Aug sabiedrības interese par cilvēktiesībām

"Latvijas Vēstnesis", 20.01.2004
Pielikums "Jurista vārds"

Iesaki citiem:

Olafs Brūvers, Valsts cilvēktiesību biroja direktors, - "Jurista Vārdam"

- Jūs jau vairākus gadus vadāt Valsts cilvēktiesību biroju (VCB). Kā vērtējat nupat aizvadīto gadu, kas raksturīgs iezīmējies biroja darbā?

- Pirmām kārtām gribu teikt, ka pērn pirmo reizi, kopš jau septīto gadu esmu šī biroja direktors, valdība ievērojusi mūsu lūgumus un finansiāli, kā arī ar cilvēku resursiem nostiprinājusi VCB. Kopš pagājušā gada maija sākusi strādāt Bērnu tiesību aizsardzības nodaļa, kuru vada mana vietniece Diāna Šmite un kurā ir pieci darbinieki. Esmu ļoti apmierināts ar viņas un šīs nodaļas veikto, par ko vēl pastāstīšu turpmāk. Vairākus gadus birojam piešķirtie līdzekļi nemainījās - aptuveni 96 000 latu gadā, tāpēc bija ierobežotas iespējas palielināt juristu skaitu un palielināt darbinieku algas, izdot informatīvos bukletus, biļetenus, veikt plašākus pētījumus cilvēktiesību jomā. Šogad valsts budžetā savukārt iedalīti vairāk nekā 140 000 lati. Tas deva iespēju konkursa kārtā pieņemt vairākus juristus - tagad viņu ir 16, kuri specializējas konkrētās nozarēs. Tā kā var teikt: beidzot jauni laiki pienākuši arī mūsu iestādei. Par atbalstu un konstruktīvu sadarbību jāpateicas arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājai Inai Druvietei un vēl citiem deputātiem.

- Kā mainījies iesūtīto rakstisko un mutisko sūdzību un citu iesniegumu raksturs? Kāda bijusi to tematika, kas cilvēkus visvairāk satrauc vai sāpina?

- Pērn par 25 procentiem palielinājies rakstisko sūdzību skaits - pavisam kopā to bija 1437. Tikai uz sūdzībām vien sniegtas 2015 rakstiskas atbildes, toties nedaudz samazinājušās mutiskās sūdzības.

Visbiežāk cilvēki bijuši neapmierināti par iespējām uz savlaicīgu un taisnīgu tiesu, tas ir, ilgi jāgaida lietu izskatīšana tiesā, daudzi apsūdzētie nespēj samaksāt tiesas nodevu, saņemt kvalitatīvu advokāta palīdzību. Pēdējos gados nemainīgi aktuālas ir sūdzības sociālajos un ekonomiskajos jautājumos. Liela daļa cilvēku neapmierināti ar niecīgajām pensijām, pabalstiem, invalīdu stāvokli, nespēju samaksāt komunālos pakalpojumus, kā rezultātā nereti cilvēki tiek izlikti no dzīvokļiem. Īpaši tas skar privātīpašnieku mājās dzīvojošos. Ar pašvaldībām ir vieglāk šos jautājumus nokārtot, sadarbībā ar Rīgas domes attiecīgajām institūcijām un amatpersonām daudzos gadījumos palīdzam atrisināt vairākas sarežģītas problēmas. Taču uzskatu, ka arī paši īrnieki bieži vien ir vainojami, ka nonāk šādā situācijā, jo ilgāku laiku nereaģē uz brīdinājumiem, nemaksā īres maksu un komunālos pakalpojumus, nemeklē variantus, lai atrisinātu šos jautājumus. Tad, kad tiesa nospriedusi par izlikšanu no dzīvokļa un atnāk tiesas izpildītājs, lai šo spriedumu izpildītu, tikai tad vēršas VCB, lai palīdz...

Šādā situācijā maz ko varam līdzēt, ja nu ar padomu. Ir gadījumi, kad izmisumā nonākušam cilvēkam, kam tiešām nav par ko samaksāt aizstāvim, mūsu biroja juristi palīdz noformēt juridisku dokumentu, sniedz konkrētu palīdzību, lai gan tas neietilpst VCB pienākumos.

