Augstas skolas, zemi griesti 16

Lai augstākajā izglītībā veiktu nozīmīgas reformas un iegūtu vēlamos rezultātus, racionālāk būtu precizēt dažādā tipa augstskolu uzdevumus un studiju programmas un tikai tad katra tipa augstskolai noteikt finansējuma modeli.

Iesaki citiem:

Nu jau vairāk nekā gadu Latvijā notiek aktīvas diskusijas par augstāko izglītību. Varbūt nedaudz mazāk, bet tiek runāts arī par to, cik konkurētspējīga un inovatīva ir mūsu nacionālā zinātne. Manuprāt, šie jautājumi nav atdalāmi. Zinātne un augstākā izglītība visur pasaulē ir vienota sistēma, tāpēc jautājums par šīm nozarēm ir jāskata kompleksi.




Patiesības apzināšana

Latvija augstākajai izglītībai 2010. gadā bija atvēlējusi tikai 0,6% no IKP, bet Eiropā šis skaitlis vidēji ir 1,2%, savukārt Skandināvijas valstīs — pat 2%.



Viedokļi par augstāko izglītību un zinātni gan ekspertu vidū, gan sabiedrībā ir ļoti dažādi, pat kardināli pretēji. Sākot jau ar optimistisko apgalvojumu, ka ar augstāko izglītību un zinātni viss ir tik labi, cik nu labi ar esošo finansējumu var būt. Un tieši pretēju viedokli, ka augstākā izglītība Latvijā nekur neder un pēc labas izglītības ir jābrauc uz ārzemēm. Un te jāatceras, ka Latvija augstākajai izglītībai 2010. gadā bija atvēlējusi tikai 0,6% no IKP, bet Eiropā šis skaitlis vidēji ir 1,2%, savukārt Skandināvijas valstīs tas sasniedz pat 2%. Ir vairāk nekā skaidrs, ka ar ļoti ierobežotiem resursiem nevienā nozarē nav iespējams izdarīt lielus izrāvienus. Augstākā izglītība un zinātne šajā ziņā nav izņēmums.

Ļoti līdzīgi izteikti polāri viedokļi eksistē arī par zinātni. Arī finansējuma apjoms ļoti līdzīgs. Latvijā pat “treknajos” gados zinātnes finansējums nekad nav sasniedzis pat 1% no IKP. Pēdējos gados tas ir nokritis tuvu 0,6%, ieskaitot Eiropas struktūrfondu piešķirto finansējumu. Salīdzinājumam jāsaka, ka Eiropas Savienībā (ES) finansējums zinātnei ir tuvs 2 %. Valstīs, ko mēs tradicionāli uzskatām par mūsu reģiona līderiem, piemēram, Somijā vai Zviedrijā zinātnes finansējuma kopapjoms tuvojas pat 4% no IKP.

Pastāv arī viedoklis, ka apšaubīt augstākās izglītības un zinātnes kvalitāti Latvijā ir līdzvērtīgi diversijai. Tā ir apzināta Latvijas augstākās izglītības un zinātnes prestiža graušana. Te man gribētos atcerēties zināmu patiesību, ka labi pārvaldīta sabiedrība ir tāda, kurā mēs kopīgi apzināmies patiesību par sevi, nevis tāda, kurā mēs paši sev iestāstām patīkamus melus.



Kvalitātes mērīšana

Kāda tad īsti ir augstākās izglītības un zinātnes kvalitāte Latvijā? Vai to ir iespējams objektīvi nomērīt? Protams, tas nav viegli. Tomēr ir daži salīdzināmi rādītāji, kas ļauj iegūt samērā reālu priekšstatu par notiekošo.

Viens rādītājs ir augstskolu reitingi. Par tiem tiek plaši diskutēts, bet gan nozaru politikas veidotāji, gan sabiedrība visur pasaulē tos plaši izmanto. To nozīmību raksturo arī fakts, ka Eiropas Komisija ir nolēmusi izveidot savu Eiropas augstskolu rangu tabulu. Kā tad Latvijas augstskolas izskatās augstskolu reitingos? Pašlaik ir pieejami divi šādi reitingi. Tas ir Pasaules universitāšu reitings[ 1 ] un Pasaules Universitāšu un koledžu reitings[ 2 ]. Abi šie reitingi klasificē vairāk nekā 10 000 pasaules augstskolu. Piemēram, apskatoties Webometrics reitingu par simts labākajām Austrumeiropas un Centrāleiropas augstskolām, redzam, ka no Baltijas valstu augstskolām šajā pirmajā simtā ir septiņas — pa trim no Igaunijas un Lietuvas, bet tikai viena no Latvijas. Tartu Universitāte ieņem augsto 8. vietu, Kauņas universitāte — 32., bet Latvijas Universitāte attiecīgi — 45. vietu.

