Balalaiku integrācija 37

Integrācija uz tradicionālās latviskās identitātes pamata ļauj krievam labākajā gadījumā pāriet no ierastās obščinas uz saimi, taču tā nepiedāvā lietišķo attiecību kultūras, politiskās morāles, pienākuma un atbildības modeļus.

Iesaki citiem:

Integrācijas mērķis ir panākt svešu cilvēku mijiedarbību ikdienišķās situācijās. Mazākumam ir jāidentificē vairākuma uzvedības modeļi un jāpieskaņojas tiem. Zināšanas par šiem modeļiem atvieglo uzvedības prognozēšanu un orientēšanos saskarsmes situācijā. Integrējoties, piemēram, franču vidē, ir jāsaprot, ka kavēšanās šeit tiek pieciesta, tāpēc partnera neierašanos laikā nav jāuztver personiski. Un otrādi — francūžiem mūsu vidē ir jāzina, ka kavējums var tikt uztverts nopietni.

Mūsu Integrācijas programma šādiem sīkumiem nepievērš uzmanību, bet seko jaunlatviešu iedibinātai identitātes paradigmai, kura savukārt ir iemantojusi baltvāciešu kompleksus. Arogantie cittautieši, kuru sadrumstaloto etnisko dzimteni vienoja tikai vācu valoda un tradicionālā kultūra, uzbruka latviešiem — jūs neesat nācija, jo jums nav standarta valodas, eposa, operas... Šajā ietekmē identitāte tika izprasta kā atšķiršanās no citiem tradicionālās kultūras terminu ziņā, bet ne kā attiecības ar citiem, meklējot saskarsmes punktus saziņas kontekstā. Jaunlatvieši savu vēsturisko uzdevumu saskatīja pienākumā radīt atšķirības pierādījumus — gaismas pils, laikmetīgās mākslas centrs, koncertzāle. Arguments biznesplāna pamatojumam — civilizētām nācijām tie ir, tāpēc nedrīkstam atpalikt. Kultūras fenomenu kritiskā vērtēšana tādējādi nav iespējama. Ja svešinieks kaut ko noraida gaumes, profesionālā snieguma vai izšķērdības ziņā, tad latvietis tur saskata kultūrnācijas negāciju, nelojalitātes izpausmi.

Izprotot identitāti kā ar maņu orgāniem uztveramu atšķirību, Integrācijas programma tiecas vispirms atjaunot šo vērtību, kas tika nivelēta padomju internacionālisma gados. Saturiski pārtopot par „balalaiku integrāciju”, tā īstenībā veicina dezintegrāciju, jo mudina nelatviešus vēl vairāk atšķirties publiskajā saziņā, nevis meklēt kopīgas vērtības un atmest lietišķai saskarsmei nebūtiskas īpatnības.

Pienākums izzināt un iemīlēt tradicionālās etniskās identitātes vērtības vispār bremzē tuvināšanos, jo identitāte nav nemainīgs un viennozīmīgi definējams priekšmets. Nedz Ziedonim ir izdevies inventarizēt latviskumu, nedz tas ir aprakstīts Ministru kabineta normatīvajos aktos, ar ko varētu noteikt lojalitāti garantējošo integrēšanās pakāpi. Krieviem pašiem ir jāuzmin, ko no viņiem gaida. Integrēšanās uz tradīcijas pamata paredz, ka sapratne par latviskumu nāk ar valodu (tikai nezin kāpēc ar „valsts” nevis „latviešu”) un, piemēram, Straumēniem. Taču ikdienā mēs sazināmies nevis ar literatūras personāžiem, bet gan ar reāliem latviešiem, kuri nerunā Raiņa valodā, bet sazinās ar SMS, sacer normatīvos aktus un raksta sūdzības. Novērojot reālo cilvēku uzvedību ikdienā mēs konstatējam, kā latvieši rīkojas standartsituācijās. Bieži novērotie modeļi kļūst par statistiskiem stereotipiem, kas automātiski, neiedziļinoties detaļās nosaka mūsu uzvedību saskarsmē ar cittautieti, t.i. ar latvieti. Integratori nebija interesējušies par to, kā mēs paši uztveram mūsu situāciju, kādu latvietību mēs izsecinām no latviešu ikdienišķās uzvedības. Tiek sagaidīts, ka integrētie nelatvieši atveidos latviešu pozitīvos paštēlus. Taču nelatvieši ir pārliecināti, ka šie paštēli ir mīts par pazaudēto paradīzi, jo tie nav pamanāmi saskarsmes pieredzē. Konflikta cēlonis tādējādi ir jāmeklē paša novērojumu un svešinieku novērojumu atšķirībā, kas veidojas un apstiprinās ikdienā. Kā svešinieka acīm izskatās latviešu lietišķā kultūra, integrējoties kurā slāvs papildu vēl iegūst “pašeiropeizēšanās” bonusu?

Jaunībā mani kontakti ar latviešiem norobežojās ar rituālām situācijām, kurās bija skaidri iezīmētas „mēs” un „viņi” robežas — latvieši spēlēja krieviem to, ko uzskatīja par pozitīvu identitāti. Kad viņi mani nesaprata, atrunājās, ka es esot krievs un ar to viss ir izskaidrojams. Kad es lūdzu paskaidrot, kāpēc un kā viņi dara man neizprotamas lietas, viņi atrunājās, ka tas esot latviskums, kurš nākot tikai ar mātes pienu. Iztēlosimies krievu, kas ir integrējies latviešu darba kolektīvā un kopā ar cittautiešiem latviešiem risina ikdienas biznesa problēmas. Saskaņā ar valdības integrācijas teoriju viņš ir apguvis tradicionālo kultūru — ar prievīti un ziedu pušķi iet pie priekšnieces uz vārda dienas svinībām, noskaita pantiņu un uzaicina viņu uz Tūdaliņ-tagadiņ tūri. Izdejojies, meditē ar kolēģiem par garīgumu un dzimtenes likteņiem. No rīta kolektīvs kā vienotā saime atsāk pašaizliedzīgu darbu mātes Latvijas labā.