Valsts cilvēktiesību birojam nereti jāuzklausa tādas sūdzības, kuru risināšana nav mūsu kompetencē, tāpēc iznāk saskarsme gan ar ministrijām, nevalstiskajām un citām organizācijām, tomēr patīkami, ka mūsu lūgumus un viedokļus respektē.

- Vai ir bijuši gadījumi, kad kāda no tiesā iesaistītajām pusēm pēc tiesas sprieduma vēl nāk pie jums, jo nav apmierināta ar tiesas spriedumu? Acīmredzot šādos gadījumos VCB nevar ietekmēt spriedumu.

- Jā, pagājušajā gadā, cik atceros, bija tādi divi gadījumi, kad VCB vērsās neapmierināti ar tiesas spriedumu paternitātes noteikšanā. Mēs lūdzām Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentu noskaidrot šo lietu, un pēc kāda laika saņēmām šī departamenta priekšsēdētāja Mārtiņa Dudeļa atbildi, ka lieta pārsūdzēta un iznākums sūdzības iesniedzējam bijis pozitīvs. VCB gandarī arī tas, ka arvien biežāk gan ministrijas, gatavojot kādus normatīvos aktus, gan citas institūcijas un arī Satversmes tiesa lūdz mūsu biroju izteikt savu viedokli par jautājumiem, kas skar cilvēktiesību aizsardzības jomu. Pērn arī Satversmes tiesai VCB iesniedza divus pieteikumus, kas saistīti ar cilvēktiesību iespējamiem pārkāpumiem. Sakarā ar to, ka pēdējos gados Satversmes tiesa pieņem arī privātpersonu pieteikumus, pie mums nāk cilvēki pēc padoma, kā tos iesniegt, noformēt. Šim nolūkam VCB ir pieejami bukleti, informācija, ko bez maksas piedāvājam interesentiem par šiem jautājumiem. Turklāt pie mums vēršas arī cilvēki, kas vēlas iesniegt sūdzības Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Arī šajā ziņā mūsu biroja juristi var palīdzēt ar padomu. Vai šie cilvēki iesnieguši šādas sūdzības vai ne, nevaru apgalvot, taču interese par to bijusi vismaz dažiem desmitiem.

- Negribētos ticēt, ka situācija cilvēktiesību jomā pasliktinās. Tiesu darbā arī jūtams progress. Kā jums šķiet?

- Protams, situācija šajos jautājumos nepasliktinās, nebūt nē, jo paveikts tik tiešām daudz kas, taču domāju: galvenais iemesls arī rakstisko sūdzību palielināšanai ir tas, ka sabiedrība, paši cilvēki kļuvuši aktīvāki, informētāki par savām tiesībām. Un tas nebūt nav slikti. Pirms gadiem četriem pieciem, piemēram, daudz sūdzību saņēmām par policijas darbu, īpaši par Ceļu policiju, bet aizvadītajā gadā to bija krietni mazāk. VCB ir izveidojusies laba sadarbība ar Iekšlietu ministriju, arī tur ir stingrāka iekšējā kontrole pār policistu rīcību, un policijas darbiniekiem ir jau zināma sava stāja. Protams, problēmas pastāv. Esmu pārliecinājies, piemēram, par autovadītāju pārgalvīgo braukšanu, ceļu satiksmes noteikumu neievērošanu, kā rezultātā tiek notriekti gājēji, pat bojā iet cilvēki. Lūk, šeit vajadzētu būt stingrākai policijas kontrolei, biežāk būtu jāpatrulē ielās!

Mūsuprāt, pakāpeniski uzlabojas situācija ieslodzījuma vietās. VCB diezgan regulāri ir pārbaudījis cietumus, norādījis uz trūkumiem, lai arī šajās vietās tiktu ievērotas ieslodzīto cilvēktiesības. Un, jāsaka, Ieslodzījuma vietu pārvalde respektē mūsu norādījumus un ierosinājumus. Diezgan daudz vēstuļu, kas skar cilvēktiesību jomu, mums pārsūta izskatīšanai arī Valsts prezidenta kanceleja.

- Jūs jau sarunas sākumā paslavējāt jauno Bērnu tiesību aizsardzības nodaļu. Varbūt nedaudz sīkāk par šīs nodaļas pērn veikto.