Pārdomas rada jautājums, kur tad ir pārējās Latvijas augstskolas? Daļēji uz šo jautājumu atbildi sniedz otrs pieminētais — Pasaules universitāšu un koledžu reitings. Latvijas augstskolas tajā izskatās sekojoši: Latvijas Universitāte — 489. vietā, kam ar lielu atrāvienu seko RTU — 1813., Rīgas Ekonomikas augstskola — 2179., attiecīgi LLU — 4487., bet Rīgas Stradiņa universitāte — 4520.

Latvijas augstskolu un koledžu skaits pēdējo 20 gadu laikā ir pieaudzis sešas reizes.



Ko no tā nākas secināt? Droši vien, ka Latvijas augstskolu līmenis ir ļoti atšķirīgs un runāt par vidējo augstskolu līmeni ir nepamatoti. Kādēļ šāda augstskolu atšķirība? Ir pierasts runāt par Latvijas augstskolu lielo skaitu un programmu sadrumstalotību. Tā, protams, ir taisnība. Latvijas augstskolu un koledžu skaits pēdējo 20 gadu laikā ir pieaudzis sešas reizes. Bet te taisnības labad jāsaka, ka būtiski audzis arī studējošo skaits.



Katrai sava misija un uzdevumi

Vajadzētu precīzi noteikt atšķirību starp reģionālajām augstskolām, nozaru augstskolām un zinātnes universitāti.



Manuprāt, atbilde uz jautājumu par augstskolu efektivitātes paaugstināšanu slēpjas citā, šobrīd vēl maz diskutētā, iespējā. Tā ir augstskolu daudzveidības un to misijas nostiprināšana. Vajadzētu precīzi noteikt atšķirību starp reģionālajām augstskolām, nozaru augstskolām un zinātnes universitāti.

Reģionu augstskolu galvenajam uzdevumam, to misijai, vajadzētu būt — nodrošināt ļoti plaši pieejamu izglītību, fokusējoties uz bakalaura un profesionālajām studijām maģistra līmenī, specializējoties uz reģiona vajadzībām. Tas nozīmētu arī citas prasības šo augstskolu mācībspēkiem. Dabiski atrisinātos diskusija, ka augstskolas mācībspēkiem ir jābūt izciliem starptautiski atpazīstamiem zinātniekiem, prasība pēc publikācijām augsta līmeņa starptautiskos žurnālos, kā arī prasība pēc starptautiski publicētām monogrāfijām. Šajās reģionālajās augstskolās tas, protams, būtu vēlams, bet ne obligāti. Galvenā uzmanība būt pievēršama mācībspēka pedagoģiskajai kvalifikācijai — spējai nodot savas zināšanas studentiem. Dabiski atrisinātos arī jautājums par optimālo pasniedzēja slodzes lielumu un viņa laika sadalījumu starp pētniecību un darbu ar studentiem. Šajās augstskolās akcents būtu uz darbu ar studentiem.

Nozaru augstskolas un universitātes, kuru vidū ir arī Latvijā tradicionāli spēcīgās mākslas augstskolas, uzmanība būtu jāvelta profesionāļu gatavošanai savās nozarēs, ieskaitot augstskolas profilam atbilstošas doktora studijas. Šeit mācībspēku kvalifikācijas novērtēšanā liels īpatsvars būtu viņa sasniegumiem attiecīgajā augstskolas profilam atbilstošajā profesionālajā nozarē, kas ne vienmēr ir mērāmi ar akadēmiskām publikācijām, bet var izpausties kā inovatīva darbība, konsultāciju sniegšana ražotājiem, patenti un mākslas augstskolās, protams, ka mākslinieciskā jaunrade. Protams, nozaru augstskolu pasniedzējiem svarīga būtu arī starptautiskā atpazīstamība šajās nozarēs.

