Ārvalstu darbaspēks Latvijā – scenāriji, iespējas, riski 19

Pateicoties pašreizējai imigrācijas politikai, viesstrādnieku ievešana uzņēmējiem visbiežāk ir pārāk dārga un sarežģīta. Tomēr valdība nav plānojusi veikt pasākumus, lai atvieglotu trešo valstu pilsoņu piekļuvi Latvijas darba tirgum, bet aicina pilnvērtīgāk izmantot valstī esošos darbaspēka resursus.

Iesaki citiem:
Tuksasvietas 255x203(1)
Foto:AFI

Imigrācijas politiku raksturo tas, kādā veidā valsts vara pārvalda ar iedzīvotāju pārvietošanos saistītos jautājumus. Imigrācijas politika ir atkarīga no ekonomiskās attīstības faktoriem un mērķiem, vietējā darba tirgus vides, demogrāfiskās situācijas un sabiedriskās reakcijas.

Vai Latvijai būs nepieciešami viesstrādnieki?

Vērtējot ekonomiskos un demogrāfiskos apsvērumus, atbilde ir pozitīva. Latvijas darba tirgū pakāpeniski pieaug darbaspēka izmaksas, un samazinās valstī pieejamais ekonomiski aktīvais darbaspēks. Ja pašlaik ar darbaspēka trūkumu sastopas atsevišķas nozares (būvniecība, tirdzniecība, veselības aprūpe), tad nākotnē šī problēma var skart plašu ekonomikas segmentu.

Neraugoties uz pēdējo gadu dzimstības pieaugumu Latvijā, turpinās iedzīvotāju depopulācija. Tuvāko piecu līdz septiņu gadu laikā darba tirgū ienāks deviņdesmitajos gados dzimušie, kad dzimstība bija ļoti zema, un Latvija izjutīs nopietnu darbaspēka trūkumu. Gaidāms, ka vislielākais samazinājums varētu būt tieši darbspējīgo iedzīvotāju skaitā – par 15% mazāk nekā pērn, un 2020.gadā Latvijā būs aptuveni 1,6 miljoni cilvēku vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem.

Sakarā ar brīvas darbaspēka kustības tiesību paplašināšanos Eiropas Savienībā (ES), Latvijas ekonomisko situāciju un problēmām vietējā darba tirgū tuvākajos gados arvien vairāk Latvijas iedzīvotāji darba meklējumos varētu emigrēt uz citām ES valstīm. Pēc Latvijas Bankas prognozēm līdz 2015.gadam pakāpeniski aizbrauks apmēram 200 000 ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, vēl vairāk samazinot darbaspēka piedāvājumu Latvijā.

Politiski izvērtējot viesstrādnieku ievešanu Latvijā, atbilde ir negatīva vai piesardzīgi neitrāla. Lai gan Latvijas ekonomika arvien vairāk saskaras ar darbaspēka trūkumu, pateicoties pašreizējai imigrācijas politikai, viesstrādnieku ievešana uzņēmējiem visbiežāk ir pārāk dārga un sarežģīta. Valdība aicina pilnvērtīgāk izmantot valstī esošos darbaspēka resursus un tāpēc nav plānojusi veikt pasākumus, lai atvieglotu trešo valstu pilsoņu piekļuvi Latvijas darba tirgum.

Pašreizējo imigrācijas politiku Latvijā atbalsta lielākā daļa valsts iedzīvotāju, kas izteikti negatīvi vērtē citu valstu viesstrādnieku potenciālo ierašanos Latvijā. Šajā ziņā Latvija ir pret imigrāciju visnegatīvāk noskaņotā valsts ES. Negatīvisms atspoguļojas gan latviešu, gan cittautiešu atbildēs. Šāda sabiedriskā doma ir saistāma ar padomju laika migrācijas politikas sekām, iekšējo nedrošību par savu identitāti un bailēm no konkurences.

Imigrācijas politikas scenāriji

Konservatīvās (pašreizējās) politikas priekšrocība ir tā, ka situācijā, kad pastāv darbaspēka trūkums, Latvijas uzņēmumi cenšas pielāgoties esošajai situācijai darba tirgū. Šī pielāgošanās izpaužas vairākos veidos: uzņēmumu ražotnes tiek pārceltas no Rīgas uz citiem valsts reģioniem, biznesa attīstībai tiek veicināta Latvijas iekšējā darbaspēka mobilitāte. Šī pieeja ir vērsta uz Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju īpatsvara palielināšanu, darba algas paaugstināšanu, darba ražīguma paaugstināšanu un/vai darbaspēka kvalifikācijas izmaiņām līdz ar pakāpenisku pāreju uz zināšanu ietilpīgāku ekonomiku. Stingra imigrācijas politika stimulē biznesu izmantot arvien modernākas iekārtas un tehnoloģijas, kas ļauj izbrīvēt darba vietas un ceļ darba ražīgumu.

Ja Latvijas ekonomikas attīstībai nepieciešamā darbaspēka trūkst, bet imigrācijas politika ir pārāk stingra, sāk darboties nelegālā tirgus likumi. Tie liek uzņēmējiem veicināt nelegālo imigrāciju un nelegālo nodarbinātību. Arvien pieaugošajā būvniecības nozarē tiek lēsti ap 40 procentiem nelegāli nodarbināto, kas rada simts miljonus latu zaudējumus valstij no nenomaksātajiem nodokļiem. Pašreizējās politikas dēļ Baltijas mērogā Latvijas darba tirgus nav konkurētspējīgs, jo viesstrādnieku ievešana Lietuvā un Igaunijā ir ievērojami vieglāka un uzņēmējiem lētāka. Tas kļūst par nozīmīgu ierobežojumu investīciju piesaistīšanā, mazina ārvalstu kapitāla interesi par Latvijas ekonomiku.