Kāda ir īstenībā? Autoritāra un haotiska priekšniece, kura nespēj definēt organizācijas mērķus, bieži maina spēles noteikumus, netur vārdu un kliedz uz padotajiem –— tāds ir vidēji statistisks stereotips par latviešu darba kolektīvu. Darba dainās tāda situācija nav aprakstīta, bet samaksu par virsstundām saņemt gribas. Tiesa, līgumā tās nebija paredzētas, bet vienkārši ar mātes Latvijas vārdu uz lūpām bija norunāts ātri padarīt darbiņu bez birokrātiskas novilcināšanas. Integrācijas programma nebija iemācījusi cittautietim, ka lietišķajās attiecībās latviešu tautības priekšniecei nedrīkst uzticēties, un ka jēdziens „goda vārds” prasa notariālu apstiprinājumu. ZZS līderis Augusts Brigmanis, piemēram, māca, ka rokasgrāmatās nav definēta „politiskā morāle”, tāpēc ne par ko nav jāatbild.

Latvieši domā, ka, mainot spēles noteikumus, viņi rīkojas pragmatiski. Nelatvieši to uztver labākā gadījuma kā haotiskumu, bet sliktākā — kā negatīvu reputāciju. Neatkarības atbalstītājiem solīja pilsonību, tomēr taisnība izrādījās Interfrontei, kas jau tad brīdināja, ka latviešiem uzticēties nedrīkst. Pat bleķa barikāžu piemiņas zīmi nepiešķīra kā veicināšanas balvu. Noteikumu maiņas iemesli netiek paskaidroti un publiski netiek pausta uzticība universālai vērtēšanas kritēriju pielietošanai. No vienas puses, ir aicinājumi naturalizēties, jo to prasa ES, no otras puses, skaidra attieksme pret ksenofobiskiem saukļiem, kurus izsaka konservatīvā publika, netiek pausta. Tatjanu Ždanoku apsūdz totalitārismā, bet, kad viņa Eiroparlamentā liberāli atbalsta seksuālās minoritātes, tad vietējais liberālisma starmetis viņas ieguldījumu nepiemin, bet minoritātes līdere atgaiņājas —es ar viņu netaisos draudzēties. Tas pats pretējā frontē. Aleksejs Ļedjajevs pēc Pirmās partijas aicinājuma stāv pirmajās pretestības rindās, bet pēc pārāk patiesas protestēšanas Pirmā partija pirmā met akmeni, atmaskojot viņā Maskavas roku. Sveštautiešiem nav lemts saprast savdabīgo pasaules redzējumu, viņi vienmēr dara nepareizi.

Šī raksta rūpe nav krievi. Uzskatu, ka tāpat kā vācbalti savus kompleksus projicēja uz latviešiem, šodien latvieši savas kolektīvās identitātes problēmas projicē uz cittautiešiem. Problēmu cēlonis tiek saskatīts ārējos apstākļos, nevis ideoloģiskajā „latviskumā”. Kāda ir cittautiešu vaina, ja latvieši arī savējiem neuzticas? Valdība visus grib uzraudzīt, pieskatīt un visu paredzēt normatīvajos aktos. Daudz runā, ka tur nav vīzijas, šeit trūkst stratēģijas, te tēlu nes šķībi, bet sarīkot prāta vētru, kaut ko pašam pateikt, izvērtēt kritiku, pierakstīt citu teikto, noformulēt savu ģeniālo domu, piedāvāt izvērtēšanai un (pats svarīgākais) uzņemties atbildību par sarakstīto un padarīto... Rīkojuma taču nebija, tāpēc mēs tikai mehāniski pildīsim priekšrakstus. Kamēr likumā nav rakstīts, ka tieši man tas ir jādara Latvijas labā, un nav definēta morālā atbildība, tikmēr nav jāpārstiepjas. Pareizi. Jo neveiksmes gadījumā ducis kontrolētāju vienu darītāju samals gabalos aiz pārākuma sajūtas, veiksmes gadījumā — aiz nenovīdības.

Latvieši ir pārliecināti, ka svešinieku uzticību var iekarot ar ārišķīgumu — tas kļūst par identitātē visredzamāko komponenti. Izremontētas telpas, jaunas mēbeles, iespaidīga grāmatu poligrāfija, vismodernākie datori. Kādu mums vajag prezidentu? Tādu, ko uzreiz pamana ārzemnieki. Bet cik daudz investīciju no Francijas ir atnācis uz Latviju tāpēc, ka kapitālists ir ieklausījies runājošos akmeņos? Ko biznesmeņi ir atšifrējuši par noslēpumaino latvietību pēc tam, kad somus ilgi mocīja ar celulozes fabrikas projektu un Rīgas siltums uzmeta franču Dalkia?

