Foto: Foto - A. Jansons © AFI
Sabiedrības iesaistīšanās Latvijas pašvaldību darbā mēdz būt divējāda –likumdošanas pieprasītā un tāda, ko sabiedrība uz savu roku īsteno savu interešu aizstāvībai, turklāt bieži protesta formā. Kā vēl iedzīvotāji un pašvaldības varētu satikties?
Sabiedrības līdzdalība vietējo pašvaldību darbā parasti izpaužas caur pašvaldības informācijas sniegšanu iedzīvotājiem un viņu viedokļu apkopošanu, kā arī sadarbību kopīgo mērķu sasniegšanai, bet atsevišķos gadījumos – arī kā līdzeklis dažādu saspringtu attiecību risināšanai.
Līdzšinējā Latvijas praksē vietējo pašvaldību līmenī bez balsošanas vēlēšanās tiek izmantoti pārsvarā tādi līdzdalības veidi kā mītiņi un piketi, dalība sabiedriskajās apspriešanās, tikšanās ar deputātiem vai pašvaldību darbiniekiem, vēstuļu rakstīšana pašvaldībām un presei, darbošanās NVO vai vēršanās pie tām, kā arī lobēšanas un ziedošanas aktivitātes.
Šis uzskaitījums apliecina, ka sabiedrības iesaistīšanās aktivitātes mēdz būt divējādās – vienas, ko pieprasa likumdošana, un otras – ko sabiedrība pati pēc savas iniciatīvas izmanto kā līdzekli savu interešu aizstāvēšanai, turklāt itin bieži tas notiek protesta formā.
Ja ielūkojamies citu valstu pieredzē (piemēram, Lielbritānija, ASV), sabiedrības līdzdalība ir iekļauta kā neatņemama sastāvdaļa ikdienas lemšanas darbā. Sadarbība starp pašvaldību un iedzīvotājiem noris dažādos veidos, un šajā rakstā vēlos pakavēties pie dažiem no tiem, kas būtu piemērojami arī Latvijā.
Protams, lai vispār sāktos jebkāda līdzdalība, sabiedrībai jāsaņem informācija. Viens no veidiem, kā to nogādāt pie adresāta, ir dažādi speciāli publicēti materiāli, piemēram, brošūras un bukleti. Tie samērā vienkāršā un ērtā veidā (nekur nav jāiet, pašvaldība gādā, lai katrs tos saņem mājās) parāda pašvaldības plānus. Protams, neviens nevar garantēt, ka katrs iedzīvotājs tos rūpīgi izlasīs un sapratīs. Šādas informēšanas pieredze ir atrodama arī Latvijā. Piemēram, 2000. gadā īstenojot Rucavas pagasta teritorijas plānojuma sabiedriskās apspriešanas projektu, tā organizatori panāca, ka informācija tika nogādāta pilnīgi visiem iedzīvotājiem, tātad ikviens uzzināja par iespēju piedalīties.
Tā kā internets mūsdienās kļūst par plaša mēroga komunikācijas līdzekli, pašvaldība var izveidot interaktīvu mājas lapu vai pat portālu. Tur iedzīvotāji varētu saņemt informāciju, nosūtot pašvaldībai jautājumu vai viedokli ar e-pasta palīdzību. Tai nav jābūt tikai pašvaldības ziņu publikācija internetā pēc principa “kas grib, lai lasa”, bet jānodrošina mehānisms, lai iedzīvotāju sacītais nepaslīd garām nepamanīts. Taču internets Latvijā ļoti daudziem tomēr nav sasniedzams, tāpēc šāda veida sadarbība jāuztver tikai kā palīgmetode, nevis vienīgā komunikācijas plūsma. Viens no piemēriem, kā Latvijā interneta mājas lapā mēģināts rosināt diskusijas par iedzīvotājus interesējošiem jautājumiem, pieder Ventspils pašvaldībai. Šajās diskusijās gan ar informāciju un viedokļiem apmainās tikai tās apmeklētāji, toties atrodams plašs informācijas klāsts par pašvaldības pasākumiem un pakalpojumiem.