Liberālā pieejas priekšrocība būtu tāda, ka lētā darbaspēka ievešana palīdzētu saglabāt ekonomikas izaugsmi ilgākam laika periodam. Straujā Latvijas ekonomikas izaugsme atkarīga no kapitāla, produktivitātes un darbaspēka. Saskaroties ar darbaspēka trūkumu, ir nepieciešams piesaistīt viesstrādniekus atbilstoši ekonomikas vajadzībām. Viesstrādnieku darbaspēka izmantošana ļautu uzņēmējiem un biznesam saglabāt cenas un izmaksas, tādējādi uzturot augstāku konkurētspēju vietējā un ārzemju tirgū. Tomēr liberāla imigrācijas politika neļautu straujāk kāpināt vietējā darbaspēka produktivitāti un neveicinātu algu paaugstināšanu strādājošajiem, kas vēl vairāk var veicināt emigrācijas procesus. Darba devēji, izmantojot viesstrādniekus, nebūtu motivēti pilnvērtīgāk izmantot Latvijas iekšējos darbaspēka resursus (iedzīvotāji reģionos, jaunieši, sociāli mazaizsargātās iedzīvotāju grupas).

Inkrementāli liberālā pieeja ir vērsta uz to, lai tuvāko piecu līdz septiņu gadu laikā, kad darba tirgu vissmagāk skars deviņdesmito gadu demogrāfiskā krīze, veiktu imigrācijas politikas pakāpenisku liberalizēšanu. Šī pieeja paredz, ka pašreizējā imigrācijas politika nemainītos, kamēr netiktu veikta Latvijas darba tirgus sakārtošana, pilnvērtīga iekšējo resursu izmantošana, sociāli atbildīgas nodarbinātības politikas īstenošana un valsts realizētu efektīvu politiku pret nelegālo imigrāciju un nelegālo nodarbinātību. Ņemot vērā šos priekšnosacījumus, notiktu pakāpeniskas izmaiņas likumdošanā, kas būtu vērstas uz viesstrādnieku iekļaušanos atsevišķās darba tirgus nozarēs vai sektoros. Šī pieeja paredz, ka nākotnē viesstrādnieki būs valsts tālākās ekonomiskās attīstības sastāvdaļa. Nākotnē darbaspēka ievešana palīdzētu saglabāt izaugsmi tajās ekonomikas nozarēs, kurās būtu augstāka pievienotā darba vērtība. Tomēr imigrācijas pakāpeniska liberalizēšana ir atkarīga no pārāk daudziem priekšnosacījumiem, kuru īstenošanai nepieciešams laiks, politiskās intereses, biznesa lojalitāte. Latvijai, pakāpeniski pielāgojot imigrācijas politiku straujai ekonomikas attīstībai, var mazināties pašreizējā ekonomikas izaugsme un konkurētspēja.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (19) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 25.06.2006 17:22
AK: Krievi un angļi (un latvieši) nav nekādi pārcilvēki, lai tiem pienāktos par citiem augstāks statuss. Vienkārši šīm valodām Latvijā ir reāli nodrošināt zināmas iespējas, atšķirībā, piemēram, no arābu valodas (vismaz pagaidām).

Zināmas iespējas darboties Latvijā ar šīm valodām taču pastāv. Mani absolūti nesatrauc, ja kaut 100% darba piedāvājumu būtu prasība pilnībā prast krievu vai angļu valodas. Bet es nesaredzu lielu jēgu tam, ka Latvijas likumi un Ministru Kabineta rīkojumi būtu rūpīgi jātulko krieviski un angliski, un jāsaskaņo jau valsts institūciju līmenī. Ar šīm lietām ļoti labi tiek galā privātstruktūras.

V.Buzajevs (nesenajā prasībā par bijušā ekonomikas ministra K.Kariņa valsts valodas zināšanas apliecinošu dokumentu, jo viņš bija beidzis skolu ārzemēs), protams, norādīja uz būtisku nepilnību pašreizējā kārtībā. Izrādās, ka etniskajiem latviešiem (nemaz nerunājot par latviešu skolas beigušajiem) tiešām ir priviligjēts statuss, jo neviens viņiem neprasa tās valodas zināšanu "apliecības", kurus prasa no cittautiešiem vai mazākumtautību skolu beidzējiem. Ja ir runa par to, lai nevienai grupai nebūtu augstāks statuss, tad, manuprāt, ir vērts prasīt, lai VISI pretendenti uz valsts darbu kārtotu eksāmenus un apliecinātu valodas zināšanas.

Tādēļ problēmas tiešām ir - jo izrādās, ka mūsu vienīgās valsts valodas zināšanas nevar visos līmeņos pārbaudīt (pat ministrs var atļauties ignorēt noteikumus). Daudzas oficiālās valodas pašreizējā situācijā radītu vēl lielāku "bardaku". Bulgakovs rakstīja, ka nevar visu mēgjināt sakārtot vienlaikus, piemēram, nevar reizē ieviest elementāru kārtību un cīnīties par līdztiesību:

Невозможно в одно и то же время подметать трамвайные пути и устраивать судьбы каких-то испанских оборванцев! Это никому не удастся, доктор, и тем более - людям, которые, вообще отстав в развитии от европейцев лет на двести, до сих пор еще не совсем уверенно застегивают свои собственные штаны!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis - AK 25.06.2006 16:57
Aleksis: ir diezgan dīvaini, ja Latvijā visiem būtu jāpielāgojas, lai mēs ar savu runāšanu "nebūtu traucējoši" iebraucējiem.
AK: Nekorekts ir iedalījums "mūsos" un "iebraucējos". Visi Latvijā ir iebraucēji vai to pēcteči - cik paaudzes vajag, lai neskaitītos "iebraucējam"? 0? Tad to cilvēku, kas atgriežas no 40.-o gadu trimdas vai 90.-o gadu sākuma emigrācijas, bērni arī būtu iebraucēji.

