Atslēgvārdi:

Atpakaļ PSRS? 19

Pagājušajā nedēļā mēs dzirdējām dažas jaunas idejas, kā izkļūt no ekonomiskās krīzes. Viena no tām nāca no Ilmāra Rimšēviča, kurš teica sekojošo: „Latvija būtu jāvada kā uzņēmums, pārdomāti izšķiroties, ko ražot, kur ieguldīt, kur nē...” Nevaru tam piekrist.

Iesaki citiem:

Šobrīd Latvijas ekonomika netiek „vadīta kā uzņēmums”, kas, manuprāt, ir ļoti labi. Tomēr, aptuveni divdesmit gadus atpakaļ, tā tiešām tika vadīta kā uzņēmums. Es runāju par laiku, kad šī bija Latvijas PSR. Padomju Savienībā bija centralizēti plānota ekonomika, kuru ‘Gosplan’ vadīja kā uzņēmumu. Tā ir centralizētās plānošanas būtība: kāda direktoru valde nolemj, ko ražot, kur ieguldīt, kuras ir svarīgākās nozares, utt. Acīmredzot man vajadzēs paskaidrot, kāpēc tā nav laba ideja.

Pirmkārt, ir daudz teorētisku argumentu, kādēļ centralizētā plānošana ir neefektīva. Jebkurā ekonomikas mācību grāmatā ir teikts, ka maksimālā ekonomikas efektivitāte tiek sasniegta tad, kad tādus jautājumus kā „ko ražot”, uztic decentralizētajiem tirgiem, nevis valdībai. Ekonomists Frīdrihs fon Hajeks savā rakstā „Use of Knowledge in Society” paskaidroja, kāpēc decentralizētais tirgus ar cenu mehānismu ir efektīvāks nekā centralizēti plānotā ekonomika. Šis raksts tapa 1945. gadā. Aptuveni tajā pašā laikā Hajeks publicēja arī ietekmīgu grāmatu „The Road to Serfdom”, kurā viņš diezgan precīzi paredzēja sociālisma, Padomju Savienības un Nacistiskās Vācijas ceļus. Es neiedziļināšos viņa argumentu detaļās, bet piebildīšu, ka 1974. gadā Hajeks saņēma Nobela prēmiju ekonomikā. Un tas kaut ko nozīmē.

Jūs neticat ekonomikas teorijām? Tad skatieties uz faktiem! Kā piemēru apskatīsim Koreju, kas 1950. gadā tika sadalīta divās valstīs, viena bija ar staļinistisko, centralizēti plānoto ekonomiku (Ziemeļkoreja), bet otras ekonomika galvenokārt bija balstīta uz tirgus ekonomiku un kapitālismu (Dienvidkoreja). Tagad varam apskatīt šī pusgadsimtu garā eksperimenta rezultātus.

In English here

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (19) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Gatis 03.02.2009 18:42
Lai gan normālos ekonomikas apstākļos valstij nav jāiejaucās ekonomikas stabilizēšanā vai arī tās veicināšanā, es tomēr palieku pie uzskatiem, ka Latvijai šoreiz ir īstais laiks veicināt ekonomiku izraugoties IT nozari kā galveno atspēriena punktu. Pat Indija, atšķirībā no Latvijas, IT nozarē, saskata potenciālu, kas jāizmanto: http://www.tvnet.lv/zinas/tehnologijas/popsci/article.php?id...
Indijā iedzīvotāju skaits, kuriem vajag atrast darbu, ir kosmiski liels, ja salīdzina ar Latviju. Tāpēc Latvijai, pie nosacījumu, ka tā IT servisus un produktus eksportē, nu tiešām nebūtu pamata uztraukties, ka radīsies IT speciālistu pārprodukcija.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Econ 02.02.2009 10:36
Būsim reāli - Latvija (vismaz ekonomiskās domāšanas ziņā) nekur tālu jau no PSRS nav pavirzījusies, tādēļ šādi Rimšēviča izteikumi, lai gan man "uzdzen šermuļus", to tikai kārtējo reizi apstiprina. Ekonomiskajai politikai - tātad valstij - ir jānodarbojas ar lietām, ar kurām paši uzņēmēji - tirgus netiek galā, tie tad ir arī konkurences pārkāpumi, kas "zeļ un plaukst", korupcija utt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

oj 30.01.2009 22:41
valsts vadīšana un centralizētā plānošana ir divas dažadas lietas

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

liberals 30.01.2009 10:24
---> sesks

Keinsa teorija apstiprināsies, ja izdosies ar "stimilēšanu" iziet no krīzes. Pagaidam var pateikt tikai to, ka valdības visā pasaulē seko Keinsa teorijai, bet rezultata pagaidam nav, krīze padzilinas ar katru nedeļu. Var jau pateikt, ka Polsona 700 miljardi un Obamas 850 ir par maz, bet cik tad vajag ? Un kāds ASV parāds apmierinās Keinsa fanus ?