- Jā, kopš maija, kad tika izveidota šī nodaļa, liela uzmanība tika pievērsta sūdzību izskatīšanai, kas saistītas ar bērnu tiesībām - bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu tiesībām, viņu izglītību un vēršanos pret vardarbību ģimenēs, kā arī ar to saistītiem citiem jautājumiem. Kopumā bērnu tiesības tādā vai citādā mērā tika skartas vairāk nekā 150 iedzīvotāju sūdzībās, sniegtas arī vairāk nekā 350 mutvārdu konsultācijas. Pērn esam regulāri devušies uz skolām, bērnu namiem, iepazīstoties ar esošo situāciju. Tradicionāli braucam divi vai trīs VCB darbinieki. Piemēram, skolās atsevišķi stāstām un uzklausām skolēnus kā jaunākajās, tā vidējās un vecākajās klasēs, pēc tam apmaināmies domām ar pedagogiem, bet vakarpusē tiekamies ar skolēnu vecākiem. Tās ir vērtīgas dienas abām pusēm. Jau tagad plānojam, uz kuru skolu vispirms doties, jo aicinājumu ir visai daudz. Gribu piebilst, ka pagājušajā gadā bija nozīmīga konference kopā ar ārvalstu - Norvēģijas un ASV - speciālistiem psihologiem un mūsu skolu direktoriem, pašvaldību pārstāvjiem par bērniem ar uzvedības traucējumiem skolās. Būtu ideāli, ja skolās būtu psihologs, kas nav atkarīgs no pašvaldības, skolas vadības, bet viņa darbu finansētu valsts. Taču atkal naudas trūkums ... VCB nupat decembrī beidza pētījumu pusgada garumā par likumdošanu un praksi bērnu tiesību aizsardzības jomā. Ir sagatavots buklets "Ja tev vajadzīga palīdzība...", kurā bērni varēs sameklēt atbildes uz vienkāršiem, bet nepieciešamiem jautājumiem. Šais pētījumos strādājām kopā ar Īpašo uzdevumu ministriju bērnu un ģimenes lietās, Saeimas attiecīgo apakškomisiju. Drīzumā šo pētījumu nodosim plašākai sabiedrībai.

- Jūsu vadītā biroja darbiniekiem ir liela darba slodze, bet vai atliek laika pašizglītošanai, mācībām?

- Iepriekšējā gadā sākām regulāras mācības tādā veidā, ka aicinām ar lekcijām kompetentus speciālistus konkrētā nozarē.

Piemēram, esam aicinājuši tiesnešus no Augstākās tiesas skaidrot jautājumus par civilprocesu, dzīvokļa lietām, no Saeimas pie mums bijusi Juridiskā biroja konsultante Gunta Višņakova, labklājības ministre Dagnija Staķe, Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta direktore Ārija Iklāva un vēl citi. Šādās reizēs mūsu darbinieki iegūst ne tikai noderīgu informāciju, bet arī izsaka savus ierosinājumus. Turklāt pērn vairāki kolēģi pabijuši ārzemēs dažādos semināros un starptautiskajās konferencēs, apgūstot citu valstu pieredzi cilvēktiesību jautājumos.

- Nobeigumā vēlētos uzzināt par ombuda likumprojektu. Par to jau runāts un spriests ne vienu gadu vien. Kāds ir jūsu viedoklis par to?

- Savu viedokli VCB ir izteicis, uzskatot, ka faktiski mēs jau esam ombuds, tikai šaurākā jautājumu lokā. Tāpēc, mūsuprāt, varētu uz VCB bāzes izveidot papildu departamentus vai nodaļas, piemēram, par diskriminācijas novēršanu, valsts pārvaldi un vēl kādu, lai darba apjoms paplašinātos. Tas būtu ātrāk un ekonomiskāk, nekā veidot pilnīgi jaunu institūciju. Tomēr jaunā darba grupa izstrādāja citādu likumprojektu, uzskatot, ka jāveido pilnīgi jauna institūcija, ka to prasa Eiropas Savienība. Var darīt arī tā, taču šis process būs ilgstošāks. Cik man zināms, jaunais likumprojekts izstrādāts un atrodas Saeimā, par to gan vēl nesen domas dalījās komisijā. Domāju: ja kādam nepatīk nosaukums VCB, to varētu arī dēvēt par Tiesībsargu biroju. Būtu tikai nedaudz jāmaina likums par VCB. Faktiski jau tagad mūsu ārvalstu kolēģi VCB uztver kā ombudu un atbilstoši respektē. Taču, kā likumdevējs lems, tā būs.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!