Atslēgvārdi:

Augstskolas kā relikts 72

Reti gadās, ka Latvijas tviterpublika par kādu tēmu tā "sacepjās" kā par Roberta Ķīļa un SAK pēdējo dienu tēzēm.

Iesaki citiem:

Ļoti vispārinot, tēzes ir šādas: a) ar laiku būs jāatsakās no pensijām kā parādības un b) jāpāriet uz privāti finansētu augstāko izglītību.Iepriekšējo reizi tādu ažiotāžu starp 800+ "apsekojamiem" manīju pirms vairākiem mēnešiem, kad tviteris tikpat asi un polarizēti reaģēja uz manis pašas bloga ieraksta par demogrāfiju kā pseidoproblēmu.

Bet diskusijas un asa polemika - tas ir labi. Norāda, ka tēmas ir aktuālas un problēmas - dziļas. Bišku novēloti, bet vēlos tomēr iesaistīties.

Par pensijām pagaidām paklusēšu, pietrūkst motivācijas iespringt uz alternatīvu risinājumu modeļu domāšanu. Bet par augstāko izglītību gan man jau sen ir ko teikt, tikai līdz šim nebija stimula.

Tagad ir. Lūzuma punkts pat nebija tik daudz tvitercepšanās, kā 3 gadījumi pēdējo 3 dienu laikā, kad 3 dažādiem man zināmiem cilvēkiem, kurus dziļi respektēju, tika pārmests augstākās izglītības trūkums. SAK ziņojumi tam tikai uzslāņojās. Jautājums par augstākās izglītības finansēšanu man šķiet pakārtots tam, ko vispār kā sabiedrība no augstskolām sagaidām, kāda ir to funkcionālā jēga. Tādēļ, manuprāt, jāsāk tieši ar šo jautājumu.

Brīdinu: tūlīt atkal sekos ļoti, ļoti, ļoti garš teksts. 4 virsraksti. Atvainojos, bet man gluži vienkārši ir vieglāk visu uzreiz. :)



Mūsdienu augstākā izglītība sociālajās/humanitārajās jomās nav apliecinājums ... teju nekam

Pirms domāt par to, kā augstāko izglītību vispār finansēt, būtu loģiski saprast, kāda vispār ir augstākās izglītības jēga un sūtība. Domāju, ka ne tikai man ir pazīstama kaudze cilvēku, kuri kā bija totāli zābaki pirms augstskolas, tā arī palika par totāliem zābakiem, augstskolu absolvējot. Tāpat - šķiet, ne tikai es zinu kaut dažus cilvēkus, kuriem nav augstākās izglītības (nav vispār vai nav kādā specifiskā jomā), bet kas realitātē ir izglītotāki, erudītāki, domājošāki nekā 95% augstskolu absolventi.

Būšu pat asāka: manuprāt, mēģinājums studēt (it sevišķi Latvijas augstskolās) sociālās vai humanitārās zināšanas, kas beidzas neveiksmīgi tādēļ, ka students ir nikns par mācību procesa vai satura bezjēdzīgumu, par šo cilvēku liecina tikai labu. Kompliments viņa spriestspējai un noturībai pret sabiedrības un sistēmas spiedienu.

Vārdu sakot - es uzskatu, ka augstskolas diploms kādā tipiskā sociālo vai humanitāro zinātņu jomā nav kāda cilvēka augstākas intelektuālās kapacitātes vai pat zināšanu apliecinājums salīdzinājumā ar tiem, kas augstskolā nav gājuši. Vidēji, salīdzinot "vidējo temperatūru" abās šajās kategorijas, - noteikti ir atšķirības, bet attiecībā uz konkrētām, talantīgām personībām - pieredzē nesaskatu tam apstiprinājumu.

Lielā mērā tas ir tādēļ, ka augstākā izglītība vismaz sociālajās un humanitārajās jomās reti (ne vienmēr!) ir saturiski vērtīga. Daudzi, ja ne lielākā daļa studentu tur iegūst nevis savām turpmākajām nodarbēm noderīgas zināšanas vai kaut vai plašu redzesloku, bet gan tikai diplomu. Viņu motivācija ir formāla darba tirgus prasība pēc papīra, pat bez turpmākai karjerai noderīgām prasmēm. Tā ir darba tirgus prasība lielākoties tādēļ, ka teju visiem šāds diploms ir un būtu dīvaini to neprasīt. Pat ja diploms ir pilnīgi citā nozarē, nekā prasa darba vajadzības.

Tādēļ Latvijas vienu no pasaulē lielākajiem studentu daudzumu (rēķinot uz kopējo iedzīvotāju skaitu) uzskatu drīzāk par mūsu sabiedrības slimības nevis zinātkāres simptomu. Jau iepriekš esmu rakstījusi, ka neredzu pārliecinošu saikni starp valsts ekonomikas parametriem un augstskolu absolventiem - pasaulē spēcīgākajās ekonomikās nereti nav sevišķi liels studentu skaits un mēdz gadīties arī kopumā visai viduvējas augstskolas.

Mani nepārliecina arī pētījumi par to, ka augstskolu beidzējiem ir lielāki ienākumi, jo parādiet, kur ir pierādīta cēloņsakarība? Proti, ka lielākus ienākumus dod tieši augstskolā iegūtās zināšanas un prasmes nevis, piemēram, tas, ka mūsdienu sabiedrībās augstskolās dabiski nonāk vidēji vairāk spējīgā jauniešu daļa, kuriem arī tad, ja viņi nestudētu augstskolās (un Latvijas darba devēji nepieprasītu diplomu arī absolūti tam nevajadzīgos kontekstos), būtu tikpat lieli ienākumi? Mākslīgi vēl vairāk palielinot augstskolu absolventu skaitu, pieņemu, ka ekonomikā no tā maz kas mainīsies. Iespējams, vispār nekas.

Manā izpratnē sociālajām un humanitārajām zinātnēm lieki meklēt ekonomisko jēgu. Tās pastāv citu iemeslu dēļ - lai mēs kā sabiedrība vairāk uzzinātu paši par sevi. Kas ir ārkārtīgi vērtīgs , bet bieži nenovērtēts mērķis - tāds, par kura īstenošanu būtu vērts maksāt arī no kopējās kabatas.

Provokācijai: ja mērķis būtu izveidot vairāk mazu, inovatīvu biznesu, tad, iespējams, vērtīgāk būtu vienkārši ļaut jauniešiem bez ierobežojumiem spēlēt videospēles, vandīties internetā, detalizēti pētot visus jaunos interneta rīkus, sociālos medijus - tas vismaz ļauj apgūt mūsdienās relevantas iemaņas, kas var noderēt jaunu, mūsdienīgu biznesu attīstīšanai. Nevis sūtīt uz lekcijām klausīties salīdzinoši pasenas teorijas un lasīt grāmatas.



Augstākās izglītības lielākā problēma: augstskolas kā parādība


Viss manis iepriekš teiktais nenozīmē, ka neredzu jēgu no izglītošanās pēc vidusskolas pabeigšanas. Redzu.

Un kā vēl.

Bet problēma ir institucionalizētajā ceļā skola=>augstskola. Šī iemītā un par pašsaprotamu uzskatītā taciņa ierobežo jēdzīgās izvēles, kā studentam pēc skolas turpināt mācīties. Sak, pabeidzi skolu? Nu tad jāturpina mācīties tālāk! Ko nozīmē " mācīties tālāk"? Skaidrs: iestāties augstskolā.

Un šeit, manuprāt, ir problēma. Jo mēs pieņemam augstskolu kā teju neizbēgamu opciju katram, kas pēc skolas vēlas padziļināt savas zināšanas. Nedomājot par to, vai augstskola ir šim mērķim visatbilstošākā institūcija.

Paskaidrošu, ko ar šo domāju.

Augstskolas ir vēsturiski izveidojušās un nemitīgā transformācijas procesā esošas institūcijas. To jēga un misija 21.gadsimā atšķiras no to jēgas un misijas 16.gadsimtā. Bet, neskatoties uz transformācijām, šobrīd augstskola kā parādība ir novecojusi - vecajai sistēmai grūti piemēroties jaunajam laikam, jaunajai racionalitātei. Par to visvieglāk pārliecināties, ja iedomājamies pasauli bez augstskolām.

Kāds šādā pasaulē būtu visracionālākais pēc-vidusskolas izglītības organizēšanas un finansēšanas modelis?

Manuprāt, lielos vilcienos tam modelim būtu trīs viegli nošķirami elementi:


  1. Prasmju kursi/programmas. Tiem, kuriem darba/darba meklēšanas vajadzībām nepieciešamas īpašas prasmes/zināšanas - racionālākā apmācības forma ir tieši šim mērķim organizēti kursi vai speciālas programmas, kas iedod nepieciešamās prasmes un zināšanas. Maksimāli kvalitatīvi, bet bez jebkā lieka, kas tos sadārdzinātu. Par šiem kursiem ļoti loģisks apmaksas veids būtu SAK piedāvātais studiju kredīts. Gan studentiem, gan darba devējiem, gan programmu organizatoriem būtu nesalīdzināmi lielāka motivācija sekot līdzi šādu apmācību kvalitātei - jo būtu ļoti cieša saistība starp zināšanām un darba vajadzībām.


  2. Vispārizglītojošā informācija. Lekcijas/kursi/diskusijas par jautājumiem, kas daudzus interesē, bet kas nav piesaistīti konkrētām darba tirgus vajadzībām - zinātkārajiem un entuziastiem. Jaunākie atklājumi/interpretācijas par to, kur kā cilvēce esam savā domāšanā. Iespēja uzzināt ko jaunu visa mūža garumā. Finansēšana: gan pašu finansējums, gan mecenātisms, gan valsts finansējums tam, lai, piemēram, šādas lekcijas/kursi būtu brīvi pieejami internetā, lai tos varētu atļauties arī maznodrošinātie un tamlīdzīgi.


  3. Uz zinātni-orientētā izglītība. Tiem, kam ir spējas/interese paplašināt cilvēces zināšanu krājumu. Atklāt ko jaunu, ko iepriekš neviens nebija izpētījis, kādā jomā domāt tālāk par šobrīdējām autoritātēm. Tādi kā zinātniskie institūti ar savu jauno "kadru" sagatavošanas programmām. Studijas ļoti dziļi integrētas ar pētniecību. Studenti, kuri ir patiesi motivēti un kuriem ir atbilstoša vide, lai rastos (vai kaut vai nezustu!) draivs pētīt tālāk. Tas noteikti ir sabiedriskais labums, kas būtu jāfinansē vai nu valstij vai mecenātiem. Šeit pašu studentu finansējums kā opcija vienkārši ir nevietā.




Protams, ka šādas studijas varētu dažādi kombinēt. Piemēram, zinātniskā izglītība kopā ar daudzām vispārizglītojošām lekcijām plašākam redzeslokam. Bet students to pats varētu brīvi izlemt, atbilstoši savām vajadzībām, - nevis, kā šobrīd, saskarties ar kāda diktētu studiju plānu, kurā ir daudz viņam lieka. KATRA no šīm apmācības formām būtu daudz vairāk orientēta uz kvalitāti, jo pulcētu tikai tos, kam šīs zināšanas ir patiesi noderīgas vai interesē.

Mūsdienu augstskolu sevišķi sociālo zinātņu programmas šodien piedāvā kaut kādu dīvainu miksli no visiem trim šiem elementiem. Gan bakalauru, gan maģistru, gan doktoru līmenī. Tās ir bišku par zinātni, bišku par darba tirgus vajadzībām un bišku dod arī vispārizglītojošo informāciju. Lielākā daļa studentu tās studē darba meklēšanas vajadzībām, vēl daudzi - lai iegūti plašāku perspektīvu, maza saujiņa - lai nākotnē paplašinātu cilvēces izpratni par šo jomu.

Ko šādos apstākļos vispār nozīmē cīņa par "studiju kvalitāti"? Tā, lai vairāk orientē uz darba tirgu? Padara par gudrākiem pilsoņiem, kas pārzina cilvēces sasniegumus? Orientē uz pētniecību? Man nav atbildes. Nav tādēļ, ka augstskolām ir jālavierē starp visām trim dažkārt tik ļoti pretrunīgajām misijām. Rezultātā parasti sanāk ne šis, ne tas. Tai skaitā arī manis pašas vadītajos augstskolu kursos - suboptimāls kompromiss starp visiem trim elementiem.

Tieši veco augstskolu pastāvēšana un to izsniegtā diploma formālā leģitimitāte ir tā, kas traucē rasties un attīstīties daudz labākiem, mūsdienām piemērotākiem apmācības modeļiem, kas respektētu studentu (un sabiedrības kopumā) vajadzību daudzveidību. Traucē rasties arī ilgtspējīgiem šādas izglītības finansēšanas modeļiem. Bet esmu pārliecināta, ka kādu 10 gadu laikā jaunās apmācības formas noteikti uzplauks. Par spīti augstskolām - vairākas pazīmes redzu jau šobrīd.



Naftalīns un absurds mūsdienu sociālo/humanitāro jomu augstākajā izglītībā

Traucēšana rasties labākām mācīšanās formām nav vienīgais, kas mani kaitina mūsdienu augstskolu sociālo un humanitāro zinātņu programmās (arī ārzemju). Ir vēl vesela virkne citu lietu. Lūk, galvenās:


  1. nevajadzīga specializācija, katrai specializācijai sava katedra. Šo visu programmu saturs lielākoties ir vispārizglītojošs un neprasa īpašas priekšzināšanas (izņemot, iespējams, jurisprudenci, vēsturi un valodas, kur zināšanas uzkrājas un kur daudz biežāk nav iespējams apgūt jaunus kursus, ja nav "ielikti pamati"). Tad kāda jēga no dalīšanās atsevišķās katedrās, nevis iespējas studentiem brīvi kombinēt sev interesējošos kursus no visdažādākajām disciplīnām? Ko vispār apliecina tituls "politologs", "komunikāciju speciālists", "filozofs", "antropologs" un kādēļ šāds nošķīrums, izņemot iespēju izveidot vairāk augstskolu amatus?


  2. Neelastīgie kursu plāni, kur A,B,C daļu kursi nereti sadalīti bez skaidra principa, piemērojoties konkrētu pasniedzēju esamībai un normāla atalgojuma nodrošināšanas vajadzībām. Rezultātā studentiem obligātā kārtā jāpgūst daudz lieka: kas viņiem nav ne interesants, ne nākotnē noderīgs. Tā nav tikai Latvijas augstākās izglītības problēma - tā ir teju visās pasaules augstskolās sociālajās zinātnēs, kad lai apgūtu kādu programmu, ir vienkārši kā fakts jāpieņem, ka kādi 50% no visa vismaz būs neinteresanti/nevajadzīgi. Un ne tādēļ, ka programmas sastādītājiem ir kaut kādas pārcilvēciskas zināšanas par to, tieši kas studentam būtu jāiemācās.


