Atslēgvārdi:

Atzinums par likumprojektiem Grozījumi likumā Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas parlamenta vēlēšanām un Grozījumi likumā Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām uz 2. lasījumu

Iesaki citiem:
Atzinumi

LR Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai

Atzinums par likumprojektiem “Grozījumi likumā "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām"” (Saeimas lpr.  reģ. 213) un “Grozījumi likumā "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām"” (Saeimas lpr.  reģ. 214)

Sabiedriskās politikas centrs Providus iepazinās ar izstrādātajiem grozījumiem likumos "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām" un "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām"” un sniedz šādu atzinumu:

1.  Providus uzskata, ka izskatāmie likumi (turpmāk – “aģitācijas likumi”) ir tik ļoti novecojuši, ka vairs nav lietderīgi tos grozīt, bet gan to vietā būtu jāizstrādā pilnīgi jauns Priekšvēlēšanu Aģitācijas likums. Vairāku gadu darbs 8.Saeimā, izstrādājot gan jaunu likumu, gan grozot esošos– ir pierādījis, ka pašreizējiem likumiem ir vairāki nozīmīgi trūkumi:

1) “Aģitācijas likumos” izmantotā terminoloģija nav savietojama ar Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumu. Piemēram, “Aģitācijas likumos” nekonsekventi, vairākās atšķirīgās nozīmēs tiek izmantots termins “aģitācija”, kas ne vienmēr to ļauj nošķirt, piemēram, no termina “politiskā reklāma”. Abos likumos nav vienotas izpratnes par to, kas ir “priekšvēlēšanu aģitācijas periods”, kas “priekšvēlēšanu periods”.  Šīs un citas nekonsekvences būtiski apgrūtina noteikt, kas būtu uzskatāmi, piemēram, par partiju  priekšvēlēšanu izdevumiem Politisko organizāciju finansēšanas likuma izpratnē.

2) Abi likumi nav saskaņoti pēc būtības – piemēram, Partiju finansēšanas likums paredz, ka priekšvēlēšanu izdevumus var apmaksāt tikai pati partija vai partiju apvienība, kamēr “Aģitācijas likumi” to ļauj arī individuāliem kandidātiem, tādā veidā graujot Partiju finansēšanas likuma mērķus.

3) ‘Aģitācijas likumu” ielāpveidīgā struktūra padara šos likumus nepārskatāmus, traucē to adresātiem saprast, kādi ir no normām izrietošie  pienākumi un vairs strukturāli neļauj to papildināt ar būtiski jaunu regulējumu. 

2. Providus norāda uz šādiem jautājumiem, kuru aktualitāte pierādās katrās vēlēšanās, bet kurus pašreizējie “Aģitācijas likumi” vai nu neregulē vispār vai regulē nepietiekami:

(1) Ar “Aģitācijas likumiem” noteiktā brīvā raidlaika sadales sistēma ir atzīstama par neefektīvu un neatbilst Eiropas valstu labākajai praksei. Lai tā būtu kas vairāk, nekā sabiedriskās raidorganizācijas raidlaika izšķiešana, šai sistēmai vajadzētu būt dažādu formātu un piedāvātā raidlaika ziņā elastīgākai.  Piedāvājam pārņemt Priekšvēlēšanu aģitācijas likumprojektā (8.Saeimā pieņemts 1.lasījumā) ietverto ideju, ka brīvo raidlaiku varētu sadalīt posmos  (piemēram, 1 minūte, 2.5 minūtes, 5 minūtes) un tie tiek pārraidīti izdevīgos laikos.  Vēlams būtu noteikt, ka posmu garumu un raidlaikus nosaka pašas raidorganizācijas, taču pirms tam konsultējoties ar NRTVP un partijām.

(2) Priekšvēlēšanu aģitācijas likumprojektā bija atrodama iecere piešķirt valsts finansējumu priekšvēlēšanu raidījumiem sabiedriskajās un komerciālajās raidorganizācijās.  Kvalitatīviem priekšvēlēšanu raidījumiem, diskusijām ir milzīga nozīme pilnvērtīgam priekšvēlēšanu kampaņas, dažādu politisko spēku piedāvājuma atspoguļošanā, tādēļ šādas idejas iestrāde likumpos joprojām ir vēlama.

(3) Vēršam Jūsu uzmanību uz vajadzību noteikti kritērijus sabiedriskās domas aptaujām, kuru rezultāti tiek paziņoti priekšvēlēšanu aģitācijas periodā. Šo aptauju lielā ietekme nav noliedzama. Dažās valstīs (piemēram, Lielbritānijā, Kanādā) vēlētāju aptaujām ir paredzēts izvērsts regulējums, kura mērķis ir panākt, lai sabiedrības rīcībā būtu pietiekama informācija, kas ļautu spriest  par aptaujas rezultātu korektumu – aptaujas pasūtītājs un apmaksātājs, aptaujāto skaits, aptaujas laiks, pieļaujamā kļūda. Arī jau pieminētajā Eiropas Padomes rekomendācijā ir uzsvērts šis princips. 