Savukārt zinātnes universitātes nozīme ir tāda pati kā Latvijas valsts dibināšanas laikā — attīstīt akadēmisko zinātni gan Latvijā tradicionāli spēcīgajās dabas zinātnēs, gan sabiedrībai tik ļoti nepieciešamajās sociālajās, bet arī īpaši humanitārajās zinātnēs, attīstot gan mūsu valodas, gan vēstures, gan kultūras studijas un pētniecību.

Šāds modelis atļautu iegūt ievērojamu resursu koncentrāciju un izvairīties no situācijas, kad visas augstskolas nodarbojas ar visu, mēģinot veidot arvien jaunas studiju programmas nozarēs, kas ir tālu no augstskolas sākotnējā profila, bet tādu vai citādu iemeslu dēļ kādā brīdī ir populāras vidusskolu beidzēju vidū. Rezultātā Latvijā radušās ļoti daudzas savstarpēji dublējošas studiju programmas. Piemēram, šobrīd komerczinībās un administrēšanā studiju programmas piedāvā 32 augstskolas un koledžas, sociālajās zinātnēs — 17 augstskolas un koledžas, bet datorikā — 14 augstskolas un koledžas. Acīmredzams, ka šādu resursu sadrumstalotību atļauties mēs šobrīd nevaram un nevarēsim arī nākotnē.

Līdzīga situācija ir arī doktora studijās. Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas statistiskajiem datiem doktora studijās studējošie tiek uzņemti vidēji 20 Latvijas augstskolās. Vienlaikus pēdējos sešos gados tikai pusē no šīm augstskolām ir bijusi kaut viena publikācija augsta ranga starptautiskajos žurnālos vai starptautiski izdotas monogrāfijas.



Zinātne jākoncentrē universitātēs

Vai ir modelis, kā panākt iespējami lielāku atdevi no zinātnes? Tā ir precīza valsts pasūtījuma noteikšana valsts pētniecības institūtiem.


Līdzīga situācija ir arī Latvijas zinātnē. Arī tajā nav viegli kvantitatīvi salīdzināt sasniegumus. Taču daži parametri tomēr eksistē. Viens no tādiem, īpaši piemērots dabaszinātņu izvērtēšanai, ir publikācijas augsta ranga zinātniskajos žurnālos. Deviņdesmito gadu sākumā gan Lietuva, gan Latvija, gan Igaunija gadā radīja aptuveni vienādu skaitu publikāciju — nedaudz virs 200 katrā valstī. Bet šobrīd? 2010. gadā Lietuvā — 1380, Igaunijā — 1169, bet Latvijā tikai 356 šādas publikācijas. Skaitļi runā paši par sevi.

Vai ir modelis, kā panākt iespējami lielāku atdevi no zinātnes? Šis modelis pasaulē ir labi zināms un daudzkārt praksē aprobēts. Pirmkārt, tā ir akadēmiskās zinātnes koncentrēšana augstskolās. Otrkārt, tā ir precīza valsts pasūtījuma noteikšana valsts pētniecības institūtiem, to darbību orientējot uz valsts attīstību un ekonomikai svarīgu jautājumu risināšanu. Un visbeidzot tā ir orientācija uz precīzu sasniegto rezultātu izvērtēšanu un rezultātos balstīta finansēšanas modeļa konsekventu lietošanu.

Un te nu mēs loģiski nonākam pie nesen Izglītības un zinātnes ministrijā izstrādātā dokumenta Par uz rezultatīvajiem rādītājiem orientētu augstākās izglītības un zinātnes finansēšanas modeli, kura mērķis ir izstrādāt uz rezultātiem balstītu augstākās izglītības un zinātnes finansēšanas modeli. Dokuments kopumā jau šķiet ir labi domāts. Tajā neapšaubāmi ir racionāls kodols. Taču tas balstās pieņēmumā, ka augstākajā izglītībā un zinātnē nekādas nopietnas strukturālas reformas tuvākajā laikā nav plānotas. Tas paredz esošās augstākās izglītības un zinātnes sistēmas saglabāšanu, piekoriģējot principus, pēc kuriem tiek sadalīta nauda.

Lai veiktu nozīmīgas reformas un iegūtu vēlamos rezultātus, daudz racionālāk būtu precizēt dažādā tipa augstskolu uzdevumus, studiju programmas, kas tajās tiek realizētas, un tikai tad katra tipa augstskolai noteikt savus efektivitātes kritērijus un finansējuma modeli.