  3. Absolūti lielākā šo nozaru pārstāvji brīvprātīgi-obligātā kārtā ražo apbrīnojami daudz makulatūras. Pasaulē garlaicīgākā un bezjēdzīgākā literatūra ir atrodama sociālo zinātņu akadēmiskajos žurnālos un datubāzēs. Ticiet man, es tos pietiekami daudz gan studiju laikā, gan vēlāk esmu lasījusi, lai to varētu apgalvot. Visbiežāk - nerelevanti pētījumi par nerelevantām problēmām, balstoties uz jau novecojušu teoriju. Ar dažām retām pērlēm, kas noslīkst uz vispārējā fona. Un, ak jā, tad vēl tās akadēmiskās konferences ... tur tā pati aina. Ja neskaita dažus nu ļoti retus izņēmumus, tur nemitīgi un bezjēdzīgi tiek pārmaltas vienas un tās pašas tēmas.


  4. Tiekšanās līdzināties eksaktajiem pēc mācību procesā un patstāvīgajos darbos izmantotajām metodēm. Nav nekā, kas savulaik mani politikas zinātņu studiju laikā kaitinātu vairāk kā obligātā prasība patstāvīgajos darbos izvirzīt hipotēzi, ko darba gaitā pārbaudīt. Dažkārt ietiepos un tīšām šo ignorēju. Jo come on! Kā jūs piedāvājat verificēt hipotēzi, piemēram, politikas teorijas darbā, kur nav nekādu empīrisku datu? Bet vajag! Jo vajag.


  5. Vismaz Latvijā: izglītības satura piemērošana "vidējam stulbenim" nevis tam, kas vajadzīgs potenciālajam zinātniekam, sava īpašā ceļa gājējam. Tā, lai šis vidējais stulbenis izdarītu vismaz kaut ko strukturētu. Tādēļ vēl viens absurds vismaz iz maniem studiju laikiem: prasība nošķirt teorētisko un empīrisko daļu pat tad, ja darba loģika no tā cieš, nevis iegūst. Vai iespīlēt empīriku kaut kāda pasniedzēja iemīļota teorētiķa novecojušā un attiecīgajam gadījumam nepiemērotā teorijā, jo tā vienkārši vajag. Vārdu skaits kā vērtēšanas kritērijs. Dogmatika nevis kritiskā domāšana. Absolūti nekādas orientācijas uz izcilību, tikai retiem pasniedzējiem - kritiska attieksmi pret attiecīgās nozares pašreizējiem gurū un viņu teoriju relevantumu. Izcils veids, kā totāli demotivēt talantīgus studentus.


  6. Doktorantūras programmas kā bizness. Liela nauda par iespēju uzrakstīt disertāciju, kurās reti, NU ĻOTI reti secinājumos ir vairāk nekā banalitātes. Daudz biežāk tur ir plaģiāts vai citu domu/atziņu vienkārša pārrakstīšana. Ne tikai Latvijā.





Augstskolu vajadzīgās funkcijas un kas tās aizstās?

Esmu pārliecināta, ka 10-20 gadu laikā augstākā izglītība transformēsies. Visticamāk - teju līdz nepazīšanai. Atmetot to, kas ir novecojis un paturot vērtīgo. Jo nevar jau noliegt, ka augstskolas mūsdienās pilda arī vairākas vērtīgas funkcijas. Jā, augstāko izglītību kā procesu var organizēt arī savādāk, bet tomēr:


  1. studiju procesā studenti kļūst erudītāki. Pat tie studenti, kas studē tikai ķeksīša pēc. Nav iespējams mācīties 3-4 gadus, lai totāli nekas nepaliktu galvā. Vienlaikus man šķiet, ka pamati nepieciešamajai erudīcijai/prasmēm dzīvei 21.gadsimta sabiedrībā (kas cilvēkam nenāk "dabiski" caur datorprasmēm u.tml.), būtu jāieliek skolā. Papildus izglītība ir nepieciešama tikai tad, ja cilvēkam ir īpaša tam vajadzība vai interese.

  2. darbs augstskolās bieži vien ir ienākumu avots sabiedrības spilgtākajiem domātājiem/zinātniekiem. Domāju, ka šiem pašiem domātājiem/zinātniekiem būtu daudz vienkāršāk un produktīvāk nodoties jaunu atziņu meklēšanai tad, ja viņiem nevajadzētu nemitīgi vadīt nodarbības arī tādiem studentiem, kas nekļūs par zinātniekiem/jaunu atziņu meklētājiem. Ja augstākās izglītības finansēšanas modelis tiktu pārstrukturēts tā, ka valsts no budžeta atbalsta galvenokārt uz zinātni orientēto izglītību, šie cilvēki nekur nepazustu, iespējams, pat kļūtu produktīvāki.

  3. veido akadēmisko, intelektuālo vidi. Manuprāt, laba lieta, bet kā faktors pārvērtēta. Esmu visai droša, ka vēlme/spēja meklēt jaunas perspektīvas, atziņas, zināšanas ir daudz vairāk atkarīga no personības iezīmēm nevis no atrašanās augstskolas vidē. Sociālajās zinātnēs akadēmiskums kā pieeja biežāk domāšanu notrulina nevis palīdz uz faktiem paskatīties no neierastas, bet vērtīgas puses. Vismaz man ir interesantāk lasīt darbus, kur neredzu citu iepriekš izmantotas teorijas, kur tā vietā manu perspektīvu, ko nav sabojājuši sveši stereotipi, pasaules skatījumi. Man ir ļoti grūti nosaukt interesantus/vērtīgus akadēmiskā stilā rakstītus darbus. Politikas zinātņu, socioloģijas lielākie guru augstskolās strādāja drīzāk alternatīvu trūkumu rezultātā, nevis tādēļ, ka akadēmiskā vide kaut kā īpaši rosina radošas idejas. Mūsdienu domubiedru grupas kaut vai specializētajos interneta portālos ir daudz stimulējošāka vide jaunu pieeju, ideju attīstīšanai.

  4. jauniešu laika/enerģijas koncentrēšanas nometnes. Augstskolas dod laiku, ko jaunieši var tomēr salīdzinoši brīvi veltīt "sevis meklēšanai", vienlaikus viņu enerģiju arī organizēti ievirzot kādas jomas dziļākai apguvei. Neesmu pārliecināta, ka no šī ir liela pievienotā vērtība, salīdzinot ar manis jau aprakstītajām teorētiski iespējamām alternatīvām.

  5. prasmes darba tirgum. Dažas programmas patiešām palīdz tās iegūt, taču joprojām uzskatu, ka šim nolūkam piemērotākā metode ir kursi/specializētas programmas.

  6. palīdzība noorientēties kādā tēmā/nozarē, pasniedzējs kā gids, kam dziļas zināšanas un izpratne par ļoti plašu tēmu, kurā viegli apmaldīties. Arī šis labums ir aizstājams ar kursiem, vispārizglītojošām lekcijām, kvalitatīvāku vidējo izglītību un - īpašiem studentiem - speciālajām , uz zinātni orientētajām apmācībām.




Lūk, tādēļ man šķiet, ka augstskolas to pašreizējā formā ir attīstību kavējošas institūcijas. Tās jau tagad lielā mērā var aizstāt ar dažādām (pat online) neformālās izglītības formām. Vismaz es man svarīgas jaunas zināšanas iegūstu no ikdienas RSS feediem, tvitera saišu apmaiņas un iespējas brīvi iegādāties Kindle grāmatas, klausīties izglītojošos podkāstus un audiolekcijas. Tādējādi uzzinot vērtīgu informāciju daudz lielākos apjomos nekā savulaik augstskolā, pat studējot paralēli divās programmās. Domāju, ka nu jau tā ir daudziem. Un tas ir tikai jauno tehnoloģiju, pieeju, domāšanas pirmais vilnis. Vēl daži šādi viļņi un mūsdienās pazīstamās augstskolas kā parādība būs aizslaucīta vispār vai transformēta līdz nepazīšanai.

Svarīgi pa ceļam nepazaudēt to, kas ir vērtīgs. Vajadzība pārdomāt augstskolu finansēšanas modeli ir labs iemesls padomāt, kas tieši ir šis vērtīgais un kā to ar finansējuma maiņu spēcināt.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (72) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Daniel Arjan

Sveiki,
Es esmu bīskaps T.D Jakes, privāts aizdevumu aizdevējs, kas dod dzīves laikā alternatīvās aizdevumus. Vai jūs jebkāda veida finanšu grūtībās? Needs kredītu parāda konsolidāciju, ar ātrumu 2% būvniecības, nekustamā īpašuma aizdevumu, refinansēt, personas, uzņēmējdarbības mērķiem vai ārkārtas naudu? Vai Jūs esat uzņēmējs vai sievietes, kas domā paplašināt jūsu biznesa piedāvājuma aizdevumus visu veidu. ja ir interese sazinieties ar mums šodien, izmantojot (bishopjakesloancompany@gmail.com)

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Serafina Serafina

Sveiki,
Tas ir, lai informētu plašu sabiedrību, ka Jane Alison kundze, privāts aizdevumu aizdevējs ir atvērt finanšu iespēju ikvienam, kam vajadzīga nekādu finansiālu palīdzību. Mēs dodam no aizdevuma pie 2% procentu likmi privātpersonām, uzņēmumiem un uzņēmumiem saskaņā ar skaidru un saprotamā veidā un stāvoklī. sazinieties ar mums šodien pa e-pastu, lai mēs varētu sniegt jums mūsu aizdevuma noteikumus un nosacījumus: (saintloanss@gmail.com)

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Collins Abuada

Sveiki, es esmu Adams Džons, privāts aizdevumu aizdevējs i dodam no aizdevuma tiem, kas ir nepieciešama aizdevuma, un tiem, kas vēlas sākt jaunu business.I dot individuālie aizņēmumi, aizdevumi uzņēmējdarbībai, studentu kredīti, Uzņēmuma Kredīti un visus veidu kredītiem, jo ieinteresētās likmi 2% saskarē šodien: adamsjohnloanfirm@hotmail.com

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Justine Williams

Dear Sir / Madam,

Mēs piedāvājam Personal, komerciālām un uzņēmējdarbības aizdevumus ar ļoti minimālu gada procentu likmes, kā zema kā 3% 1 gada laikā līdz 50 gadiem atmaksas darbības laikā uz jebkuru pasaules daļu. Mēs dodam aizdevumus robežās no 1000 € līdz € 100.000.000 EURO. Mūsu aizdevumi ir labi apdrošināts maksimālu drošību ir mūsu prioritāte.

Ieinteresētajām personām jāsazinās ar mani pa e-pastu

Aizdevējs nosaukums: Justine Williams
Aizdevēja E-pasts: unique2aal@gmail.com

aizņēmēji INFORMĀCIJA

VĀRDS:
Kredīta summa:
ILGUMS:
PHONE #:
VALSTS:

Piezīme: visi e-pasti tiek nosūtīti uz mūsu e-pastu unique2aal@gmail.com vairāk info.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Okowa Grace

Sveiki,
Tas ir, lai informētu plašu sabiedrību, ka Grace Okowa kundze, privāts aizdevumu aizdevējs ir atvērt finansiālu iespēju ikvienam, kam vajadzīga jebkāda finansiāla palīdzība. Mēs dodam no aizdevumu ar 2% procentu likmi privātpersonām, uzņēmumiem un uzņēmumiem saskaņā ar skaidru un saprotamā veidā un stāvoklī. sazinieties ar mums šodien pa e-pastu: (embassyloanfirm@ gmail. com)

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Serafina Serafina

Sveiki,
Tas ir, lai informētu plašu sabiedrību, ka Jane Alison kundze, privāts aizdevumu aizdevējs ir atvērt finansiālu iespēju ikvienam, kam vajadzīga jebkāda finansiāla palīdzība. Mēs dodam no aizdevumu ar 2% procentu likmi privātpersonām, uzņēmumiem un uzņēmumiem saskaņā ar skaidru un saprotamā veidā un stāvoklī. sazinieties šodien ar mums pa e-pastu: (saintloans@hotmail.com)

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Maurice Briggss

Laba diena,
Vai jums ir nepieciešams kredīts starp privātpersonām, lai tiktu galā ar finanšu grūtībām un beidzot ārā no strupceļa, ko izraisa bankas, lai noraidītu to pieprasījuma kredītu reģistriem? Mēs piedāvājam patiesu aizdevumu, sākot no 1000 līdz 100 miljoniem, nav bankas garantiju un par pieņemamu procentu likmi 2%. Es varu palīdzēt padarīt īpašu aizdevuma summu, kuru vēlaties. Sazinieties ar mani, ja Jums ir interese.

E-pasts: mauricefinance@hotmail.com
Sveicieni
Maurice Finance

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Afuke Judge


Vai jūs meklējat aizdevumu? Vai jums tika atteikta aizdevumu, banka vai finanšu iestāde, viena vai vairāku iemeslu dēļ? Jūsu kredīta risinājumus tieši šeit esat īstajā vietā! globālās finanses ierobežota dot aizdevumus uzņēmumiem un privātpersonām zema un pieņemamām procentu likmi 2 % apmērā. Lūdzu, sazinieties ar mums pa e-pastu šodien, caur ptlenders@yahoo.com

IESNIEDZĒJA DATI:

1) Pilns nosaukums:
2) Valsts:
3) Adrese:
4) Valsts:
5) Dzimums:
6) Ģimenes stāvokli:
7) Nodarbošanās:
8) Tālruņa numurs:
9) Pašlaik jātur darba vietā:
10) Ikmēneša ienākumi:
11) Aizdevuma summu, kas nepieciešama:
12) Kredīta ilgums:
13) Aizdevuma mērķis:
14) Reliģijas:
15) Esat iesnieguši;
16) Dzimšanas datums;
paldies

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Afuke Judge

Dārgais mīļotais draugs,

Es esmu Mrs Nicole Benoite Marois, un man bija cieš no olnīcu vēža slimība, un ārsts teica, ka man bija tikai dažas nedēļas, lai iet. Es esmu no (Parīze) Francijā, bet ir balstīts Abudžā, Nigērijā, jo pirms vienpadsmit gadiem kā biznesa sieviete, kas nodarbojas ar eksportu no zelta, pirms mans vīrs nomira pirms daudziem gadiem.

