Atslēgvārdi:

Atbalstītās elektrības kopsakarības 8

Enerģētikā atbalsts nozīmē tādu uzņēmējdarbības regulējumu, kas dod iespēju veikt saprātīgus ieguldījumus enerģijas ražošanā ar nosacījumu, ka valsts noteiktu laiku un noteiktā veidā palīdzēs ieguldījumus atpelnīt.

Iesaki citiem:

Ja kāda valsts vēlas, lai investori ieguldītu finanšu resursus un uzņēmēji aktīvi strādātu, notiktu ražošana un pakalpojumu sniegšana, tiek mērķtiecīgi veidota uzņēmējdarbībai labvēlīga vide – tiesību normas, infrastruktūra un arī paradumi. Ja kāda valsts vēlas, lai tajā attīstītos atjaunojamās enerģijas bizness – elektrība tiktu ražota, izmantojot atjaunojamos vai neizsīkstošos resursus, tad parasti šāds bizness tiek atbalstīts. Enerģētikā atbalsts nozīmē tādu uzņēmējdarbības regulējumu, kas dod iespēju veikt saprātīgus ieguldījumus enerģijas ražošanā ar nosacījumu, ka valsts noteiktu laiku un noteiktā veidā palīdzēs ieguldījumus atpelnīt.

Šajā konkrētajā bloga ierakstā detāli neiztirzājot atjaunojamās enerģijas (AER) biznesa atbalsta režīmu pēdējos 20 gados, Latvijā atbalsts līdz šim ir īstenots, izmantojot no atjaunojamajiem energoresursiem un koģenerācijā saražotās elektroenerģijas obligāto iepirkumu (OI). Izmaksas, kas rodas, maksājot par AER elektrību augstāku cenu par tirgus cenu, sedz visi elektrības lietotāji, atbilstoši savam elektrības patēriņam, jo OI izmaksas ir iekļautas elektroenerģijas tarifā. Šis ir viens no veidiem, kā īstenot atbalstu.

Tieši šogad Ekonomikas ministrija ir pirmo reizi publiskojusi informāciju par OI ietvaros tīklā nodotās elektroenerģijas apjomu un iepirkumu (par 2011. gadu). Šādam solim ir gan praktiska, gan sociāla funkcija. Visi, kam nav slinkums, var pētīt, cik OI maksājumos saņēmis „tas tur dīķis”, „tās vējdzirnavas, kas šad tad griežas”, „tie tur žagaru dedzinātāji”, „tie kukurūzas pūdētāji” vai vienkārši Latvijas elektroenerģijas ražošanas līderis. Ja nav noskaņojuma rakt, tad var vienkārši apmierināt savu ziņkārību, beidzot uzzinot to, cik tad kurš saņem, nolaist tvaiku un gaidīt nākamo ziņojumu jau par 2012. gadu. Patiesību sakot, būtu interesanti uzzināt šādu informāciju arī ar atpakaļejošu efektu – par visiem gadiem, kad veikti OI maksājumi. Pieņemu, ka atbildīgajām institūcijām šāda informācija statistikas vajadzībām ir saglabājusies.

Informācijas apkopojums par OI maksājumiem pats par sevi ir pamatīgs skaitļu palags un noteikti ir bagātīga izejviela numeroloģijas ekspertiem. Tomēr, ja datu aplūkošanai izmanto kādu filtru, iespējams pamanīt kopsakarības, kas pirmajā brīdī nav pamanāmas vai tām neviens nav pievērsis pārlieku uzmanību. Arī šo rindu autors veica nosacītu eksperimentu un patvaļīgi katrā segmentā (koģenerācija, biogāze, biomasa, vējš, hidro) atlasīja piecus ražotājus (konkrētas ražošanas vienības), kuri saņēmuši lielākos neto OI maksājumus. Sasummēju un salīdzināju šo katra segmenta TOP5 ražotāju (OI maksājumu saņēmēju) uzstādīto jaudu megavatos (MW) un devumu kilovatstundu (kWh) izteiksmē, kā arī par šo ieguldījumu saņemto OI maksājumu par vienu saražoto vienību (Ls/kWh) un kopā (Ls).

Pilna izmēra attēlu var aplūkot šeit.

Koģenerācijas, biogāzes un biomasas segmentos TOP5 komersanti gan nodrošina lielāko daļu uzstādīto jaudu, gan saražo lielāko daļu elektrības, gan saņem proporcionāli lielāko daļu OI maksājumu.