Kāpēc nekorekts dalījums? Šajā diskusijā par viesstrādniekiem vārds "iebraucējs" ir lietots vistiešākajā nozīmē - tas ir ārvalstnieks, kurš te potenciāli varētu ierasties kā viesstrādnieks (1.paaudzes imigrants). Turklāt tāds, kurš nav repatriējies latvietis (jo viņiem mūsu likumos ir īpašs statuss) un nav arī ES pilsonis (jo viņiem mūsu darba tirgus ir atvērts jau tagad). Savukārt "mūsējie" jeb pamatiedzīvotāji šajā diskusijā ir cilvēki, kuri jau ir Latvijas pilsoņi, kā arī pastāvīgie iedzīvotāji ar ilgstošām saitēm ar mūsu zemi, piemēram, tie nepilsoņi, kuri vēlas naturalizēties. Gan Rietumeiropā gūtā pieredze, gan veselais saprāts liecina, ka pilsoniskā miera saglabāšanai no iebraucējiem ir vērts prasīt pietiekami dziļu pielāgošanos pamatiedzīvotāju kultūrai, valodai, dzīvesveidam.

AK: Un kāpēc ar vietējo X valodas nesēju runat X valodā nebūtu "pielāgoties", bet ar iebraucēju būtu?Tturklāt - ja nepamanījāt, es uzsvēru to, ka vajadzīgas būtu gan latviešu, gan krievu un angļu valoda - nevienam nevajadzētu uzkundzēties.

Tā faktiski ir diskusija par to, kas ir labāk - viena oficiālā valoda, vai arī vairākas oficiālās valodas. Viena oficiālā valoda bieži ir lētāks un vienkāršāks risinājums - nav jānodrošina daudzu valodu komplekta obligāta mācīšana skolās, nav vajadzīgi visuresoši oficiālu dokumentu tulkojumi. No otras puses, vairākas oficiālās valodas var pasvītrot etnisko grupu, autonomiju vai federācijas subjektu vienlīdzību (Šveice, Kanāda, Spānija), vai arī vienkārši apliecināt vēsturisko un kultūras mantojumu, piederību noteiktam regjionam (Britu Sadraudzības zemes, Somija).

Latvijas gadījumā es nesaredzu vēsturiskos priekšnosacījumus vairāku oficiālo valodu pastāvēšanai. Ja Latvija būtu britu sadraudzības valsts vai ASV protektorāts, ja Latvijas ārpolitiskā stratēgjija būtu līdzdarboties Neatkarīgo Valstu Sadraudzībā NVS, tad uz šīm lietām varētu skatīties citādi. Latvijas valodu politika ir gluži logjiskas sekas mūsu valsts struktūrai (šī ir centralizēta/nefederāla valsts), un ārpolitiskajai stratēgjijai (Latvija ir iestājusies ES, kur ir pārdesmit oficiālo valodu, un eirostruktūrās neviena no tām absolūti nedominē, bet biežāk lietotās ir franču, angļu un vācu).

Ir zināma vēsturiska līdzība starp zviedru valodu Somijā un vācu valodu Latvijā - ja kāda valoda arī varētu pretendēt uz otras oficiālās valodas statusu, tad tā, droši vien, būtu vācu valoda - gan tādēļ, ka vāciski runājošās zemes ir liels spēks pašreizējā ES, gan arī tādēļ, ka 18. un 19.gadsimtā pasaules kultūra Latvijā ienāca lielā mērā ar vācu valodas starpniecību.

AK: es uzsvēru to, ka vajadzīgas būtu gan latviešu, gan krievu un angļu valoda - nevienam nevajadzētu uzkundzēties.

Lai gan ASV tikai apmēram 40% no visiem imigrantiem ir bijuši anglosakši, tad tomēr angļu valoda kā vienīgā vajadzīgā valoda gandrīz visā ASV teritorijā ir jau noticis fakts - un arī nesenie imigranti parasti nesūdzas par uzkundzēšanos, bet gan cenšas iemācīties angliski, lai varētu drīzāk kļūt par pilntiesīgiem amerikāņiem. Ja Latvijā joprojām ir grūtības ieņemt augstus valsts amatus latviski labi protošiem cittautiešiem, tad šo problēmu var risināt ar līdztiesības, pretdiskriminācijas un meritokrātijas (karjera atkarīga no cilvēka nopelniem) principu stingru ievērošanu.

Savukārt daudzas oficiālas valodas, kultūras autonomijas likumi, daudzkopienu valsts modelis, fiksētas pārstāvniecības kvotas varas struktūrās - šādi un līdzīgi risinājumi mūs var pietuvināt Austroungārijas, Maķedonijas vai Libānas, nevis ASV modelim. Šajos gadījumos valodu un etniskās atšķirības tiktu vēl vairāk pastiprinātas un saasinātos konkurence uz kopienu pamata - tad vairs nav būtiskas lietišķās īpašības, bet gan formāli apsvērumi - vai amata pretendents ir austrietis vai ungārs, vai šiīts, maronīts vai sunnits, vai latvietis vai krievs, vai maķedonietis vai albānis. Un bezatbildīgi demogrāfiskie eksperimenti (kā to pierādīja komjauniešu triecienceltnes Azerbeidžānas pilsētā Sumgaitā, bēgļu krīzes Libānā vai bijušajā Dienvidslāvijā) var izrādīties trauslajam līdzsvaram vēl postošāki par augšminēto daudzkopienu sabiedrības veidošanu un var novest mūs taisni pie pilsoņu kara.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK 25.06.2006 14:24
Aleksis ir labi censties nodrošināt līdztiesību indivīdiem; toties valsts līmenī nodrošināt "līdztiesību" dažādām darba tirgū pieprasītām valodām - tas nav iespējams un neviena valsts no arī nedara.

Visiem nesanāks - bet dažiem var, un tiekties uz ideālu vajag (līdzīgi nevar uzdāvināt aklajam acis, bet tas nav iemesls nedarīt neko), kā to dara kaut kādā mērā dažādas valstis - Kanāda, Beļģija... Daudzos rajonos un pilsētās to varētu darīt ar krievu un latgaliešu valodām. Iespējams, dažos pagastos varētu sanākt ar baltkrievu un poļu valodām.

Un šis ir jautājums tieši par indivīdiem - attiecīgo valodu nesējiem, nevis tikai par abstraktajām valodām!

Latvijā nav autonomiju ar citu oficiālo valodu (līdzīgu Ālandu salām Somijā, kur oficiālā ir zviedru valoda)

Tas ir jautājums par esošo likumdošanu. Bet ir vēl jautājums par to, kā var labāk apkalpot daudznacionālo LR tautu (sk. zemāk).

kādēļ krievu vai angļu valodai ir vajadzīgs īpašs statuss?

