Atslēgvārdi:

Atjaunots amatā ar tiesas spriedumu - bet kā ar uzticību? 12

Vēl 5 gadus atpakaļ, teikšu godīgi, nemaz nezināju, ka tad, ja tevi atlaiž, tu ar tiesas spriedumu vari tikt atjaunots amatā. Mani gan neviens nekad nav atlaidis, bet, ja arī būtu, teikšu godīgi - man nekad neienāktu prātā doties uz tiesu un apstrīdēt savu atlaišanu.

Iesaki citiem:

Tas, ka tevi atlaiž no darba, nozīmē, ka tu vai nu esi pildījis savus darba pienākumus neapmierinoši (un pats varbūt domā, ka esi bijis gada darbinieks), vai varbūt līdzīgi kā laulībā ir bijusi raksturu nesaderība ar priekšniecību (un ja te ir runa par privātu kompāniju, neredzu risinājumus). Protams, ir iespējamas sazvērestības - tu kautko „ne to“ esi redzējis (piemēram, kā finanšu direktors no uzņēmuma seifa savā portfelī ieliek 10 tūkstošus dolāru), tu ar savām lieliskajām darba spējām aizēno profesionāli nekam nederīgo priekšniecību, vai arī tas ir pasūtījums no „augšas“ (Lemberga, Sorosa, Krievijas mafijas, u.c.). Viss ir iespējams.

Jā, tātad tevi var atlaist nepamatoti, tu ar tiesas spriedumu vari tikt atjaunots darbā. Bet es patiešām nesaprotu, kā tālāk cilvēki sastrādājas? Priekšniecība tevi negrib, uzskata par neatbilstošu amata prasībām, neprofesionālu, neuzticamu. Tu savukārt uzskati, ka priekšniecība pret tevi izturējās netaisni, meklē iespējas atlaist vēlreiz, un, vēlams, ar likumīgu iemeslu un tāpēc tu tai neuzticies. Manuprāt, jebkuras darba attiecības balstās uz savstarpēju cieņu un uzticību. Bez cieņas vēl var iztikt, bet vai var iztikt bez uzticības? Manuprāt, tad darba ikdiena rit zem šaubu ēnas un tas nav darbs, bet gan mokas abām pusēm. Jo, ja jau tas nonāca tik tālu, ka darbinieks un darba devējs nevarēja vienoties par strādāšanu pirms tiesas sprieduma, nedomāju, ka tiesas spriedums var uzlabot cilvēciskās attiecības. Vidējais aritmētiskais cilvēks darbā pavada lielāko daļu savas dzīves, tāpēc var teikt, ka atttiecības ar kolēģiem un priekšniekiem ir tikpat svarīgas kā ar laulātajiem un draugiem. Ja tās ir sliktas, tad tev nepatīk tur uzturēties, no tā seko neapmierinātība ar savu darbu, dzīvi, depresija, u.t.t. Es esmu strādājusi tādās darba vietās, uz kurām no rīta pamostoties negribas iet un tas aizēno visu pārējo labo, kas dzīvē notiek.

Es ne jau par to, ka jāliedz cilvēkiem aizstāvēt savas tiesības, ja, viņuprāt, atlaišana ir bijusi nepamatota. Man liekas samērīgi saņemt kompensāciju, tomēr tiešām nesaprotu, kādas ir sajūtas, atgriežoties darbā, kur tu neesi gribēts.

Lūk piemērts par to, kā norit darba attiecību kārtošana pēc tiesu darbiem un atjaunošanas amatā: http://www.ltvzinas.lv/?n=video&id=826

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (12) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

nav tik traki 29.01.2010 00:10
nav taisnība autorei. 10 gadus strādāju VID. tur nepārtraukti kaut ko reorganizē, maina, saīsina un tad atkal izpleš, pāriet no darbinieku statusu un ierēdņu un taml. Un atlaiž cilvēkus. Un lielākā daļa tiesājas un ļoti liela daļa attiesājas. Kolektīvs jau neatlaida un kolēģi ir kolēģi. Attiesājas atpakaļ - turpinām darbu kopā. Un otrreiz padomās pirms atlaist tādu kas jau vienreiz attiesājies. man personīgi 3 kolēģi attiesājās atpakaļ - dabūja algu par piespiedu kavējumu un strādā tālāk. nekāda vaina. Tādas atgriešanās problēmas varētu būt mazajos kolektīviņos ar 20-40 cilvēkiem, privātajos nelielajos uzņēmumos. Lielajos šitā nav. Cita lieta ja attiesājas kāds augstā krēslā sēdošais - tad gan parasti neturpina. paņem naudu un aiziet uz citu vadošo vietu :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

