Atslēgvārdi:

Atzinums par likumprojektu „Būvniecības likums”

Iesaki citiem:
Atzinumi

Ekonomikas ministrijai

Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS (turpmāk – PROVIDUS) ir iepazinies ar Ekonomikas ministrijas atkārtoti sagatavoto likumprojektu „Būvniecības likums” (turpmāk – Būvniecības likumprojekts) un ar to saistītajiem dokumentiem.

Būvniecības likumprojekts un Teritorijas attīstības plānošanas likumprojekts būtu virzāmi saskaņoti. Šobrīd šo likumprojektu noteikumi nav saskaņoti, lai sabiedrības intereses tiktu pilnībā nodrošinātas. Joprojām Teritorijas attīstības plānošanas likumprojektā nav skaidras norādes, ka detālplānojums – efektīvākais konkrētu interešu saskaņošanas instruments – būtu obligāti (ar izņēmumiem) izstrādājams pilsētās un ciemos. Tas noteikti tiks arī izdiskutēts Teritorijas attīstības plānošanas likumprojekta saskaņošanas sēdē.

Konkrēto likumprojektu ir ārkārtīgi grūti novērtēt. Būvniecības procesa būtisku lietu izlemšana tiek deleģēta Ministru kabinetam, savukārt ar noteikumu projektiem šobrīd nevar iepazīties.

Būtu uzmanīgi izvērtējams, vai visu ieplānoto (likumprojekta 4. pants) var maz deleģēt izpildvarai. Likumdevēja pilnvaras noteikt būvniecības procesa būtiskās sastāvdaļas un kārtību tiek sašaurinātas. Tomēr atsevišķi jautājumi iespējams būtu likumdošanas ceļā risināmi. Piemēram, likumā vajadzētu noteikt būvniecības kārtības galvenās stadijas un procesu. Šīs kārtības precizējumu pēc tam varētu noteikt Ministru kabinets. Savādāk likumdevējam tiek liegta iespēja lemt par tik būtisku jautājumu kā būvniecības procesu. Likumprojektā būtu arī jānosaka kā tieši sabiedrība iesaistās būvniecības procesā. Bez atklātības principa piesaukšanas un tiesībām apstrīdēt/ pasūdzēt būvatļauju savādāka sabiedrības iesaiste neizriet no likumprojekta.

Papildus tam, PROVIDUS izsaka šādu priekšlikumus/ iebildumus par Būvniecības likumprojektu:

[1] Dažviet likumprojektā ir liekvārdībā. Piemēram, 1. pantā, 3. pantā un 4. pantā nav nepieciešams vārds attiecīgi „Šā”, „Šo” un „Šā”.

[2] Likumprojekta 4. panta 8. punkts paredz, ka Ministru kabinets „nosaka pašvaldības nodevas apmēru un samaksas kārtību par šā likuma 8.panta trešajā daļā minētās uzziņas un būvatļaujas izsniegšanu”.

Tiek paredzēta pašvaldības nodeva par uzziņas un būvatļaujas izsniegšanu. PROVIDUS iebilst pret šādu kārtību.

Pretrunā demokrātiskas un tiesiskas valsts principam ir valsts prasība maksāt nodevu par vēlmi uzzināt savas tiesības un tās īstenot (izņēmums ir pieļaujams, ja tas ir noteikts likumā, tam ir leģitīms mērķis un izvēlētie līdzekļi ir samērīgi). Tiesības zināt savas tiesības konkrētos faktiskajos un tiesiskos apstākļos nevar tikt ierobežotas ar zināmu maksājumu. Valsts pārvaldes darbības publisko tiesību jomā attiecībā pret indivīdu nevar būt maksas pakalpojumi. Uzziņas izsniegšana un administratīvā akta izdošana jābūt bez maksas.

[3] Likumprojekta 5. panta trešajā daļā ir mainīta vispārējā apstrīdēšanas kārtība. Konkrētā norma nosaka, ka konkrēto „būvvaldes lēmumu Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā var apstrīdēt par būvniecības nozari atbildīgajā ministrijā”, nevis padotības kārtībā augstākā iestādē.

Administratīvā procesa likuma 76. panta otrā daļa pieļauj, ka likumā vai Ministru kabineta noteikumos var būt noteikta cita iestāde, kurā attiecīgo administratīvo aktu var apstrīdēt.

PROVIDUS vēlētos skaidrojumu, kāpēc konkrētajā gadījumā ir izdarīts šāds izņēmums no vispārējās kārtības.

Turklāt likumprojekta 11. panta septītajā daļā ir vispārīga apstrīdēšanas norāde – var apstrīdēt (tas nozīmē padotībā augstākā iestādē) Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

[4] Likumprojektā ir definēta būvvalde (8. pants), kuru jāizveido katrai pašvaldībai, kā arī noteikts tās minimālais sastāvs - vismaz viens arhitekts. Būvvaldes uzdevums ir nodrošināt būvniecības procesa tiesisku norisi. Likumprojekta 13. panta pirmajā daļā noteikts, ka būvniecības kontroli veic būvinspektori – vietējās pašvaldības būvvaldē vai citā pašvaldības institūcijā vai struktūrvienībā nodarbinātas personas, kuras ir reģistrētas būvinspektoru reģistrā.

Likumprojektā būtu precīzi jānosaka, ka vienīgais darbinieks (arhitekts) nevar vienlaicīgi būt arī būvinspektors. Pretējā gadījumā būvinspektors nevar veikt objektīvu būvniecības procesa kontroli.

[5] Likumprojekta 9. panta sestajā daļā noteikts, ka „būvspeciālistu reģistrāciju un ar to saistīto lēmumu pieņemšanu veic par būvniecības nozari atbildīgā ministrija, kura šo uzdevumu atbilstoši normatīvo aktu prasībām var deleģēt atvasinātai publiskai personai, kā arī privāto tiesību juridiskajai personai vai šādu personu apvienībai”.

Izstrādājot deleģēšanas līgumu un valsts nodevas apmēru par reģistrāciju būvvaldes reģistrā (likumprojekta 4. panta 9. punkts), vēlētos vērst uzmanību, ka šīs valsts nodevas mērķim ir vien segt administratīvos izdevumus, kas ir saistīti ar darbu, ko rada reģistrācija. Nodevai ir jābūt samērīgai ar nepieciešamo darba apjomu, tā ir pienācīgi un pietiekami detalizēti jāpublicē, lai informācija būtu viegli pieejama. Šīs prasības atbilst sistēmas samērīguma, pārskatāmības un nediskriminācijas mērķiem.

[6] Likumprojekta 11. pants būtu papildināms ar vēl vienu daļu. Būtu jāietver norāde par šī panta trešajā daļā pieņemtā lēmuma apstrīdēšanu.

[7] Likumprojekta 14. panta trešā daļa būtu papildināma ar nosacījumu, ka būvniecības informācijas sistēma ir ne tikai publiski pieejama, bet arī bez maksas.

Šie ir daži būtiskākie iebildumi par likumprojektu „Būvniecības likums”. Diskusijas vērti ir arī citi likumprojekta noteikumi, kas jau konkrēti regulē kādu būvniecības procesu un noteikumus. Kā līdz šim, PROVIDUS ar atsaucību piedalītos likumprojekta apspriešanā.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!