"tad jāļauj bankām un cilvēkiem bankrotēt!" - protams !

Bet par ekonomikas planošanu Āzijā ļoti labs piemers - Japāna. 70. un 80. gados plānoja-plānoja, iejaucās kur tik var. Molzīgas investīcijas bija ieguldītas "5.paaudzes" datoru izstrāde. Neviens tagad pat neatceras, kas tas par "5. paaudzi" bija domāts ! Bet Sony ilgi nevarēja nopirkt licenci, kas bija vajadzīga videomagnetofonu ražošanai, tapēc ka japānu birikratija negribēja dzrdēt par izklaidi ! No tiem laikiem Japānas ekonomika stāv uz vietas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

sesks 30.01.2009 01:32
nepiekritīšu autoram par to, ka Dienvidkorejas vienīgais panākums bija pilnīga tirgus liberalizācija. iemesls, kādēļ šī valsts, ir sasniegusi tādu progresu ir tieši pateicoties zināmai valsts stratēģijai, nosakot uz kurām nozarēm koncentrēties. 60. gados tā bija tekstilrūpniecība, taču vēlāk tika fokusēta ekonomika uz auto un it nozarēm. Tieši tas pats attiecas uz pārējiem ''Āzijas tīģeriem'' - tika veikta zināma valsts intervence. Un valsts loma ekonomikas plānošanā nav tikai 'viena vienīgā komunistiskā plānveida ekonomika'. Nodokļu atvieglojumi konkrētām nozarēm, izglītības sistēmas koriģēšana utt. - šie ir instrumenti valsts rokās, kas būtiski var ietekmēt kopējo ekonomisko situāciju.

Autors rāda bildītes un stāsta 'Jūs neticat ekonomikas teorijām? Tad skatieties uz faktiem!'

Es šeit varētu teikt tieši to pašu. Jūs ticat neoliberālismam? Tad ievērtējiet faktu, ka ASV, Lielbritānija, Latvija un ļoti daudzas citas valstis, kuras it kā piekopj liberālu tirgus ekonomiku nacionalizē bankas (!!!!). Tad nevajag uzturēt dubultos standartus - ja ir liberālisms (kurš saka, ka tirgus pats visu noregulēs un ka visi tā dalībnieki ir racionāli aktieri, kas vērtē savus lēmumus), tad jāļauj bankām un cilvēkiem bankrotēt!

Ko es ar to visu gribu teikt? Pirmkārt, to, ka Hajeks nav vienīgais cienījamais ekonomikas teorētiķis. Tāds ir arī Džons Meinards Keinss, kura teorija, par nožēlu liberāļiem, ir apstiprinājusies. Peace ;)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

liberals 29.01.2009 23:55
--> autoram

"ir "tirgus nepilnības", par kuriem jāzin un kurus valstij jārisina"
Kur un kad valsts bija spējiga novērst "tirgus nepilnības" ? Patiesībā "tirgus nepilnības" ir dīvains nosaukums situācijam, kad īpašumtiesības nav definētas vai nu valsts ar varu piespieda atteiktis no common law principiem.
Finanšu krīzes gadījumā tas būtu atteikšanās no zelta standarta un no 100% rezervēšanas principa banku sistēmā. Tas atļāva neierobežotu emisiju - vispirms jau no valsts puses, bet pēc tam no privātbanku puses. Vainot atsevīšku banku ir bezjedzīgi un kaitīgi - neviena banka nevarēja izdzīvot, nepiedaloties spēlē, bet noteikumus diktēja valsts (8% kapitala pietiekamība, 30% likviditāte, 4-7% obligātas rezerves, 2-5% refinansēšanas likme - kādi dabas likumi diktē tādu vai citu risinājumu ?).
Nauda ir tāda pati prece, ka maize vai svārki. Kāpēc cenu var noteikt "gudrinieku padome" - FED vai Eiropas CB ? Vai viniem ir tieši sakari ar Dievu ?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

V Dombrovskis 29.01.2009 19:00
ZoRRo:

Jūsu argumentācija ir balstīta uz vienu maldīgo pieņēmumu.