Koģenerācijas, biogāzes un biomasas segmentos TOP5 komersanti gan nodrošina lielāko daļu uzstādīto jaudu, gan saražo lielāko daļu elektrības, gan saņem proporcionāli lielāko daļu OI maksājumu. Šī kopsakarība ir izteiktāka koģenerācijas (92% MW, 87% kWh, 81% Ls) un biomasas segmentā (72% MW, 95% kWh, 94% Ls), mazāk izteikta biogāzes segmentā (46% MW, 60% kWh, 57% Ls). Lielāka uzstādītā jauda dod iespēju saražot vairāk elektrības. Ārpus TOP5 esošajiem komersantiem ir mazāka uzstādītā jauda, mazāk saražoto kWh un OI maksājumu.

Stabili pieejamajiem resursiem (gāze, biomasa, biogāze) ir iespējas likt lietā lielāku jaudu un saražot vairāk, nekā mainīgākiem resursiem, piemēram, vēja stacijām un mazajiem HES. Vēja elektrostaciju (26% MW, 33% kWh, 32% Ls) un mazo HES (15% MW, 16% kWh, 15% Ls) uzstādītā jauda, devums un OI maksājumi visā segmentā ir vienmērīgi, tādēļ arī TOP5 šajos divos segmentos nedominē.

Vērtējot ražošanas jaudas, jāņem vērā katras konkrētās elektrostacijas vēsture un mērķis. Ļoti vienkāršojot, Rīgas TEC-1 un TEC-2 un Imantas TEC vēsturiski izveidoti centralizētās siltumapgādes nodrošināšanai Rīgā. Mazas jaudas elektrostacijas reģionos var būt izveidotas ar dažādiem mērķiem – vienkārši izdevīga komercdarbība, papildu elektroapgāde saimniecībai, vēsturiskas infrastruktūras atjaunošana vai vēl kāds cits – kas nebūt nav savstarpēji izslēdzoši.

Sasummējot visu piecu segmentu TOP5 daļu, jāsecina, ka šie komersanti nodrošina 86% uzstādītās jaudas, 83% saražotās elektroenerģijas un saņem 75% obligātā iepirkuma maksājumu no visiem OI maksājumu saņēmējiem.



Sasummējot visu piecu segmentu TOP5 daļu, jāsecina, ka šie komersanti nodrošina 86% uzstādītās jaudas, 83% saražotās elektroenerģijas un saņem 75% obligātā iepirkuma maksājumu no visiem OI maksājumu saņēmējiem. Protams, lauvas tiesu šīs proporcijas veidošanā dod lielās koģenerācijas stacijas – koģenerācijas segmenta TOP5 veido 83% uzstādītas jaudas, saražo 79% elektrības un saņem 69% OI maksājumu. Trīs lielākie OI maksājumu saņēmēji ir arī trīs mazāko maksājumu par saražoto vienību saņēmēji. Lielākie OI maksājumi par vienu vienību ir biogāzes, biomasas un mazo HES segmentā. Vispārīga kopsakarība ir, ka jo mazāka elektrostacijas uzstādītā jauda, jo lielāks OI maksājums par vienu kilovatstundu.

Tas, kāda būs jaudas, saražotā elektrības apjoma, maksājuma par vienu saražoto kWh un kopējā OI maksājumu dinamika turpmāk, atkarīgs no politikas lēmumiem par nozares attīstību nākotnē.

Galvenais jautājums ir un paliek tas pats – kas ir valsts atbalsta maksājumu mērķis?

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (8) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
john patinson

his is my first time i visit here. I found so many entertaining stuff in your blog, especially its discussion. From the tons of comments on your articles, I guess I am not the only one having all the leisure here! Keep up the excellent work.
fitness health club http://www.perfectfatlossreviews.com

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
mivp

mazāka elektrostacijas uzstādītā jauda, jo lielāks OI maksājums par vienu kilovatstundu.<a href="http://soloequiposmedicos.mx/">electrocardiografos</a>

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
rideau fil

Paldies par komentāru. Te ir vairākas lietas: atbalsts lielajiem TEC, atbalsta apjoms AER, ražošanas jaudas, importa eksporta bilance. http://www.rideaufil.com

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
rideau fil

bizness tiek atbalstīts. Enerģētikā atbalsts nozīmē tādu uzņēmējdarbības regulējumu, kas dod iespēju veikt saprātīgus ieguldījumus enerģijas ražošanā ar nosacījumu, ka valsts noteiktu laiku un noteiktā veidā palīdzēs ieguldījumus atpelnīt.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
aspirateur pas cher

Atbalsta apjoms AER līdz šim konjunktūras iespaidā ir bijis visai mainīgs. Es līdzšinējo atbalstu (kopš tas vispār darbojas) neuzskatu par v http://www.aspirateurindustriel.net

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Uģis

Paldies par ''diagonālo'' analīzi - interesanti cipari par OI. Vēl būtiski ir OI noslēgto līgumu termiņi...