Tāpēc jāsecina, ka mums vēl ir ļoti daudz darāmā, lai pēc būtības veiktu reformas un paaugstinātu mūsu augstākās izglītības un zinātnes starptautisko konkurētspēju.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (16) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

gunta - par izglītību. 04.07.2011 08:39
man jau 50.apaļi. ir 1979. gadā beigta vidējā izglītība. smagu ilgstoši fizisku darbu strādāt vairs nevaru. jauna informācija galvā vairs neturas. šad tad kāds atved bērnu pieskatīt. ko tādam cilvēciņam darīt. nopietna izglītība praktiski nav iespējama.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

GEORGS 19.04.2011 13:53
Es domaju ir jaizbeidz savu radu un čomu bidišana zinātnē, piemēram, es gribetu darboties man nav aizmugures un esmu bezdarbnieks neesmu vajadzigs. Tāpēc es domāju šo valsti pamest un mācibu speki neraudat par zemajām algām jums taču ir darbs.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

MARA 05.03.2011 17:04
To,ka augstskolās kaut kas nav kārtībā ,secinu no tā ,kā studentiem pēdējos mācību gadus jāapmeklē lekcijas ,maksas grupās ===pirmos gadus normāli ,gandrīz katru dienu ,bet pēdējos divus gadus 2-3 reizes nedēļā ---un protams par tādu pašu maksu ---atceros agrāk bija katru dienu jāiet uz mācībām ====vai tas vien nenorāda ,ka ir vajadzīgas reformas ,ka tur kaut kas nav kārtībā?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Par kvalitāti 2 - Par kvalitāti 02.03.2011 18:41
---izvēlies atbilstošu metodoloģiju un sastādi sev vēlamu universitāšu rangu..

Tāda jau arī ir Latvijas pieeja, paši esam sev standarts, kuru arī automātiski izpildām. Tātad pirmie, un Harvarda lika pagaidīt...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Par kvalitāti 01.03.2011 14:36
Papētīju atsaucēs minētos universitāšu rangus. Daži piemēri - vienā rangā Hārvarda ir 2. vietā otrā rangā tā ir 37. vietā, kamēr Perking University vienā rangā ir 205. vietā, bet otrā 8. vietā. Secinājums - izvēlies atbilstošu metodoloģiju un sastādi sev vēlamu universitāšu rangu.

Lapā, kur tika minēta ranga sastādīšanas metodoloģija, salīdzinoši nozīmīgu faktoru spēlē studentu skaits universitātē un pēc šī rādītāja vien LU ir ārpus konkurences Latvijas ietvaros. Tāpēc runājot par līmeņa un universitāšu reitinga saistību vajadzētu būt piesardzīgākam.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Karlis Rokpelnis 21.02.2011 11:55
Vai buutu par daudz prasiits paluugt no cieniijamaa profesora nedaudz sameeriigaaku kritikas un ieteikumu sameeru, un pie reizes uzlabotas atsauces? Diez vai LU pasniedzeeji no studentinjiem pienjem esejas, kur triis ceturtdaljas rakstiitaa ir pastaavosjaas situaacijas kritika, bet galvenais pamatojums savas poziicijas aizstaaviibai ir apgalvojums par piedaavaataa modelja labo atpaziistamiibu un plasjo aprobaaciju pasaulee.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

kurmix 10.02.2011 21:56
Atbildot uz iepriekš izteiktajiem viedokļiem, ka zinātne nav šķirama no augstskolām varētu teikt, ka Auziņa kunga teiktajā ir liela daļa taisnības. Pirmkārt lai būtu labs pasniedzējs tev ne vienmēr ir vajadzīgs nodarboties ar jaunradi, jo pasaulē būsim godīgi ir pietiekami daudz cilvēku, kas ar to nodarbojās.

Labam pasniedzējam ir jāspēj studentiem iemācīt jau pastāvošās zināšanas un protams jāiemāca metodes vai citas praktiskas zināšanas, kuras izmantot, lai students varētu radīt /izdarīt viņa studiju virzienam atbilstošus pētījumus/darbus. Protams, pasniedzējam pašam regulāri jāseko līdzi jaunākajam, kas saistīts ar viņa pasniedzamā priekšmeta tematiku. Tā students tiek nodrošināts gan ar jaunākajam zināšanām bez augstskolas mācībspēka nodarbošanos ar aktīvu pētniecību. Protams, būtu labi, ja arī pasniedzējiem noteiktu zināmus standartus kvalifikācijai, jo atsevišķos izglītības kantoros ar to mācībspēku spēju nodrošināt kaut iepriekš minētās minimālās pasniedzēja prasības ir visnotaļ problemātiski.

