Raksts

Atklāti par tiesībsargājošām iestādēm


Datums:
03. oktobris, 2006


Foto: Dozēta atklātība

Ja partijas apgalvo, ka kādā no sektoriem pietrūkst atklātības, tad gribētos cerēt, ka to mērķis ir sabiedrības vērīgās acs klātbūtnes sniegtie labumi.

Rast atbildi uz jautājumu „Cik droši jūtas Latvijas sabiedrība?” nevarētu būt pārlieku grūti. Vai jūs jūtaties droši? Nudien? Kas tieši jums liek tā domāt? Grūti nepiekrist politisko partiju programmās atkārtoti apgalvotajam – apziņa, ka mani sargā labi apmaksāts, nekorumpēts un izglītots policists, kuram savā darbā ļauts būt politiski neitrālam, nudien veicina drošības sajūtu. Tiesa gan, iedziļinoties partiju solījumos, nākas atzīt, ka šādu policistu vai nu nav nemaz, vai arī nav gana. Te jājautā, vai atklātība un atvērtība, kas ļauj sabiedrībai novērtēt tiesībsargājošo iestāžu rūpes par mūsu drošību, pats par sevi nav jautājums, kas būtu apsverams partijas programmā?

Informācijas atklātība kā personas tiesības, preses brīvības pamats vai tiesiskas valsts stiprinātājs (tostarp iestāžu darba kvalitātes ziņā) tieši vai netieši minēta katras partijas programmā. Jādomā – tas vienlīdz attiecas arī uz tiesībsargājošajām iestādēm. Tomēr, ja partijas īpaši apgalvo, ka atklātības pietrūkst kādā no sektoriem, tad gribētos cerēt, ka to mērķis ir sabiedrības vērīgās acs klātbūtnes sniegtie labumi.

Tikai viena no partijām (LSDSP) norāda uz atklātības trūkumu tiesībsargājošo[1] iestāžu darbā kā būtisku problēmu, minot, ka nepieciešama sabiedrības kontrole. Patīkama pārmaiņa – atklātība nav mērķis pats par sevi. Pretstatā ierasti pasīvajai attieksmei (atklātība ir laba ar to vien, ka tā ir), partija norāda uz tās lomu un pienesumu konkrētas jomas attīstībā. Tiesa, teikumu tālāk sabiedrības (atklātības) loma tiek reducēta līdz „dažu darbinieku” korumpētības atklāšanai.

Vēlētājam turpretī varētu šķist, ka sabiedrības tiesībām uzraudzīt, kā arī izteikt savu viedokli vismaz hipotētiski ir citi mērķi – cilvēktiesību ievērošana policijas darbā, sūdzību procedūras norise, tiesiskuma principa ievērošana, īstenojot amatpersonām piešķirto varu, resursu izlietošanas efektivitāte u.c., kuru lietderība tiesībsargājošo institūciju darbā nav programmu uzmanības lokā.

Tiesībsargājošo iestāžu, bet galvenokārt to darbinieku negatīvais tēls kā problēma, kas prasa tūlītēju uzmanību, ietverta teju ikvienā no aplūkotajām partiju programmām.[2] Nenoliedzami, sabiedrības uzticēšanās ir policijas kvalitatīva darba atslēga (JL). Vēl jo vairāk – daļa partiju uzskata, ka tādu prioritāšu īstenošana kā sabiedrības vai pilsoniskās sabiedrības aktīvāka iesaistīšanās iestāžu darbā, piemēram, noziedzīgu nodarījumu novēršanā un atklāšanā (TP un LPP), iecirkņa inspektoru lomas sekmīga nostiprināšana (TP, ZP, LPP), ir tieši atkarīga no sabiedrības vēlmes iesaistīties. Lai īstenotu programmu, tik vien darba kā minēto vēlmi nodrošināt! PCTVL norāda, ka valstij jādara „viss iespējamais”. LSDSP un TP ierosina veicināt policijas tuvināšanu sabiedrībai un tās problēmām – vairāk policistu uz ielām (LC), nodrošināt nevalstisku iniciatīvu atbalstu, kā arī policistu izglītošanu (TP, TB/LNNK, LSDSP, PCTVL) cilvēktiesību un saskarsmes psiholoģijas (TP) arī ētikas jautājumos, veikt valsts valodas prasmes pārbaudi (TB/LNNK).

Partiju programmās izklāstītie plāni, kas saistīti ar atvērtību un atklātību tiesībsargājošo institūciju darbā, vedina domāt, ka arī politiķu vīzijās sabiedrība no objekta lēnām pārvēršas tiesībsargājošo iestāžu klientā. Tomēr jauna pieeja darbam prasa ko vairāk kā laipnu policistu. Lai pārliecinātu, partiju programmās trūkst precīzi viena solījuma – investējot nepieciešamos līdzekļus un zināšanas, spodrināt un veidot ne vien policista, bet arī tiesībsargājošo institūciju tēlu.

_____________

[1] Nedaudz mulsinoši, tomēr arī tiesas LSDSP programmā tiek ietvertas tiesībsargājošo iestāžu lokā

[2] Par tiesībsargājošo iestāžu lomu klusē ZZS, savukārt TB/LNNK programma pievēršas policijas iekšējām problēmām.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!