Būtībā tāpēc, kāpēc arī latviešu valodai. Krievi un angļi (un latvieši) nav nekādi pārcilvēki, lai tiem pienāktos par citiem augstāks statuss. Vienkārši šīm valodām Latvijā ir reāli nodrošināt zināmas iespējas, atšķirībā, piemēram, no arābu valodas (vismaz pagaidām).

ir diezgan dīvaini, ja Latvijā visiem būtu jāpielāgojas, lai mēs ar savu runāšanu "nebūtu traucējoši" iebraucējiem.

Nekorekts ir iedalījums "mūsos" un "iebraucējos". Visi Latvijā ir iebraucēji vai to pēcteči - cik paaudzes vajag, lai neskaitītos "iebraucējam"? 0? Tad to cilvēku, kas atgriežas no 40.-o gadu trimdas vai 90.-o gadu sākuma emigrācijas, bērni arī būtu iebraucēji.

Un kāpēc ar vietējo X valodas nesēju runat X valodā nebūtu "pielāgoties", bet ar iebraucēju būtu?Tturklāt - ja nepamanījāt, es uzsvēru to, ka vajadzīgas būtu gan latviešu, gan krievu un angļu valoda - nevienam nevajadzētu uzkundzēties.

Stalins Un Tu tici,,ka AK paardziivo par proletariaata probleemaam?Jeb tomeer,vinsh censhas veelreiz uzpleest nacionaalo nesaskanju reetas?PCTVL jaunais talants,sakiet.,ruupeesies par darbaljaudiim?Bet ja ne?Nu taadam gadijumam vajadzeetu atbilstoshas zaales

Nesaskaņas veicina tie, kas dala cilvēkus - tajos, kam ļauj un kam neļauj mācities dzimtajā valodā un lietot to saskarsmē ar valsti, kam dod un nedod iespēju par mērenu cenu iegūt padomju laikā piešķirto mājokli, kam no 1990.-91. g. atzītajiem vēlētājiem atzīst un neatzīst balsstiesības, kam piešķir pensijas par "pareizo" balsošanu tai pašos gados un kam neļauj tikt ievelētiem darbības likumīgajās opozīcijas organizācijas dēļ.

Tie, kas nepiekrīt šādai diskriminācijai, tieši ir par saskaņu - paklausības vietā, kā jaunlatvieši vācu valodas dominēšanas laikā.

P.S. Kāds sakars ar sarunu ir socioloģiskai un padomju terminoloģijai? Vai vienkārši to uzskatāt par ļaunuma iemiesojumu un cenšaties piesiet oponentam?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

stalins - Aleksim 25.06.2006 07:24
ir gruuti, ir briesmiigi peetiit 20.gs . tragiskos jautaajumus..NEGRIBAS to dariit,bet VAJAG! jaa,es to jau izdariiju,konstateeju,ka valdiibaam geopolitiskaa situaacija netiek pareizi izskaidrota,,es redzu nopietnus draudus,un man ir pieraadiijumi.Es runaaju par jauna holokausta draudiem,uun ne tikai holokausta.

Piemeeram.Kapeec Krievijas valdiiba censhas pieraadiit,ka sheit atdzimst fashisms,un ne na`cisms ,bet fashisms.30 gados Krievijaa valdiija tautas draugi,kuri lamaaja biedru Musoliini,bet ar nacionaalsociaalistiem taa draudzeejaas,kaadas pretenzijas pret nacistiem?da nekaadadas,sitam nacikjus.Bet ja palasa Atlantijas hartu, vai veel labaak Jaltas protokolus,tad tumshas lietas top skaidras.Veestures peetniekiem iesaku Eliota Ruzvelta""Vinja aciim"".,Umberto Eko "fuko svaarsts",Igora Minutko" ookultnije bitvi 20 veka",tapat citu autoru"tainije bitvi 20 veka",kaa ari Peterburgas zinaatnieka Parsheva "pochemu Rossija ne Amerika" un "pochemu Rossija ne Amerika".Izkropljotaa veidaa Parsheva teiktais tiek shobriid it kaa realizeets.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

stalins - Aleksim 25.06.2006 06:28
Un Tu tici,,ka AK paardziivo par proletariaata probleemaam?Jeb tomeer,vinsh censhas veelreiz uzpleest nacionaalo nesaskanju reetas?PCTVL jaunais talants,sakiet.,ruupeesies par darbaljaudiim?Bet ja ne?Nu taadam gadijumam vajadzeetu atbilstoshas zaales.

Recepte ir vienkaarsha,bet daarga.Ir vajadziigs radiit zinaatnisku (un pielietojamu) 20 gs. totalitaaro rezhiimu izpeetes instituutu.Starptautiski resursi tam vajadziigi,ne tikai nauda ,bet arii praati.Kaa es pie taadiem secinaajumiem nonaacu?A vienkaarshi.Pagaajusho gadu Valsts prezidente uzrunaajot Saeimu soliija"nekad vairs",un tas noziimeeja visvairaak "nekad vairs holokaustu".Konstateeju,ka muusu soliijumi shobriid neatbilst muusu reaalajaam iespeejaam taadas lietas noveerst,bet vismaz adekvaati briidinaat mums vajadzeetu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 24.06.2006 17:27
Un - latvieši var prasīt "integrētībai" savas valodas labprātīgo lietošanu, bet citi (piemēram - krievi Daugavpilī) nav tik pilnvērtīgi un nevar izvirzīt analoģiskās prasības pēc līdztiesības principa?