Man ir $ 3.5 miljonus ASV dolāru, kas ir Eko-Bank šeit Abudžā, Nigērijā, un man ir uzdots piemērot bankai bankai pārskaitīt fondu, lai jūs kā ārzemnieks, kad es pa kreisi, ka viņi ir atbrīvot fondu viņš / s, bet jūs apliecināt, man, ka jums būs 50% no fonda un 50% bērnu mājās savā mītnes valstī, mana sirds uz pārējo.
Jūs varat sazināties ar mani uz manu e-pasta adresi: missnaomiwilliams@hotmail.com

Attiecībā diezgan atšķirīga,
missnaomiwilliams@hotmail.com
Mrs.Naomi Williams

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Sonogo Sonogo

Es esmu Mr Karim Sonogo privāts aizdevumu aizdevējs, kas dod no aizdevuma ar ļoti zemu procentu likmi 2%. mēs dodam no visa veida aizdevumu, piemēram, izglītības aizdevumu, biznesa aizdevums, mājas aizdevums, Lauksaimniecības aizdevumu, personas aizdevums, auto aizdevumu un citu labs iemesls, es arī dot aizdevumus no diapazonā no 5000 - 90,000,000.00 gan dolāru eiro un mārciņas pie 2% procentu likmi, sazinieties ar mums pa e-pastu: karimfinance1@outlook.com

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Timothy Candy

Sveiki visiem mans vārds ir Timothy konfektes, esmu šeit, lai apliecinātu, cik man bija scammed ar dažādu aizdevumu aizdevējs no šīs site.I bija nepieciešama aizdevuma, un es pieteicos no dažādām aizdevumu aizdevējiem no šī ļoti site.They man jautāja jāmaksā kāda summa naudas dažādos pamata, bet es nekad get manu loan.This bija, cik es pazaudēju no 5000USD .Es summa tagad bija parādā, jo es aizņēmās naudu no friend.One dienā mans draugs iepazīstināt mani William paul.He pastāstīja man, kā viņš ir palīdzējis viņam ar aizdevumu vairākos gadījumos bez jebkāda delay.I bija bail, un nekad ticēt him.He mudināt man uzticēties viņam, tas bija kā es biju iepazīstināt ar viņu caur viņa email{williamfinance@hotmail.com}.He man teica, viņš piedāvās man aizdevumu, ka man ir nepieciešama tikai, lai izpildītu them.I darīja, kā viņš man teica, un bez kavēšanās, es saņēmu savu aizdevumu, kā viņš agrāk solījumu. Esmu šeit, lai pateikt, ka lielākā daļa no aizdevuma aizdevējiem šajā vietnē, ir scammers. Ja jums patiešām ir nepieciešama patiesa aizdevumu, lūdzu, tikties William Pāvilam caur viņa e-pastu williamfinance@hotmail.com.He ir reģistrēta uzticams aizdevums aizdevējs.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Timothy Candy

Sveiki visiem mans vārds ir Timothy konfektes, esmu šeit, lai apliecinātu, cik man bija scammed ar dažādu aizdevumu aizdevējs no šīs site.I bija nepieciešama aizdevuma, un es pieteicos no dažādām aizdevumu aizdevējiem no šī ļoti site.They man jautāja jāmaksā kāda summa naudas dažādos pamata, bet es nekad get manu loan.This bija, cik es pazaudēju no 5000USD .Es summa tagad bija parādā, jo es aizņēmās naudu no friend.One dienā mans draugs iepazīstināt mani William paul.He pastāstīja man, kā viņš ir palīdzējis viņam ar aizdevumu vairākos gadījumos bez jebkāda delay.I bija bail, un nekad ticēt him.He mudināt man uzticēties viņam, tas bija kā es biju iepazīstināt ar viņu caur viņa email{williamfinance@hotmail.com}.He man teica, viņš piedāvās man aizdevumu, ka man ir nepieciešama tikai, lai izpildītu them.I darīja, kā viņš man teica, un bez kavēšanās, es saņēmu savu aizdevumu, kā viņš agrāk solījumu. Esmu šeit, lai pateikt, ka lielākā daļa no aizdevuma aizdevējiem šajā vietnē, ir scammers. Ja jums patiešām ir nepieciešama patiesa aizdevumu, lūdzu, tikties William Pāvilam caur viņa e-pastu williamfinance@hotmail.com.He ir reģistrēta uzticams aizdevums aizdevējs.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Maurice Briggss

Sveiki,
Saskaroties ar finanšu grūtībām? Vai jums nepieciešama kredītu? vai tie ir noraidījusi vietējām bankām? Vai jums ir nepieciešams kredīts, lai kāda iemesla dēļ? Jūsu palīdzība ir beidzot šeit, kā Maurice Finance piedāvā aizdevumus visiem nodarbinātajiem un darba meklētājiem, privātpersonām un uzņēmumiem, mēs piedāvājam aizdevumus ar zemu procentu likmi 2%. Ieinteresētie aizņēmēji sazinieties ar mums pa e-pastu uz mauricefinance@hotmail.com un saņemt savus aizdevumus šodien. Mūsu pakalpojumi ir ātri un uzticami, tāpēc, lūdzu, sazinieties ar mums (mauricefinance@hotmail.com) un baudīt mūsu piedāvāt finanšu pakalpojumus.
Email: mauricefinance@hotmail.com
Maurice Finance

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Susan Michael

Vai jūs meklējat aizdevumu? Vai jums tika atteikta aizdevumu, banka vai finanšu iestāde, viena vai vairāku iemeslu dēļ? Jūsu kredīta risinājumus tieši šeit esat īstajā vietā! globālās finanses ierobežota dot aizdevumus uzņēmumiem un privātpersonām zema un pieņemamām procentu likmi 2 % apmērā. Lūdzu, sazinieties ar mums pa e-pastu šodien, caur info.globalfinance@inbox.lv

IESNIEDZĒJA DATI:

1) Pilns nosaukums:
2) Valsts:
3) Adrese:
4) Valsts:
5) Dzimums:
6) Ģimenes stāvokli:
7) Nodarbošanās:
8) Tālruņa numurs:
9) Pašlaik jātur darba vietā:
10) Ikmēneša ienākumi:
11) Aizdevuma summu, kas nepieciešama:
12) Kredīta ilgums:
13) Aizdevuma mērķis:
14) Reliģijas:
15) Esat iesnieguši;
16) Dzimšanas datums;
paldies

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
pauline

Sveiki, es esmu kundze Pauline Johnson, privāto aizdevumu aizdevējs, kas
dod dzīves laikā iespēja aizdevumiem.
Vai jums ir nepieciešams steidzami aizdevumu, lai notīrītu savu parādu vai jums ir nepieciešama kapitāla aizdevumu, lai uzlabotu savu biznesu?
tu esi bijis noraidīts
bankas un citas finanšu aģentūrām?
Vai jums ir nepieciešams konsolidāciju aizdevumu vai hipotēku?
meklēt ne vairāk, jo mēs esam šeit, lai visas jūsu finanšu problēmas pagātnē. Mēs aizdevumu fondiem uzmanību privātpersonām
nepieciešama finansiāla palīdzība, kas ir slikta kredītu vai nepieciešama nauda
. samaksāt rēķinus, ieguldīt uz uzņēmējdarbību ar likmi 2% Es vēlos izmantot šo mediju, lai informētu Jūs, ka mēs padarīt uzticamu un saņēmēju palīdzību, un būs gatavi piedāvāt Jums loan.So Sazinieties ar mums šodien pa e-pastu:
divinefavourloanfirm@gmail.com

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
kundze, Rebeka Kim

Sveiki,

       Vai jums nepieciešama kredītu? Jūs varat saņemt jūsu problēmas risināšanai, kad
palaist viņu. Am kundze, Rebeka Kim. No Latvijas, pagājušajā nedēļā pirmdien,
Es biju meklē aizdevumu, lai samaksātu par manu rēķinus, tāpēc man sevi par
roku dažādu izkrāpšanu un es biju izkrāpšanu, ko cita aizdevēja, ja nav
par kundze, Sadaih kurš ir mans labs draugs mani iepazīstināt kungam Pack vairāk
(CEO) Pack Vairāk aizdevumu uzņēmumam, un viņš man palīdzēt ar aizdevumu 50,00 Ls
bez stresa. Tātad Mani labi cilvēki Latvijas, jūs varat sazināties ar viņu
pa e-pastu: packmoreloancompany@gmail.com Un neaizmirstiet, lai pastāstītu
viņam, ka es jūs iepazīstināt ar savu uzņēmumu

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
kundze, Rebeka Kim.

Sveiki,

       Vai jums nepieciešama kredītu? Jūs varat saņemt jūsu problēmas risināšanai, kad
palaist viņu. Am kundze, Rebeka Kim. No Latvijas, pagājušajā nedēļā pirmdien,
Es biju meklē aizdevumu, lai samaksātu par manu rēķinus, tāpēc man sevi par
roku dažādu izkrāpšanu un es biju izkrāpšanu, ko cita aizdevēja, ja nav
par kundze, Sadaih kurš ir mans labs draugs mani iepazīstināt kungam Pack vairāk
(CEO) Pack Vairāk aizdevumu uzņēmumam, un viņš man palīdzēt ar aizdevumu 50,00 Ls
bez stresa. Tātad Mani labi cilvēki Latvijas, jūs varat sazināties ar viņu
pa e-pastu: packmoreloancompany@gmail.com Un neaizmirstiet, lai pastāstītu
viņam, ka es jūs iepazīstināt ar savu uzņēmumu

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Mr.Razaq Abukari

Tas ir jums paziņot, ka Mr.Razaq Abukari šobrīd piedāvā aizdevumu, lai trūcīgajiem zemu likmi 0f 3% un bez kredīta pārbaude, piedāvājam Personal aizdevumu, parādu konsolidācijai aizdevums, riska kapitāls, biznesa aizdevums, izglītība aizdevums, mājas aizdevums , vai aizdevuma kādu iemeslu dēļ, ja jums ir interese, sazinieties ar razaqloanfirm@hotmail.com vairāk info.provide mums šo info zemāk ok.Name ....... valsts ............ valsts ............ aizdevuma summu, kas nepieciešama ............ ilgums aizdevuma ............. Tālruņa numurs ..... ........

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kaspars 20.07.2011 23:03
par preceem un kultuuru jau izteicos

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
authodsRodo

In this sense, the drug is categorized as more seeds seeds but weeks forget paranoia exhibited by many users. http://www.vaporizersftw.com/pax-vaporizer-review/ Tuck mentioned that their proposal would the in certified of the the world, but is still tens of billions in debt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kaspars 20.07.2011 22:58
kaa var dot veerteejumu cilveeka kvalitaatei?visi cilveeki ir vinliidz veertiigi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

shtolcers 19.07.2011 14:46
Vēl dažas lietas, kas ir loģiskā saistībā ar iepriekš apspriesto (ņemts no Gundara Dāvidsona raksta http://www.delfi.lv/news/comment/comment/gundars-davidsons-slazda.d?id=39645309):

[..
Izglītības sistēma valstī pilda divas galvenās funkcijas.

a) Atlases funkciju. Izglītības sistēmas uzdevums ir dot vērtējumu cilvēka kvalitātei. Degradēta izglītības sistēma šādu vērtējumu nevar dot. Vismaz līdz šim ne Latvijas, ne ārvalstu darba devēji Latvijas augstskolās iegūtos grādus neredz kā atlases funkcijas pildošus.

b) Ekspertīzi. Izglītības sistēmai ir jāpiegādā uzņēmumiem cilvēkus, kas spēj radīt konkurētspējīgas preces. Savukārt sociālo zinātņu jomā izglītības sistēmai būtu jāģenerē neatkarīga ekspertīze un priekšlikumi par to, kā uzlabot sabiedrības uzbūvi. Arī šo funkciju Latvijas augstskolas veic visai vāji.
..]

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

shtolcers 18.07.2011 15:17
Mazliet haotisks komentārs pa daļai pie raksta, pa daļai pie iepriekšējiem komentāriem.

Pasaules spēcīgākajās ekonomikās "top" universitātēs mācās ārzemju studenti un pasniedz āzrzemju profesori. Macībspēki iegūst finansiālo atbalstu, lai realizētu sirdij tuvus dārgus projektus, studenti iegūst teicamu izglītību, valsts, kurā atrodas universitāte, iegūst kaudzi ar tehnoloģijām. As simple as that. Bet tas, protams, vairāk attiecas uz dabaszinātņu/tehnoloģiju jomām (par citām sfērām man nav ne jausmas).

[..Ja augstākās izglītības finansēšanas modelis tiktu pārstrukturēts tā, ka valsts no budžeta atbalsta galvenokārt uz zinātni orientēto izglītību, šie cilvēki nekur nepazustu, iespējams, pat kļūtu produktīvāki..]
Šeit nav vietas, kur kļūt produktīvākiem, jo pamatizglītības iestādes nespēj apgādāt ar pietiekami sagatavotiem, motivētiem un ieinteresētiem cilvēkiem. Lai kaut kas tāds notiktu ir jāmaina izglītības sistēma zemākos līmeņos. Augstākā līmeņa maiņai ir jābūt saistībā ar zemāko. Tikat labi varam apgalvot, ka ar šobrīd pieejamajiem interneta resursiem augstskolas kā tādas vispār nav nepieciešamas.

Ir arī jāizdala atsevišķi motivēšana un kvalitātes celšana (kā minējāt, cīņa par kvalitāti nav konkrēti definēta).
Kvalitātes plauktiņā blakus ir jāliek valsts funkcija, fakultātes/departamenti (vistiešāk atbildīgie) un studentu pašpārvaldes. Ir jābūt vairākpusējai sadarbībai, lai kaut kas notiktu. Pašlaik situācija (protams, ļoti vispārināta) ir tāda, ka valstij neinteresē, studentu padomi (ja gadās, ka kāds muļķis dara kaut ko izglītības jomā, kas ir daudz neinteresantāks, par ballīšu organizešanu) neņem vērā un fakultātei/departamentam nav laika pie kvalitātes celšanas, jo visi jau ir nodarbināti kā pasniedzēji.
Šobrīd visvairāk kaut kas notiek fakultāšu līmenī, tomēr, jo augstāks līmenis (studenti->departaments->fakulktāte->augstskola->valsts), jo mazāka ieinteresētība un progress (interesanti, vai proporcionāli pieliktajām pūlēm un ieguldītajiem līdzekļiem).

Un kā obligāts punkts kvalitātes un motivācijas celšanā - ir jāmet ārā tie, kas nespēj pavilkt. Šobrīd ļoti liela daļa gan LU, gan RTU studentu paliek budžetā tāpēc, ka vai nu par viņiem iežēlojas, vai tāda ir fakultātes/augstskolas stratēģija paturēt pēc iespējas vairāk, vai arī pasniedzējiem ir vienalga, ka netiek izpildīti kritēriji, jo ir taču brīvas budžeta vietas. Lai diplomu ņemtu vērā un nebūtu "ķeksīša situācija", jābūt arī kaut kādam prestižam (kā zināms ne LU, ne RTU nav pieņemamā vietā pasaules reitingā)

Jauna sistēma ("visi maksā") automātiski neko neuzlabotu. Tā tikai dotu citus instrumentus, ar ko operēt.
Ņemot vērā, ka tā būtu kreditēšana, valstij nosacīti parādās vairāk līdzekļu, kas veidotos uz kredītu procentu un uz ieprekš vislaik finansēto budžeta vietu tagadēju nefinansēšanu. Tātad papildu līdzekļi (atņemot racionālu skaitu neatgriezto kredītu, parādu piedzinēju varbūtējās izmaksas utml.), kas kā reiz ļoti noder motivācijas celšanai. Piemēram minimālā stipendija katram inženier/dabas/tehnoloģiju studentam un papildus.
Bet atkal jautājums, vai šāds rīks netiek izmantots citur caurumu lāpīšanai.