"pastav tas vecais apstaklis, ka resursu ir ierobezoti, t.sk. valsts resursi, ko novirzit viena vai cita veida nozares atbalstam."

Resursi ir ierobežoti. Bet "valsts resursi" nāk no privāta sektora (nodokļi). Līdz ar to, ja valsts sāk plānot par to kur ieguldīt 1 Ls, tas nozīmē ka privātam sektorām būs par 1 Ls mazāk par ko plānot. Jautājums nav par to vai "plānot vai neplānot", jautājums ir "KAS plānos". Es sāku ka vairākos gadījumos jāplāno privāta sektora dalībniekiem (uzņēmumiem), nevis valstij.

Par Jūsu otro jautājumu. Atbilde ir: ja tirgus mehānism funkcionē 'normāli', nav jābūt nekādai reākcijai. Ja farmācijai ir lielāks IKP ipatsvas (augstakas pelnas iespejas) salidzinot ar lauksaimniecibu, tas visticamak nozime ka farmacijaa ir augstaakas algas. Tadaa veida tirgus mehanisms dod signalu lauksaimniekiem ka farmacijaa var nopelnit vairak. Ja farmacijaa nevajadzetu nekadaa speciala human capital, tas dalja no lauksaimniekiem saktu stradat farmacijaa, kamer algas nebutu vienadas. Bet farmacijaa vajag human capital kura lauksaimniekiem nav. Bet var iemacities. Ja izglitibas sistema darbojas 'normali', tas piedavas attiecigo izglitibu zemniekiem, jo no ta var nopelnit. Pec gadiem padsmit dalja no zemniekiem iegus nepiecieshamo human capital un saks stradat farmacijaa.

Vai tirgus mehanisms darbojas 'normali'? Pienemsim, lauksaimniekiem ir vel viena opcija. Izspiest naudu no 'valsts' (parejiem nodoklju maksatajiem) lai palielinatu savas algas. Kas varētu notikt šādā gadījumā. To es Jums atstāšu ka mājas uzdevumu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

V Dombrovskis 29.01.2009 18:45
I.K.:
Paldies par ši diskusijas pacēlšanu augstākajā līmenī. Tiešam. Man nav iespējas atbildēt uz visiem Jūsu argumentiem bet te ir svarīgākais.

1. Jūs sakat ka es pārspīlēju ar tik ekstremāliem piemēriem bet darat to pašu ar "laissez-faire capitalism" vs ... Es saprotu ka ne-ekonomistu vidē ši terminu izmanto lai nobiedētu studentus (un mazus bērnus). Patiesībā, nopietni ekonomisti nestrada ar šādiem jedzieniem. Pasaulē nav "laissez-faire", un varbūt nekad nebija. Izņēmums varētu būt tāda valsts ka Somālija. Tirgus ekonomika nevar stradāt bez noteiktas 'institucionālās matricas', bez spēles noteikumiem. Dažos gadījumos tirgus mehānismam var ari disfunkcionēt, piemēram, ekonomikas 'pārkaršanas' rezultāta. Jūsu piemēros par kreditēšanu un krizi runa iet par problēmam ar regulēšanu un citiem "noteikumiem". Centralizēta plānošana to neatrisinās. Es jau rakstīju par krīzes celoņiem šajā portālā.

2. Par plānošanu Skondināvijā. Pirmkārt, ta nav centrālā plānošana bet (pēc mēroga) niecīga imitācija. Vienlaikus viņiem tomēr ir ļoti specīgi (ari politiski) lielie uzņēmumi. Dzirdējuši tomēr par Valenberga gimeni? Vai viņiem ir centrālā plānošana??! Mēs runājam par diezgan komplicēto mix of policies and institutions. Bet ir ļoti attistīta valsts. Bet kas tur tiešam plāno? Valenberga uzņēmumu menedžeri jeb centrālā valdība? Jebkurā gadījumā, būs grūti runāt par 'valsts iejaukšanas' efektivitāti vispār. Jāruna par konkrētiem policies, par to novērtēšanu - evaluation. Bet evaluations ir ļoti maz. Un liela daļa no tiem, par kuriem es zinu, neliecina par to ka valsts atbalsta programas bija visai liela efektivitāte.