Zinātne ir dārga padarīšana un es neuzskatu, ka tādai mazai valstij kā Latvija vajadzētu decentralizēt zinātnes finansējumu, jo no tā niecīgā naudas daudzuma nekāda nopietnā zinātne nesanāk. (Es protams runāju par valsts finansējumu).

Vienīgais, kur Auziņa kungam gribētu iebilst ir Latvijas Universitātes kā salīdzinoši lielas augstākās izglītības iestādes nespēja piesaistīt ārzemju studentus. Latvijas Universitātes pataisīšana par valsts valodas glābiņu ir padarījusi LU par nekonkurētspējīgu un ārzemju studentiem nepievilcīgu. Tajā pašā Tartu un Tallinā ir daudz vairāk studiju programmu angļu valodā un arī daudz vairāk Erasmus un pilna laika klātienes ārzemju studentu. Angļu valodas nelietošana kā mācību valodas visticamākais ir arī pamats tam, ka nav šo zinātnisko publikāciju. Tā , ka uzskatu, ka pie studentu skaita samazināšanās Universitātē ir ne tikai meklējama naudas trūkumā, bet arī nespējā prasmīgāk veidot uz studentiem orientētu augstāko izglītību.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

sm 09.02.2011 22:48
>Karjeras iespējas šeit ir minimālas.

Ja visi brauks prom, tad karjeras iespējas šeit tā arī paliks minimālas. Nav īsti pamata depresijai, ne arī pamata optimismam. Viss atkarīgs no tā, kā rīkosimies - brauksim prom, nekas nebūs, vedīsim zināšanas uz šejieni - attīstīsimies.

Es ticu, ka attīstīsimies, jo man nav citas izejas: uzskatu, ka citur dzīvot ir sliktāk nekā Latvijā. Jā, tikai ekonomika jāpaceļ.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

G.D. 09.02.2011 16:47
Izcilam zinatniekam nav jabut izcilam pedagogam. Tacu vinam noteikti ir jamak nodot savas zinashanas talak. Ja ne lekcijaas, tad personiskaa saskarsmee. Un atkal nevajag izgudrot velosipedus. Taa ir problema visur pasaule visas universitates un tapec parasti macibspekus papildus trenee pedagogija. Ja ari pec papildus apmacibas cilveks nav spejigs normali sarunaties ar studentiem – atvainojiet, ir jamekle cits darbs (varbut kados institutos vai privata sektora). Zinatnieka pirma un galvena funkcija ir nodot zinashanas talak. Ja vins to nespej – sabiedribai no tada cilveka nekada liela atdeve nav un nav ari verts par vinju maksat.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

G.D. 09.02.2011 16:42
Piekritu tiem, kas saka, ka nevar but augstskolas, ka nenodarbojas ar zinatni. Tad tas nav jasauc par augstskolam, bet gan par koledzam vai tml. un magistraturai un pat pilnam bakalauram tadas iestades nevajadzetu but, nemaz nerunajot par doktora studijam. Jo tiesham piemeram 1 - 2 kursam augstkolaas pietiek ar labu pedagogu, tachu ja labs pedagogs tiek uzturets paraleli labiem zinatniekiem - tas jau noved pie standartu degradacijas (tad jau jebkursh izcils pedagogs var mierigi but profesors?) un attiecigi, augstkolu degeneracijas.

Taisniba, ka ir labi pedagogi, kurus negribas zaudet, tachu taisni tadas iestades, kuram apmeram 2 kurss ir griesti (Latvijaa tas laikam butu profesionalais bakalaurs vai kaa tur sauc) butu vinu ista vieta.

