Atzinums par Nacionālās identitātes un sabiedrības integrācijas politikas pamatnostādņu 2012.-2018.gadam projektu

Biedrība Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS (turpmāk – PROVIDUS) ir izskatījusi politikas plānošanas dokumenta Nacionālās identitātes un sabiedrības integrācijas politikas pamatnostādnes (2012.-2018.) 31.augusta projektu un vēlas sniegt savu atzinumu.

1. Pamatnostādņu 3.1.3.punktā (Pilsonības jautājums) teikts, ka „nepilsoņu skaita samazināšana arī turpmāk būs svarīgs integrācijas politikas uzdevums”. Taču aprakstītie pasākumi, lai sasniegtu šo mērķi, nav pietiekami. Aicinām papildus pasākumiem, kas motivē nepilsoņus iegūt pilsonību, iekļaut arī pasākumus, kas vērsti uz nepilsoņu ģimenēs dzimušo bērnu naturalizāciju. Aicinām Pilsonības likumā[1] veikt izmaiņas, iekļaujot kārtību, kā:

a)  Pēc iespējas ātrākā termiņā sākt automātiski piešķirt Latvijas pilsonību bērniem, kas dzimst Latvijas nepilsoņu ģimenēs bez nepieciešamības pēc abu vecāku iesnieguma,

b)  Pēc iespējas vienkāršā procedūrā automātiski piešķirt Latvijas pilsonību bērniem, kas dzimuši Latvijas nepilsoņu ģimenēs kopš 1991.gada 21.augusta līdz mūsdienām.

Tāpat aicinām likumdošanā noteikt pēc iespējas ātrāku termiņu, kad tiek apturēta nepilsoņa statusa piešķiršana. Šo pasākumu rezultātā būs nepieciešams mainīt arī dokumentā noteiktos rezultatīvos radītājus par nepilsoņu īpatsvaru Latvijas iedzīvotāju kopumā (šobrīd iekļautie 13.9% 2014.gadā un 13.4% 2018.gadā ir pārāk neliels samazinājums).

2. Pamatnostādņu 1.2.punktā (Latvija – eiropeiska nacionāla valsts) teiktais, ka „demokrātija Latvijā var labu funkcionēt tikai tad, ja visi Latvijas iedzīvotāji uzņemas atbildību par savu valsti un ar demokrātisku institūciju starpniecību piedalās sabiedrības problēmu racionālā risināšanā” ir pretrunā ar iekļautajiem pasākumiem, kas veicina tikai Latvijas pilsoņu līdzdalību. Uzskatām, ka Pamatnostādņu 3.1.1. punktā (Pilsoniskā līdzdalība) nepamatoti nav pieminēti pastāvošie šķēršļi pastāvīgo iedzīvotāju un nepilsoņu līdzdalībai politiskajā dzīvē pašvaldībās. Pašlaik no 27 ES valstīm, 18 valstis ļauj pastāvīgajiem iedzīvotājiem (trešo valstu valstspiederīgajiem) piedalīties pašvaldību vēlēšanās.[2] Lietuvā pastāvīgajiem iedzīvotājiem ir arī tiesības kandidēt pašvaldību vēlēšanās. ES integrācijas politikas principi (Common Basic Principles) paredz, ka imigrantu līdzdalība politikas procesos, īpaši vietējā līmenī, veicina integrāciju.[3] Ņemot vērā migrācijas tendences pasaulē, ir nepamatoti uzskatīt, ka tikai valsts pilsoņiem būtu jāpiedalās pašvaldību vēlēšanās, jo ārzemnieku klātbūtne katras attīstītas valsts teritorijā ir pastāvīga parādība darbaspēka migrācijas laikmetā. Līdz ar to nav pamatots arguments, ka tikai dalība pilsoņu kopumā (naturalizācija un pilsonība) ir pietiekošs pamats, lai piedalītos vietējā līmeņa lēmumu pieņemšanā – tajā jāiesaista visi pašvaldībā dzīvojošie iedzīvotāji, tai skaitā nepilsoņi un pastāvīgie iedzīvotāji.

Iesakām izdarīt attiecīgas izmaiņas arī Pamatnostādņu 5. sadaļā (Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji), paredzot pašvaldību vēlēšanu tiesību paplašināšanu attiecībā uz divām grupām – iedzīvotājiem ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju un nepilsoņiem – līdz 2018. gadam, un iekļaut 1. Rīcības virzienā (Pilsoniskā sabiedrība un integrācija) pasākumus, kas veicinās sabiedrība diskusiju par pašvaldību vēlēšanu tiesību paplašināšanu attiecībā uz šīm grupām.