3. Piekritu liberālam ka diez vai politiķu mērki ir ilgtermiņa darba vietas. Fakti (šajā valstī) liecina par kaut ko citu. Bet tas ir 'beside the point'. Man nav 'rose-tinted glasses' par tirgus ekonomiku. Ka es jau uzrakstīju, ir "tirgus nepilnības", par kuriem jāzin un kurus valstij jārisina. Bet ir ari 'politiskā procesa nepilnības'. Tāpēc galu galā runa iet par kādu salīdzinošo analīzi kurā ņemti vēra gan tirgus, gan politiska procesa 'nepilnības'. Tikai ta mēs varam pateikt ko vajag atstat 'tirgum', un ko vajag pakļaut 'politiskajam procesam', jeb centralizētai plānošanai

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

V Dombrovskis 29.01.2009 17:52
Man ir liela gandarījuma sajūta pa ši diskusiju. Megināšu atbildēt uz dažiem jautājumiem.

Gatis un Arnolds:

Ir grūti pieņemt ka 'valstij' nekas nav jādara, vai ne? :)
Bet es neteicu ka valstij nav nekādas lomas ekonomikas veicināšana. Jautājums ir: kur un ka? Vel viens "textbook material" ir ta saucamas "market failure". Man liekas tie oficiāli tulkojas ka "tirgus nepilnības". Tie varētu but 'public goods', 'externalities', 'information asymetries', 'market power'. Piemēram, kāds ekonomists 'saražos' vērtīgo ieteikumu (piem. "neperciet nekustamos īpašumus" pārkāršanas periodā). Viņš to nevarēs pārdot tā ka cits varētu pārdot piena pakas. Tāda ir informācijas būtība: i.e. 'public good'. Tāpēc normālo ekonomistu te ir diezgan maz. Brīvā tirgus apstākļos viņiem ir grūti izdzīvot. Ir vairāki citi piemēri.

Starp citu, par IT: ta jau ir viena no lielākām nozarēm (vismaz pēc uzņēmumu skaita) salīdzinot ar citām 'hi-tech' nozarēm. tatad tirgus te darbojas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

liberals 29.01.2009 17:26
---> I.K.

"Vai tad viens no visas ASV sub-prime mortgages krīzes cēloņiem nebija tieši šie finansiālie pamudinājumi (incentives) privātajā sektorā?"
Nē, viens no galvenajiem cēloņiem bija absolūti bezatbildigs likums "Community Reinvestment Act", kurš mudināja finanšu sistēmu dot naudu cilvēkiem, kas nespēj aizdevumu atdot.

"Politiķiem ir svarīgas ilgtermiņa darba vietas"
Vai tiešam ? :) Jūs taču daudz ko zinat par mūsu politikiem ? Kam kas ir svarīgi ?

"Valsts var atļauties domāt par ilgtermiņa prioritātēm un saprātīgumu."
"Valsts" - tas ir kaut kāds cilvēks ? Gudrinieks ? Engelis ?

"Vai nav tā, ka tik dziļas krīzes apstākļos gandrīz nevienam (izņemot valsti) patiešām arī nav pieejami resursi, lai ko tādu veiksmīgi paveiktu?"
Atbilde ir ļoti parasta - nē. Naudas ir daudz, labu projektu nav. Valsts var investēt arī sliktajos, bet tas ir nodokļu maksātaju naudas izšķerdēšana.

Zviedrijā 90. gados bija diezgan dziļa krīze, un liberalizācija kļuva neizbēgama - zviedri iet šo ceļu diezgan konsekventi.

Un nobeigumā - lasiet fon Hajeka vai fon Mizesa grāmatas, tur atradīsiet atbildi par krīzes cēloniem. No šodienas autoriem vislabākais - spānietis Hesus de Soto.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Priors 29.01.2009 12:12
Visai bēdīgi secinājumi pēc raksta un sadaļas "Par autoru" izlasīšanas...
Autors par sevi: "Es esmu pētnieciskās grupas loceklis Baltijas Starptautiskajā Ekonomikas Politikas Studiju Centrā (BICEPS), kā arī docents Rīgas Ekonomikas Augstskolā, kur es, paralēli citiem kursiem, pasniedzu Politisko Ekonomiju un Starptautisko Ekonomiku".