Daugavpilī cilvēkam, protams, ir grūti darboties, ja viņš neprot krieviski - tādā nozīmē krievu valodas prasme faktiski ir kritērijs cilvēka "integrētībai" Daugavpils darba tirgū. Gluži tāpat, ja kāds uz Latviju brauc kā musulmaņu imāms, lai vadītu draudžu darbu un piektdienu lūgšanas, tad viņam ir jāprot klasiskā arābu valoda kā arī vietējo musulmaņu dzimtās valodas (piemēram, tatāru, azerbaidžāņu vai krievu). Katrai videi un katrai profesijai var būt nepieciešamas cita veida priekšzināšanas, un daudzās profesijās pietiek arī ar latviešu valodu vienu pašu. Tieši valsts līmenis ir tas, kurā nosaka kopīgo imigrācijas politiku un pieņem darba likumdošanu. Valstij ir labi censties nodrošināt līdztiesību indivīdiem; toties valsts līmenī nodrošināt "līdztiesību" dažādām darba tirgū pieprasītām valodām - tas nav iespējams un neviena valsts no arī nedara.

Aleksis: "Lai augšminētais valodu sajukums nekļūtu latviešu profesionāļu pamatmasai traucējošs, būtu vēlams nodrošināt tādu situāciju, lai ar vietējiem kolēgjiem allaž varētu runāt latviski"
AK - un krieviski, un angliski. Lai runāšana svešvalodā nebūtu traucējoša.

Latvijā nav autonomiju ar citu oficiālo valodu (līdzīgu Ālandu salām Somijā, kur oficiālā ir zviedru valoda), iebraukušie darbinieki nedzīvo arī izolētās zonās (līdzīgi kā ir ārzemnieku pilsētiņas, teiksim, Saudi Arābijā). Līdz ar to vietējie iedzīvotāji teorētiski jebkurā apdzīvotā vietā un jebkurā situācijā (uz ielas, darbā, mācību iestādē, veikalā) var saskarties ar potenciālajiem Latvijā iebraukušajiem viesstrādniekiem. Te ir jautājums - kādēļ krievu vai angļu valodai ir vajadzīgs īpašs statuss? Svešvalodu zināšanas ir laba lieta ikvienam, bet ir diezgan dīvaini, ja Latvijā visiem būtu jāpielāgojas, lai mēs ar savu runāšanu "nebūtu traucējoši" iebraucējiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK - Aleksis 23.06.2006 14:26
"Lai augšminētais valodu sajukums nekļūtu latviešu profesionāļu pamatmasai traucējošs, būtu vēlams nodrošināt tādu situāciju, lai ar vietējiem kolēgjiem allaž varētu runāt latviski"

- un krieviski, un angliski. Lai runāšana svešvalodā nebūtu traucējoša.

"vai autors ir zaudējis veselo saprātu, ka nemaz neņem Latvijas situācijā unikālās etniskās proporcijas?"

Vairums ir latvieši, to īpatsvars pieaug, tātad proporcijas pašreiz var apdraudēt tikai mazākumtautības. Vēl lielāks apdraudējums varētu rasties, ja Latvijā atbrauktu vēl simt tūkstoši latviešu, bet šāda iespēja nav ticama.

"Krieviem asimilācija, manuprāt, nedraud ne mazākajā mērā"

- krievu valodas izspiešana no oficiālās saziņas pat Jūsu pieminētajā Daugavpilī, publisko skolu un augstskolu pārlatviskošana visā valstī, neproporcionāli mazs atbalsts krievu kultūrai citās jomās (cik Rīgā, ko Jūs arī minējāt, valsts uztur teātrus, kas strādā latviešu valodā, un cik - krievu?). Nez kāpēc statistika rāda - krievi izmirst/emigrē vēl ātrāk par latviešiem.

"Pēc PSRS sabrukuma daudzi ukraiņi ir atraduši par labāku atgriezties Ukrainā vai emigrēt uz citām ārzemēm - tādēļ arī viņu īpatsvars šeit samazinā"

- daudzi latvieši arī emigrēja, bet to īpatsvars pieaug. Ja valstī tiek radīti tādi apstākļi, kad mazākumtautību pārstāvjiem ir grūtāk palikt Latvijā nekā vairākumtautības pārstāvjiem, tā ir varas mazākumtautību izspiešanas politika.

"Ja pat ASV nevar angliskot tādas pilsētas kā Miami... nav nekāda pamata domāt, ka varēs latviskot daudzus krieviski runājošus ".. "Latviešu valodai tādēļ ir grūti konkurēt ar krievu valodu kā iekšzemes saziņas valodu"

Lūk, problēma ir šī vēlme unificēt, angliskot, latviskot, nevis cienīt daudzveidību. Konkurēt, nevis pastāvēt līdzās.

"nav nekādas lielas motivācijas labi apgūt latviešu valodu, ja ar krievu (un varbūt vēl angļu) arī Latvijas kontekstā var izdarīt nesalīdzināmi vairāk"

Gandrīz vai katrā darbā latviešu valoda ir nepieciešama - sarunai ar klientiem, priekšniekiem un kolēģiem (kas tagad bieži krievu valodu vispār neprot - valsts no sirds parūpējās, lai neizmantotu PSRS doto iespēju nodrošināt latviešiem vēl vienas valodas prasmi), sarakstei ar valsts iestādēm. Par publisko sektoru (tie nav tikai ierēdņi, ārsti un skolotāji - arī pasts, dzelzceļš, "Latvenergo", "Lattelecom", "Rīgas ūdens", "Rīgas siltums"...) - acīmredzami.

Un - tieši tādus izteicienus minētajos rakstos es neatradu. Vai nesaskatāt tekstā to, ko gribat un sagaidāt, uzrakstītā vietā?

"Kritērijs integrācijai ir viens vienīgs - vai cilvēks ar mani (un citiem latviešu valodas nesējiem) labprāt runā latviski"

- "labprāt" ir gruti novērtējams un atstāj iespēju patvaļīgai integrētības noliegšanai... Ja cilvēks runā ar Jums latviski, bet priekšroku dotu runāšanai savā dzimtajā valoda, viņš nav integrējies? Un - vai cilvēka gatavība ar krievu (angļu) valodas nesējiem runāt krieviski (angliski) nav vēl viens būtisks integrācijas rādītājs?

