku tikai ateistiskiem sizhetiem, bet visus teistiskos cenzeet? Iipashi ja taa ir SABIEDRISKAA televiizija, kas noziimee, ka ir jaapiedaavaa materiaals lai noklaatu visas sabiedriibas intereses.

Tas ir... teisti un ticiigie nodokljus maxaas, bet shos nodokljus kuurees ateisti un veel diktees ko driixt un nedriixt raadiit pa TV... citiem vaardiem, tante uzskata, ka teistiem buutu jaafinansee atistiskais pasaules uzskats un taa propoganda... mosh varbuut pirms uztaisies par religjiju experti, iemaacies domaat... koa?

Ij... ieteiktu politika.lv paarstaavjiem publiceejot shos rakstus, paluugt, lai konkreetais autors specificee pats savu metafiziku, lai mees redzeetu no kaada maetafiziskaa uzskatu sisteemas cilveeks raskta, jo "neitraala" metafizika nav. :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


IM 30.07.2010 02:44
Vajadzēja būt skaidrai pozīcijai, ka, lūk, šķiršana nozīmē to, ka nav nekādu valstisku dievkalpojumu 18.novembrī, ka garīdzniecības pārstāvji, iespējams, nevar būt Saeimas deputāti vai ieņemt kādus posteņus, ka sabiedriskā televīzija nerāda par valsts naudu dievkalpojumus un tamlīdzīgi.

-------------------------------------------

Tāpat tad vajadzēja būt arī skaidrai pozīcijai , ka , lūk , laulības šķiršana nozīmē to , ka nav nekādu sievas dzimšanas dienas ballīšu ar šķirtā vīra piedalīšanos (sieva kategoriski nedrīkst aicināt šķirto vīru uz savas dzimšanas dienas atzīmēšanu). Pats šķirtais vīrs ar nu nekādi nedrīkst atzīmēt šķirtās sievas dzimšanas dienu , pat ja viņam to ļoti gribas , nedrīkst. Tāpat šķirtais vīrs nedrīkst pretendēt uz kādu amatu vai posteni šķirtās sievas saimniecībā . Un protams , sabieriskā televīzījā nu nekādi nedrīkst rādīt šķirtā vīra dzišanas dienu ballītes.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Eldars M 30.07.2010 00:47
Religiju parstavjiem neviens neliedz paust savu viedokli. Neviens arii negrasas vinus par to tiesat vai izraidit. Problema ir tieshi pretejaa: religiju parstavjiem pat Eiropaa joprojam ir parmeriga ietekme uz politiku un likumiem, kas nes tikai postu. Nav iebildumu pret dialogu. Jautajums ir tikai, dialogs par ko? Prieks kam? Un ar ko? Ja dala religisko konfesiju parstavju nejutas komfortabli ar musdienu cilvektiesibu diskursu, tad par ko ir jabut dialogam?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Jaņdžs 29.07.2010 11:21
Mēs dzīvojam citos, no 1920tiem, 30tiem gadiem, un no ortodoksālām konfesijām atšķirīgos laikos. Par to, ka ortodoksālās varas cenšās represent brivi domājošos, skat šeit, re http://www.voltairenet.org/article166468.html

Man ir savs privātais āra (meža) templis, skat http://melnaysjanis.blogspot.com/ Kaut mans pieturas punkts ir "Jānis", neuzskatu ka sakrālas vērtības un jūtas ir novecojušu konfesiju un represējošas valsts varai padotas. Domāju, ka pietiek ar to, ka cilvēkam rodas nojauta par sakrālām vērtībām un viņš/ viņa tādu atrod vislabāk izteiktu dabā, no kurienes iespējams izceļas viņa vai viņas tālākā politika.

Neuzskatu, ka privātais templis ir mazāk nozīmīgs kā "baznīca", kura atbalso vidus laikus. Starp citu, templis "Melnays Jānis" (veltīts izcirstiem mežiem) ir publikai atvērts un ikviens ciemiņš var pierakstīties kā draudzes loceklis. Nedomāju, ka sakrālās vērtības ir no laicīgās telpas atšķiramas, kaut arī teoloģiski izteikta laicīga vara (kā Latvijas) ir tik tiešām no "reliģijas" padzenama.

Blogotājai Misānei vajadzētu aizstāvēt cilvēku sakrālās tiesības un nemīcīties pa veciem dubļiem jaunus laikus un tā manifestācijas nepieminot.

Saistītie raksti