Piekrītu tam, ko teica jumors 01.07.2011 11:56.
Internets vairāk nogalina nekā atbalsta radošumu, spēju patstāvīgi mācīties un pielikt pūles kaut kā realizēšanā.

to Kaspars
Vajag kultūru, be nevajag kaudzi ar "speciālistiem", kuriem reāla pielietojuma nav. Tie paši datoriķi ir ļoti nepieciešami, vienīgi ir nosacījums - nepieciešami KVALITATĪVI darbinieki, līdz ar to nekvalitatīvie veido pārprodukciju.

p.s. vārda "relevants" vietā labāk lietot "svarīgs" vai "būtisks"

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kaspars 16.07.2011 21:56
Domājot pēc šādas loģikas kā bloga autorei, jāprasa, kā tad būs ar kultūras mantojuma saglabāšanu, ja neviens vairs nemācīsies filozofiju, filoloģiju to pašu sengrieķu valodu. Beigās atjēgsimies kaut kur starp pirkšanu un pārdošanu. Tomēr kultūra ir kas vairāk nekā pirkt un pārdot. Tieši ar kultūras mantojuma saglabāšanu nodarbojas humanitārās zinātnes. Nevajag taču valstī tikai datoriķus, kas cenšas izkalkulēt kāda būs izdevīgākā un pārdodamākā jaunā draugiem.lv funkcija

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

vika 06.07.2011 11:18
pilnigi piekritu punktam par neelastigajiem kuru planiem. un paslaik loti, loti zel, ka neko nevar darit lietas laba. Jastude tie B un C dalas kursi, kurus piespiez studet.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jusu vards 04.07.2011 23:09
Un sada profesionalo augstskolu apvienosana ir normala lieta, piemeram, Vacija un citas valstis, kur butisks nodoklu maksataju naudas izlietojums. Butu sis 2 universitates, uzreiz varetu ari izsekot naudas plusmai, ieguldijumu infrastruktura/iekartas efektivitatei un devumam. Tagad ir tikai haoss, kur nauda plust uz visam pusem un ari milum liels rektoru un administracija stradajoso skaits. Visu apvienojot, butu ari daudz vienkarsaka sadarbiba ar arvalstu universitatem un augstskolam, varetu ari vieglak piesaistit arvalstu studentus.

Un visam sim reformam nevajag 10 gadus, ja ir velesanas, to var izdarit gada laika.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jusu vards 04.07.2011 22:55
Noliekot prieksa atbildibu par izveli, skoleniem jau daudz atrak vajadzes izlemt par savu nakotni – ne jau junija, sanemot diplomu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jusu vards 04.07.2011 22:54
To Art

Come'on – 18 gados var preceties, bet nevar izglitibas jomu un profesiju izveleties? Ir valstis ka Vacija un D-Koreja, kur jauniesiem jaizvelas daudz atrak un vini to loti labi apzinas. Attiecigi ari Latvijas nakamajiem studentiem butu nepieciesama sokterapija, nevis auklesanas, liekot izveleties un uznemties atbildibu. Mums jau nav vajadziga sociala pabalsta modifikacija, kur 4 gadus notiek izklaide (bezdarbnieka ta saukta aktivizacija) un pabalsta (stipendijas) izmaksa, bet gan ieguldijums tautsaimnieciba. Noliekot izveles prieku. Skoleniem jau daudz atrak vajadzes veikt savu izveli – ne jau junija, sanemot diplomu.

Par kreditu lietam un izglitibas devuma salagosanu - tas pavisam labi iet kopa, studiju krediti nav hipotekārie, bez tam esam mazs tirgus, ja neies kopa bilance, tad brauks studēt citur. Par hipotekariem – pieaugusiem cilvekiem vajadzeja kaut kur dzivot, bet tirgus bija ta sakarsets, ka nekas neatlika ka pirkt pieejamo, jo ipasi, ja tika “garanteti” n-tie treknie gadi (pie vecakiem tacu nedzivos).

Manuprat, maksas ieviesana ir OK - man ari bija Latvijas studiju kredits (nebija bagatu rada gabalu), studentiem pavisam cita pieeja studiju procesa, un neviens pat iedomaties nevareja prasit stipendiju snieguma uzlabosanai, bija verojama konkurence student starpa. Neredzu isti iemeslu, kadel no ta vajadzetu taisit tadu tragediju. Un precizi ta ari tas viss darbojas – verteju iespeju uznemties kreditsaistibas, analizejot, vai nakotne tas dos atdevi. Drizak diskusijai butu jabut, cik daudz sadas valsts garantijas dot, lai butu konkurence uz studiju vietu pie aizvien samazinosa potencialo student skaita.

Bet ar nepacietibu gaidu Jusu atbildi.

To kb

Manuprat, jaiziet no diviem faktoriem – emigracija un Latvijas esamiba ES (tiesiskais regulejums parvietosanos brivibai, kas nelauj aizliegt izbraukt no valsts – pat ja segtas augstakas izglitibas izmakas), kam tad japakarto visa sistema. Lidz ar to neder tradicionalie paraugi. Nav daudz petijumu par augstakas izglitibas sistemam pie lielas emigracijas (peksnas pietiekama skaita studentu neesamibas/ strauja samazinajuma).

To Iveta Kazoka

LV augstakas izglitibas sistemas galvena problema ir velesanas uzturet parak lielu augstskolu tiklu, lidz ar to uznem visus, un vel tiek saskatits milzigs risks taja, ka jauniesi varetu aizbraukt studet uz arvalstim (samazinot pieprasijumu pec pakalpojumiem), tatad sistema velas passaglabaties, viss parejais ir otrsskirigs, budzeta vietas ir ta lieta, kas vislabak sai sistemai lauj passaglabaties. Liels potencialo veleaju skaits, kas gust labumu no sistemas, tadel ir velme ari no politiku puses sistemu uzturet.

Bet, ja ta pavisam godigi – tad valsti ar kadiem 1,7 miljoniem iedzivotaju pilniba pietiktu ar 2 universitatem, pa kuram tad dalit tas kreditgarantijas – Latvijas Universitate un Valsts Profesionala Universitate (ietilptu RTU, RSU, LMU, LLU, BA, Sporta un Juras akademijas un varbut vel paris valsts augstskolas, kuras man piemirsusas ka tematiskas fakultates). Pirma vairak uz akademisko, otra uz profesionalo, uzreiz vajadzetu ari izveleties labakos pasniedzejus (no ta liela skaita) katra joma, apvienojot fakultates, panemot labako, kas katra no tam ir. Studijam butu jabut iespejai tikt pasniegtam gan LV, gan RU, gan EN, un viss butu parskatams - pilniba pietiktu, viss darbs notiktu fakultates, kam butu jakoncentrejas uz macisanu, nevis uz nekustamajiem ipasumiem, busanu par rektoriem vai finansisitiem. Neviens lidz sim nav runajis par butisku lietu – Latvijas sistema ir tik liela un necaurspidiga, ka skoleniem ir gruti veikt izveli (sis haoss biezi vien like izdarit izveli par labu aizbrauksanai), ja butu sis 2 universitates, tad studentiem butu izvele, vai nu izveleties studet tur vai kada cita valsti, tapat uzreiz butu kopa labakie no visas valsts. Un tad ari izvele butu par labu studiju jomai/profesijai, nevis kadai no n-tajam augstskolam, kura dabuta budzeta vieta vai vienkarsi tikts ieksa.

To ilgo nemsanos ar so lietu gan nesaprotu – no valsts naudam neatkarigie uznemeji nekad nevaretu atlauties gadiem ilgu mullasanos un viniem vel viss tas saubigais izglitibas produkts pec tam kaut ka jaizmanto. Parejais tad jautajums par koledzu tiklu (ari regionalas augstskolas pec butibas varetu but tikai koledzas, LLU gan fakultate ieks prof.universitates, jo tomer ir specifiska augstaka izglitiba) un par prof.skolu tiklu.

Butu gan interesanti dzirdet politiku viedokli par 2 augstskolam - universitatem, tas pie pasreizejas politiskas situacijas laikam nekad nebutu iespejams.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

G.D. 04.07.2011 19:09
Juus runajat, peec buutiibas, ka "atsevishkos gadijumos ir savadak". Tas nav relevant, protams, ka ir. Cilveki arii mainaas dzives laikaa, tapec jebkurai darbavietai iesakas izgliitibu njemt veraa tikai kaa vienu no faktoriem, un neaukleties ar darbinieku ar labu izgltibu, vai otradi, neliegt iespejas, ja izglitiba nav. Un lielakoties tajos uznjemumos, kam ir panaakumi, taa arii tas notiek. Piedevam, normali uznjemumi arii zina, ka augstskola piedava tikai to, ko taa piedava. Piemeram, ieaudzinatais vai atlasitais konformisms nozime to, ka diez vai juus varat sagaidit negaiditu, radoshu dzirksti no cilveka, kas spejis nopelniit vienas vieniigas teicamas atzimes savaa dziivee. Bet ne par to ir runa. Videji normala augstskola tomeer pareizi novertee cilveku dazhaas pietiekami svariigaas dimensijaas, un tadejadi atrisina asimetriskas informacijas problemu, ietaupot mums laiku, tadejadi uzlabojot cilvekresursu izvietojumu sabiedriibaa... Ekstreems piemers, vai NASA pareizak butu pienjemt darbaa darbinieku ar PhD fizikaa, kas promocijas darbu ir rakstijis par aktualam rakeshu zinatnes teemam vai arii pienjemt 1000 random cilvekus un tad atlasiit? Vai vel konkretak: juus esat jauns uznemejs ar fantastisku ideju interneta jomaa, bet bez tehniskaam zinashanaam, kaa realizet ideju? ASV tas ir vienkarshi - atrodi cilveku ar attiecigu izglitibu, parliecini par ideju, iedod 50% shares un aiziet! Ja izglitiba neveic savas funkcijas, visdrizak tads uznemums netiktu izveidots.

Un ak jaa, viss ir profesionaalaa izglitiba. T.i. uzdevums - apguut amatu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Iveta Kažoka 04.07.2011 18:20
Mareks,
Jā, augstskolas šobrīd lielākoties patiešām arī ir saimnieciska aprēķina uzņēmumi, bet alternatīvas JAU parādās - kursi, moduļu apmācība var notikt arī kvalitatīvi. Vispārizglītojošās lekcijas, pat tās, kas pieejamas internetā, var notikt ārpus augstskolām. Zinātnes augstskolas tādā vai citā formā gan pastāvēs vienmēr.
"vajag paskatīties, kas cilvēkiem ir makā un ko par to var nopirkt, salīdzinot ar citām alternatīvām."
Šobrīd nav plašu iespēju rasties alternatīvām tādēļ, ka augstskolas piedāvā neveselīgu all-included ar daudz ko lieu un daudz ko iztrūkstošu. Mēs nezinām, kādas biznesa/jaunas kvalitātes nišas atvērtu alternatīvas papildizglītības formas (ja tās būtu daudz leģitīmākas alternatīvas augstskolai nekā šobrīd).Kas zin - varbūt sanāktu arī lētāk.


... 01.07.2011 09:58
"Jaunajā modelī kļūst ļoti svarīgi skolēnam palīdzēt izvēlēties jau atbilstošo virzienu. "
Vai arī mainīt attieksmi, ka cilvēks studē tikai vienu virzienu tikai vienreiz dzīvē. Jābūt iespējai elastīgi pārprofilēties - tur, kā reizi, kursu sistēma būs daudz palīdzīgāka nekā nepieciešamība vēl 3-5 gadus pavadīt augstskolā.
Esmu par to, lai vidusskolas būtu obligātas (lai gan vidusskolas citā izpildījumā nekā šobrīd Latvijā). 21.gadsimtā vajadzīgās zināšanas un prasmes nevar sapresēt 9 gados - skolai jāiedod pietiekamus pamatus, iemaņas, lai skolēns varētu tālāk piemācīties jebko saviem talantiem atbilstošu.

Alīna Samīte,
Kāds būtu inteliģenta cilvēka skatījums uz šo pašu jautājumu?

Manis nav,
Latvija ne tuvu nav unikāla. Mums nav labākā izglītības sistēma, bet tā arī nav totāli nekam nederīga - ja skolēns/students vēlas, viņi var no augstskolas šo to vērtīgu paņemt, pat ja tas nozīmē tikai patstāvīgas literatūras studijas.

G.D.,
"Pabeigta izglitiba normala universitate liecina par zinamu ipashibu kopumu: intelektu, gribasspeku, darbaspeejaam, un jaa, arii konformismu"
Piekritīsiet taču: ne vienmēr attiecībā uz augstskolu beidzējiem? Un ne vienmēr šīs īpašības nepiemīt tiem, kas nav bijuši augstskolā? Tas kā vispārinājums der tikai līdz brīdim, kamēr aci pret aci nesatiecies ar konkrēto cilvēku.
Es neesmu pārliecināta, vai šie vispārinājumi arī nav problēmas pamatā. tas ir līdzīgi kā Izraēlā, kad par cilvēku raksturu spriež, vadoties no tā, ir/nav bijuši armijā. Vai - ne tik sen runāju ar dažiem dāņiem - kuri par jaunieša piemērotību darbam spriež, vadoties pēc tā, vai šis jaunietis ir izvēlējies pēc skolas paceļot pa ārzemēm. Atkal - manuprāt, secinājumus no šī fakta vien būtu neprātīgi izdarīt, iespējamās rakstura īpašības vienkārši ir sākuma pieņēmums, līdz ir notikusi tālākā saruna/pārbaude.

"Tapat, lai vai cik bezjedzigas butu dazhas socialas zinatnes, izglitiba shaja jomaa liecina, ka spejat izveidot labu argumentu (petijumu), arii, ka speejat konkureet. "
Ticiet man - diemžēl ne vienmēr :) Tas attiecas ne tikai uz LV augstskolām.
Par ārstiem/juristiem, citām "uzkrājošajām" izglītībām piekrītu - bet tad tā ir vairāk profesionālā izglītība. Man pašai tāda jurisprudencē ir.

