Atklāšanas uzruna 0

NVO forumā 2001, 2001. gada 26. oktobrī

Iesaki citiem:

Ministru prezidenta kungs, ministri, vēstnieki, dāmas un kungi!

Sveicu jūs visus 5. Nevalstisko organizāciju Forumā!

Ar ārkārtīgi lielu gandarījumu raugos uz jums visiem, un priecājos par to, cik kuplā skaitā jūs esat ieradušies, lai piedalītos šajā Forumā.

Atsaucu atmiņā pagājušā gada Forumu, kurā tika runāts par to, ka trīs lietas ir nepieciešamas, lai nevalstisko organizāciju sektors būtu līdzvērtīgs un ietekmīgs partneris līdzās biznesa un valsts sektoram. Tātad, ir jābūt:

  • pilsoniskai iniciatīvai;

  • sakārtotai un labvēlīgai likumdošanas videi sektora darbības attīstībai;

  • stabiliem un prognozējamiem finansu avotiem.



Iepriekšējā Forumā Ministru prezidents Andris Bērziņš uzsvēra, ka "šobrīd valsts nepietiekami izmanto to potenciālu, kas ir NVO rīcībā. Ka valdība, izstrādājot likumu vai pieņemot lēmumu, vēlas precīzi izprast katras iedzīvotāju grupas intereses, uzklausīt argumentāciju, un, ja iespējams, saņemt arī priekšlikumus, kurus sagatavojuši no valdības neatkarīgi cilvēki, kas dienu dienā darbojas attiecīgajā jomā."

Kopš tā laika, daudz kas ir paveikts, lai veicinātu NVO lomu Latvijas sabiedrībā un lēmumu ietekmēšanā.

2000.gadā NVO centrs veica pētījumu par Latvijas likumiem, kuri regulē nevalstiskās organizācijās, kā arī citu valstu pieredzi un nonāca pie secinājuma, ka NVO sektora attīstībai ir vajadzīgi jauni likumi.

Var jautāt kāpēc vispār jauni likumprojekti ir vajadzīgi? Un vai vispār tie ir vajadzīgi? Varbūt labāk būtu, ja viss paliktu pa vecam…

Atbildes uz šiem jautājumiem varētu būt ļoti atšķirīgas, jo Latvijā ir vairāk nekā 6000 nevalstisko organizāciju un tām ir katrai sava atbilde. Un tomēr, ir lietas, kas mums daudziem ir kopējas un ir apstākļi, kas jau vistuvākajā laikā ietekmēs daudzus no mums.

2002. gadā Latvijā stāsies spēkā Komerclikums, kas nosaka tādas darbības veikšanas kārtību, kuras mērķis ir peļņas gūšana. Līdz ar Komerclikuma spēkā stāšanos tiks liegta iespēja darboties bezpeļņas organizācijām un tās nevalstiskās organizācijas, kuru juridiskais statuss is bezpeļņas SIA, būs spiestas vai nu likvidēties vai kļūt par komersantiem, ja vien netiks pieņemts jauns likums. Paralēli Komerclikumam ir nepieciešami likumi, kas regulēs nekomerciālu organizāciju dibināšanas un darbības kārtību.

Varbūt daži no jums jautā, bet kā tas mani ietekmē? Atbilde ir vienkārša, bezpeļņas organizācijas statuss ir tas, kuru izmanto tās organizācijas, kuras sevī apvieno līdzekļus - veido fondus, lai piesaistītu un tālāk piešķirtu naudu vai cita veida atbalstu nevalstiskajām organizācijām vai sabiedrībai. Nedomāju, ka kāds no mums gribētu liegt cilvēkiem veidot fondus, ja to mērķi ir piešķirt finansējumu kādām no mūsu organizācijām vai projektiem.

Līdz šim Latvijas nevalstiskās organizācijas lielā mērā finansēja ārvalstu palīdzības programmas vai donori un realitāte ir tāda, ka ārvalstu finansējums Latvijas nevalstisko organizāciju darbībai strauji samazinās. Tas nozīmē, ka Latvijai pašai jāmeklē savi risinājumi kā uzturēt savu pilsonisko sabiedrību.

Šī gada pavasarī tika izveidota Tieslietu ministrijas darba grupa, kuras uzdevums ir izstrādāt nevalstisko organizāciju likumprojektu un priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem spēkā esošajos normatīvajos aktos. Darba grupas sastāvā ir pārstāvji no: Tieslietu, Finansu, Labklājības un Kultūras ministrijām, Uzņēmuma reģistra, Valsts kancelejas, Latvijas universitātes juridiskās fakultātes, tiesas un no NVO. Vadība tika deleģeta NVO centra direktorei.