Tāds ārējais tēls paveras cittautietim, kad viņš ir iemācījies valsts valodu, vairākus gadus pastrādājis latviešu kolektīvā un (uzmanību!) salīdzinājis inteliģences runas ārzemju konferencēs (t.i. „ārējo tēlu”) ar runāto savējo vidū (t.i. „pārliecību”). Zinu arī visus lasītāju argumentus, kāpēc šis teksts nav jālasa, kāpēc Latvijai tas neder un kurp autoram ir jābrauc. Esmu iemācījies, ka lietišķu kritiku par darbu šeit neuztver. Toties skaļi lepojas, kad Vladimirs Vladimirovičs Putins apjūsmo šprotes. Kad Eirovīzijā veicas, tad konkurss ir nacionālais lepnums, kad neveicas — skaidrs, ka tas ir mietpilsoņu pasākums, kur balso par vingrošanu un lētiem efektiem, nevis par skaistu un melodisku mūziku.

Austrumslāvu identitātes pareizticības komponente arī nav labvēlīga lietišķo attiecību kultūrai. Bet tas nozīmē, ka „latviskā identitāte” krieviem nav risinājums, kas vestu pa rietumnieciskošanas ceļu. Dostojevskis teica — iedod krievu skolēnam zvaigžņu debess karti un rīt viņš to atdos izlabotu. Integrētajam krievam nav jālabo, bet jākurn, ka mums tas neder, ka uzbeks Ulugbeks pēc definīcijas neko nesaprot no astronomijas. Integrācija uz tradicionālās latviskās identitātes pamata ļauj krievam labākajā gadījumā pāriet no ierastās obščinas uz saimi, taču tā nepiedāvā lietišķo attiecību kultūras, politiskās morāles, pienākuma un atbildības modeļus. Komunisti lietišķo ētiku nevarēja sakropļot, jo luterānisms to nebija iemācījis. Luters prasīja, lai publiskajā telpā cilvēki mehāniska aprēķina vadīti sekotu iepriekš paredzētajiem uzvedības modeļiem. Tāpēc šodien sūrojamies par politiskas ētikas, morāles, atbildības trūkumu, jo normatīvie akti neparedz attiecīgas sankcijas.

Angļu un amerikāņu askētiskais protestantisms ir kultivējis godīgās spēles ētiku un uzticību svešiniekiem. Reputācija šeit ir svarīgs cilvēka uzvedības kontrolētājs. Luterānisms nav spējis apgāzt viduslaiku principu caveat emptor jeb pircējs ir atbildīgs. Luterānis „iesmērē” preci, nevis veido ilgstošas uzticības attiecības ar klientu. Ja ASV taisnība ir klientam, tad Latvijā klientam vēl ir jāsavāc pierādījumi. Privātajā dzīvē luterānisms atstājis neskartu brālības ētiku, kuras pamati ir asinsradniecība un tradicionālā kaimiņu izpalīdzība. Latvieši šo ideālo solidaritāti vēlas pārnest publiskajā dzīvē, kas nav iespējams kaut vai tāpēc, ka lielpilsētā nevar totāli kontrolēt itin visu. Viduslaiku Eiropā kontrole pakāpeniski tika interiorizēta: cilvēki paši ierobežo savas tiesības, baidoties no reputācijas bojāšanas, nevis no tēva žagariem. Iztrūkstot bezpersoniskiem uzraudzības instrumentiem, veidojas stingra valsts, kas uzņemas augstākā kontrolētāja lomu. Tā, autoritārā Prūsijas valsts stabilitātes vārdā nostiprināja tradicionālo hierarhiju un pacēla ierēdņa statusa prestižu. Ierēdnis ir svēta figūra, jo viņā koncentrējas vara un viņš ir valsts lojalitātes simbols, jo mehāniski pilda likuma burtu.

Integrācija esošā izskatā ir lemta neveiksmei, jo tradicionālās kultūras koncepcija skar tikai privātās dzīves sfēru, kurā nav instrumenta, kas attīstītu bezpersonisko attiecību modeļus, liekot vienādi nopietni attiekties pret kaimiņam un jaunzēlandietim doto „godavārdu”. Lai cik daudz krievu integrējas, viņi paliks nelojāli, jo vienmēr būs ārpus asins attiecībām. Induļa Emša bailes no „tīklveida struktūrām” ir saprotamas, jo viņa kultūras paradigmā nav tādu publisko attiecību, kur cilvēki labprāt rīkojas saskaņā ar nerakstītām normām un viņu publiski paustie vērtību apliecinājumi ļauj cilvēkiem no ārpuses prognozēt viņu uzvedību. 4. maija runā[1] Emsis aizliedza šo publiskās dzīves formu, primitivizējot sabiedrību līdz saimes modelim, kur tēvišķa autoritāte uzklausa katru indivīdu pa vienam.

Asinsradniecībā balstīta solidaritāte garantē talkas un vārda dienas svinību norisi. Salvetītes, groziņu vakars — ar to mēs veiksmīgi integrējamies. Nedomāju, ka ir jēga integrēties arī minētajās stereotipiskajās lietišķās kultūras vērtībās. Sabiedrības veiksmīgā funkcionēšana ir maz atkarīga no cittautiešu integrācijas uz tradicionālisma pamata, bet integrācija modernajā sabiedrībā ir apgrūtināta, jo katrs latvietis individuāli vēl nav integrējies ar citu tautieti, lai moderno lietišķo attiecību modelī rastos vieta arī cittautietim.
________________________

[1] Skat. Induļa Emša runa Neatkarības deklarācijas pasludināšanas gadadienā: http://helios.saeima.lv/pages/Emsis/main.jsp?category_id=640&chapter_id=34520&content_id=8596

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (37) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
spotlight

We believe that everyone deserves a chance at moving ahead with their lives. e-liquid

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
spotlight

The item senses brilliant to learn to read like beneficial in addition to one of a kind articles or blog posts with your internet websites. subway surf

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
spotlight

I want to express my admiration of your writing skill and ability to make readers read from the beginning to the end. I would like to read newer posts and to share my thoughts with you Locksmith 24 hour