Sabiedrības viedokli iespējams noskaidrot arī, veicot iedzīvotāju apmierinātības līmeņa pētījumus. Tie var būt vienreizēji vai regulāri pētījumi, kas apzina attieksmi vai nu pret atsevišķiem pakalpojumiem, vai arī pašvaldības darbību kopumā. Šie pētījumi var notikt ar pasta starpniecību (piemēram, izsūtot anketas formas ar apmaksātu atpakaļsūtīšanu) vai veicot iedzīvotāju aptauju klātienē. Šis ir viegli realizējams līdzdalības veids, kurā jau savlaicīgi iespējams noformulēt galvenos izzināmos aspektus, bet tam ir arī savi mīnusi. Proti, gadījumā, ja pašvaldības patiesais mērķis būs sava tēla spodrināšana, aptaujā var tikt iekļauti tikai tādi jautājumi, uz kuriem atbildes nevienam nebūtu “sāpīgas”. Turklāt iedzīvotāji var neriskēt atklāti izteikt savu neapmierinātību, baidoties no pašvaldības atriebības.
Vēl pavisam nesen Saeimā tika virzīts likumprojekts “Par pašvaldību aptaujām”, kurš paredzēja Latvijā ieviest divu veidu aptaujas – lemjošās (varētu piedalīties visi pašvaldību vēlēšanās balsstiesīgie Latvijas pilsoņi) un konsultatīvās (varētu piedalīties visi attiecīgās pašvaldības teritorijā dzīvojošie). Piemēram, Lielbritānijā tos sauc par vietējiem referendumiem, kad viedokli par kādu pašvaldības lēmumu vai projektu visi pašvaldības iedzīvotāji var izteikt “jā” vai “nē” formā. Taču šai iecerei Latvijas likumprojekta kontekstā bija savi trūkumi. Proti, “lemjošajās aptaujās” aiz borta paliktu pusmiljons Latvijā dzīvojošo nepilsoņu, ārvalstnieku un bezvalstnieku[1] un arī konsultatīvo aptauju varētu rīkot tikai pēc pilsoņu ierosinājuma – ja to prasītu vismaz 20% no attiecīgās pašvaldības vēlētājiem. Ja reiz likums nosaka, ka savu pārstāvniecību ievēl tikai pilsoņi, ir skaidrs, ka šīs sabiedrības daļas vārdā pieņemtos lēmumus nepilsoņi atcelt nedrīkst, tomēr piedalīšanos konsultatīvos pasākumos tiem būtu jāatvieglo.
Labs veids kā organizēt diskusijas, ir dažādi forumi – grupas, kam var būt piešķirtas tiesības sniegt konsultācijas pašvaldības komitejām vai arī piedalīties pašā lēmumu pieņemšanas procesā. Forumus var organizēt noteiktam personu lokam vai arī paredzēt iespēju tajos piedalīties jebkuram. Dalībnieki diskutētu vai nu par kādu plašu jautājumu (piemēram, sociālā palīdzība) vai sašaurinātu to līdz konkrēta pakalpojuma izvērtēšanas līmenim (piemēram, autobusu kursēšanas grafiku atbilstība iedzīvotāju vajadzībām). Tikpat labi forumos var aicināt kādu noteiktu pašvaldības iedzīvotāju daļu, piemēram, konkrētu rajonu pārstāvjus. Kā pozitīvākais šeit jāatzīmē tas, ka tiek apkopots maksimāli daudz informācijas un zināšanu, kas ir iesaistīto iedzīvotāju rīcībā. Tomēr gadījumā, ja forumos netiks pārstāvētas visas ieinteresētās grupas, iegūtais viedoklis nebūs reprezentatīvs. Latvijā jau pilotprojektu ietvaros veiksmīgi organizēti vismaz divi iedzīvotāju forumi – Talsos un Lielvārdē.
Šie, protams, ir tikai daži piemēri, un pašvaldībai vienmēr būs rūpīgi jāvērtē, kurš līdzdalības veids vislabāk atbilst konkrētajai vajadzībai. Sabiedrības līdzdalība ir viens no labākajiem veidiem, kā pašvaldības darbu orientēt uz iedzīvotāju interesēm, bet ieceres izdošanās neapšaubāmi ir atkarīga no pašvaldības brīvās gribas to realizēt. Arvien jaunu likumu pieņemšana, kas reglamentētu dažādos līdzdalības veidus, tos bieži padarītu neelastīgus un obligātā kārtā veicamus, bet tas negarantētu līdzdalības kvalitāti. Protams, valstij līdzdalība ir jāpopularizē un pakāpeniski jāpalīdz to iekļaut pašvaldības darbā kā neatņemamu tradīciju.
___________________________
[1] Dati par šo personu skaitu: http://www.np.gov.lv/fakti/