Atslēgvārdi:

Baltās un melnās avis 4

Balsošana EP vēlēšanās Minhenē svētdien man atsauca atmiņā politologa Valta Kalniņa reiz kādā pasākumā formulēto domu, ka (brīvs atstāsts) ētikas principi var būt spēkā tikai līdz brīdim, kamēr baltās avis ir vairākumā.

Iesaki citiem:

Savās pretkorupcijas aktivitātēs dzimtenē, man arvien no jauna nācās konstatēt, cik ļoti radoši ir cilvēki Latvijā, spējot izdomāt arvien tālāk un tālāk ejošas cūcības, kas man, pat ļoti cenšoties, prātā nebūtu ienākušas. Justies drusku naivam labticīgam man tapa par tādu Latvijas emocionālo ikdienu. Ticiet, tas ilgākā periodā var izraisīt nopietnus mazvērtības kompleksus.

Taču savā Minhenes vēlēšanu iecirknī svētdien es sajutos pilnīgi citādi - tik gudrāks un pārāks. Iecirknis ir tepat divas mājas tālāk esošajā ģimnāzijā. Tā ir tāda pamatīga otrā reiha ēras ēka, ko Latvijā varētu ar' par pili noturēt. No Kaiser-Ludwig-Platz puses nav redzama sešdesmito gadu piebūve, tāpēc jo iespaidīgāks liekas tieši uz ieejas durvju ass līnijas četrus stāvus augstāk uzsēdinātais impēriski biedējoši plati spārnus iepletušais metāla ērglis. Taču iekštelpas, lai arī mūra sienu drūmuma nomāktas, ir skola kā jau skola. Arī vēlēšanu komisija – skolotājas kā jau skolotājas. Zinot Latvijas vēlēšanu norisi ar pases pārbaudēm, parakstiem, zīmogiem utt., sagaidīju kaut cik līdzīgu procedūru.

Taču nē, skolotājas pat pasē neieskatījās. Pietika ar iepriekš pašvaldības piesūtīto vēlētāju reģistra numura lapiņu, kas ir izdrukāta uz klasiskā Vācijas valsts iestāžu pelēki spalvainā ekopapīra un “derīga bez paraksta”. Pilsoņu sarakstā mani sākotnēji neatrada, bet pie ES ārzemniekiem gan. 94cm garās vēlēšanu zīmes ar 31 partiju bija saliktas vienā lielā čupā līdzās urnai. Ne aploksnes, ne kādas citas formalitātes, izņemot krustu aplītī pēc politiskās izvēles. Un tad urnā iekšā. Šajā brīdī vēlēšanu komisija sarakstā ievilka treknu ķeksi iepretim manam vārdam, un lieta bija darīta.

Pēc iecirkņa telpu pamešanas manas latviski samaitātās smadzenes sāka izspēlēt variantus, cik ķekšus šīs skolotājas vēl šovakar pēc sešiem varētu savilkt, lai atbalstītu sev vēlamo sarakstu. Cik vienkārši manā vietā varēja nobalsot kāds cits. Un tā tālāk, tā joprojām. Es pieņemu, ka šīm skolotājām kaut kas tāds pat prātā nevarēja ienākt. Bet es vienkārši sajutos tik briesmīgi samaitāts.

Baltās avis tomēr kaut kur vēl mēdz būt arī vairākumā.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (4) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

jumors 09.06.2009 20:07

Man ir tādas naivas aizdomas, ka Minhenē 40 gadus nav bijusi PSRS...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

#17E1E3 09.06.2009 17:43

Vēl jau var atgriezties pie pupu mešanas vāzēs...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Trauts 09.06.2009 13:39

Tā mēs padomju Latviju neuzcelsim.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Sestdienis 09.06.2009 12:41

Deru, ka nobalsojāt vai nu par SPD, FDP vai zaļajiem. CSU ir pārāk konservatīva, Linke ir populisti, bet pārējiem nebija nekādu izredžu iekļūt EP.
Man gan Latvijā patīk, ka ir iespēja koriģēt sarakstus, velkot kandidātiem plusiņus un svītrojot tos ārā. Tādā ziņā mēs esam demokrātiskāki nekā Vācija. Nu bet tas, ka kopumā uz blēdībām latvieši ir naskāki, nav noliedzams.

P.S. Arī Vācija nav perfekta. Es tajā jūsu Minhenes Kaufhof nupat nopirku džinsus, bet pārdevēja aizmirsa izņemt no tiem speciālo veikala žetonu, kam turklāt vajadzētu kalpot kā signalizācijai, ejot ārā no veikala. Nekāda signalizācija nenostrādāja, bet "žetonu" es atklāju tikai Latvijā, nācās to uzlauzt postpadomju cilvēka cienīgā stilā :)