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
spotlight

I feel really nice reading these articles I mean there are writers that can write good material. Seattle Web Design Company Services Designer

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
spotlight

I’m excited to uncover this page. I need to to thank you for ones time for this particularly fantastic read!! city gate towers nbb

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
spotlight

Very informative post ! There is a lot of information here that can help any business get started with a successful social networking campaign ! Ver mas

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
spotlight

Look at the next the study the system board will let you to make a decision who will created available the main system board. making club flyers

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

sk 22.11.2007 16:00
Domāju, ka krieviski runājošajiem, integrēties traucē viņu pašu zaudētās identitātes meklēšana Krievijā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ex-tr 01.09.2007 14:19
Atvainojos par vārda "nejēdzīgi" pārmērīgu lietošanu. Nākamreiz padomāšu par sinonīmiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ex-tr 01.09.2007 14:15
Turpinot analoģiju ar Fanciju.

Kāds alžīrietis, mēdiju eksperts Seržs Krukā no Parīzes 5. universitātes, ievietojis problēmrakstu internetā. Rakstā kritizēta franču nejēdzīgā integrācijas programma un izdarīts secinājums, ka franči ir viena nejēdzīga tauta. Tai ir jāmainās, lai alžīrietis, senegālietis vai turks varētu Francijā justies kā mājās.

Analoģija Francija - Alžīrija gan ir visai nepilnīga. Atcerēsimies, ka alžīrieši Francijā neieradās aiz Alžīrijas tankiem. Alžīrieši Francijā prot un lieto ikdienā franču valodu. Atcerēsimies arī to, ka franči ir liela tauta, kam ir pamats justies drošai par savu nākotni.

Vai Jūs varētu iedomāties, cien. Kruka kungs, kā reaģētu franči uz vācu iebraucēju invāziju Parīzē, to nevēlēšanos mācīties franciski un atsacīšanos atzīt pagātnē notikušo Francijas okupāciju no Vācijas puses? Tad kāds fon Kruks no Parīzes universitātes ievieto rakstu internetā – sak, franču integrācijas programma ir visai nejēdzīga. Lai neskaitāmie vācieši integrētos Francijas sabiedrībā, programmai vispirms ir jāmaina paši franči....

Smieklīgi, vai ne?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ex-tr - S. Kruks 01.09.2007 12:48
Kas attiecas uz latviešu mainīšanos uz augšu... Patiešām, nebūtu jau slikti, ja visi latvieši piepeši kļūtu par tādiem kā eņģeļiem. Ja latviešiem kopumā, un katram indivīdam atsevišķi, vairs nepiemistu neviena slikta īpašība. Jā... Tad krievi padomātu. Varbūt tiešām - davai - integrēsimies ar!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ex-tr - S. Kruks 01.09.2007 12:34
Nedaudz padomājot, radās aizdomas, ka esmu rakstu uztvēris neobjektīvi. Tādēļ lasu vēl un ļoti rūpīgi.

Integrācijas programma(ai):

1. - cittautiešiem būtu jāmāca, kā uzvesties, bet no tiem nevajadzīgi gaida latviešu kultūras apguvi. Tie apgūst ikdienas saskarsmes kultūru, kas ir slikta - mudina nelatviešus atšķirties, nevis meklēt kopīgas īpašības

2. - paredz, ka cittautiešiem jāapgūst latviešu etniskās identitātes vērtības - sagaida, ka cittautieši latviešu kolektīvos nāks uz darbu pastalās un dejos tūdaliņ – tāgadiņ

3. Latviešu sabiedrībā cittautieši redz negatīvās ikdienas parādības - latvieši ikdienā ir nejēdzīgi

4. Latvieši krievos meklē grēkāžus, uz kuriem izlikt savus kompleksus – paši neko nejēdz izdarīt, bet vainu meklē krievos.

5. Latvieši ir pārliecināti, ka svešinieku uzticību var iekarot ar ārišķīgumu

6. Latvieši ir divkoši saskarsmē ar ārzemēm

7. Atbildības trūkums latviešos luterānisma dēļ

8. Latviešiem vispirms vajadzētu integrēties savā starpā, tikai pēc tam varētu domāt par cittautiešu integrāciju.

Mēģināšu izlobīt, ko Kruka kungs ar visu šo garo penteri ir mēģinājis pateikt.

1. Integrācijas programmai Krukaprāt būtu jāsniedz cittautiešiem - nē, acīmredzot ne cittautiešiem –tikai ”krievvalodīgajiem” instrukciju kā uzvesties latviešu sabiedrībā („zināšanas par saskarsmes situācijām”,„orientēšanās saskarsmes situācijā”). Piemēram, punkts 1. Nekāpt ar kājām uz poda malas. Punkts 2. Negrauzt semočkas sabiedriskā vietā. Punkts 3. Priekšnieka vārda dienā nākt uz darbu ar groziņu... utt.

2. Latviešu sabiedrībā krieviem integrēties nav vērts, jo tā... nu, vienkārši nav to vērta. Lai krievi te integrētos, integrācijas programmai vispirms jāparedz mainīt paši latvieši.



Cien Kruka kungs! Nevar noliegt, ka latvieši nav nekāds absolūts ideāls, pēc kuriem vajadzētu līdzināties visai pasaulei. Varētu pat teikt, ka Jūsu rakstītais ir taisnība. Vēl varētu teikt, ka latvieši nevēlas, lai Kruka kungs latviešus kopumā identificitētu ar Latvijas valdību, birokrātiskiem ierēdņiem un nejēdzīgiem priekšniekiem. Starp citu – par Jūsu sirdij tik tuvo un mīļo Franciju, „latviešu luterānisko ierēdņu” sakarā. „Mēs te, Latvijā, dzīvojam brīnišķīgā un sakārtotā zemē,” teica mana meita, atbildot uz jautājumu – „Vai tiešām franču birokrātija ir vēl briesmīgāka kā Latvijas?”