Ilze,
"Bet ir arī tādi, kuriem tā ir sirdslieta, kuri nevis vienkārši atsēž laiku, izlasa vajadzīgo, bet meklē papildus, lasa, un paņem priekš sevis tieši to, kas ir noderīgs."
Jā, tieši tā - Ilze. Jautājums ir tāds, kā padarīt mācīšanās procesu orientētu tieši uz šiem cilvēkiem. Tā, lai "pārējie" tiktāl nepazemina standartus, ka liela daļa augstskolā pavadītā laika entuziastiem kļūst bezjēdzīga. Piemēram, es noteikti attiecībā uz dažiem kursiem būtu lietderīgāk pavadījusi laiku, lasot jaunākās grāmatas, nevis nākot uz obligātajām, bet bezjēdzīgajām lekcijām. Manuprāt, tas izdarāms nodalot arodapmācību (darba tirgus vajadzībām - kur aizies plašākās lietās neieinteresēti) no vispārizglītojošām lietām (kur papildus aizies entuziasti, zinātkārie) un no zinātnes (kur aizies attiecīgās jomas pārņemtie)


Jusu vards,
" Vai kads pie Latvijas korupcijas situacijas var izstradat neatkarigus un efektivus kriterijus augstakas izglitibas iestazu kvalitatei? "
Risinājums ir radīt motivāciju, lai papildus izglītības sniedzējiem būtu motivācija pierādīt STUDENTIEM savu kvalitāti. Piemēram, ka, pabeidzot kādus kursus, attiecīgais students zinās visu, ko grāmatvedim jāzina maksimāli īsā laikā (bez nekā lieka - bez zinātniskiem un vispārizglītojošiem elementiem). Vai organizē pašas labākās lekcijas par kādu vispārizglitojošo tēmu. Vai - piedāvā maksimāli intelektuāli stimulējošus apstākļus topošajiem zinātniekiem. Šobrīd jau tas, ko Latvijas augstskolas var piedāvāt: kaut kāds kišmiš no visa kā. Studentam jau nav ko paprasīt.
Par politisko kapitālu un atbalstītājiem absolūti piekrītu.
Par budžeta vietu kaitīgo ietekmi gan nepiekrītu - to degradējošo ietekmi neesmu manījusi. Svarīgi saprast: budžeta vietas KĀDAM MĒRĶIM? Un, man šķiet, ka topošajiem zinātniekiem patiešām vajadzētu studēt pa budžeta līdzekļiem, tad vēl valsts varētu subsidēt kaut ko vispārizglītojošu, kas būtu pieejams katram un VARBŪT - atsevišķu, mazpopulāru kvalifikāciju iegūšanu (par šo neesmu pārliecināta).

Par studentu savstarpēju konkurēšanu: es zinu, ka daudzās programmās, kur ir rotācija starp budžeta un maksas programmām, konkurence ir reāla.

Art,
" Un šeit es iekļauju arī variantu, ka valsts varētu "sponsorēt" izglītību ļoti labās ārzemju augstskolās, ar nosacījumu, ka zināms laiks jāpavada strādājot Latvijā (vai, kā alternatīva, jāatdod valsts sniegtais finansējums studijām ar lieliem %)"
Man šķiet, ka kā pagaidu risinājums tas varētu būt visai labs! Vienīgā, bet grūti atrisināmā problēma: šie cilvēki Latvijā var neatrast savai izglītībai atbilstošu nodarbi.

kb,
Piekrītu par to, ka nevajag vispārināt. Vienlaikus lielākā pat rietumu demokrātiju cilvēces daļa nemācās tik milzīgās, spēcīgās un pieeju ziņā eslastīgās augstskolās, kā Tu. Kur katram var atrast savu nišu. Turklāt, kas cenšas piedāvāt cutting edge gan savā jomā, gan mācību metodēs/izvēlēs (izejot no augstskolām tradicionālā katedru sadalījuma uz kaut ko daudz starpdisciplinātāku - ar tevis pieminētajiem 1000 kursiem un apvienošanas iespējām).

Tas jau arī tas, ko domāju ar augstskolu kā parādības transformāciju līdz nepazīšanai - šī trenda pirmā nesējie kā reizi arī ir šāda tipa augstskolas.

Ne jau augstākā izglītība kā tāda manā izpratnē ir relikts, bet mūsdienu augstskolu vairākums - ar to neelastīgumu, sektorālo fragmentāciju, vārīšanos savā sulā pētniecībā, orientēšanos uz katra studenta apveltīšanu ar kaut ko no vispārizglītojošā, kaut kādām arodprasmēm un vēl papildus prasot šo to zinātnisku (pētnieciskajiem darbiem u.tml). Neskatoties uz to, vai tam konkrētajam studentam tas viss tiešām ir vajadzīgs vai pietiktu ar atsevišķiem elementiem.

Man šķiet, ka nākamais tā trenda solis būs tomēr atteikšanās no bakalaura/maģistra/doktora pakāpēm, padarot arī zināšanu līmeņus elastīgākus. Kaut vai tādēļ, lai: 1) kā saki, katrā līmenī nevajadzētu sākt apmācību no 0; 2) lai būtu vieglāka pārprofilēšanās/kursu-programmu kombinēšana, kas tupmāk kļūs tikai aktuālāka.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

KasparsM 04.07.2011 09:54
Piekrītu Art, ka maksas ieviešana par visām studijām nepalīdzēs sakārtot šo sfēru. Tā drīzāk ir izvairīšanās no problēmas risināšanas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Art 04.07.2011 08:04
Jusu vards un kb, paldies par pārdomātām atbildēm. Šobrīd man nav laika, bet vakarā pacentīšos atbildēt.

Pieminēšu tikai vienu ideju: "Lai pats students uznemas kreditsaistibas pret valsti, pats students bus spejigs izlemt, cik lielas tas velas uznemties (kadu saredz so studiju, kas maksa dargak, nakotnes devumu)"

Teorētiski, pieņemot, ka divpadsmitlasnieki ir racionāli aģenti, tas izklausās ļoti pareizi. Reālā situācija ir tāda, ka īsa saruna ar vidējo divpadsmitklasnieku, kurš vēlas iestāties augstskolā, atklās, ka viņš ir labākajā gadījumā bounded rational, tādēļ šāds risinājums var nebūt optimāls.

Te ir līdzīga situācija kā ar "trekno gadu" laika hipotēkām - pieauguši cilvēki taču ir pietiekami racionāli, lai būtu spējīgi izlemt, cik lielu kredītu viņi spēj uzņemties - tas taču ir viens no viņu dzīves svarīgākajiem lēmumiem - tādējādi valstij nav nepieciešams iejaukties...oh wait...mēs labi redzam, kas no tā ir sanācis, gan mūsu situācijā, gan līdzīgos gadījumos citās valstīs.

yndi halda ->
Lūdzu nepārprotiet, "zviedrus" kā piemēru ņēmu tādēļ, ka tikai par šo augstskolu varu spriest pats no savas pieredzes. Ir daudz par mani gudrāku un labāku studentu/absolventu gan "zviedros", gan citās augstskolās. Es tikai vēlējos uz sava piemēra parādīt, ka, ja potenciālajam studentam ir labas sekmes un vēlme mācīties, tad labas izglītības iegūšana ir pasākums ar lielu atdevi, gan individuālo, gan (caur nodokļiem un citos veidos) arī kopējo, tādēļ ir jēga valstij iejaukties, lai nodrošinātu pietiekamu "sākumkapitālu" šīs atdeves iegūšanai. Es neesmu no tiem, kas uzskata, ka mūsu liktenis ir tikai mūsu pašu rokās, man drīzāk liekas, ka tajā ir būtiska path-dependecy loma - ir vairāki notikumi, kuri būtiski ietekmē mūsu dzīvi. Ja man nebūtu bijusi iespēja iegūt labu izglītību, būtu lielāka iespējamība, ka es tagad, piemēram, sēdētu uz bezdarbnieku pabalstiem vai lasītu zemenes Īrijā, nevis strādātu un maksātu nodokļus Latvijai. Šāds iznākums būtu sliktāks gan no manas individuālās, gan no valsts perspektīvas.

IMHO,
Art

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

kb 04.07.2011 04:54
ak jā, rakājos pa MINERVA (SpringerLink). Tur ir interesanti raksti par izglītības politiku. Caur JSTORE vajadzētu varēt tikt klāt. piedod. akadēmiski.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

kb 04.07.2011 00:22
Pirmkārt, nevajag pēc LV izglītības pakalpojumiem spriest par augstākās izglītības jēgu kopumā.US #1 MPA programmā un pasaules top 27. universitātē iegūstamais izskatās pavisam savādāk.Pirmkārt, bakalaura izglītības jēga kā tāda ir iedot vispārēju 'akadēmisko' pamatu. Tāpēc arī kaudze ar 'nevajadzīgiem priekšmetiem'. Tāpat kā vidusskolā. Bakalaurs ir tikai tās turpinājums. Maģistrs ir profesionāls, kurš uz šīs bāzes iedod specifiskas praktiskās zināšanas & prasmes. Protams, ir arī 'prof. bakalauri, kur prasmes ir vairāk akcentētas un ir M.S., kas vairāk atbilstu US PhD pirmajiem 2 gadiem - ar vēl dziļāku ievirzi nozares pētniecības aizkulisēs - lai sagatavotu kandidātus PhD studijām un 'ne-akadēmiskos' pētniekus, konsultantus utt.Tā ir lokālā nelaime, ka priekšmetu saraksts tiek pielāgots pasniedzējiem, nevis pēc kaut kādas ideoloģijas par to, ko šīs jomas speciālistiem būtu jāzina (e.g. textbooks loma by T.Kuhn). Tam ir 'core', jeb A kursi. Savukārt tas, ka pieejamo kursu variācijas ir tik maziņas, atkal ir lokālais fenomens. Es nevaru sūdzēties - varu ņemt jebkuru no skolas 30 kursiem semestrī vai ap tūkstoti no savas un divām blakus esošajām universitātēm. Savukārt, ja kāds grib padziļināti kaut ko apgūt - laipni lūdzam - visi pasniedzēji veic pētījumus un pat bakalaura studenti ir aicināti tur piedalīties. Ir pat īpašas programmas, kurās pētniecības komandās liek kopā bak/mag/phd studentus, postdokus un pasniedzējus. Veiksmīgas.Tā ir lokāla nelaime, ka mācītas tiek 'vecas lietas'. Pat pamatpriekšmetos, kuros it kā ieliek metodiskos pamatus es izmantoju 2010.g. grāmatu, kurā ir atsauces uz 2009.g. pētījumiem. Vai 2008. ar 2006.g. pētījumiem. Vai tas ir novecojis? Jā, satura ziņā tas nav research frontier, bet metodoloģijas un paradigmas ziņā - noteikti nē - tie tik ātri nemainās. Un ja pa šiem 2 gadiem ir kas būtiski mainījies (ar 2008.g grāmatu - bija), tad priekš tā studentiem dod lasīt jaunākos zinātniskos rakstus.Pat profesionālajā MPA lielākā daļa lasāmā bija ne vecāka par 2004 un vairums - pusgadu - divus veci. Piemēram, makroekonomikas grāmatas tagad noteikti izskatās savādākas, nekā 2008. Un man bija jāmācās no ļoti daudziem rakstiem, jo 2009. bija skaidrs, ka iepriekšējais īsti nestrādā, bet jaunas grāmatas vēl nav. Pasniedzēji katru gadu atjauno syllabus pieliekot klāt to, kas jauns ir noticis šajā nozarē. Jo viņi veic pētījumus un tāpēc ir spiesti lasīt pat vēl nepublicēto. Tāpēc pilnībā piekrītu, ka valstij jāfokusējas uz zinātnes finansēšanu - lai pasniedzēji būtu spiesti lasīt research frontier.Var jau mēģināt dot tikai 'interešu izglītības' kursus, bet tad tie visi jābalsta uz vidusskolas zināšanu bāzes. Jo akadēmiskas, sistemātiskas ilgstošākas izglītības nevienam nebūs. Kāds būs šo kursu dziļums, pati vari iedomāties. Man šajā ziņā pat šķiet pasekla US sistēma, ka var brīvi pāriet no vienas jomas bakalaura uz pavisam citas jomas maģistru un tad PhD trešajā - tas nozīmē, ka kursi jāveido 'no 0', nevis no pamatīgas iepriekšējās bāzes.Savukārt sociālo/humanitāro zinātņu paradigmas nav (vēl) izveidotas, tāpēc arī dilemmas par to, cik ļoti tās atbilst 'realitātei' un cik ļoti 'neprecīzas' tās ir salīdzinot ar dabas zinātnēm. Pozitīvistu piegājiens prasa, lai tās pārņemtu kādu daļu no dabaszinātnēs izmantotās metodoloģijas un dedukcijas kaut kādas ģeneralizācijas, atkārtojamības un objektīvisma nodrošināšanai. Bet bez tā paliek pliks naratīvisms vai critical studies (nu man šie nepatīk). Savukārt tas, ka LV soc. zinātņu studenti nespēj saprast elementāru statistiku vai naratīvu pētījumos izmanto tikai kaut, ko ko paši sauc par 'kontentanalīzi', ka viņiem nav sakarīgas teorijas par aptaujām... nu tā atkal ir lokālās izglītības specifika...Piekrītu, ka LV izglītībai ir kvantitatīvā pārprodukcija, kas ir nonivelējusi gaidas un prasības pēc kvalitātes gan no studentu, gan darba devēju puses. Te ir līdzīgi - ir milzums koledžu, kuru diplomi patiesībā nenozīmē neko. Un tas dzen viņu relatīvo algu diskrimināciju uz leju un marginālais pienesums ekonomikai samazinās. Bet toties US var lepoties ar lielu augstākās izglītības saņēmēju skaitu. Savukārt mazā algu starpība atkal ir LV fenomens, development economics runā par 16% (bakalaurs) - 6% (PhD) IRR ieguldījumiem (t.sk. laiks un negūtie ieņēmumi) izglītībā. Nu, protams, PhD studijas kā bizness ir nonsenss.... interesanta un derīga informācija nenozīmē, ka tai ir kaut kāda zinātniskā bāze. tā var būt arī pasaka :) bet ja tai ir zinātniskā bāze, tad, piedod, tā ir izstrādāta tajā garlaicīgajā procesā, kas ietver skatīšanos uz dabaszinātnēm, teorijas apkopošanu vispirms, metodoloģijas izstrādi un tikai pēc tam empīrisko analīzi. Ja rezultāts pēc tam ir vienkārši pasniegts - perfekti!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jusu vards 03.07.2011 23:58
Skatos, ka atri rakstiju un pielavu kludu - gan Jusu vards, gan Jusu komentars ir abi mani segvardi.

Kas attiecas uz SAK priekslikumiem - tie, manuprat, nav ipasi labi. Jau pasreizeja kreditu garantiju sistema vismaz tas pamatos no starptautiskiem ekspertiem ir atzita par pietiekami labu, bet pilnveidojamu.