Ja godīgi, raksts atgādina steigā uzceptu kursa darbu. I.K. komentārs ir ar plašāku skatījumu. Bet O.K., ir vismaz ko vērtēt:)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ZoRRo 28.01.2009 23:07
Par valsts pienakumu, ka ari speju noteikt prioritaras nozares - ok, nevar noliegt tezi, ka nav 100% drosas formulas, lai noteiktu, ka shi vai cita nozare ir ista, kuru atbalstit un kuraa investet. Bet vai tas automatiski noliedz nepieciesamibu kaut kada limeni tomer meginat planot/paredzet sadu sadalijumu? Jo vienlaikus pastav tas vecais apstaklis, ka resursu ir ierobezoti, t.sk. valsts resursi, ko novirzit viena vai cita veida nozares atbalstam. Un kas tad shada situacija butu racionalak: meginat ar zinamam ekonomikas modelesanas metodem noteikt potencialas nozares, kas nestu salidzinosi lielaku pelnu, nekaa citas? Vai ari vienlidz liela mera atbalstit visas nozares?
Jeb citiem vardiem sakot - ko izveleties: Ieguldit Ls 1, lai dabutu atpakal Ls 10, vai ari: Ieguldit Ls 1, lai dabutu atpakal Ls 5?
Protams, jautajums paliek atklats par speju veikt shadu prognozesanu. Bet pat, ja neaizraujas ar nakotnes prognozesanu, varbut zinama mera ir izeja palukoties uz esoso situaciju un kaut kada mera par prioritaram tomer 'izzinot' nozares, kas jau paslaik sniedz salidzinosi lielaku atdevi (protams, karstakais punkts te butu diskusija par kriterijiem sadai identificesanai).
Kaut kada mera var sniegt sadu analogiju - Valsti X lauksaimnieciba ir 20% nodarbinato, un lauksaimniecibas ipatsvars IKP struktura ir, teiksim, 5%. Un vienlaikus ir farmacijas nozare, kur nodarbinati 5%, kamer ipatsvars ieks IKP ir 20%. Kada varetu but racionala politikas planotaja atbilde - kaa prioritati (uzsveru - kaa prioritati, neiet runa par situaciju, kad finansiali var atlauties investet abas nozares vienlaikus) izvirzit lauksaimniecibas vai farmacijas nozari?? Un kada butu V.D. atbilde sajaa gadijuma - ari neplanot absoluti nekada mera?
Protams, praktiski butu vel citas variacijas iespejamas (atbalstit abas nozares, tikai dazadaa pakape; galu gala ir svarigi, kas isti tiek saprasts saja gadijuma ar 'atbalstu', utt.) plus, nak klat socialais aspekts, ka ari, piemeram, regionu attistibas aspekts.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

I.K. 28.01.2009 21:40
Daži komentāri vienkārši alternatīva domāšanas procesa ierosināšanai, jo šobrīd man nav skaidra viedokļa par to, kurš ir mazākais ļaunums- centralizēta plānošana vai laissez faire ...


"Šobrīd Latvijas ekonomika netiek „vadīta kā uzņēmums”, kas, manuprāt, ir ļoti labi. "

Kādā nozīmē tas ir labi? Tikai tik daudz, cik vienīgā iedomājamā alternatīva ir Ziemeļkoreja? Vai tad Latvijas ekonomikas "pašveidošanās" modelis nav veicinājis tādas ekonomikas izveidošanos, kur visi dzenas pēc maksimālas īstermiņa peļņas uz nākotnes parādu rēķina? Un kas šobrīd ir ceļā uz pilnīgu krahu?

"Es runāju par laiku, kad šī bija Latvijas PSR. Padomju Savienībā bija centralizēti plānota ekonomika, kuru ‘Gosplan’ vadīja kā uzņēmumu. Tā ir centralizētās plānošanas būtība: kāda direktoru valde nolemj, ko ražot, kur ieguldīt, kuras ir svarīgākās nozares, utt."