Jūs man atgādinat saujiņu augstprātīgo "afroamerikāņu”, kas iebraukuši Latvijā, un ir secinājuši, ka šejienes sabiedrība ir visnotaļ slima, nepareiza, rasistika un tādēļ maināma un labojama. Vai arī bērnu, kas paaudzies un sapratis, ka pieaugušo pasaule nav tik ideāla, kā līdz šim bija licies.

Man šķiet, latviešu sabiedrība no "krievvalodīgajiem” (nav runa par cittautiešiem vispār, jo ar citiem nekādas grūtības nerodas) sagaida pavisam nedaudz. Var pat teikt, ka tā sagaida tikai vienu – lai krievi, nē, atvainojos, krievvalodīgie, visbeidzot saprastu, ka viņi nedzīvo SAVĀ zemē, un attiecīgi tā arī uzvestos. Tas ietver sevī valodas zināšanas un VĒLMI to pielietot, arī zināšanas par vēsturi, kas nav smeltas PSRS un mūsdienu Krievijas propagandā, un ... tas arī gandrīz viss.



5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ex-tr 01.09.2007 12:32
Kļūdījos. Sergejs nav aizmirsis pateikt, kas jādara. Ir pateicis. Latviešiem jāmainās.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ex-tr 31.08.2007 23:57
Pārskrēju acīm rakstu. Sapratu vienu - mēs, latvieši, esam slikti. Izlasīju uzmanīgāk. Sapratu, ka slikta ir integrācijas programma, un, ka mēs, latvieši, esam slikti, jo mums ir slikta valdība, kas, starp citu, sarakstījusi sliktu integrācijas programmu, kā arī esam slikti vispār. Viss tātad ir slikti. Kas lietas labā būtu darāms, cien. Sergej? To Jūs piemirsāt pateikt.

Mīļais Sergej! Man šķiet, ka Jūsu raksta pamatdoma ir tāda, ka tik draņķīgā vidē nemaz nav vērts integrēties? Pareizi, vai ne?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

panks - S. Kruks 24.08.2007 11:51
... nē nu mani patiešām ieinteresēja - Kurk, lūdzu, ja Jūs lasiet komentārus, uzrakstiet - kur es varu izlasīt Jūsu rakstus, kas domāti krievu auditorijai!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

vice 23.08.2007 16:31
raksts ir interesants, ka jau parasti - megjinajumi intriget un shoket, tomer lidz lieliem jaunumiem netiekot

neba nu latviesi (kas vispar ir latviesi?) un neba nu krievi (vai lv krievi ir krievi?) tik ljoti atshkjiras biznesa...

visa saknee ir vestures interpretacija un speles "neatkariba" vinnetaji/zaudetaji un vinu mieles...nebutu jau tik gruti to valodu iemacities, ja vien nebutu gruti atzit, ka viegla dzive un dominejosi patronizejosas krievu kulturas laiki ir beigusies...un nebutu jau tik gruti pienemt so masu ar otru valodu, ja no atminas nepagaistu vecasmates izlaupita un zaudeta lauku maja, kura turpina dzivot 1978. gada iecelojusas kolhoza slaucejas mazdels...

ir japaiet laikam, kurs laus aizmirst vienu privilegjijas un otru zaudejumus, lai iestatos nedaudz racionalaka ambiance :)

vive la Lettonie! ;)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

panks 21.08.2007 18:33
Kur varētu apskatīt līdzīgi atklātas diskusijas par krieviem, krievu mēdijos? Vai S. k. ir kaut ko tik pat ģeniālu rakstījis par krieviem, aicinot viņiem palūkoties uz sevi kritiski? Neesmu manījis. Droši vien zin, ka tas 1) nav iespējams, jo nav tādas krievu preses, kas to atļautos, 2) tas draud ar miesas bojājumiem. Vai S. k. ir kaut kur krievu presē izteicis savas domas par to, kā "viņa" fakultātē sienas tika apzīmētas ar saukļiem "gansi pidarasi"? Nesmu redzējis. Tas viņu visdrīzāk neuztrauc manuprāt. Bet par kritiskajām piezīmēm, kopumā gribu Krukam pateikties. Latvietis ir arī tāds izpildīgs - izlasīs un tad ļoti centīsies laboties. Lai mums veicas :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

koks 11.07.2007 11:24
Autors interesantā veidā aplūko integrācijas problemātiku. Piekrītu autora viedoklim, ka latviešiem pašiem jāveic savstarpējais integrēšanās darbs. Tas būs panākts, kad vairs nebūs pamata teicienam "vislabākais ēdiens latvietim - otrs latvietis" . Kā pirmo soli ceļā uz to redzu savstarpējas cieņas izkopšanā, kas, pirmkārt, iztrūkst pašiem pret sevi. Manuprāt, tas saistīts ar vēsturisko pieredzi un no tās izrietošo audzināšanu. Piekrītu 'vilnim' par 7 paaudzēm. Ļoti interesanta doma par jaunlatviešu vēlmi atšķirties, vienlaikus to varētu izskaidrot detalizētāk. Raksts raisa domāšanu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