Aicinām papildināt pasākumu 1.2.1.3., dodot iespēju plašākam Latvijas iedzīvotāju kopumam – arī personām ar pastāvīgo uzturēšanās atļauju un nepilsoņiem – ierosināt Saeimas un Domes sēžu darba kārtību.

3. Vēlamies pievērst KM uzmanību tam, ka 2. rīcības virziena 2.1.1.1. punkts („Aizliegums darba devējiem izvirzīt darba ņēmējiem nepamatotas prasības zināt krievu valodu”) ir pretrunā ar EDSO Oslo rekomendācijām (1997)[4] un ar 1999.gadā panākto vienošanos starp EDSO misiju Latvijā un Latvijas Republiku par Valsts valodas likumu,[5]  kā arī ar 1999.gada Valsts valodas likuma garu, kas ierobežo valsts iejaukšanos privātajā sektorā. Iesakām KM atteikties no attiecīgo grozījumu Darba likumā ierosināšanas.

4. Vēlamies pievērst KM uzmanību arī tam, ka Pamatnostādņu 5. sadaļā (Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji) vairākās vietās nepamatoti kā uz vienīgo iedzīvotāju grupu, kurai ir problemātiski uzskati par Latvijas vēsturi, norāda uz krievvalodīgajiem iedzīvotājiem (piemēram, „Krievvalodīgo respondentu īpatsvars, kas par sliktāko notikumu Latvijas 20. gadsimta vēsturē atzīst 1941. un 1949. gada deportācijas”). Šāds formulējums nepamatoti ignorē to, ka personas uzskati par vēstures notikumiem nav tieši atkarīgi no tautības, turklāt ir vairākas 20. gadsimta vēstures jomas (piemēram, holokausts, kolaboracionisms jeb sadarbība ar totalitārajiem režīmiem), par kurām gan latviešu, gan krievu valodas mediji maz informē savas mērķa auditorijas, un kuros abu lingvistisko grupu iedzīvotājiem var būt aplami priekšstati par 20. gadsimta Latvijas vēstures notikumiem. Iesakām izvairīties no vienas lingvistiskās grupas izcelšanas dokumentā kā atmiņas politikas mērķa grupas, un par atmiņas politikas mērķa grupu uzskatīt visu Latvijas sabiedrību kopumā. Tāpat aicinām izvairīties no kontrolējošā rakstura pasākumu izcelšanas šajā jomā (Pamatnostādņu sadaļa 3.3 satur teikumu par „vēstures kā mācību priekšmeta kvalitātes kontroli”) un vairāk veicināt uz dialogu un neformālo izglītošanu vērstus pasākumus.

5. Pozitīvi vērtējam Pamatnostādnēs iekļautos pasākumus imigrantu integrācijas veicināšanai, īpaši nacionālā integrācijas centra un konsultatīvās padomes izveidošanu, kā arī apņemšanos regulāri izvērtēt tiesisko regulējumu un izstrādāt nepieciešamos tiesību aktus trešo valstu valstspiederīgo pamattiesību nodrošināšanai nodarbinātības, izglītības, veselības aprūpes, sociālās palīdzības u.c. jautājumos, uzsverot NVO iesaistes nozīmi šajā izvērtējumā. Tāpat apsveicam ideju organizēt dažādu auditoriju apmācības par daudzveidības vadību (diversity management) un aicinām iekļaut papildus pasākumu – KM izstrādāt norādes pakalpojumu sniegšanas standarta dažādiem klientiem izstrādei un ieviešanai valsts un pašvaldību institūcijās.

Aicinām papildināt Pamatnostādņu projektu (3.2.2. punkts Latviešu valoda darba tirgū) saistībā ar ierosināto integrācijas pasākumu sistēmas izveidi gan pirms imigranta ierašanās Latvijā, gan tūlīt pēc uzturēšanas atļaujas saņemšanas. Aicinām uzsvērt, ka tiks rūpīgi izvērtēts, lai šie pasākumi nekļūst par integrāciju neveicinošu pasākumu, t.i., to rezultātā netiks veidotas tiešas vai netiešas barjeras trešo valstu valstspiederīgo uzņemšanai un integrācijai Latvijā.

[1] Pilsonības likuma 3.¹ pants. Pēc 1991. gada 21. augusta Latvijā dzimuša bezvalstnieku vai nepilsoņu bērna pilsonība.

[2] Migration Policy Group, MIPEX, 2011.

[3] Council conclusions, 2004. Page 19-24, http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/en/jha/82745.pdf

[4] http://www.osce.org/lv/hcnm/67538

[5] Skat. EDSO Augstā komisāra paziņojumu medijiem 2000. gada 31. augustā, http://www.osce.org/hcnm/52843.