Vai tas nav pārspīlējums? PSRS stila ekonomikas plānošana un ASV/Lielbritānijas/Latvijas stila ekonomikas neplānošana nav divas ekskluzīvas alternatīvas. Vēl ir, piemēram, Skandināvijas valstīm raksturīga ekonomisko prioritāšu plānošana, kas, vismaz pēc man relevantiem kritērijiem (http://www.happiness.org/Resources/Happiness_Studies/Happiest_Countries.aspx) , ir bijusi visai veiksmīga.


"Jebkurā ekonomikas mācību grāmatā ir teikts, ka maksimālā ekonomikas efektivitāte tiek sasniegta tad, kad tādus jautājumus kā „ko ražot”, uztic decentralizētajiem tirgiem, nevis valdībai. "

Skan itkā loģiski. Bet padomāsim bišku ārpus "jebkurām ekonomikas mācību grāmatām". Ko decentralizētie tirgi "izlēma" par ražošanu Latvijā? Vai tad secinājums nebija tāds, ka "maksimālā ekonomiskā efektivitāte" slēpās maksimālā hipotekāro kredītu izsniegšā? Vai, kā tagad izrādās, kredītu izsniegšanā tūkstošiem piensaimnieku?


"Jūs neticat ekonomikas teorijām? Tad skatieties uz faktiem! Kā piemēru apskatīsim Koreju"


Varbūt varētu pamēģināt salīdzināt ne tikai Korejas (starp kurām būtiskākā atšķirība ir politikais režīms), bet arī vienu otru Latīņamerikas valsti - kāds tur bija/ir vidējais dzīves līmenis (nevis IKP) laikā, ko varētu nosacīti dēvēt par sociālismu, un laikā, ko varētu bez nosacījumiem dēvēt par laissez faire capitālismu. Manuprāt, rezultāti varētu būt interesantāki.

"Kādi vēl pierādījumi ir vajadzīgi, lai saprastu, ka centralizētā plānošana ir vēsturisks strupceļš?"

Atkal - svarīgi par KĀDA VEIDA centralizētu plānošanu ir runa?
Lai absolūti norakstītu jebkāda veida centralizēto plānošanu, man būtu vajadzīgi pierādījumi, ka tā visos gadījumos funkcionē sliktāk nekā neregulēts tirgus. Neesmu tādus pierādījumus redzējusi. Skandināvijas ekonomiskā politika man subjektīvi patīk daudz vairāk nekā ASV.

"Lai tas būtu kā vēstures brīdinājums katram, kurš runā par to, ka valstij jāsāk pieņemt lēmumus attiecībā uz to, „ko ražot”: katrreiz, kad valsts lielos apmēros ir sākusi „vadīt ekonomiku kā uzņēmumu”, tas ir nesis postošu iznākumu ekonomikai."

No grāmatas par Skandināviju 20.gs.otrajā pusē, kas man ir pie rokas: "Planning procedures vary considerably among the Scandinavian countries. Norway and Finland had the most determined planning program. Severe war damage made planning, rationing, and other means of direct governmental control a necessity in the immediate postwar period. Following reconstruction, the focus of Norwegian planning canged. Strict physical planning yielded to politically guided indicative planning, which used conventional tools of fiscal, and, to a much lesser extent, monetary policy. ... Indicative planning is a method of ... favoring those activities (through tax or credit benefits) that are deemed conductive to the public good. ... By the 1980's governmental revenues accounted for nearly 60 percent of GDP [....] Nordic governmnts currently project programmatic commitments and revenue estimates five of ten years forward ... With detailed forecasts and alternatives for the ensuing four-year period, the long-term plan is presented several months prior to the quadrennial parliamentary elections. This document is basically a prospectus of the current government's economic policy intentions for the next parliamentary term, presented with a solid statistical base and some discussion for the underlying economic and policy assumptions."

Tātad ir situācijas - it sevišķi lielu krīžu apstākļos, kad valstis ir pierādījušas, ka centralizēta plānošana var dot ekonomikai arī stimulējošu efektu.

"Pirmkārt, ir problēmas ar motivācijas struktūru. Būtībā, tas nozīmēs, ka daži valsts ierēdņi noteiks, kuras firmas saņems naudu (subsidētos aizdevumus, valsts garantijas, utt.) un kuras nē. Viņu lēmumi saistās ar finanšu risku, jo pastāv iespēja, ka daži uzņēmumi nespēs atgriezt aizņemtos līdzekļus. Tomēr, valsts ierēdņi negūs nekādus materiālus labumus gadījumā, ja tiks pieņemti veiksmīgi lēmumi, un viņi noteikti nebūs atbildīgi par zaudējumiem."