888 09.06.2007 11:20
Balalaika skaníīs vārds. Balalalaika ar kokli štimē! Tikai Dievam ir vara savienot un sijāt. Cilvēkam tādas varas nav, toties sātana draugiem ir lepnība un daudz lieku vārdu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

gbbb 03.06.2007 23:45
Teiksim tā, ka otras puses (S.Kruku es šeit nedomāju) domās ir jāieklausās un uzmanīgi jāieklausās. Pat starp visnejēdzīgākajiem spriedumiem mēdz būt racionāli atzinumi. Krievs (tā nosaucu vienkāršības pēc) grib kā jau cilvēks šeit mieru, kaut kādu labklājību. Un viņš samierinās ar daudzajām latviešu nejēdzībām, kuras pie mums notiek. Bet tas nenozīmē, ka viņš sirdī pieņems zemo mākslas līmeni, pliekano ārišķibu, atdarinot rietumus. Parasti cilvēks tiecas pie stiprā, pie garā bagātā, bet mēs esam apjukuma stāvoklī un esam pavisam neizprotami. Kāda jēga ir ilgstoši operēt ar Latvijas masu saziņas līdzekļiem? Tikai lai gūtu informāciju par notikumiem. Vairāk nekas. Dzirdamie, redzamie un lasāmie spriedumi ir infantīli vai pilnīgi idiotiski. Deviņdesmito gadu mijā bija savādāk, tad bija pavisam cits līmenis, cits domu lidojums, autoru dažādība. Kur viss tas palika?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

stalins 31.05.2007 17:56
Man Sergejs Kruks ir latvietis,a vispaar taa ir vinja pasha dariishana .Kas attiecas uz tiem supelatvietiishiem,tad savu laiku pastaaveeja taadas pilsonju komitejas,kuraas registreejaas tas pilsonji un to KANDIDAATI. Kaut kas netika vinjiem soliits?Kuraa frontes pusee driiz atradaas tie lielie soliitaaju?Tas ka tie bija paardesmit tuukstoshi-arii fakts.Cita lieta aviizes vesti un chas buutu liekamas kiosku augstajos plauktos(turpat kur porno-)arii nepaarprotams fakts .Protams der atrast kaadu ieganstu-tipa mees jau nekaa:)).Silti iesaku.

Un kaa autors Kruks ir izcils ,vinjshs katraa zinjaa "za bazar otvechajet" un kaa eksperts arii

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

stalins 31.05.2007 17:55
Man Sergejs Kruks ir latvietis,a vispaar taa ir vinja pasha dariishana .Kas attiecas uz tiem supelatvietiishiem,tad savu laiku pastaaveeja taadas pilsonju komitejas,kuraas registreejaas tas pilsonji un to KANDIDAATI. Kaut kas netika vinjiem soliits?Kuraa frontes pusee driiz atradaas tie lielie soliitaaju?Tas ka tie bija paardesmit tuukstoshi-arii fakts.Cita lieta aviizes vesti un chas buutu liekamas kiosku augstajos plauktos(turpat kur porno-)arii nepaarprotams fakts .Protams der atrast kaadu ieganstu-tipa mees jau nekaa:)).Silti iesaku.

Un kaa autors Kruks ir izcils ,vinjshs katraa zinjaa "za bazar otvechajet" un kaa eksperts arii

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Anna 30.05.2007 23:05
Manuprat autors publikacija jauc dazadas lietas. Tas, ko vins raksta par biznesa vidi un attiecibam darba, varetu notikt ari anglim, vacietim vai krievam esot prieksnieka amata, jo haotisms, nespeja vadit ir personai nevis nacijai piemitosas ipasibas... Ari poltiku nespeja realizet un turet solijumus nav tikai Latvijai raksturigas ipasibas. Velos ari atgadinat, ka daudzi no viniem so blefosanas makslu ir apguvusi Augstakajas partijas skolas, gluzi tapat ka Krievija un citas bijusajas PSRS dalas.

Varetu piekrist autoram, ka Integracijas plans ir politisks dokuments un tam trukst saistibas ar realo dzivi, tomer prasitos analizet ari apstaklus, kuriem esot cittautiesi izrada velesanos integreties. Ja es, piemeram, veletos integreties, man butu svarigi 1) saprast valodu, kura runa pamatnacija, lidz ar to nodrosinat iespeju veidot pinvertigu socialo dzivi; 2) uzzinat ko vairak par kulturas vertibam, vesturiskiem un citiem svarigiem notikumiem; 3) ekonomiska stabilitate; 4) apkartejo attieksme .

Jasaka, ka butiska ir attieksme: ja cilveks uzskata, ka vinam pasam nekas nav jadara un nav jaiemacas socializeties kaut vai ar valodas palidzibu, neviena programma nelidzes. Un to varu apgalvot pilnigi drosi, jo esmu izbaudijusi uz savas adas. Dazi apguti vardi un minimalas zinasanas par vietu, kuru apmekleju, ir atverusas daudzas durvis un pratus. Tas, ko redzu Riga uz ielas un kafejnicas, ir pilnigi preteji - ja angli, franci, japani un vel visi citi censas vismaz sasveicinaties latviesu valoda, tad vietejie krievvalodigie 99% gadijumu latviesu valodu nemegina pielietot pat tad, ja pardeveja krieviski zina tikai tris vardus...
Un seit - attieksme un lojalitates trukuma es saskatu butiskakos skerslus integracijai, nevis latvietibas vai kadas citas identitates saprasana.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

stalins - ba 30.05.2007 15:21 http://vip.latnet.lv/lpra/nonstops.htm

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

vilnis 29.05.2007 16:41
Būtība ir dziļāk. Biploģiskās būtnes, arī mēs tai skaitā esam piesaistīti laika un teritorijas nosacījumiem. Var neticēt dievam, bet vismaz septiņas paaudzes ir nepieciešamas lai iejustos jaunos apstākļos laikā un teritorijā. Zemsēžiem tas ir grūtāk kā klejotājkultūrām, pilnīgi pašsaprotami tas ir latviešiem , bet - lai cik interesants nebūtu Sergejs,ir lietas kuras viņš nekad neizjutīs. Ar sapratni un analīzi diemžēl vie ir par maz. Veiksmi visiem !