"Nesapratu pārējos jautājumus - kādi tur "mazvērtīgāki cilvēki"? un kas tās par "līdztiesības prasībām"?"

tas bija saistīts ar jūsu vārdiem "Latvijā neintegrētu imigrantu ir vēl daudz vairāk nekā ASV vai Francijā" - ievērojot to, ka latviešu valodu lielumlielais vairums mazākumtautību pārstāvju prot, izskatās, ka jums ir cits integrācijas kritērijs. Vai jūsu vārdos "Kritērijs integrācijai ir viens vienīgs - vai cilvēks ar mani (un citiem latviešu valodas nesējiem) labprāt runā latviski" nav atšķirīgā pieeja cilvēkiem pēc dzimtas valodas - sanāk, ka visiem latviešvalodigajiem integrētība tiek prezumēta, bet citiem? Un - latvieši var prasīt "integrētībai" savas valodas labprātīgo lietošanu, bet citi (piemēram - krievi Daugavpilī) nav tik pilnvērtīgi un nevar izvirzīt analoģiskās prasības pēc līdztiesības principa?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK - Aleksis 23.06.2006 13:53
Pārlasīju tos rakstus PCTVL mājaslapā. Pievērsiet uzmanību:

Tjurins - viņa uzdoto (un Gailīta rakstā uzturēto) jautājumu "почему же русские до сих пор не выучили латышский?!" es turpat komentāros atspēkoju ar statistiku.

Djačkovs - "понимание, что знание второго языка облегчает жизнь в Латвии. Сегодня это стимул", "Со временем все русские будут знать латышский", beskatoties uz viņa apšaubamām prognozēm par latviešu valodas izmiršanu. Viņs uzskaita 5 krievu grupas - un tikai 1 no tām, pat pēc viņa uzskatiem, latviešu valoda nav nepieciešama.

Atbalsts latviešu valodai var būt nepieciešams - bet kā vairākuma valodai tai nav nepieciešama tāda aizsardzība kā latgaliešu vai krievu valodai. Valsts tomēr rīkojas pretēji - nostiprina latviešu valodu uz vairāk apdraudēto mazākumvalodu rēķina.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 22.06.2006 22:13
Norādes uz PCTVLa rakstiem par krievu valodas pašpietiekamību Latvijā: http://www.pctvl.lv/?lang=ru&mode=rakurs&submode=happend&pag... http://www.pctvl.lv/?lang=ru&mode=rakurs&submode=happend&pag... http://www.pctvl.lv/?lang=ru&mode=rakurs&submode=happend&pag...

Ar šiem rakstiem nav daudz ko polemizēt - autori pamatos raksta patiesību, lai gan tā nav nekāda patīkamā. Un ja kāds naivi cer, ka iebraucēji labprāt darba vietās runās latviski, tad var iepazīties ar šajos rakstos izklāstītajiem argumentiem - var arī visur aizstāt "krievu valodu" ar "angļu valodu" - secinājumi paliks apmēram tie paši: lielo valodu nesēji nekad īpaši čakli nemācīsies mazās valodas, it īpaši, ja mazo valodu runātāju īpatsvars nav pārāk liels. Cik daudzi lejaslatvieši (t.i. nelatgalieši), kad nonāk Latgalē, sāk runāt latgaliski? Domāju, ka ne visai daudzi - jo latgaliešu valoda, lai arī nav īpaši grūta, tomēr ir vēl mazāka un ar vēl mazāku prestižu un ekonomisko vērtību kā latviešu (t.i. latviešu literārā jeb baltiešu) valoda. Tādēļ latviešu un latgaliešu valodas varēsim noturēt un sekmīgi attīstīt Latvijā tikai tad, ja būs šīm valodām valsts atbalsts un attiecīga demogrāfiskā politika (t.sk. imigrācijas ierobežošana).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 22.06.2006 21:35
Aleksis: ... tad kādā valodā mēs te runāsim?
AK: Daudzās, kā iecietīgie izglītotie cilvēki jau runā.

Latvija ir maza un lielajos starpnacionālajos uzņēmumos viss bizness ar klientiem notiek pārsvarā angliski (reizēm arī krieviski vai vāciski). Prestižajā augstskolā SSE (Zviedru Ekonomiskā augstskola) daudzi studenti un pasniedzēji savā starpā runājas angļu, latviešu un krievu valodu sajaukumā, brīvi pārlecot starp tām. Šīs globalizācijas tendences var nākotnē vēl vairāk pastiprināties un skart arvien lielāku sabiedrības daļu. Lai augšminētais valodu sajukums nekļūtu latviešu profesionāļu pamatmasai traucējošs, būtu vēlams nodrošināt tādu situāciju, lai ar vietējiem kolēgjiem allaž varētu runāt latviski, citas valodas pietaupot klientiem un ārzemniekiem. Tāda situācija pastāv, piemēram, Helsinkos - somi mēdz būt ļoti toleranti pret citām valodām (ārzemnieku klātbūtnē bez grūtībām pārslēdzas uz angļu valodu un zviedru pat skaitās otra valsts valoda), toties savā starpā runā tikai somiski (izņemot, varbūt, gadījumus, ja abi sarunbiedri ir Somijas zviedri).

AK: Starp citu, latvieši ir vairākums un to īpatsvars strauji palielinās (krievi, baltkrievi mūsu režīmā izmirst vēl ātrāk) - daudz lielākās briesmās ir tie paši ukraiņi, baltkrievi, krievi, kam attiecīgu imigrantu parādīšanās varētu palīdzēt neasimilēties un noturēt savu īpatsvaru.

Krieviem asimilācija, manuprāt, nedraud ne mazākajā mērā - viņi ir lielākā etniskā grupa Daugavpilī un apmēram vienādi ar latviešiem Rīgā. Par baltkrieviem ir sarežgītāks jautājums - viņi, protams, ir Latvijai tradicionāla minoritāte un skaitliski laikam pat trešā etniskā grupa Latvijā, bet neesmu manījis šeit nevienu runājam baltkrieviski, avīzes vai grāmatas baltkrieviski, utml. Ir vienīgi Rīgas baltkrievu pamatskola. Manuprāt, ir pamats domāt, ka baltkrievu minoritāte te ir arvien bijusi stipri asimilēta - gan katoļticīgie poļi Latgalē, gan padomju laikā krievi, gan pēdējā laikā arī latvieši pretendē uz baltkrievu interešu pārstāvēšanu. Ukraiņi, manuprāt, Latvijā ir samērā jauna minoritāte - 1935.gada tautas skaitīšanas dati neuzrāda ievērojamu skaitu ukraiņu. Pēc PSRS sabrukuma daudzi ukraiņi ir atraduši par labāku atgriezties Ukrainā vai emigrēt uz citām ārzemēm - tādēļ arī viņu īpatsvars šeit samazinās.