pamela 23.01.2010 11:46
Kamēr mūsu tiesas būs tādas kā ķēķi,nekas nemainīsies ,Grūtupi uzvarēs jebkurā gadījumā,jo komats būs nevietā un tādi kā "atkal"nesnaudīs,JO viņiem nav svarīga lietas būtība,bet kašķis kaut vai latv.val.pareizrakstībā.
Būtu jāņem piemērs no leišiem,kur Prezidente izteica ĀM ministram neuzticību / vēl to nepierādot / un ministrs faktu akceptēja,demisionejot,BET Latvijā BEZ roku dzelžiem,NEVIENS /daži bija / nenokaunās un pat nedomā atkāpties.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris_2 22.01.2010 10:42
Andris 21.01.2010 22:47 ...būs pa īstam slims, neviens viņam neticēs...
--------------------------------
Bet kuru interesē kaut kāda mistiskā "neviens-a" ticība?!!! Gatavais bērnudārzs krustojumā ar revolucionāro pārliecību un degsmi!
Neatceros nevienu gadījumu, ka tas ierēdnis KURŠ IZRAISA skandālu, pats iet slimot - skandālus izraisa vieni un vērš tos uz citiem, kuri iet slimot. Tad lūk būtu laiks tiem, kas izraisa skandālus, saprast - skandāli VIENMĒR ir dārgi. Un vēl būtu jauku, ja skandālu izmaksas paši skandālisti arī segtu.
Pretstatā - mierīga un tiesiska pārkāpumu apkarošana vienmēr ir lētāka un tiesiski arī patiesais vaininieks dabū samaksāt gan tiešā gan pārnestā nozīmē.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris 21.01.2010 22:47
>>> Otrs variants, kas praksē ir daudz biežāk - nepamatoti atlaistais lūdz tiesu atzīt uzteikumu par nepamatotu un izbeigt darba tiesiskās attiecības ar spriedumu. Tas nozīmē, ka par laiku, kamēr stājas spēkā tiesas spriedums, cilvēks saņem atlīdzību par darba piespiedu kavējumu.
======
Bet ja šāda konkrēta "standartviltība" tiek atkārtota vēl un vēlreiz - vai netiek diskreditēts pats jēdziens par "nepamatoto atlaišanu"? Apmēram tāpat kā valsts ierēdņiem, kuri izraisījuši kādu skandālu, ņemt slimības lapu, un nogaidīt, kamēr situācija norimst - visu šo laiku saņemot apmaksātu slimības pabalstu. Ja kāds šādā situācijā būs pa īstam slims, neviens viņam neticēs...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

linda. 21.01.2010 17:15
atkal, paldies par možo latviešu valodas skolotāja aci!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