SAK visu atkal grib no otras puses - kaut kadus mistiskus videjos algas limenus, kaut kadus mistiskus nkotnes nodoklus. Neredzu iemeslu jaukties taja sistema un vel klat darba algu veidosanas procesos uznemumu limeni, prieks kam vajag visu sarezgit? Lai pats students uznemas kreditsaistibas pret valsti, pats students bus spejigs izlemt, cik lielas tas velas uznemties (kadu saredz so studiju, kas maksa dargak, nakotnes devumu) un ari nakotnes norakstisanu butu javeic ka norakstisana procentos no menesa maksajuma vai kaut ka ta.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jusu komentars to Art 03.07.2011 15:16
OK - mums par visu so ideju generesanu laikam pienaktos kads miljons, ko Izglitibas ministrija tagad tur no strukturfondiem tere sistemas parskatisanai (kaut ka ta laikam to sauc), bet man vairs nav laika generet papildus - gimenes pienakumi sauc, vasara Latvija ir isa :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jusu komentars to Art 03.07.2011 15:13
Nu, re - uztaisijam te jau gandriz reformas konceptu - ja valdiba loti, loti gribetu, tad to varetu jau uz 2.semestri palaist (vismaz, kas attiecas uz maksam) - attiecinot uz visiem no jauna studet uzsakusajiem, un pa to laiku lidz jauna studiju gada sakumam papildus izdomat mehanismu, kada veida noteikt, kuras augstskolas (max.5) tiek atstatas garantiju sistema (zibenigi samazinot to skaitu - bez politiskam peripetijam, jo 4-5 lielakas un labakos rezultatus sniedzosas atrast nebus gruti, bet regionalas augstskolas nav nekadas augstskolas, bet koledzas), sadalot garantijas uz augstskolu, lai studenti izdoma, ko studet (studentu pieteikumus tad pienemot jau no gada vidus, nevis ka tagad vasara - lai augstskolas var planot savu darbibu, pat, ja nozimes, ka datoriku vietas ir jasamazina). Papildus tad uzreiz var sakt domat par izcilibas kriterijiem noteiktam maksimalam pretendentu lokam (bet ne bagatu cilveku atvasem), kas varetu piedalities konkursa uz valsts garantetiem studiju kreditiem studijam, piemeram, top 200 pasaules universitates vinu velamajas jomas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jusu komentars to Art 03.07.2011 15:05
No tiesiska viedokla nav iespejams aizturet jaunieti un likt vinam stradat Latvija, ir jastrada ar valsts garantijaam. To laikam sauc par carrot approach preteji stick approach. Bet ari izcilniekiem butu jamaksa, jo vienkarsi vini no sis izglitibas nakotne, iespejams, sanems vairak - sanems augstaku algu, neka videjais.

Latvijas problema ir ta, ka doma nevis ekonomiskos terminos, bet parprastos moralos (ka pienakas), politiskos (ka vajag uzturet daudz augstskolas) un postpadomju ekonomikas skola ari dod savu pienesumu ar ideju, ka valsts vares pateikt, kas bus vajadzigs utt., kas jo ipasi labi izpauzas termina "prioritara nozare". Un sis "prioritaras nozares" ideja ir jo ipasi biedejosa. Kamer nesapratis, ka jadod cilvekam briviba un atbildiba par savu lemumu, tikmer ari uz prieksu netiksim. Sakot maksat ar savu naudu, bus ari atrisinats jautajums par temu, ko tiesi macities - macisies to, kas patik un kur saredzes atbilstosu alternativo izmaksu attiecibu, pat ja ta bus ekonomika un politologija, jo ir bezjedzigi ari uzturet ekzakto prieksmetu vietas tikai uzturesanas del, uznemot tur vajus absolventus, kas tapat pec tam aizbrauc lasit senes, jo ir izpirkusies, izmocijusies caur kursiem, tikai lai dabutu stipendiju un diplomu.

Tatad augstakas izglitibas sistemai ir nepieciesama vispareja domasanas paradigmas maina - no atpalikusas postpadomju uz civilizetu tirgus ekonomiku. Diemzel tam vairs nav atlicis daudz laika, jo emigracija var izradities atraka. Un tad tiesam valdibas jautajums bus par to, kada veida un no kura fonda lugt starptautiskas palidzibas parskaitijumus nabadzibas pabalstu izmaksai pensionariem un palikusajiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jusu vards to Art 03.07.2011 14:51
Ar datorikiem domaju LU datorikus, kas loti daudz macas pamatus - matematiku utt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jusu vards to Art 03.07.2011 14:50
Diploms ar izcilibu labu pasaules un Eiropas reitingu augstskolas tiesi to ari nozime - izcilibu, Latvija tas nozime pretejo - speju iemacities no galvas mulkibas.

So gan, protams, neattiecina uz visu Latvijas izglitibas sistemu, jo pastav iznemumi - Latvija tie laikam ir medicina, jurnieciba un datoriki, drosi vien ari mazliet SSE ekonomisti. Bet tas tad saistits gan ar lielaku konkurenci uz vietu un ar pasu pasniedzeju motivaciju to darit - vai nu tas butu prestizs, nauda vai ari fanatisms.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jusu vards to Art 03.07.2011 14:47
Paldies par atbildi.

Es esmu uz savas adas izmeginajis dazadi (ar pasa lidzekliem, ar stipendijam) - ari arvalstis, kadel, manuprat, sistema javeido uz visparejo videjo Latvijas situaciju - tadel labak par maksu, jo ipasi sis specifiska faktora - emigracija - del un tadel, ka pilniba ir zaudeta velme studentiem savstarpeji konkuret (vel pieprasa stipendijas, lai motivetu macities - kauns un negods).

Protams, var meginat veidot paris ekselences centrus, bet valsts tik nabadziga, ka tur butu jaludz palidziba pelnosakajiem privatajiem (ne valsts uznemumu, jo tie tapat no valsts jau partiek) uznemejiem. Par kreditu norakstisanu par berniem - manuprat, tas ir labi tikai tad, ja spej kaut ka so kriteriju sasaistiot ar paliksanu valsti. Norakstisanai, protams, janotiek ta, ka noraksta dalu, ne visu un pakapeniski, vienkarsi nepieciesama gudra un pardomata sistema.

Diploms ar izcilibu labu pasaules un Eiropas reitingu augstskolas tiesi to ari nozime - izcilibu, Latvija tas nozime pretejo - speju iemacities no galvas mulkibas.

Izcilibas centru butiba ir tada, ka tur macas labakie no labakajiem, jo tada veida var sasniegt vislabakos rezultatus, izcilnieks, kam jamacas kopa ar vaju studentu, ari pats sasniegs sliktakus rezultatus. Otra lieta - konkurence uz vienu vietu, augstskolam ir jabut daudz mazak, konkurencei uz vienu vietu lielakai. Ja par ekselenci - varbut vajag valsts garantetus kreditus studijam siem izcilniekiem dot ari ar iespeju studet arzemes, pasiem neveidojot ekselences centrus, jo tos viedot ir loti dargi. Nekas beigu beigas nav bez maksas - cilvekiem pasiem ir jaspej sevi motivet sasniegt labakos rezultatus, jautajums drizak par to, kada veida nodrosinat iespeju viniem to sasniegt, nevis ka veicinat. Ari Kina, Vacija un Sveice neviens! neko neveicina, studenti pasmotivejas, lai butu labakie, jo velas labus darbus, nodrosinatu dzivi utt. Bet tas viss ir jasasaista ar soc.palidzibas jautajumiem, to - vai tiesam butu jaapmaksa bagatu vecaku bernu studijas (jo ipasi tadel, ka nav isti progresivas nodoklu sistemas), un kada veida butu jamaksa valsts stipendijas - manuprat, tas butu jasanem tikai trucigajiem studentiem.

Galvenais ir sistema, kas jauztaisa, ar blakusefektiem pec tam var tikt gala, bet, ja sak cinities tikai ar blakusefektiem bez pasas sistemas sakartosanas, tad sanak tikai bardaks.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

:))) 03.07.2011 13:55
Diploms ar izcilību lielā daļā gadījumu liecina tikai par spēju skrupulozi izpildīt studiju programmas formālās prasības, nevis par radošumu. Par kontinentālās Eiropas izglītības sistēmas trūkumiem, starp citu, rakstīts jau Le Bona Pūļa psiholoģijā...
Mūsdienu pūļa psiholoģija uzspiež jauniešiem noteiktu izglītības modeli - pabeidzi vidusskolu, dodies uz augstskolu, pabeidzi bakalauru, stājies maģistros...Nereti cilvēki veiksmīgi pabeidz maģistra programmu, tā arī nesapratuši, ka izvēlētajā programmā nav spējīgi ne uz kādu izcilību, reizumis - arī uz labu sniegumu. Šo atskārsmi viņiem, ak, vai, iedod tikai darba tirgus. Un tad rodas visas šīs vaimanas, ka izglītībai nav nozīmes. Kādēļ nav? Tādēļ, ka visnotaļ jaukais maģistra darba ieguvējs vienkārši nav spējīgs likt lietā iegūtās zināšanas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

yndi halda -> Art 03.07.2011 13:31
Piedodiet, tā arī nesapratu, kādiem sliktiem sistēmas blakusefektiem Jūs esat piemērs? Vai tam, ka pēc "zviedru" izglītības students uzpūšas tā, ka no viņa rakstītiem komentāriem iedomība lien pa visām vīlēm ārā?

Ar cieņu,
vājākus rezultātus sasniedzošais

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

jumors 03.07.2011 08:46
Jebkura diskusija jebkurā portālā uzrāda katastrofālu morāles deficītu un augošo visatļautību, tāpat patērētāju tieksmju pieaugumu un zinātni bez morāles.
Kā redzams, viena izmaiņa ir jāsāk tūlīt un nekavējoties un visiem, kam tas vien iespējams. Jo pretējā gadījumā, ja tiešām te ietrieksies asteroīds, ļautiņi viens otru drīzāk apēdīs, nekā ļaus kādam izglābties.
Ko vēl runāt par pārējām problēmām, jo visiem taču "pienākas", sākot ar Bērziņu un beidzot ar pirmklasnieku.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Art 03.07.2011 04:28
Paldies autorei par labu rakstu un Jusu vards par pārdomātiem komentāriem.

Jusu vards ->

1) Piekrītu, ka skatoties plašākā mērogā, augstākajai izglītībai ir jābūt par maksu, ja nepieciešams, ar valsts garantētu kredītu un zināmu daļu tā norakstīšanas, ja absolvents paliek strādāt Latvijā (ja nekļūdos, šobrīd daļu (~30%) noraksta arī, ja piedzimst bērns - neesmu gan drošs, vai atbalstu šādu mehānismu).

Tajā pašā laikā, es pats, iespējams, esmu labs piemērs šādas sistēmas radītajiem potenciālajiem nevēlamajiem blakusefektiem. Man ir SSERiga (zviedru) augstskolas izglītība - es tur iestājos laikā, kamēr vēl mācību maksa bija niecīga, salīdzinot ar to, kas ir pašlaik. Lai iestātos, bija jāiztur ļoti nopietna atlase; tagad vairākus gadus pēc absolvēšanas, strādāju Latvijā, savā specialitātē. Ja šādas iespējas nebūtu bijis, iespējams, ka es būtu sasniedzis ievērojami sliktākus iznākumus, studējot kādā citā Latvijas augstskolā - jo, neskatoties uz labajām zināšanām tajā laikā, man nebija iespēju maksāt augstu mācību maksu, nebija vēlmes uzņemties lielas kredītsaistības, kas radītu risku gan man, gan arī ģimenei (jo ar valsts garantēto kredītu nepietiktu, un bankas prasītu galvotāju), kā arī bija vēlme studēt Latvijā - lai arī ārzemēs būtu lielāka iespēja iegūt stipendiju.

Ar šo piemēru vēlos parādīt, ka ir svarīgi dot valsts gudrākajiem jauniešiem iespēju bez maksas vai lēti studēt kvalitatīvās augstskolās (protams, izturot ļoti nopietnu atlasi). Un šeit es iekļauju arī variantu, ka valsts varētu "sponsorēt" izglītību ļoti labās ārzemju augstskolās, ar nosacījumu, ka zināms laiks jāpavada strādājot Latvijā (vai, kā alternatīva, jāatdod valsts sniegtais finansējums studijām ar lieliem %) - tas ļautu jauniešiem ar augstāko potenciālu atgriezties ar zināšanām un prasmēm tādās specialitātēs, kuras Latvijā nemāca vai māca zemā līmenī.

Vērojot situāciju šobrīd, redzu, ka daudzi spējīgi jaunieši, kuri laikā, kamēr mācību maksa zviedru augstskolā bija zema (augstskolai saņēma finansējumu no Latvijas un Zviedrijas valdībām), būtu tur iestājušies (vai vismaz mēģinājuši), tagad sasniedz vājākus rezultātus LU vai RTU, cīnoties ar tur pastāvošajām nejēdzībām, vai arī dodas studēt uz ārzemēm, kur ar viņu zināšanām ir iespējas iegūt stipendijas labās augstskolās - un lieki lolot ilūzijas, ka liela daļa no šīs otrās grupas nozīmīgu produktīvās darba dzīves daļu nostrādās Latvijā.

2) Par demogrāfiju:
(i) skatoties globālāk – vai tā nebūtu nejēdzība, ka, lai arī globālā līmenī nav nepieciešamības stimulēt dzimstību, nacionālā līmenī mazattīstītās valstīs dzimstība paliktu augsta tik un tā, bet attīstītās valstīs* (izņemot, iespējams, ASV) dzimstība tiktu mākslīgi stimulēta, lai paglābtu piramīdu pensiju sistēmas? Manuprāt, prasās pēc globāla risinājuma, un vēlams, pēc iespējas ātrāk, kamēr vēl nav izsmelti dabas resursi, kuri ļautu nodrošināt līdzenāku pāreju (saglabājot pietiekamu globālo kopproduktu, lai nodrošinātu šāda risinājuma rezultātā pieaugušo veco cilvēku proporciju).
* Krievija šeit ir izņēmums – mazattīstīta valsts (IMHO) ar drausmīgu demogrāfisko situāciju, bet tas jau ir atsevišķs stāsts...