Darba grupas mērķis bija nodrošināt:

  • ka organizācijām būtu ērti nodibināties un reģistrēties;

  • radīt skaidru terminoloģiju un ieviest dalījumu starp organizācijām, kuras apvieno cilvēkus un organizācijām, kuras apvieno mantu;

  • atšķirt biedra labuma organizācijas un sabiedriskā labuma organizācijas un nodalīt šāda veida organizācijas no politiskajām partijām;

  • ka organizācijas var veikt saimniecisko darbību;

  • ka tiek definēts brīvprātīgais darbs;

  • ka sabiedriskā labuma organizācijām un to ziedotājiem tiek piešķirti nodokļu atvieglojumi;

  • pārskatāmu nodokļu atvieglojumu sistēmu ar skaidriem kritērijiem;

  • ka valstij un pašvaldībām ir tiesības piešķirt finansējumu NVO, kurām tiek deleģēta kāda funkcija



Darba grupa ir aktīvi strādājusi pēdējos sešus mēnešus un ir radījusi trīs jaunus likumprojektus:

  1. Likumu par Biedrībām un nodibinājumiem;

  2. Likumu par Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanos; un

  3. Likumu par Sabiedriskā labuma organizācijām,



kā arī virkni grozījumu nodokļu likumos, kuros šie mērķi ir iekļauti.

Līdzās darba grupas darbam tika organizētas regulāras tikšanās ar ieinteresētajām organizācijām gan Rīgā, gan reģionos, t.sk. Cēsīs, Liepājā un Daugavpilī, lai iepazīstinātu organizācijas ar topošajiem likumprojektiem un gūt no tām viedokļus un konkrētus priekšlikumus kā uzlabot izstrādātās redakcijas.

NVO centrs tikās ar vairāk nekā 50 Latvijas uzņēmējiem, lai noskaidrotu viņu viedokļus, jo īpaši attiecībā uz ziedojumiem un valsts nodokļu politiku.

Daudzi Saeimas deputāti ir jau tikuši informēti par likumprojektu paketi un tikšanās turpināsies, lai nodrošinātu visu frakciju informētību.

Likumprojektu teksti regulāri tika atjaunoti NVO centra mājas lapā un pirms trijām nedēļam likumprojekti un skaidrojošā informācija tika publicēta un izplatīta kā laikraksta "Diena" ielikums.

Nevalstiskās organizācijas patiesi demokrātiskā sabiedrībā ir tā saikne, kas vieno iedzīvotājus ar valsts varu, dodot iespēju katram indivīdam paust savu viedokli un tikt uzklausītam. Šo saikni ir jāveido un jāuztur. Arī ar attiecīgu likumdošanu un juridiski definētu finansējuma shēmu. Vairums Rietumvalstu ir atradušas savu veidu, kā finansēt NVO darbību. Piemēram, 1% likums Ungārijā, kas ļauj ikvienam iedzīvotājam ziedot kādai NVO līdz 1% no savas iedzīvotāju ienākuma nodoklī maksājamās summas. Esmu runājusi ar daudziem politiķiem, NVO aktīvistiem, amatpersonām un zinu, ka arī daudziem cilvēkiem Latvijā šis finansēšanas modelis šķiet patiesi demokrātisks.

Ja mūsu valsts ir deklarējusi, ka viens no uzdevumiem ir samazināt atsvešinātību starp tautu un varu, tad viens no veidiem, kā to praktiski darīt, ir veicināt pilsoniskas sabiedrības attīstību. Pilsonisko sabiedrību veido visas tās organizācijas, ko cilvēki radījuši paši savas iniciatīvas vadīti, lai kopā ar saviem domubiedriem risinātu jautājumus, kas viņiem šķiet svarīgi.

Tā ir bijusi Tieslietu ministrijas darba grupa, kura ir izstrādājusi šos likumprojektus, bet ir ārkārtīgi svarīgi, ka jūs, pašas organizācijas uzskatiet, ka šādi likumi kalpos jūsu darbības veicināšanai un tādēļ lūdzu jums visiem iesaistīties diskusijā ar konstruktīviem un konkrētiem priekšlikumiem, lai nodrošinātu, ka tiek pieņemts visam trešajam sektoram labvēlīga likumdošana. Pēc Foruma galvenā izšķiršanās paliks tikai valdībai un Saeimai - atbalstīt vai neatbalstīt trešā sektora attīstību, pieņemot likumprojektu paketi un dodot organizācijām lielāku stabilitāti un attīstības iespējas.

Novēlu mums visiem interesantu un vērtīgu dienu, kura kalpos kā pamats mūsu nākotnei.


Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (0) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733