AK: - ievērojot to, ka Latvijā viņiem vienalga nāksies to iemācīties darba tirgus prasību dēļ, par to uztraukties nevajadzētu. Vai jūsos aizdomas rada tas fakts, ka iebraukšanas brīdī viņi vēl neprot latviešu valodu? Tas ir, vienkārši cita dzimtā valoda/tautība?

Ja pat ASV nevar angliskot tādas pilsētas kā Miami (Florida), kur ir kritiskā masa spāniski runājošo, tad nav nekāda pamata domāt, ka varēs latviskot daudzus krieviski runājošus iebraucējus, kuri šeit priekšā atradīs lielu krievvalodīgu minoritāti. Krievu valoda (tāpat kā angļu vai spāņu) ir pietiekami liela un tādēļ arī pašpietiekama (sk. PCTVL mājaslapā publicētos rakstus par krievu valodas pašpietiekamību - П.Тюрин "Или латышскость или правда говорящего", "Джокер в игре политиков" un "Не нужен нам берег турецкий и Африка нам не нужна" - domāju, ka šo rakstu autori visumā izdarījuši pareizus secinājumus - nav nekādas lielas motivācijas labi apgūt latviešu valodu, ja ar krievu (un varbūt vēl angļu) arī Latvijas kontekstā var izdarīt nesalīdzināmi vairāk). Latviešu valodai tādēļ ir grūti konkurēt ar krievu valodu kā iekšzemes saziņas valodu - vienīgi liels latviešu skaitliskais pārsvars var te palīdzēt.

AK: - kādi Jums ir kritēriji integrācijai? Vai sevis uzskatīšana par mazvērtigākiem cilvēkiem nekā senāki imigranti un to pēcteči ("vietējie"), atteikšanās no lidztiesibas prasībām?

Kritērijs integrācijai ir viens vienīgs - vai cilvēks ar mani (un citiem latviešu valodas nesējiem) labprāt runā latviski. Pēdējo 15 gadu laikā ir notikušas daudzas pozitīvas izmaiņas, bet tādās vietās kā Daugavpilī vai Bolderājā joprojām situācija nav apmierinoša. Arī ar visiem darba kolēgjiem savā IT uzņēmumā nevaru sarunāties latviski, jo daudzi cilvēki šo valodu ikdienā nekur neizmanto un prot vāji. Nesapratu pārējos jautājumus - kādi tur "mazvērtīgāki cilvēki"? un kas tās par "līdztiesības prasībām"?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

neizprotoss latvietis - autoram 22.06.2006 20:27
Es ļoti atvainojos, bet es nesaprotu, kā var trūkt darbaspēka. Ikviena sabiedrība ir kopiena, kurā sabiedrības locekļi specializējas dažādās funkcijās, lai spētu visi kopā dzīvot. daži ir ārsti, citi celtnieki, vēl kāds ir politologs. Ja Latvijā samazinās darbaspējīgu cilvēku skaits, tad mums būs mazāk ārstu un politologu - bet mums arī mazāk tos vajadzēs, jo mazāk būs iedzīvotāju, kuri izmantos to pakalpojumus. Mazāk vajadzēs celtnieku, kas būvēs mājas un birojus, jo to skaits uz 1 iedzīvotāju palielināsies.

Sabiedrība organizē saimniecisko dzīvi, lai tā būtu paēdusi un nodarbināta, nevis lai piepildītu kaut kādu mistisku rūpnīcu atvērtas štata vietas. Tāpēc darbaspēka trūkums ir nonsenss. Darbaspēks rada darba vietas, kurās tas strādā, nevis otrādi.

Un izskaidrojiet, kā tieši kritīsies mana labklājība, ja dzīvokļu cenas kritīsies (tirgū parādīsies lieka platība), uzņēmēji būs spiesti uzlabot darba ražīgumu, lai aizstātu neesošos darbiniekus, kas novedīs pie algu pieauguma un sekojoši no ārzemēm lielo algu vilināti atbrauks latvieši.

Jā, pensionāru skaits relatīvi pret nodarbinātajiem pieaugs. Bet bērnu skaits samazināsies. Vai atkarīgo personu skaits pret nodarbinātajiem mainīsies? Un pat ja mainīsies? Es esmu gatavs maksāt lielākus nodokļus, ja mans dzīvoklis ir lielāks un bērnam klasē nav jāmācās kopā ar ķīniešiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK 22.06.2006 18:56
Aleksis Rīgā tikai ap 42% no visiem iedzīvotājiem ir latvieši (Daugavpilī 16%, Liepājā 50%, Jelgavā 52%). Nav taču vairs kurp atkāpties - ja iebrauks vēl vairāk viesstrādnieku, teiksim, no Ukrainas un Baltkrievijas, tad kādā valodā mēs te runāsim?

Daudzās, kā iecietīgie izglītotie cilvēki jau runā. Starp citu, latvieši ir vairākums un to īpatsvars strauji palielinās (krievi, baltkrievi mūsu režīmā izmirst vēl ātrāk) - daudz lielākās briesmās ir tie paši ukraiņi, baltkrievi, krievi, kam attiecīgu imigrantu parādīšanās varētu palīdzēt neasimilēties un noturēt savu īpatsvaru.

aizdomīgiem, latviešu valodā nerunājošiem indivīdiem

- ievērojot to, ka Latvijā viņiem vienalga nāksies to iemācīties darba tirgus prasību dēļ, par to uztraukties nevajadzētu. Vai jūsos aizdomas rada tas fakts, ka iebraukšanas brīdī viņi vēl neprot latviešu valodu? Tas ir, vienkārši cita dzimtā valoda/tautība?

