Astoņpadsmit 8

Pirms astoņpadsmit gadiem man palika 18. Es to dienu atceros ar smeldzi, jo diemžēl man nebija iespējas šo nozīmīgo dzimšanas dienu svinēt uz barikādēm – togad mācījos Amerikā. Aizbraucu 1990. gada vasaras nogalē no Latvijas PSR, Padomju Savienības oficiāli atbalstītā apmaiņas braucienā uz pašu galveno naidnieku valsti, bet atgriezos pēc gada jau brīvā Latvijā.

Iesaki citiem:

Janvāra vidū no avīzēm uzzināju, ka Viļņā un Rīgā iet bojā cilvēki, bet man nebija nekādas iespējas sazināties ar savu ģimeni, lai noskaidrotu, vai visi dzīvi un kas vispār notiek. Iespējams, ka daudziem šī bloga lasītājiem to grūti iedomāties, bet toreiz nebija interneta un telefona sakari ar mājām līdz ar pirmo nopietno viļņošanos Baltijā pārtrūka. Savu zvaigžņu stundu piedzīvoja CNN, kas sagadīšanās pēc barikāžu laikā pārraidīja Persijas līča karu. Atceros, ka toreiz stundām ilgi sēdēju televizora priekšā uz grīdas, skatījos, kā Bušs seniors paziņo par gaisa spēku uzbrukumiem, amerikāņi tiešraidē met bumbas un raudāju zilas asaras, jo (1) izmisīgi nojautu, ka manās mājās arī šauj, bet to nezkāpēc neviens nerāda; un (2) asaras bija zilas, jo todien pirmoreizi mūžā atklāju, ka eksistē zila skropstu tuša. Dīvaini, kā prātā aizķeras visādas nenozīmīgas detaļas.

No vienas puses tā bija šausmīga sajūta – iet uz skolu, pildīt algebras mājasdarbus un apzināties, ka es NEZINU, kas šobrīd manā valstī notiek, un nespēju tai palīdzēt. No otras puses, šie notikumi, par ko man pašai toreiz bija tikai miglaina apjausma, manī pamodināja misijas apziņu par to, ka es varu gan kaut ko darīt konkrētajā laikā un vietā: man bija unikāla iespēja skaidrot katram, kas vēlējās klausīties, ka Latvija bija okupēta un ka nu mēs raujamies ārā no tās ļaunās sistēmas, kas saucās Padomju Savienība. Barikāžu dēļ es savā pilsētiņā pēkšņi biju kļuvusi par tādu kā vietēja mēroga slavenību no brūkošas impērijas, tāpēc mani aicināja uzstāties dažādos klubu un interešu grupu saietos, kur es cik nu vien spēdama stāstīju par Latviju, kuras mērķis ir atkal kļūt par neatkarīgu valsti. Iespējams, mani klausītāji domāja, ka esmu pilnīgi traka, lai gan ideja par neatkarību amerikāņiem principā likās laba. Viņi bažījās par manu drošību, daži pat centās pierunāt nebraukt mājās un palikt ASV mācīties tālāk un/vai pieprasīt politisko patvērumu. Man, savukārt, šķita pilnīgi nepieņemami bēgt no savas valsts, kad tur notiek galvu reibinošas lietas, par spīti kārdinājumam turpināt mācības kādā no Efeju līgas skolām. Es gribēju iespējami drīz atgriezties mājās un kaut ko aktīvi darīt Latvijas labā.

Tieši astoņpadsmit gadus vēlāk es (ne vairs zilām) asarām acīs atkal skatos CNN uz ASV prezidentu – šoreiz tās ir aizkustinājuma asaras priekā par to, ka prezidenta zvērestu dod jaunais brīvās pasaules līderis Obama. Manā valstī, no kuras neesmu aizbēgusi, vēl aizvien notiek galvu reibinošas lietas, un manu jaku rotā balta lentīte kā simbols nevardarbīgai pilsoniskai līdzdalībai, atbalstot akciju, ko ar domubiedriem uzsākām pagājušajā nedēļā. Misija ir mainījusies, bet nav beigusies :)

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (8) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Māris 21.02.2011 17:58
Vēl tagad man naktīs rādās murgi par kontroldarbiem. Prieks ka tas viss beidzies!
Mario @ mp3ds.com

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Mārtiņš K. no Ogres 23.01.2009 13:09
Daži atceras 91. gadu. Es tad gāju 1. klasītē. Solabiedrenes Maijas tēvs ar savu 250-nieku traktoru arī aizbrauca uz barikādēm. Mazajā ciemā viņš ar domubiedriem atgriezās kā varonis.
Kad ieguvām brīvību, visi bijām sajūsmā, jo dzīvojām sapņos un ilūzījās par skaisto nākotni. Nākotni kopt ne tik labi izdevās. Bet tieši tagad patriotisms ir visnepieciešamākais, jo tikai grūtības var redzēt - kāds nu kurš (UN PATS) ir!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Love 22.01.2009 16:03
91.g. janavari es biju uz barikadem, piedalijos ari Baltijas celaa! Tad bija milzigas ceribas uz izmainam! Briviba, neatkariba un ceriba toreiz majoja katra latviesha (un ne tikai) sirdii!
97.g. es Latviju pametu! Ari devos uz komunistu visienistako valsti ASV! Tikai aiz cita iemesla; lai izdzivotu, lai LV valdiba par kuru 91 nebija bail pat no omonieshu lodem, jaa par to pashu Latvijas valdibu, kura tik merktiecigi un neatlaidigi dzina valsti un tautu postaa! Likvideja visu ko vareja, daudzi risinajumu atrada cilpaa!
Es ASV! Un shodien pec 18 gadiem, man ir neizsakams kauns par LV valdibu! Bet milzigs prieks un lepnums par B.Obamu!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ievina afrikaa - neee, malaizijaa 22.01.2009 15:25
Masina, nu daudz daudz bucinas velreiz dzimsanas diena!! Ja ta mazliet padomaju, ko tobrid dariju es - guleju gulta ar smadzenu satricinajumu, ko ieguvu dauzoties ar musu 'exchange student' Dzuliju. Nedriksteju skatities ne televizoru, ne klausities radio. Tadas luk manas atminas par barikadem.... Kad beidzot tiku laika no majam, tad jau viss bija beidzies;-(

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Veiko Spolītis 22.01.2009 14:01
Labas pārdomas Tev sanākušas:) Atceros kā pirms 1991.21.08 puča man mājinieki pierunāja nebraukt atpakaļ no Somijas uz PSRS....milzums atmiņu uzjundīji, un doma par atgriešanos mājās un darīt kaut ko tēvzemes labā ikurāt bija tāda pati:)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Gatis 22.01.2009 13:32
Apsveicu Tevi :)
Un lai izdodās realizēt visus iecerētos labos darbus!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Krista > Figaro008 22.01.2009 13:23
Paldies :) (Ļoti slepenu niku esi izvēlejies!)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Figaro008 22.01.2009 12:58
Daudz laimes dzimšanas dienā, Krista!

Citi autora darbi
Krista 1284

Ar ko nosist politiķi 18 Autors:Krista Baumane

Krista 1284

Netīrais grāvis 9 Autors:Krista Baumane