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis - AM 28.05.2007 15:23
AM: Manuprat, te iet runa par vienkarsu lietu - ka sevi mes vertejam pec savam domam par sevi (neprasam un neinteresejamies, ka mus uztver un saprot citi) un cittautiesus - pec musu domam par viniem (nevertejam un neinteresejamies par to, ko vini pasi par sevi doma). ... Domaju, ka neviens vel nav ta isti padiskutejis un padomajis par to, ka identitate tiesam veidojas attiecibaas, nevis noskirtibaa ...

Vai no šejienes seko, ka tajos Zemeslodes stūrīšos, kur cilvēku saskare ar cittautiešiem ir minimāla (ASV, Ķīnas vidiene, daudzas vietas Latīņamerikā, utml.) - tur identitāte nemaz nevar pastāvēt? Manuprāt, tas būtu absurds secinājums. Jo arī tad, ja kādam ķīnietim ir attiecības tikai ar citiem ķīniešiem (viņš dzīvo nošķirtībā no citādā), viņš var tik un tā ļoti labi apzināties, ka ir ķīnietis un visos iespējamajos veidos izpaust savu ķīniešu identitāti. Protams, iespējama arī "uz āru" vērstā identitāte, kura var veidoties attiecībās ar "ārpusniekiem". T.i., ja uzskatām, ka Latvijā dzīvojošie cittautieši ir nezkāda "otrā kopiena", ar kuriem būtu īpašā veidā "jāiziet uz kontaktu", tad AM pārspriedumam būtu kāda jēga.

Bet Latvijas sabiedrības integrācijai ir jēga tikai tad, ja te arī uz priekšu saglabājas viena cilvēku kopiena (Latvijas "balkanizācijai" nekādu Integrācijas programmu nevajag). Tātad būtiska ir pastāvošo kultūras atšķirību pārvarēšana - it īpaši, daudzu Latvijas iedzīvotāju (neatkarīgi no tautības) nepietiekamās zināšanas latviešu valodā, arī Latvijas vēsturē/gjeogrāfijā. Tātad, integrācija=izglītošana. Cilvēks, kurš labi pārzina latviešu darbības vārdu konjugācijas, vēsturiskos notikumus un ekonomisko gjeogrāfiju, ir potenciāli Latvijas sabiedrībā iekļāvies cilvēks. Viņš var apzināti izvēlēties neiekļauties - bet tad viņam arī nekāda cita programma nepalīdzēs. (V.Zatlers nesenajās intervijās aicina "integrācijas" vietā runāt par iekļaušanu.)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AM 28.05.2007 13:44
To profesoru valoda jau vienmer ir tada pasmagaka, bet tiem, kuri verte zinasanas un izglitotibu (jacer, ka musdienas vel ir tadi, kas tic, ka zinasanas dara brivu...), nav par sliktu mazliet papuleties, jo ta ir macisanas par brivu.

Manuprat, te iet runa par vienkarsu lietu - ka sevi mes vertejam pec savam domam par sevi (neprasam un neinteresejamies, ka mus uztver un saprot citi) un cittautiesus - pec musu domam par viniem (nevertejam un neinteresejamies par to, ko vini pasi par sevi doma). Tas ir tadas psihologiskas lamatas, bet jau valsts politikas programmu limeni. Tapec nav lidzsvara un atbilstibas starp to, ko runa, un to, ko dara, starp to, ko grib, un to, kas sanak...

Domaju, ka neviens vel nav ta isti padiskutejis un padomajis par to, ka identitate tiesam veidojas attiecibaas, nevis noskirtibaa, un bailes no identitates zaudesanas visvairak realizejas tiesi tad, kad izvirza to par vertibu pasu par sevi. Identitate ir attiecibu rezultats, kurs ir jo pozitivaks, jo lielaku atbildibu subjelts (persona vai nacija) ir uznemusies. Izvairisanas no atbildibas un vainiga meklesana visvairak apdraud un grauj identitati.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Karlis - L. Grantins LRTT H-86 27.05.2007 16:44
"Vistiraka demagogija. Visam rakstam cauri jutams nicinajums pret visu latvisko. Varbuut labaak Krukam buutu apskatiit so integraacijas problemu Krievija vai Izraela!"

Kur demagogija? Un kur Tu juuti nicinaajumu pret visu latvisko? Ja meetaajies ar konkreetiem apvainojumiem, tad, luudzu pasaki arii konkreeti, kuri Kruka argumenti pamato tavu nostaaju.

Un tavs ieteikums apskatiit integraacijas probleemu Krievijaa vai Izraeelaa. Kaada jeega to dariit, ja runa sheit rakstaa ir par Latvijas integraacijas pieredzi? Vai to var trakteet, kaa neveiklu meegjinaajumu pateikt, ka Latvijaa viss ar integraaciju ir OK? Nav veerts te nepamatoti un velti gaisu maitaat?