Visumaa labs raksts, bet, kaa parasti svarigakie, pagajis neieverots.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Mareks 09.02.2011 13:23
No pieredzes:
1. Labs zinātnieks ne vienmēr ir labs pedagogs. LU ir izcili zinātnieki, ir izcili pedagogi, bet tie nav vieni un tie paši cilvēki (ar retiem izņēmumiem). No tā izriet. Studentam priekšstats par "izglītības kvalitāti" rodas no saskarsmes ar labiem un sliktiem pedagogiem. Kas šiem pedagogiem ir CV, viņus neinteresē.
2. LU un dažās citās augstskolās, ko pazīstu (LPU, Rēzekne) ir nopietnas problēmas ar darba organizāciju, kuras ir pat pamanāmas studentam. Haotisks, studentam neizprotams lekciju izkārtojums, ļoti atšķirīga lekciju kvalitāte (izdales materiālu trūkums, pasniedzēju kavēšanās, neatbildēšana uz epastiem) un mūžīgā pasniedzēju aizņemtība citos projektos (lai nopelnītu naudu).
3. Diskusija par augstākās izglītības kvalitāti norit jau vairāk kā gadu. Taču lielas jēgas no tā nav. Pašas augstskolas ne morāli, ne fiziski nespēj samierināties ar faktu, ka studentu skaits samazinās, iespējas ekspansijai (attīstībai) līdzinās nullei, jo "nauda seko studentam" sistēma nozīmē to, ka, saglabājoties ceteris paribus, augstskolas "nomirs" dabiskā nāvē. Tāpēc visas šīs runas par "kvalitāti". Par vēlu. Studentu nav un nebūs (tuvāko 10 gadu laikā), spējīgākie (doktoranti, pētnieki) saprot, ka jābrauc prom, jo, ja vēl izglītības diplomu var iegūt, tad karjeras izaugsmes iespējas šeit ir ierobežotas. Sausais atlikums - jāgriež un vēlreiz jāgriež (programmas, pasniedzēju skaits). Skaidrs, ka tāda "reforma" nevienam (augstskolai) nav vajadzīga. ...bet IZM neko uz tik radikālu nav spējīga.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Armands - Naglam 09.02.2011 13:05
Domāju, ka arī reģionu augstskolas mācībspēkam ir jānodarbojas ar zinātni. Ja to nedara, tad cilvēki pamazām zaudē priekšstatu par to, kā noformējamas akadēmiskas publikācijas, kā statistiski apstrādājami dati, utml. Ja nav sakara nedz ar zinātni, nedz ar ražošanu, tad pasniedzējam pastāv risks "iesūnot", kā jau Jūs minējāt.

Vnk. šāda mācībspēka prioritātes (un arī metrikas viņa darba novērtēšanai) varētu būt citādas. Viņa uzdevums ir pasniegt labus kursus (saņemot pozitīvas atsauksmes no pašiem studentiem un no nozares speciālistu "peer review"), spēt piesaistīt darbu aizstāvēšanām pārstāvjus no industrijas - topošos darba devējus (un viņa studentiem attiecīgi jāspēj atrast prakses un darba vietas), profesionālā orientācija skolās (ieskaitot mācību priekšmetu olimpiādes un interešu izglītības organizēšana), spēja piesaistīt savai studiju programmai vidusskolu beidzējus, utml.

Protams, arī publikācijas un dalība konferencēs. Vienkārši uzsvari ir salikti citādi. "Zinātnes augstskolā" svarīgākais ir zinātniskā darbība. Kā sakāmvārdā "publish or perish". Reģionālās augstskolās tā rīkoties vienmēr nevar - ir reizēm jāpietur izcils pedagogs, pat ja viņa zinātniskā darbība ir niecīga. Teiksim LU Fizikas un matemātikas fakultātē bija tāds pasniedzējs Jānis Krūmiņš - viņš organizēja vidusskolu fizikas olimpiādes, gatavoja starptautiskām olimpiādēm, apmācīja jaunāko kursu studentus "vispārīgās fizikas" kursos - mācīja viņiem rēķināt uzdevumus un normāli izstrādāt laboratorijas darbus. Bet viņš galu galā aizgāja - t.sk. publikāciju trūkuma dēļ. Tagad laikam pasniedz fiziku Āgenskalna valsts ģimnāzijā. Manuprāt, reģionālai augstskolai tieši tāds pasniedzējs varētu būt ļoti piemērots.