Stop. Tagad es kaut ko nesaprotu. Vai tad viens no visas ASV sub-prime mortgages krīzes cēloņiem nebija tieši šie finansiālie pamudinājumi (incentives) privātajā sektorā? Proti, privātie spēlētāji no ilgtermiņā neracionāliem, bet īstermiņā ļoti finansiāli izdevīgiem lēmumiem guva sev ļoti lielus materiālus labumus (bonuses simtiem miljonu dolāru apjomā). Arī nebūdami atbildīgi par zaudējumiem (attiecīgajā brīdī "aizplanējot" no uzņēmuma ar visu savu zelta izpletni). Visa šī krīze ir pierādījusi, ka tas, ko mēs saucam par "veiksmīgu lēmumu", pēc dažiem gadiem var nest graujošus zaudējumus un parādus. Kas pēc tam ir jāsedz nodokļu maksātajiem. Ja tā, tad kādēļ gan nodokļu maksātājs nevarētu jau sākumā kaut vai pastarpināti piedalīties šo lēmumu pieņemšanā?

"Otrkārt, ir problēmas ar „prioritārajām nozarēm”. Kuras ir šīs nozares? Es pieņemu, ka politiķi runā par tām nozarēm, kas spētu radīt jaunas, labi apmaksātas darba vietas. Ja prioritārās industrijas spēj radīt jaunas darbvietas, tām vajadzētu būt ar pietiekamiem resursiem, lai nodrošinātu augstāku darba samaksu, tādā veidā piesaistot darbiniekus no citām nozarēm... Šie puiši izvērtē iespējas, riskē ar saviem resursiem un smagi strādā, lai nodibinātu ienesīgus uzņēmumus. "

Atšķirība, iespējams, ir mērķos. Politiķiem ir svarīgas ilgtermiņa darba vietas. Uzņēmējiem - sava peļņa. Vislabākās peļņas gūšanas iespējas ir visa veida piramidālās struktūrās . Kas, jā, vidējā termiņā ģenerē jaunas darba vietas, bet arī beidzas ar dziļu krahu. Valsts var atļauties domāt par ilgtermiņa prioritātēm un saprātīgumu.

"Pieņemsim, ka cilvēki valsts sektorā tiešām zina, kur var saņemt lielu peļņu. Tad kādēļ viņi neriskē paši ar savu naudu (un savām karjerām), lai nodibinātu jaunu uzņēmumu kādā no „prioritārajām nozarēm”? Kāpēc tiem ir jābūt simtiem miljonu latu no nodokļu maksātāju naudas?"

Vai nav tā, ka tik dziļas krīzes apstākļos gandrīz nevienam (izņemot valsti) patiešām arī nav pieejami resursi, lai ko tādu veiksmīgi paveiktu?


Par korupciju pilnīgi piekrītu. Bet tas, manuprāt, tikai norāda, ka dažādu ekonomikas ieceru vērtētāju lokam ir jābūt maksimāli plašam un iekļaujošam.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

t 28.01.2009 20:54
Esot veel viens fakts, kuru neatradu tabulaa. Pirms sadaliisjanas videejais cilveeka garums Z-korejaa bija taads pats kaa D-korejaa. Bet tagad Z-korejiesji ir par 'x' cm iisaaki. Aizmirsu kaads bija 'x', bet tas nebija mazs skaitlis. Drosji vien ka internetaa var atrast.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Gatis 28.01.2009 18:20
Piekrītu Arnolda sacītajam par energoefektivitāti un IT. IT ir viena no tām jomām, kurā mēs varam labi konkurēt ar ārvalstīm.