(4) Ievērojot to, ka Latvijas vēlēšanu kampaņās, arī pastāvot priekšvēlēšanu reklāmām raidorganizācijās, plaši tika izmantoti tā saucamie administratīvie resursi, būtu vēlams paplašināt šobrīd likumā esošo regulējumu attiecībā uz valsts mantas un līdzekļu izmantošanu priekšvēlēšanu kampaņās. Šim nolūkam Providus iesaka kā  pamatprincipu noteikt aizliegumu priekšvēlēšanu aģitācijai izmantot valsts mantu, līdzekļus un personālu. Protams, attiecīgi precizējot arī izņēmuma gadījumus  (piemēram, par izņēmumu varētu uzskatīt likuma nosacījumu, ka  sabiedriskajām raidorganizācijām ir jāatvēl brīvais raidlaiks valsts apmaksātai priekšvēlēšanu aģitācijai.)

(5) Pašreizējie “Aģitācijas likumi”  nenosaka strīdu izšķiršanas kārtību priekšvēlēšanu periodā. Vēlēšanu kandidātiem būtu jābūt pieejamām procedūrām un iespējai ātri risināt priekšvēlēšanu periodā radušos strīdus (it īpaši tas attiecas uz tiesībām uz atbildi, brīvā raidlaika sadalījumu). Šī problēma Priekšvēlēšanu aģitācijas likumprojekta 1.lasījuma versijā tika risināta attiecībā uz raidorganizācijām.

(6)  Likumi nepietiekami regulē mediju darba principus priekšvēlēšanu periodā, piemēram, nosacījumus politiskās reklāmas apzīmēšanai vai medija attieksmei pret dažādiem kandidātiem. Vēršam Jūsu uzmanību uz Eiropas Padomes Ministru Komitejas rekomendāciju Nr. 99 (15) par vēlēšanu atspoguļojumu medijos, kas paredz, ka raidorganizācijām būtu nosakāms pienākums atspoguļot vēlēšanu kampaņas taisnīgi, sabalansēti un bezpartejiski jeb neitrāli. Šim pienākumam jāattiecas kā uz sabiedriskajām, tā komerciālajām raidorganizācijām. 

3.  Ar grozījumiem tiek piedāvāts abus likumprojektus papildināt ar jauniem pirmajiem pantiem:

„1. pants. (1) Likuma mērķis ir garantēt ikvienai personai tiesības Latvijas Republikas Satversmes 100.panta noteiktās vārda brīvības ietvaros veikt priekšvēlēšanu aģitāciju. Šīs tiesības tiek īstenotas bez politiskās vai jebkāda cita veida diskriminācijas.

(2) Personas tiesības, kas noteiktas šī panta pirmajā daļā, var ierobežot vienīgi likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu un sabiedrības drošību.

(3) Uz personām, kas veic priekšvēlēšanu aģitāciju, attiecas „Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma” noteikumi.”

Šī priekšlikuma jēga un mērķis nav skaidri. Tiesības uz vārda brīvību un šo tiesību ierobežojumi jau ir noteikti Satversmē, tādēļ nav nozīmes tos atkārtot šī likuma tekstā. Savukārt, likumprojekta 3.daļa ir formulēta tik abstrakti, ka nav saprotama tās nozīme un ar šo normu uzlikto pienākumu apjoms.

Tādēļ Providus priekšlikums:

Izslēgt likumprojektos “Grozījumi likumā "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām"” (Saeimas lpr.  reģ. 213) un “Grozījumi likumā "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām"” (Saeimas lpr.  reģ. 214) 1. un 2.punktus.

4.  Satversmes 6.pants nosaka, ka vēlēšanām jābūt vienlīdzīgām. Vēlēšanu vienlīdzīgums nozīmē arī salīdzināmas iespējas izvietot politisko reklāmu, Eiropas valstu minimālie standarti, ko ir formulējusi Eiropas Padome[1], nosaka pienākumu organizācijas dalībvalstīm nodrošināt, lai partijām būtu iespējas iegādāties politisko reklāmu par vienādām cenām un uz vienlīdzīgiem nosacījumiem. 2005. un 2006.gada vēlēšanas Latvijā pierādīja, ka ne visi mediji šo principu ievēro.