(i) skatoties Latvijas līmenī – vai tiešām problēma ir demogrāfija (vienkāršoti – par maz bērnu)? Varbūt tomēr problēma ir tā, ka pietrūks naudas, lai nākotnē saglabātu pensionāru reālo pirktspēju un nodrošinātu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu un kvalitāti? Un šai otrai problēmai jau ir savādāki risinājumi, katrs ar savām negatīvajām pusēm. Trīs, manuprāt, reālākie – (i) mākslīgas dzimstības palielināšanas politika – kur, papildus visām parastajām saistītajām potenciālajām negatīvajām sekām, pastāv risks nepaspēt un darbaspējīgo emigrācijas risks; (ii) imigrantu piesaistes politika – kas var būt ļoti destruktīva ņemot vērā pastāvošo nacionālo sastāvu un valsts nespēju nodrošināt valsts valodas lietojumu valsts teritorijā, plus visas tās problēmas, kuras labi redzamas Rietumeiropas valstīs (Vācija, Francija), kur iebrauca liels imigrantu skaits; (iii) nekā nedarīšana (attiecībā uz darbaspējīgo skaita palielināšanu), samazinot pensijas un sabiedrisko pakalpojumu klāstu (cerībā, ka pensionāriem palīdzēs izdzīvot radinieku sūtītie līdzekļi no ārzemēm), tajā pašā laikā visu uzmanību veltot strukturālām reformām, piemēram, Jūsu piedāvātajām reformām izglītības sistēmā.

Neesmu kvalificēts spriest, kura no šīm (vai cita) opcija ir labākā – tikai rodas sajūta, ka notiks (iv) variants – tā pati nekā nedarīšana, kas aprakstītā (iii) punktā, tikai bez pensiju samazināšanas un strukturālajām reformām, jo pensionāriem (un drīzumā pensionāriem) kļūstot par būtiskāko vēlētāju grupu (ņemot vērā skatu, aktivitāti un vienotas intereses), atradīsies un pie valdīšanas tiks atbilstošas populistu partijas. Tā ir problēma vairākās demokrātiskās valstīs, kur pieaug pensionāru skaits, arī ASV. Daži uzskata, ka pensionāri (vidēji) būs saprātīgi, un neziedos pārējos valsts iedzīvotājus uz savu interešu altāra – taču es neloloju tādas ilūzijas.
Nesen noskatījos labu filmu – „Never Let Me Go”- par nākotni, kurā turīgie iedzīvotāji maksā, lai nodrošinātu pastāvēšanu savām (jaunākām) kopijām – kloniem, kuri pēc tam tiek izmantoti kā orgānu donori. Un man šāda nākotne (vairāk no moral acceptance, nespriedīšu par tehniskajiem aspektiem) likās reāla. Iespējams, es pārāk zemu novērtēju apkārtējo cilvēku morāli.


Guntis -> Manuprāt, Ķīlis ar skaļiem un provokatīviem izteikumiem raisa diskusiju par reālām nākotnes problēmām. Vai Jums liekas pareizāka, piemēram, ZZS pārstāvju pieeja, solot negriezt sociālos maksājumus (t.sk. pensijas) un citas piena upes, visās nelaimēs vainojot Sorosa onkuli, nevis pastāvošās pašu radītās nejēdzības?

IMHO,
Art

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

To Guntis 02.07.2011 22:06
Man neliekas, ka vins ir parpratums, drizak tragiski ir tas, ka siem mazliet uz banku lobiju tendetajiem lobijiem nestav preti tikpat izglitoti, kam svarigas ari iedzivotaju labklajibas un tiesiskuma lietas. Sanak asinhroni - izglitoti banku specialisti no vienas puses un ne ipasi kompetenti ieredni no otras, protams, ka viens otru nesaprot.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

To Eduards Ozolins 02.07.2011 22:04
Darba tirgus nekad nav balstits uz keksiti. Darba tirgus ir sarezgits ekonomiskas mehanisms, ko iespaido loti daudzi faktori. Latvijas gadijuma (atskiriba no Vacijas vai Kinas) rodas tada ekonomika, kur diploms (atzimes, studetie prieksmeti) isti netiek nemts vera, analizejot pretendenta spejas, no ka izriet sliktak attistita tautsaimnieciba.

Bet vel varetu paanalizet nenormalo Latvijas izglitibas sistemas aizrausanos ar praksem. Pilnigi bzjedziga un nesakartota padarisana, nez kapec ieredni ir iedomajusies, ka videjais Latvijas darba devejs (pie ka tapat strada lidz 5 cilvekiem) pie savam iekartam laidis jauniesus vai ari jauniesi uzskatis, ka gridu slaucisana un papiru kartosana, ir prakse. Citur studiju prakses tiek organizetas lielakoties tikai vasaras (kur praktikanti aizvieto atvalinajumos aizgajusos darbiniekus), bez tam prakses tiek istenotas tikai tiesam profesionalas programmas, un tas notiek darba tiesibu ietvaros - praktikants kaut ko sanem par savu darbu (lai gan tas, protams, ir mazak prouktivs, bet vienalga ir) un uznemas atbildibu. Praksei, protams, janotiek tikai izglitibas sistemas ietvaros un mazu periodu. Neviena prakse gan ari nevares palidzet nekvalitativai izglitibai.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Guntis 02.07.2011 19:57
Ķīlis ir pārpratumi un nelaime Latvijas politikā. Ja ir tāds draugs un partijas biedrs, tad ienaidnieku nevajag.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jusu vards 02.07.2011 14:52
Viss atkarigs no dimensijas, ja runa par pseidoproblemam, Latvijai demografijas krize ir tragedija, nevis pseidoproblema, globali ta tiesam ir pseidoproblema. Tapat ka Latvijas koku izcirsana kailcirtes ir pseidoproblema, jo citur ari izcert un Latvijas teritorijas izcirsana kopeja bilance neizcelsies. Un ari nabadziba ir OK, jo vel pasaule ir vietas, kur vispar cilveki dzivo ne isti civilizacija, piemeram, atseviskas Dienvidamerikas tautas. Viss ir relativs - bet tomer aicinatu to visu skatit LR Satversmes ietvaros, un tad ari relativitate vairs nav tik relativa.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jusu vards 02.07.2011 14:39
Bet naivaiem cilvekiem - tadiem ka Osleja kungs, piemeram - iesaku aiziet un noskaidrot, kadel vel arvien ir tik daudz augstskolu. Kura vel valsts varetu atlauties tik daudz augstskolu ciemos - un pec iespejas tajos ciemos, kuri tajas krasas, kuras vadosie politiki (Latvija ar visiem 1,9 miljoniem iedzivotaju ir ka videja lieluma pilseta). Un ko nozime vienoti kriteriji? ta ir statistika :) - un statistiku, ka zinams, veido, nevis apkopo. Un papildus - cik daudz strukturfondu naudu saja sistema lidz sim ir sagazts, ari ir inetersanta lieta, jo vel arvien neviena! no Latvijas universitatem nav nopietna vieta Eiropa, nemaz nerunajot par pasaules reitingiem.

Studentu parstavis Ratnieks (par kuru interese it ka miljardierim Sorosam :)))) ir Izglitibas ministrijas augstas ierednes dels (ieredne tur ieredne tikai ta iemesla del, ka ZZS partijas biedre).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jusu vards to ... 02.07.2011 14:27
Nevis karjeras konsultacijas vajadzibas, bet apzina jau no bernu darza, ka neviens! nepateiks prieksa, par ko cilvekam sava dzive klut, tas bus jaizlemj pasam. Budzeta vietas sniedz tiesi pretejo efektu - valsts ta ka rada iespaidu, ka zina, ka cilveki pec sadu programmu pabeigsanas noteikti iegus darbu, kas vispar ir nekompetenti un stulbi un tikai veicina to, ka cilveki negrib pienemt lemumus, negrib iesaistities uznemejdarbiba, turpina kalpu tautas gaitas(saknojas Latvijas postpadomju ekonomikas skola).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jusu vards 02.07.2011 14:21
Vai Latvijas valsts tik bagata, lai sponsoretu izglitibu cilvekiem, kas aizbrauc? Ne. Vai var aizliegt aizbraukt? Ne. tatad japaliek pie sistemas, kur augstako izglitibu jafinanse pasiem ieguvejiem, kas tad var doties prom bez parejo mielem, ka maksajusi par vinu izglitibu. Vai valstij vajadzetu iesaistities? Protams - janodrosina, ka tie, kas uzreiz nevar samaksat (nav bagatu rada gabalu, piemeram), to varetu, aiznemoties no valsts (kas pec butibas ir valsts garantiju jega), pec tam atdodot. Iespejams, ar iespeju atmaksat mazaku summu gada (valsts nelielu dalinu dzes), ja paliek stradat valsti. Papildus iespeja - krediti no uznemejiem, kam darbinieki nepieciesami (iespeja aiznemties ari no uznemeja, kam vajag darbaspeku, un kas gatavs gaidit un ir noraudzijis labakos, piemeram, pedejos kursos - ari te kreditu pec tam darba devejs dzes, ja sak pie vina stradat, liek atmaksat, ja dodas prom no valsts vai pie kada cita darba deveja). Vai kads pie Latvijas korupcijas situacijas var izstradat neatkarigus un efektivus kriterijus augstakas izglitibas iestazu kvalitatei? Nevar, jo tas ir naudas un politisks jautajums. Vai ir kada labaka sistema to paveikt? Ja, ir - izglitibas iestadem konkurejot sava starpa un ar arzemem, ja to nespej, tad jau tagad tas ir apliecinajums, ka iegutais izglitibas papirs ir tualetes papira vertiba. Vai valstij kaut kas tomer nebutu jafinanse pa tieso? Butu - iekartas inzenieru zinatnem vai medicinai - lai taisniga un vienidziga cela mazinatu sadu studiju izmakas (lai gan varbut jakooperejas ar citam Baltijas valstim, nevis jamaca visu pasiem valsti, kur ir tikai 1,9 miljoni iedzivotaju) - tomer ari samaksai par inzeniera studijam (uznemtajam kreditam) butu jabut lielakam, jo tomer talak karjera sada izglitiba dos iespeju iegut lielaku algu.

Vai pasreizeja sovjetiska sistema ar mistiskajam budzeta vietam un vel ar tadu emigraciju ir prata darbs? Ne - nav, bet nodrosina konkurences izslegsanu un nepartraukti piegadatu naudu pasniedzejiem un infrastrukturai, lidz ar to - politisko kapitalu un atbalstitajus. Un vel pie visa - emigracija nozime, ka pat studiju programmas, kas vel balstas uz atsevisku cilveku entuziasmu un augsti kotejas, sagatavo darbaspeku arzememe, piemeram, datoriki.

Vai tas ir cels uznekurieni? Ja, protams.

Manuprat, nepieciesama maksas augstaka izglitiba ar visam augstak minetajam lietam, taja skaita - kredita apmera ikgadejas atmaksas samazinajumu, ja paliek stradat Latvija. Protams, varam palikt pie pasreizejas sistemas - kad studenti izklaidejas (bauda jaunibu, nevis iegust izglitibu), pec tam aizbrauc, atpakal nesamaksajot, bez tam daudzos gadijumos aizbrauc lasit senes (atpakal atsutita nauda neatbilst tam, kam vajadzeja but, jo arzemes latvijas izglitibas daudzu programmu papiri ir tualetes papira vertiba, ka jau rakstiju), un vel cikst par stipendijam, kuras vajadzetu, lai ta ka stimuletu vinu velmi macities. Citur pasaule kaut ka automatiski stimulejas, jo citadi izsviez ara no augstskolas, vai ari dabu sliktaku darbu par sliktakas atzimem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Eduards Ozoliņš 02.07.2011 11:18
Lielā mērā piekrītu autorei un aicinātu par šo jautājumu runāt vēl plašāk. Šobrīd darba tirgus nav balstīts uz zināšanām, bet gan uz "ķeksīti".

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ilze 02.07.2011 08:19
Kaut kas mani neuzrunāja, un ziniet, kāpēc, ne jau tāpēc, ka man pašai ir humanitāra izglītība (kuru nemainītu ne par ko, jo tā man daudz ko ir devusi, un studijas patiesi bija dzīvē noderīgas, lai arī pagaidām mana nodarbošanās ir pilnīgi citā sfērā), bet tas vispārināšanas fakts. IKVIENĀ sfērā, studiju virzienā būs tādi, pat gribētos teikt vairākums, kas noliks studiju procesu, uzskatīs to par bezjēdzīgu un sēdēs tur diploma dēļ. Bet ir arī tādi, kuriem tā ir sirdslieta, kuri nevis vienkārši atsēž laiku, izlasa vajadzīgo, bet meklē papildus, lasa, un paņem priekš sevis tieši to, kas ir noderīgs.

Bet par to izglītības modeli - skola - augstskola.. Kā lai to maina? Man viena paziņa.. pirms 6 gadiem beidza vidusskolu, nekur nestrādā un arī nekur nemācās, bet katru gadu gatavojas kur stāties. Dzīvo mammai uz kakla, jo uzskata, kamēr viņa mācās, viņai nav jāstrādā. Bet tikai kaut kā aizmirsies fakts, ka viņa nemācās, viņa tikai gatavojas mācīties, jo pēc vidusskolas taču nestrādā, pēc vidusskolas iet uz augsskolu. Lūk, te nu, atvainojos, gribas sapurināt un gāzt pa muti, lai atjēdzas cilvēks. Ka diploms tikai diploma dēļ nav nekādā vērtē. Un sākot kaut ko darīt, varbūt kādus kursus izejot, viņa būs vairāk vērta, nekā iegūstot kādu, vienalga kādu grādu, jo to kur mācīties - viņa nezina, tikai to, ka mācīties vajag. Nez, kā gan cilvēkam ies TIK daudz gadus pēc vidusskolas atkal mācīties, ja visus šos gadus ikdienā tiek laiks tiek pavadīts pie TV un sieviešu romāniem. Bet nu labi, katram savs. Tikai mani novērojumi ir tādi, ka tā paaudze... Nu.. tur ļoti daudzi ir tādi, kas nezin, ko grib dzīvē darīt, bet pēc skolas jāiet uz augstskolu. Vienkārši ir jāiet.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ahmeds 02.07.2011 00:22
_mostaties latviešu tauta, laiks nomest važas..._
======
Kāda jēga nomest važas, ja galva cementa bļodā?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

gatis 01.07.2011 22:36
piekrītu par pasniedzējiem augstskolās, jo personīgi pazīstu vienu pasniedzēju no LVU. jā, viņš ir gudrs, pasniedz savā profesijā,(tas arī vienīgi tāpēc, ka viņam tika pateikts, ka kāds jau ir jāaicina), taču viņš tur ir tikai tāpēc, lai skaisti afišētu šo faktu un izspiestu pašlabumu. nepazīstu 3a, tomēr liekas, ka lielāka badkāša(ja nesaprotat meklējiet resursos) un ierāvēju par šo pilsoni neesmu redzējis.un tādi "dolbojobi", skalo smadzenes jauniešiem un viss notiek. žēl tikai ka, visi šais viltus praviešos klausās ar atplestām mutēm. p.s. vai tiešām mēs esam nolemto tauta, kura neko nespēj? kur Nameja, Cēsu rotas, Visvalda Lāma, E.Valtera, visu nepatiesi cietušo gars? mostaties latviešu tauta, laiks nomest važas...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Gunta Leona 01.07.2011 22:23
No 1 rakstiņa izdarīt secinājumu par autora inteliģences līmeni var izdarīt tikai neinteliģents cilvēks, kaut viņam 7 augstskolu diplomi kabatā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