Šeit ir galvenie plusi no IT nozares:
+ IT darbiniekus apmācīt izmaksā lēti, turklāt mums ir pieejami labi IT pasniedzēji;
+ IT uzņēmumiem nav nepieciešamas milzu investīcijas vai jaunākās tehnoloģijas;
+ IT nozarē darbaspēka izmaksas ir tikai mazliet lielākas par Indijas algām, bet krietni atpaliek no Eiropas attīstīto valstu algām, tādējādi tas ir salīdzinoši lēts darbaspēks.
+IT nozare tikpatkā neapdraud ekoloģiju un nepiesārņo vidi (ja neskaita elektrības patēriņa palielināšanos, kas ir gluži dabiski)

Ir arī divi pārvarami mīnusi šai nozarei:
- trūkst izcilu menedžeru un lielo IT projektu vadītāji. (Risinājums: varētu viņus importēt un izmantot viņu pieredzi, lai tādus izaudzināt arī šeit uz vietas)
- trūkst IT zemākā līmeņa darbinieki. Viņi šobrīd ir noslogoti pietiekami, bet lai sekotu attīstība viņu skaitu vajag palielināt. (Risinājums: varētu vairāk investēt viņu studijām un profesionālai apmācībai,ar līgumiem, kas liek viņiem atstrādāt noteiktu laiku valstij, pirms viņi izdomā emigrēt uz Eiropu)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

arnolds 28.01.2009 17:59
Lielā mērā piekrītu rakstam, bet tomēr uzskatu, ka valstij būtu jāpastimulē nedaudz ekonomika, investējot vai mudinot cilvēkus, uzņēmumus investēt lietās, ka nesīs atdevi nākotnē.

1.Energoefektivitāte - pieļauju, ka šajā jomā daudz būtu darāms, it īpaši vecajās mājās.
2.IT valsts pārvaldē - investēt IT, lai pēc krīzes valsts pārvaldē nevajadzētu nodarbināt pusi no Latvijas iedzīvotājiem.

Atbalsts konkrētiem uzņēmumiem patiešām skan ļoti aizdomīgi, bet iespējams pavisam nedaudz varētu ar to paspēlēties, lai nomierinātu publiku un varētu pateikt re kā mēs atbalstam uzņēmējdarbību un visi būtu laimīgāki, bet nu skaidrs, ka ne pie kā laba tas nenovedīs.

Drīzāk vajadzētu domāt par to, kā uzlabot izglītības sistēmu, lai rastos jauni uzņēmumi, bet tas laikam ir nereāls sapnis:)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Gatis 28.01.2009 17:20
Piekrītu Rimšēvičam, ka valstij kautkā jāsekmē pelnošās nozares. Piekrītu vēl lielākā mērā rakstam, jo kapitālisms ir jāsaglabā.
Cik noprotu lielākās problēmas tad ir sekojošas:
-noteikt, kuras ir pelnošās nozares
-korupcija
-valsts uzņēmumos bieži ir motivēšanas problēmas (sevišķi augsta līmeņa direktoriem)

Ņemot vērā šīs problēmas, valstij tomēr vajag mēģināt saprast, kuras ir tās nozares, kas jāstimulē. Stimulēt vajadzētu galvenokārt ar nodokļu samazinājumu konkrētām nozarēm. No otras puses, uzskatu, ka industrijas attīstība varētu atnest mūsu valstij vēl nebijušas ekoloģiskas problēmas. Varam ņemt par piemēru kaut vai celulozes fabriku, kuru dažādu apsvērumu dēļ (Daugavas piesārņošana un koksnes piegāde tajā skaitā) investoriem neizdevās realizēt.
Katrā ziņā uzskatu, ka valstij tomēr ir kautkādā mērā jāiejaucās, lai nodrošinātu ne tikai investoru intereses, bet arī tos aspektus, kas saistīti ar vidi un sabiedrības veselību, kā arī valsts koplietojamo resursu saglabāšanu (ūdens tīrība, koku atjaunošana utt.).

Domāju, ka vislabākais sākums ir vispirms izpētīt un apzināties, kas ir tie produkti un tie pakalpojumi, kuriem pasaulē ir pārlieku uzskrūvētas cenas, kurus mēs varētu piedāvāt par zemākām cenām un/vai labākā kvalitātē?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

V Dombrovskis 28.01.2009 17:12
ml:
Ooops... Tagad ir pareizi. Paldies!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ml 28.01.2009 16:50
Paldies par rakstu. Diemzel esat ievietojis vienu un to pashu tabulu divreiz...

Citi autora darbi
Vjaceslavs 165x152

(Un)real money 45 Autors:Vjačeslavs Dombrovskis

Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

Is anything wrong with higher education in Latvia? 1 Autors:Vyacheslav Dombrovsky