Tādēļ Providus priekšlikumi:

1.      Izteikt likumprojekta  "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām" 7.panta 2.daļu šādā redakcijā:

“(2) Komerciālā raidorganizācija drīkst piešķirt raidlaiku maksas priekšvēlēšanu aģitācijai tikai tad, ja tā ne vēlāk kā 270 dienas pirms vēlēšanu dienas ir publiskojusi  priekšvēlēšanu aģitācijas pārraidīšanas raidlaika izcenojumus. Ja komerciālā raidorganizācija kādai politiskajai organizācijai vai politisko organizāciju apvienībai piešķīrusi raidlaiku priekšvēlēšanu aģitācijai, tai jādod iespēja arī citām politiskajām organizācijām vai politisko organizāciju apvienībām, ja viņi to vēlas, uzstāties tikpat ilgi, iespējami līdzvērtīgā laikā un par līdzvērtīgu samaksu, kas atbilst iepriekš publiskotajiem izcenojumiem.  Šāds pienākums komerciālajai raidorganizācijai ir tikai tad, ja politiskās organizācijas vai politisko organizāciju apvienības pieprasīto raidlaiku priekšvēlēšanu aģitācijai var piešķirt, ievērojot Radio un televīzijas likuma un šā panta ceturtās daļas noteikumus, kas reglamentē maksimālo reklāmas laika apjomu.”

2.      Izteikt likumprojekta  "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām" 25.pantu  šādā redakcijā:

“25.pants. Preses izdevums drīkst publicēt maksas priekšvēlēšanu aģitāciju tikai tad, ja tas ne vēlāk kā 270 dienas pirms vēlēšanu dienas ir publiskojis priekšvēlēšanu aģitācijas izvietošanas izcenojumus. Ja preses izdevums publicējis kādas politiskās organizācijai vai politisko organizāciju apvienības apmaksātu priekšvēlēšanu aģitāciju, tam jādod iespēja arī citām politiskajām organizācijām vai politisko organizāciju apvienībām, ja viņi to vēlas, izvietot priekšvēlēšanu aģitāciju par līdzvērtīgu samaksu, kas atbilst iepriekš publiskotajiem izcenojumiem.  Katras preses izdevumā publicētās priekšvēlēšanu aģitācijas ietvaros jānorāda, kura politiskā organizācija vai politisko organizāciju apvienība šo priekšvēlēšanu aģitāciju ir apmaksājis pats tieši vai apmaksu veicis, izmantojot citu personu pakalpojumus.

3.      Izteikt likumprojekta  “Grozījumi likumā "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām" 7.panta 2.daļu šādā redakcijā:

“(2) Komerciālā raidorganizācija drīkst piešķirt raidlaiku maksas priekšvēlēšanu aģitācijai tikai tad, ja tā ne vēlāk kā 270 dienas pirms vēlēšanu dienas ir publiskojusi  priekšvēlēšanu aģitācijas pārraidīšanas raidlaika izcenojumus. Ja komerciālā raidorganizācija kādai politiskajai organizācijai vai politisko organizāciju apvienībai piešķīrusi raidlaiku priekšvēlēšanu aģitācijai, tai jādod iespēja arī citām politiskajām organizācijām vai politisko organizāciju apvienībām, ja viņi to vēlas, uzstāties tikpat ilgi, iespējami līdzvērtīgā laikā un par līdzvērtīgu samaksu, kas atbilst iepriekš publiskotajiem izcenojumiem.  Šāds pienākums komerciālajai raidorganizācijai ir tikai tad, ja politiskās organizācijas vai politisko organizāciju apvienības pieprasīto raidlaiku priekšvēlēšanu aģitācijai var piešķirt, ievērojot Radio un televīzijas likuma un šā panta ceturtās daļas noteikumus, kas reglamentē maksimālo reklāmas laika apjomu.”

4.      Izteikt likumprojekta  “Grozījumi likumā "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām" 19.pantu šādā redakcijā:

“19.pants. (1) Preses izdevums drīkst publicēt maksas priekšvēlēšanu aģitāciju tikai tad, ja tas ne vēlāk kā 270 dienas pirms vēlēšanu dienas ir publiskojis priekšvēlēšanu aģitācijas izvietošanas izcenojumus. Ja preses izdevums publicējis kādas politiskās organizācijai, politisko organizāciju apvienības vai vēlēšanu apvienības apmaksātu priekšvēlēšanu aģitāciju, tam jādod iespēja arī citām politiskajām organizācijām, politisko organizāciju apvienībām vai vēlēšanu apvienībām, ja viņi to vēlas, izvietot priekšvēlēšanu aģitāciju par līdzvērtīgu samaksu, kas atbilst iepriekš publiskotajiem izcenojumiem.  Katras preses izdevumā publicētās priekšvēlēšanu aģitācijas ietvaros jānorāda, kura politiskā organizācija, politisko organizāciju apvienība vai vēlēšanu apvienība šo priekšvēlēšanu aģitāciju ir apmaksājis pats tieši vai apmaksu veicis, izmantojot citu personu pakalpojumus.