Reinis 004bw
Reinis Āboltiņš

-> specialists
Paldies par komentāru. Te ir vairākas lietas: atbalsts lielajiem TEC, atbalsta apjoms AER, ražošanas jaudas, importa eksporta bilance.

Atbalsts lielajiem TEC ir mazākais par vienību, kas arī korekti atzīmēts. Atbalsts kādā formā ir nepieciešams. Kā redzam, lielie TEC saņem kārtīgu atbalstu. Tas, kas, iespējams, mazliet mulsina - valsts pieeja savu finanšu apsaimniekošanā. TEC saņem OI maksājumus un pēc tam daļu šo maksājumu paņem atpakaļ dāsnās dividendēs. Tajā pat laikā TEC īpašnieks un operators gatavojas obligāciju laidienam, lai piesaistītu resursus savas infrastruktūras uzturēšanai un atjaunošanai, vai grāmatvedības rādītāju uzlabošanai, gatavojoties jauniem ieguldījumiem, ko paredzēts segt ar aizņemtiem līdzekļiem. Vai arī vienkārši aizņemas līdzekļus, par ko maksā procentus. Loģiskāk būtu samazināt dividendes vai neizmaksāt tās vispār, ja uzņēmumam ir akumulējies parāds vai nepieciešami nopietni ieguldījumi pamatdarbības ilgtspējības nodrošināšanai. Šis gan vairāk mājiens MK virzienā.

Atbalsta apjoms AER līdz šim konjunktūras iespaidā ir bijis visai mainīgs. Es līdzšinējo atbalstu (kopš tas vispār darbojas) neuzskatu par veiksmīgāko atbalsta piemēru. Taču - OI sistēma pati par sevi nav slikta, īstais jautājums ir par tās korektu izmantošanu. Tādēļ arī jautājums - kas ir atbalsta maksājumu mērķis? Kompensēt ieguldījumus? Uzlabot apgādes drošību? Ļaut komersantiem nopelnīt? Dažādot valsts enerģijas ražošanas portfeli?

Skaidrs, ka īstermiņā AER jaudas nespēs nosegt vērā ņemamu daļu no importētā elektrības apjoma. Pat nerunājot par to, ka AER elektrība vēl ilgi būs dārgāka par, piemēram, Zviedrijas HES elektrību. Ja valsts atbalsta maksājumu mērķis ir dažādot ģenerācijas jaudas principā (par lielām jaudām te nerunājam), kā arī izmantot vietējos resursus, kam ir vietēja pozitīva ekonomiskā un sociālā ietekme, tad dažāds atbalsta apmērs dažādiem resursu veidiem un tehnoloģijām ir saprotams un loģisks. Runa ir par tehnoloģiju briedumu, uzturēšanas un amortizācijas izmaksām. Jo attīstītākas tehnoloģijas un to klātbūtne likvīdā tirgū, jo mazāks (gan laika, gan apjoma ziņā) atbalsts.

Tas, ka notikusi pārmaksāšana, tas jau ir cits stāsts. Skaidrs, ka var uzlikt nenormāli augstu atbalstu konkrētai tehnoloģijai un tad citi var pamatoti pārmest, ka ir nejēdzīgi maksāt par <1% jaudas un saražotā apjoma (kas nekādi nekompensē neto importu vai visai maz papildina vietējo ģenerāciju), par to maksājot "x4 vairāk". Vienlaikus esmu pārliecināts, ka specialists labi saprot, ka atbalsts 79% izstrādes ir nopietnāka ietekme uz kopējo OI, nekā atlikušajiem %. Pieliekam esošajam atbalstam klāt kaut vai hipotētisku 1 santīmu par kWh.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Specialists

Un ja nebūtu atbalsta lielajiem TEC ar 79% izstrādes segumu, tad šo elektrības daļu, kas nepieciešama valsts elektroapgādei, saražotu mazie AER ar 4kāršu atbalsta tarifu, kā rezultātā OI maksājums pieaugtu x4?

Citi autora darbi