Bez tam, pat ja Kruka darbaa ir nicinaajums pret visu latvisko, tas nebuut automaatiski nenoziimee, ka Kruka teiktajam nav nekaadas jeegas. Var nicinaat, bet vispirms tachu vajag raksta tekstu apsriest, cieniiitais!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

L.Grantins LRTT H-86 - L.Grantins@hotmail.de 26.05.2007 15:19
Vistiraka demagogija. Visam rakstam cauri jutams nicinajums pret visu latvisko.Varbut labak Krukam butu apskatit so integracijas problemu Krievija vai Izraela ! Cik noprotams,tad sim zidu tautibas ekspertam nav ari pilnigas skaidribas par vardu INTEGRACIJA un ta jegu Latvijas "sabiedribas"veidosaná.Agrak vai velak,bet Latvija atbrivosies no siem krukveidigajiem "ekspertiem",naida kurinatajiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pulkinena 24.05.2007 16:58
Par integraciju objektivi skat. www.spidolastelpa.narod.ru.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Katja - Aldaily 24.05.2007 02:17
Tu tak neesi sapratusi raksta jēgu - parādīt, cik latvieši ir unikāli pasaules mērogā ar savu integrācijas politiku ;)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

aldaily - Marijai 23.05.2007 16:53
Manuprāt, raksta autors runā tukšu - vispirms viņš deklarē, kam viņaprāt vajadzētu būt integrācijas saturam (Integrācijas mērķis ir panākt svešu cilvēku mijiedarbību ikdienišķās situācijās.). Un pēc tam tiek pamatots, ka šādi integrāciju (kur par mērķi uzskata lietišķās saskarsmes kultūru) nemaz nevar sekmīgi veikt, jo arī pašiem latviešiem nav kopīgas lietišķās saskarsmes kultūras. Turklāt pārsteidzošā kārtā izrādās, ka pie saskarsmes negācijām vainīgie S.Kruka-prāt izrādījušies luterāņi un baltvācieši.

Ir tāda krietni luterāniskāka zeme Somija; un Somijas biznesa kultūra (tās labākajās izpausmēs) visai labi atbilst Latvijas biznesa kultūrai (arī tās labākajās izpausmēs). Tas ir profesionālisms, ne-elitisms, precizitātes vērtēšana augstāk par jauku ietusēšanu, varbūt pat Max Weber'a aprakstītā protestantiskā darba ētika - nav grēks būt garlaicīgam, bet grēks ir nebūt rosīgam. Tādēļ mums ar somiem ir daudz kopuzņēmumu, kuros turklāt vienlīdz sekmīgi strādā gan latvieši, gan krievi. Vienlaikus, latviešiem, krieviem un citām tautām ir arī papilnam tādu indivīdu, kuru profesionālais stils nevienam nevar būt paraugs.

S.Kruks absurdi pieņem, ka krievam no caurmēra latvieša vajadzētu mācīties lietišķo saskarsmi - precizitāti, uzticamību, utml. Tad nav ko brīnīties, ka viņš šo absurdo pieņēmumu varēja pats arī viegli apgāzt. Integrēties - tas nozīmē prast latviešu valodu (arī literatūru, vēsturi, gjeogrāfiju). Jo nevar mīlēt to, ko nepazīst. Un lietišķās saskarsmes kultūru kā arvien mācīties savās darbavietās - daudz kur piedāvā "soft skills" kursus. Nevis gaidīt brīnumlīdzekli Integrācijas programmas veidolā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Marija - aldaily 23.05.2007 14:01
Bet vai tieši tas neapliecina autora vārdu patiešibu - Integrācijas programma, kas ir politikas dokuments, nav domāta, lai to ņem 'par pilnu'? Jo tā bija domāta, lai labāk izskatītos citu acīs? Kad izdevīgi, mēs to piesauksīm, kad nav idevīgi - ignorēsīm... Jo politiskā atbildība taču nekur nav definēta :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

aldaily - seskam 23.05.2007 08:21
integrācijas galvenā problēma ir meklējama tieši latviešu identitātes problemātiskumā ... jo ''krievi'' ir galvenais ''viņi'' aspekts, pret ko tiek pozicionēta mūsu identitāte ... kura saturētu vairāk postmateriālas vērtības (lai gan līdz šim līmenim vēl ir jāuzlabo iedzīvotāju sociālekonomiskais stāvoklis).

Vai tad nepietiek, ka pats raksta autors izsakās kā pa miglu un cīnās ar abstraktiem fantomiem? :)) Tie, kas ņem integrācijas programmas par pilnu, tie riskē nojukt akurāt tāpat kā tie, kuri mēgjināja izprast 1980-tajos gados PSRS izstrādāto Pārtikas programmu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

sesks 23.05.2007 00:17
Manuprāt, Latvijas integrācijas galvenā problēma ir meklējama tieši latviešu identitātes problemātiskumā. Mūsu identitātes maiņas process norisinās ļoti lēni, tajā pat laikā saglabājot ''krievus'' kā ''latviešu'' identitātes nozīmīgu sastāvdaļu, jo ''krievi'' ir galvenais ''viņi'' aspekts, pret ko tiek pozicionēta mūsu identitāte. Tajā pat laikā, jāatzīst arī, ka Krievijas (līdzīgi kā Latvijas politiskā elite to dara ar krieviem) elite izmanto latviešus un igauņus savas identitātes uzturēšanai. Līdz ar to, problēma ir kā vienai, tā otrai valstij - kā veidot jaunu identitāti, kura balstītu politisko nāciju nevis tikai etniskās kopienas un kura saturētu vairāk postmateriālas vērtības (lai gan līdz šim līmenim vēl ir jāuzlabo iedzīvotāju sociālekonomiskais stāvoklis).

Citi autora darbi
Kastes 255x203(2)

One more try* 10 Autors:Sergejs Kruks

Ciriki 255x203

Daudzes čuriki 3 Autors:Sergejs Kruks