(2) Preses izdevumi veic attiecīgajā preses izdevumā publicētās priekšvēlēšanu aģitācijas uzskaiti, norādot katras politiskās organizācijas, politisko organizāciju apvienības vai vēlētāju apvienības saraksta priekšvēlēšanu aģitācijas apjomu, līdzekļus, kas iegūti par attiecīgo priekšvēlēšanu aģitāciju, kā arī politisko organizāciju, politisko organizāciju apvienību, vēlētāju apvienību, deputāta kandidātu vai citas personas, kas šo priekšvēlēšanu aģitāciju ir apmaksājušas.
 

5.  2006.gada Saeimas vēlēšanu pieredze apliecināja Providus iepriekš Saeimā sūtītajos atzinumos paustās bažas, ka Latvijas likumos nav pietiekams tā saucamo “trešo personu” aģitācijas regulējums. Piedāvājam šo regulējumu veidot pēc šādiem principiem:

-         Trešā persona būtu jāpiemin kā viens no iespējamiem priekšvēlēšanu reklāmas pasūtītājiem, taču uzsverot, ka tās pasūtītā priekšvēlēšanu reklāma ir leģitīma tikai tad, ja tā kalpo izpausmes brīvības mērķiem (pretstatā partijas vēlmei izmantot trešās personas kā izdevumu griestu apiešanas līdzekli).

-         Raidorganizācijām un preses izdevumiem būtu nosakāms pienākums apzīmēt trešo personu izvietoto reklāmu kā priekšvēlēšanu aģitāciju, norādot tā finansētāju.

-         Jānosaka, ka trešajai personai piešķirtās politiskās reklāmas cenas nevar būt mazākas nekā tie izcenojumi, kas tiek piemēroti politiskajām partijām;

-         Jānosaka atklātības prasības trešo personu darbā un garantijas tam, lai reklāmas netiktu apmaksātas no nelegāliem līdzekļiem;

-         Jāapsver iespēja noteikt trešo personu priekšvēlēšanu reklāmas tēriņu ierobežojumus.

 

Tādēļ Providus piedāvā veidot trešo personu regulējumu pēc šāda parauga:

Papildināt likumprojektu  "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām" ar jaunu nodaļu šādā redakcijā:

“VI Trešo personu priekšvēlēšanu aģitācija

28.pants.

(1) Trešā persona ir jebkura fiziska persona vai juridiska persona, kas, neatkarīgi no vēlēšanu kandidātiem, priekšvēlēšanu periodā masu saziņas līdzekļos un publiskās vietās pasūta un apmaksā priekšvēlēšanu reklāmu. Par trešo personu nav uzskatāma pati politiskā organizācija, kas piedalās vēlēšanās, tās vēlēšanu sarakstā iekļautais deputāta kandidāts, tās biedrs, politiskās organizācijas pilnvarota persona vai jebkura cita persona, kuras darbības, izvietojot reklāmu, ir saskaņotas ar politisko organizāciju (politisko organizāciju apvienību) vai politiskās organizācijas (politisko organizāciju apvienības)  priekšvēlēšanu  kampaņas rīkotājiem.

(2) Trešo personu veiktie darījumi, izvietojot priekšvēlēšanu reklāmu raidorganizācijās,  priekšvēlēšanu periodā kopumā nedrīkst pārsniegt X minimālo mēnešalgu vērtību.

(3) Ja trešā persona vienā priekšvēlēšanu aģitācijas periodā plāno izvietot priekšvēlēšanu reklāmas, kuru kopējās izmaksas pārsniegs 2 minimālās mēnešalgas, tai ir pienākums Ministru kabineta noteiktajā kārtībā saņemt izziņu no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs savā Interneta mājas lapā veido trešo personu reģistru, norādot par trešo personu šādu informāciju:

1)      [...]

2)      [...]

3)      [...]

(4) Raidorganizācijas un preses izdevumi drīkst izvietot trešās personas izvietoto priekšvēlēšanu aģitāciju tikai tad, ja tās vērtība nepārsniedz divas minimālās mēnešalgas vai trešā persona var uzrādīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izsniegto izziņu. Raidorganizācijām un preses izdevumiem aizliegts izvietot trešās personas apmaksātu priekšvēlētu aģitāciju  par samaksu, kas ir zemāka par politiskajām organizācijām (politisko organizāciju apvienībām) iepriekš noteiktajiem reklāmas izcenojumiem. Trešās personas izvietota priekšvēlēšanu aģitācija ir jāapzīmē kā apmaksāta priekšvēlēšanu aģitācija un jānorāda tās apmaksātājs.”

 

Ar cieņu,

Vita Tērauda
Providus direktore


[1] Council of Europe, Committee of Ministers, Recommendation No.R (99) 15 of the Committee of Ministers to Member States, on Measures Concerning Media Coverage of Election Campaigns (Adopted by the Committee of Ministers on 9 September 1999 at the 678th meeting of the Ministers’ Deputies)

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!