Jo izcilākie zinātnieki tikai nedaudzos gadījumos ir arī izcili pedagogi. Daudzos citos gadījumos ierindas studentam ir visai grūti saprast un pilnvērtīgi izmantot to, ko dara šis izcilais zinātnieks. Te nāk prātā cits LU Fizmatu pasniedzējs - akadēmiķis Jānis Bārzdiņš. Ļoti gudrs cilvēks un viens no visvairāk citētajiem zinātniekiem Latvijā. No otras puses, vairums studentu viņa lekcijās vienkārši guļ, jo šis pasniedzējs runā ļoti lēni, it kā baidīdamies pateikt kaut ko nepareizu. Priekš LU ļoti piemērots pasniedzējs (jo tur ir pietiekama koncentrācija ar doktorantiem utml. ļaudīm, kuri viņa gudrību spēj pienācīgi izmantot un attiecīgi pastiprināt). Savukārt priekš reģionālas augstskolas - diez vai tas ir ideāls. Varbūt tur var būt pāris tādi uz zinātni orientēti cilvēki - lai citiem pasniedzējiem interesantāka dzīve un lai augstskolas vārds izskan pasaulē; bet ne jau ierindas Liepājas PU pasniedzēji.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

nagla - jumoram, Armandam 09.02.2011 11:42
Puiši, uzreiz redzams, ka vai nu esat ļoti tālu no augstākās izglītibas organizēšanas vai arī ar savu māksloto neizpratni cenšaties lobēt universitātes. Ko tad tas nepētošais LPU mācībspēks stāstīs saviem studentiem 20 gadus pēc tam,kad būs aizstāvējis savu disertāciju? Atražos veco? Vai varbūt ieviesīsim augstskolu mācībspēku pensionēšanos pēc 20 darba gadiem (kā policijā)?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Armands 09.02.2011 09:42
>>> Izskatās pēc pretrunas: zinātne un (kvalitatīva) augstākā izglītība nav šķiramas, bet zinātni vajag koncentrēt zinātnes universitātēs. Tas nozīmē, ka reģionālās un citas augstskolas būs pilnīgas miskastes? Kā šo augstskolu mācībspēki nodrošinās puslīdz jēdzīgu kvalitāti, ja nenodarbosies ar pētniecību?
======
Ja piemēram, meitene devusies mācīties par skolotāju Liepājas Pedagoģiskajā Universitātē, tad viņai vissvarīgākais kritērijs - normāli pedagogi, kuri nemaļ tukšu, bet iemāca praktiski noderīgas iemaņas, dod garīgus rosinājumus.

Protams arī LPU mācībspēki nodarbosies ar pētniecību, bet kritēriji būs citi - esošu risinājumu radošs pielāgojums vietējai situācijai, spēja ieinteresēt par saviem pētījumiem kolēģus Latvijā un tuvākajā reģionā. Jo bez patstāvīgas pētniecības pasniedzējs nevarēs sakarīgi mācīt nevienu maģistratūras līmeņa kursu nedz arī novadīt bakalaura un maģistra darbus. Skaidrs, ka pasniedzējiem arī tur ir jāsaprot, ko nozīmē nodarboties ar zinātni, pašiem ir jābūt zinātņu doktoriem vai ceļā uz to.

Nez vai varam prasīt, lai LPU pedagogu pamatmasa rakstītu starptautiskas monogrāfijas par pedagoģijas un psiholoģijas zinātni, visu laiku publicētu rakstus angļu žurnālos un braukātu uz konferencēm. T.i. prasīt jau, protams, varam - bet tad šiem pasniedzējiem neatliks daudz laika, lai kvalitatīvi nodarbotos ar pasniegšanu. Vai arī viņiem tad būtu vajadzīga tāda infrastruktūra, ko pašlaik nevaram atļauties - piemēram, atalgoti pētniecības un mācību asistenti, kuri apdara visus rutīnas darbus. Kur mēs tādus ņemsim Latvijas reģionos un cik tādiem būs jāmaksā?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

jumors - nagla 08.02.2011 21:41
Kāpēc pārspīlēt- augsti izglītoti speciālisti ne vienmēr būs teorētiķi. Toties teorijai jādod iespējas koncentrēties vienuviet.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

nagla - autoram 08.02.2011 20:20
Izskatās pēc pretrunas: zinātne un (kvalitatīva) augstākā izglītība nav šķiramas, bet zinātni vajag koncentrēt zinātnes universitātēs. Tas nozīmē, ka reģionālās un citas augstskolas būs pilnīgas miskastes? Kā šo augstskolu mācībspēki nodrošinās puslīdz jēdzīgu kvalitāti, ja nenodarbosies ar pētniecību? Vai arī tas ir smalks manevrs šo augstskolu iznīcināšanai?

Saistītie raksti