G.D. 01.07.2011 20:38
Izlasiju pavirshi, jo jau sakuma saka likties, ka autore ir parpratusi augstakas izglitibas jeegu. Par socialam zinatnem, naftalinu un visu parejo viss ir taisniiba, tachu ne jau taa ir augstakas izglitibas jega. Jeega ir:
1)svarigakais: atlasit graudus no pelavam. Pabeigta izglitiba normala universitate liecina par zinamu ipashibu kopumu: intelektu, gribasspeku, darbaspeejaam, un jaa, arii konformismu. Teiksim, var jau cienit intelektualjus, kas pametishi augstskolas, tachu reali, vai juus taadu labprat pienjemtu darbaa? Es nee, jo kaada man garantija, ka shiis pashas atklasmes par “visa esoshaa bezjedzibu” vinjam neuznaak darba vietaa? Tapat, lai vai cik bezjedzigas butu dazhas socialas zinatnes, izglitiba shaja jomaa liecina, ka spejat izveidot labu argumentu (petijumu), arii, ka speejat konkureet. No taada cilveka es labpraataak uzklausu padomu arii ar specializaaciju nesaistiitaa jomaa.
2)Dot realas zinashanas: tas attiecas uz ne-socialam zinatnem. Tas attiecas uz visiem arstiem, juristiem, inzhenieriem utt. Vel aizvien pamats augstakajai izglitibai ir “zinashanas, ar kuram pelnit naudu”. Es saprotu, ka apgrozoties politologu videe var sakt likties citadi, bet ir profesijas, kur tiesham ir ilgi un dikti jaamaacaas, lai dabutu pietiekamu bagazhu un pec tam razhotu kvalitativu produktu, vai piedavatu kvalitativu pakalpojumu.
Tas ari viss, tapec augstkolas nekur nepazudis. Un tapec Latvijas augstskolas pazudis gan.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ahmeds 01.07.2011 17:39
_Tur pēc skolas pabeigšanas ir obligāti jāapgūst 1-2 amati._
======
Tie ir valsts apmaksāti kursi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ahmeds 01.07.2011 17:38
_Alīna Samīte - Lindai 01.07.2011 16:31
Lai spriestu par mani, būtu jāzina fakts, ka man ir 2 augstsolas diplomi pēdējais pat ar izcilību(drīzumā arī trešais būs sociālajās zinātnēs, par kurām tik ļoti rakstā bija debatēts), skolu esmu beigusi kā gada skolniece, turklāt visas atzīmes ir manis pašas, ne norakstītas zināšanas._
=======
Tā ir viena no lietām par kuru rakstīja. Paldies par ļoti neakadēmisko rakstu. Bet es nedomāju, ka ir paredzama to 10-20 gadu laikā augstskolu sistēmas mainīšanās. Tās ir vairāk kā cerības par iespējamo.
Šajā sakarā vēlos pieminēt vienu no jēdzīgākajām Āfrikas valstīm - Ganu. Tur pēc skolas pabeigšanas ir obligāti jāapgūst 1-2 amati. Tā kā ganieši ir čakli, tad nu visas āfrikas valstis pilnas ar ganiešu metinātājiem, šuvējiem, elektriķiem, kravas auto šoferiem utt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Alīna Samīte - Lindai 01.07.2011 16:31
Lai spriestu par mani, būtu jāzina fakts, ka man ir 2 augstsolas diplomi pēdējais pat ar izcilību(drīzumā arī trešais būs sociālajās zinātnēs, par kurām tik ļoti rakstā bija debatēts), skolu esmu beigusi kā gada skolniece, turklāt visas atzīmes ir manis pašas, ne norakstītas zināšanas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Linda - > Alīnai Sarmītei 01.07.2011 16:13
Vai cilvēks, kurš pats šādu diplomu nav saņēmis varētu ko par tā iegūšanas procesu pateikt, vēl vairāk - spriest?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Manis nav 01.07.2011 16:08
Aicinu ikvienu noskatīties Valda Vītoliņa ieteikto prezentāciju http://www.ted.com/talks/lang/eng/sir_ken_robinson_bring_on_... Šī prezentācija ir ļoti cieši saistīta ar I.Kažokas raksta problemātiku un skata to daudz dziļāk. Tajā izcili precīzi iezīmēta pašreizējās izglītības sistēmas pamatproblēma un ceļš kādā no tās izkļūt. Lai ko mēs Latvijā mēģinātu uzlabot, vispirms mums būtu ļoti dziļi un patiesi jāapjēdz mūsu situācija K.Robinsona izskaidrotajā redzējumā (ne jau tapēc, ka kāds slavens K.Robinsons tā domā (es pat neko nezinu par šo cilvēku), bet tādēļ, ka tas, ko viņš stāsta, ir precīzi atbilstošs realitātei). Pārējās problēmas šķautnes, kuras mēs apspriežam visbiežāk, attiecas tikai uz īslaicīgas nozīmes virspusējiem kosmētiskiem remontiņiem būvei, kurai brūk paši pamati. Mēs Latvijā kā sabiedrība kopumā savas īpaši sapurgātās vēsturiskās pieredzes dēļ, kura ietekmējusi domāšanas veidu ikvienam no mums, citu valstu starpā sevišķi izceļamies (vismaz reizēm) ar mazspēju būt jēdzīgi pašu radīto problēmu atrisināšanā. Tādēļ jādomā, ka pastāv relatīvi augsta varbūtība, ka kārtējo reizi salaidīsim visu grīstē, neizpratuši pamatproblēmu, reformējot kaut ko, kas faktiski aptver tikai virspusējo.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Alīna Samīte 01.07.2011 12:34
Izglītota, bet ne inteliģenta cilvēka viedoklis par augstskolu sistēmu. Ļoti daudzas lietas, par kurām raksta autore šausminājās, ir attiecināmas uz pašas pētnieces diploma iegūšanu. Huņņu Atillas monologs.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

jumors 01.07.2011 11:56
Ja nopietni, tad arodu vai prasmju skolas ir vairāk vajadzīgas, tikai tām jābūt tikpat prestižām kā augstskolām. Vidusskola kā trepīte pirms augstskolas, kurā ir jāsasniedz tās prasmes, kuras augstskolā pilnīgi nepieciešamas. Pirmkārt- patstāvīga informācijas ieguve, apstrādāšana un savu secinājumu izdarīšana. 2/3 vidusskolas beidzēju tam nav gatavi. Jo internets ir ne tikai palīgs , bet arī atvars, kuram cauri tiek pieredzējis laivinieks. Bez tam internetam ir viena būtiski slikta īpašība - tas mēdz nojukt vētru, magnētisko vētru un negaisu gadījumos. Grāmatas vēl joprojām būs vērtība, taču ar lasīšanas prasmi patlaban ir katastrofāli.
Viens gudrs jaunietis publiski apliecināja, ka radošs un interesants viņš esot bijis "grāmatu periodā", bet sākot praktizēt internetu, pazudušas radošās spējas un personība noplicinājusies.
Galu galā- augstskolu Latvijai ir par daudz. Tas ir pavisam noteikti. Un ja tā ir , tas nozīmē, ka akadēmiskais personāls sev cienīgu dzīves līmeni nodrošina , strādājot vairākās vietās. Lūk, arī materiālais faktors.
Bet par to, ko studentam vajag? Nu, viņam pavisam noteikti ir jāsaprot, ka maize bez garozas nepastāv. Bet mēs gribam, lai viņam i gurķītis būtu nomizots, citādi bērns neēdīs.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

cha-cha 01.07.2011 11:06
Raksts jau interesants. Pat "izmirstošajiem dinozauriem". Bet - Latvijas pārvaldes, tai skaitā, augstākās izglītības (un ne tikai!) organizēšanas sistēma nespēlēs līdz tam, kamēr kadru politiku valsts iestādēs, it sevišķi ministrijās (reizēm arī augstskolās!), nepārtrauks realizēt pēc partiju "muižiņu racionālas apkalpošanas" principiem. Patreiz, ļoti bieži, lai iekļūtu "vadošos amatos" ir jāiziet cauri ķēdītei: partijas jaunatnes organizācija - partijai uzticību apliecinošs periods. Ja šo ķēdīti likvidēs, tad būs iespējami reāli konkursi un reāls valsts iestāžu darbs, nevis sistēmas "cilvēks-papīrs" organizēšana un atbilstoša atskaišu pieprasīšana. Tā, piemēram, patreiz izpildot zinātnisko grantu, atskaišu "ražošana" ir galvenais pieprasītais darba rezultāts. Jāatskaitās ir par KATRU dienu paveikto. Šādu sistēmu var izgudrot tikai tāds ierēdņu (droši vien attiecīgai partijai uzticīgu!) konglomerāts, kuram par zinātnisko darbu nav ne mazākā sajēga.
Droši vien tas līdzīgi ir arī citās jomās. Lai sagatavotu šādus "pārvaldes" organizētājus un realizētājus NAV vajadzīga Universitātes izglītība. Pat tā, kuru iegūšanu realizē LVU.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Valdis Vītoliņš 01.07.2011 10:45
Īsi un kodolīgi mūsdienu izglītību ir raksturojis sers Kens Robinsons savā runā "Sāciet mācīšanas revolūciju" http://www.ted.com/talks/lang/eng/sir_ken_robinson_bring_on_... (ir subtitri latviski).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

... 01.07.2011 09:58
Sevišķi izdevies ieraksts, un jo īpaši tas jāsaka par trīs "vaļu" ("pēcvidusskolas izglītības organizēšanas modeļa" trīs elementu) izdalīšanu. Pilnīgi piekrītu, ka šīs lietas ir jānošķir, jo sevišķi, ja gribam runāt par finansēšanas modeļa reorganizāciju.

Tomēr daži aspekti:
1) Šāds modelis prasa beidzot nopietnu pieeju karjeras konsultācijām skolās. Jau tagad pietiekami bieži ir vērojama situācija, ka skolu beidzējiem nav ne jausmas, kur un ko tālāk studēt - rezultātā mums ir daudz populāro profesiju studentu, bet maz jēgas. Jaunajā modelī kļūst ļoti svarīgi skolēnam palīdzēt izvēlēties jau atbilstošo virzienu. Turklāt nav īsti skaidrs, kādā vecumā var pateikt, ka skolēnam ir gan dotības, *gan* interese iegūt uz zinātni orientēto izglītību un "paplašināt cilvēces zināšanu krājumu".

2) Jaunajā modelī aktuāls jautājums ir par vidusskolu/arodskolu turpmāku jēgu un eksistences formu. Arodskolas faktiski kļūst liekas un iekļaujas prasmju kursu/programmu kategorijā. Jautājums - ko darīt ar vidusskolām? Viens variants, kas pēdējā laikā izskanējis - padarīt arī vidusskolas par obligātām. Šādai neparastai pieejai gan saskatāmi nopietni trūkumi.

3) Dažkārt šie trīs elementi nemaz nav tik viegli nošķirami. Piemēram, visas hi-tech jomas, kur zinātne cieši savijas ar tūlītēju praktisko pielietojumu. Attiecīgi interesants ir jautājums, kā veikt šo dažādo studiju kombinēšanu realizēt.


Jebkurā gadījumā paldies par šo ierakstu - interesants viedoklis, kas tiešām rosina uz pārdomām.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

... 01.07.2011 09:58
Sevišķi izdevies ieraksts, un jo īpaši tas jāsaka par trīs "vaļu" ("pēcvidusskolas izglītības organizēšanas modeļa" trīs elementu) izdalīšanu. Pilnīgi piekrītu, ka šīs lietas ir jānošķir, jo sevišķi, ja gribam runāt par finansēšanas modeļa reorganizāciju.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Mareks 01.07.2011 09:54
Noteikti par garu. Dažas piezīmes:
1. Radoši, interesanti, noderīgi mācību kursi rodas parasti tur, kur ir motivēti mācībspēki un tik pat motivēti studenti. Cik tādu varētu būt? Būšu optimists - teiksim 20%. Pārējie augstskolā nokļuvuši dažādu nejaušu un jaušu apstākļu dēļ. Augstskolas tomēr ir "saimnieciska aprēķina" uzņēmumi, kurām tomēr jāorientējas uz masām. Tam, par ko Iveta raksta, laika un resursu pietiek ļoti, ļoti maz.
2. Vai bez augstskolām varētu iztikt? šobrīd neredzu reālu alternatīvu. Alternatīva varētu būt dažādi "mickey mouse" kursi, moduļu apmācība NVA stilā (ātri un lēti), jo lielākā daļa potenciālo studentu neprot atšķirt labu produktu no slikta, kā arī samaksāt par dārgāku un kvalitatīvāku izglītību. No way. Kaut ko esmu redzējis un piedzīvojis ārpus Latvijas. Latvijas situācija nav unikāla.
3. Iveta absolūti ignorē naudas lomu un to, ko ekonomisti sauc par "opportunity costs". vajag paskatīties, kas cilvēkiem ir makā un ko par to var nopirkt, salīdzinot ar citām alternatīvām. Izglītība maksā bargu naudu, vai tas ir no savas kabatas, vai no "valsts" (no citu kabatas).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Gunta Leona 01.07.2011 08:54
No manis nāk tā naftalīna smaka, es jau vairākas desmitgades saku, ka augstskola ir vajadzīga sakariem, ne zināšanu apguvei. Galīgs stulbenis jau uz augstkolu neies, bet arī prastam sūdu vedējam var būt apbrīnojami augsts intelekts. Intelekts, kura gan jau trūkst tiem politikāņiem, kuri "no augšas" it kā risina augtākās izglītības lietas. Augstākajai izglītībai ir jātransformējas. Gan jau tā notiks. Tikai kad tie, kas to mēģina, sapratīs, ka nevienā skolā, pat visaugstākajā, cilvēcību nemāca, nerada.Tiem, kas orientēti, radīti, ir vēlēšanās veltīt savu dzīvi zinatnei, vispār vajadzētu varbūt kādas īpašas augstskolas. Pat valsts finansētas...

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Serafina Serafina

Sveiki,
Tas ir, lai informētu plašu sabiedrību, ka Jane Alison kundze, privāts aizdevumu aizdevējs ir atvērt finanšu iespēju ikvienam, kam vajadzīga nekādu finansiālu palīdzību. Mēs dodam no aizdevuma pie 2% procentu likmi privātpersonām, uzņēmumiem un uzņēmumiem saskaņā ar skaidru un saprotamā veidā un stāvoklī. sazinieties ar mums šodien pa e-pastu, lai mēs varētu sniegt jums mūsu aizdevuma noteikumus un nosacījumus: (saintloanss@gmail.com)

Citi autora darbi