atkal 21.01.2010 12:56
Nav pieci gadi atpakaļ,bet pirms pieciem gadiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Romija 21.01.2010 09:20
Šī, manuprāt, ir ļoti neviennozīmīga nostāja. No prakses zinu gadījumu, kur priekšniecība, neievērojot likumu, samazinot štatus, samazināja cilvēku, kuru pēc likuma nevar samazināt. Priekšniecība Rīgā, cilvēks strādā ārpus Rīgas, viņam ar priekšniecību maz tieša kontakta. Tiesa viņu atjaunoja darbā un bez problēmām viņš turpina strādāt, jo ar pārējiem kolēģiem attiecības normālas. Otrs variants, kas praksē ir daudz biežāk - nepamatoti atlaistais lūdz tiesu atzīt uzteikumu par nepamatotu un izbeigt darba tiesiskās attiecības ar spriedumu. Tas nozīmē, ka par laiku, kamēr stājas spēkā tiesas spriedums, cilvēks saņem atlīdzību par darba piespiedu kavējumu. Vēl tīri no prakses varu piebilst, ka ļoti daudzi gadījumi, kad darba devējs atbrīvo cilvēku, nebūt nesaistās ar darbinieka sliktajiem darba rezultātiem vai nesaskaņām kolektīvā. Bieži vienkārši priekšniecība paņem rokā štatu sarakstu un izdomā, kuru vietu varētu likvidēt, lai ietaupītu līdzekļus un par konkrēto cilvēku, kas aizpilda šo štata vietu pat neiepazīstas. Bet protams, lai būtu obkjektīvs, jāskatās katrs individuāls gadījums atsevišķi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Piiters 21.01.2010 08:33
Ā, un vēl esmu dzirdējis par gadījumiem, kad dažas personas ir pārāk cietpaurainas, lai saprastu, ka viņas nav bijušas savā īstajā vietā un izmisīgi tiesājas, lai tiešām atjaunotos darbā(nevis gūtu kādu kompensāciju)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Piiters 21.01.2010 08:30
Domāju, ka pamatā šie darbā atjaunotie (ilgi) neturpina strādāt iepriekšējā darba vietā, kaut vai to pašu autores minēto iemeslu dēļ. Jautājums vaitāk ir par kompensāciju, pat ja tā ir uzvara tiesā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 20.01.2010 19:19
Parasti klaigāšana par darba devēju "diskrimināciju" un nepamatotu atlaišanu ir nekonstruktīva. Bet kaut kāds likuma regulējums ir vajadzīgs, lai aizsargātu to varbūt 1% cilvēku, kuri tiešām cietuši nepamatoti. Nevar jau izslēgt, ka ierēdnim-karjeristam vai kādas mazpilsētas iedzīvotājam (kam nav lielu izvēles iespēju, kur strādāt) - atlaišana no darba nozīmē esošā dzīvesveida beigas...

Konstruktīvais sasniegums ir darba devēju reakcija uz šādiem likumiem. Daudzi uzņēmumi visus ar personāla atlasi un pārvaldību saistītos lēmumus pieņem ļoti atbildīgi un uzmanīgi. Nevienai solīdai firmai negribas pieredzēt nepatikšanas ar darba likumdošanu. Tas, protams, ir labi.

Citas sekas nav tik labas... Man ir tiešais priekšnieks - itāļu izcelsmes amerikānis (strādāju starptautiskā ārpakalpojumu uzņēmumā). Kad viņš mani pieņēma darbā, tad atklāti pateica - ka uzņēmums bez bažām pieņem darbā cilvēkus jebkurā pasaules nostūrī - lai būtu pārstāvētas valodas/laika joslas... Vienīgās valstis, kur uzņēmums darbā pieņem ļoti negribīgi - tās ir Francija, Vāciju, Itāliju (reāli tas laikam attiecas arī uz Austriju un Zviedriju). Tāda ir nerakstīta, bet rūpīgi ievērota politika.

Iemesls? Minētajās valstīs ir ļoti grūti atlaist cilvēkus no darba - vajag visādus pamatojumus, jāskata "kolektīvie darba līgumi" ar arodbiedrību iesaistīšanu, bieži rodas ar atlaišanu saistīti konflikti un tiesāšanās, utml. Iespējams, ka franču, itāļu un vācu kreisie politiķi bija domājuši sasniegt kaut ko citu - tik tiešām drošākas darbavietas savu valstu iedzīvotājiem. Bet rezultāts izrādījās nepatīkams - daudziem darba tādēļ nav vispār. Bezdarbs Francijā ir apmēram divreiz augstāks nekā ASV, kaut arī franču darbinieki ir nenoliedzami labāk aizsargāti pret atlaišanu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Журналист 20.01.2010 17:33
"atttiecības ar kolēģiem un priekšniekiem ir tikpat svarīgas kā ar laulātajiem un draugiem." Очень точно. И сколько людей с наслаждением устраивает бракоразводные процессы или превращает дружбу в интригу! Для очень многих борьба с начальником интереснее, чем работа. И в этой борьбе вполне можно одержать победу, и тогда наш герой счастлив. Рад за вас, что до сих пор не приходилось сталкиваться с такими деятелями.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Clash 20.01.2010 15:37
Runa nav tik daudz par reālu atjaunošanos, bet par iespēju atprasit negūtos ienākumus bezdarba laikā, ja atlaišana ir bijusi tiešām nepamatota, t.i., neatbilstoša Darba likuma normām. Protams šāda kasīšanās nevienam nav patīkama, vienlaikus to ir jāuztver kā normālu praksi.

Saistītie raksti

www.miomilo.lv miomilo.lv

Citi autora darbi