Latvijā neintegrētu imigrantu ir vēl daudz vairāk nekā ASV vai Francijā

- kādi Jums ir kritēriji integrācijai? Vai sevis uzskatīšana par mazvērtigākiem cilvēkiem nekā senāki imigranti un to pēcteči ("vietējie"), atteikšanās no lidztiesibas prasībām?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 22.06.2006 17:45 http://www.financenet.lv/comments/comments/article.php?id=56... -- Viļņa Zariņa (TB/LNKK) raksts par darbaspēka ievešanas sociāli-politisko nevēlamību. Atkal atgriežamies pie Japānas gaišā piemēra. Jo pat ASV ir grūti "sagremot" imigrantus no Meksikas un Francijā - imigrantus no Ziemeļāfrikas. Ja pat tik stipras kultūras pārdzīvo grūtības ar integrāciju (un Latvijā neintegrētu imigrantu ir vēl daudz vairāk nekā ASV vai Francijā), tad doma par jauna darbaspēka ievešanu, izņemot dažus eksotiskus gadījumus, ir pilnīgs nonstarter.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

stalins 22.06.2006 16:38
domaaju,ka darbadeveejiem jadod vismaz paaris gadu tam ,lai vinji iemaaciitos cieniit un straadaat ar darbanjeemeejiem,pietiekoshi jau vinji ir bijushi dzimtcilveeku statusaa.

Absoluuti meli ir tas ,ka Latvijaa truukst darbaspeeka(atskaitiot dazhu jomu speciaalistus).Taisniiba ir taa,ka Latvijaa pietruukst konkureetspeejiigu darba piedaavajumu.tiem,kuru piedaavaajumi ir konkureetspeejigi,darbinieku pietiek.Ieejot lielveikalaa,teiksim Maxsimaa vai Nelda u.c. vienmeer ir darba piedaavaajumi.Vai tas noziimee ,ka Latvijaa pietruukst personu ,kas speej straadaat par paardeveeju vai apkopeeju?Nee,tas noziimee,ka shiis struktuuras nepiedaavaa konkureetspeejiigu atalgojumu.Teikshu pat vairaaksho struktuuru konkureetspeeja vispaar ir balstiita uz negodiigu konkurenci.Un kur cilveekiem ir iespeejas,teiksim mekleet darbu Irijhaa,taa shiim struktuuraam paraadaas probleemas.

Dacei A . no Briseles (laikam) ietektu 1 meenesi niostraadaat lielveikalaa ,da jebkuraa amaataa,kaut par direktori.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis - Dace A. 22.06.2006 16:35
Dace A.: Manuprāt, skan ļoti brutāli... un brutalizē arī cilvēka- bērna vērtību. Mēs taču tos bērnus neradām ar mērķi, lai viņi mūs uztur.

Taisnība jau ir - bērniem būtu logjiski pirmkārt gādāt nevis par vecākiem, bet gan par savas gjimenes dzīves iekārtošanu un saviem bērniem. Tomēr, ja bērni savus obligātos sociālos maksājumus vismaz daļēji varētu novirzīt paši saviem vecākiem nevis svešiem cilvēkiem, tad jau viņi tik briesmīgi neprotestētu. Starp citu, šobrīd pensijas vecuma cilvēku vidū krievu īpatsvars ir drusku lielāks nekā krievu īpatsvars iedzīvotāju skaitā kopumā - 60-tajos un 70-tajos gados iebraukušo paaudze šobrīd noveco. Tādēļ iznāk tā, ka strādājošiem latviešiem ar saviem 1.līmeņa pensijas maksājumiem ir par kādu mazu daļiņu jāuztur arī krievu pensionāri. It kā tas nebūtu nekas briesmīgs, bet šis fakts nekādi nevairo iedzīvotāju motivāciju maksāt nodokļus un pārskaitīt naudu sociālajā budžetā.

Dace A.: Ja palielina atkarību no privātājiem pensiju fondiem, šādas diskusijas nebūs nepieciešamas.

Nav jau arī tie privātie pensiju fondi panaceja - vērtspapīros ieguldītā nauda dos atdevi tikai tad, ja valsts attīstīsies normāli, nevis pārdzīvos demogrāfisko kolapsu. Citādi varam iedomāties Frīdriha Nīčes cienīgu ainu - "pēdējos cilvēkus", kuri ir veci un slimi, kuru rokās ir visu darba mūžu krātās VSAA un Parex atskaites par iemaksām visādos fondos, bet nav neviena, kurš viņiem pasniegtu ūdens glāzi. Lai gan varbūt pamesto veco ļaužu mājokļos un pansionātos darbosies roboti :))) Piemēram, līdzīgi Mitsubishi ražotajam robotam Wakamaru, kurš jau tagad eksperimentāli tiek izmantots Japānā (sk. http://www.wired.com/news/business/0,1367,58593,00.html ). Šāda robota uzturēšana un amortizācija šobrīd izmaksājot daudzkārt dārgāk, nekā,teiksim, slimnieku kopēja no Filipīnām. Bet pensionāriem jau tehnika patīk.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

DaceA - Aleksim 22.06.2006 12:44
Es atkārtoju to, ko jau rakstīju iepriekš - bērnu dzimstības rādītāji mums ir zemi jau ilgāku laiku, tātad, šis robs - mazāk jaunu cilvēku - būs vienalga, vai ar rītdienu Latvijā pēkšņi sāk dzimt ļoti daudz bērnu. Viņi tik un tā darba tirgū varēs ieiet ne ātrāk pēc skolas beigšanas! Tas arī ir pamatā ANO aprēķiniem - zemie dzimstības rādītāji, kas mums te ir vieni no zemākajiem Eiropā... Ko tas var nozīmēt valsts budžetam, no kura jāuztur pensionāri? Ja vien pensiju sistēma arvien vairāk nesāk balstīties uz privātajiem pensiju fondiem, tad mazāk ieņēmumu budžetā nozīmē mazāk budžeta, no kura maksāt pensijas. Variants palielināt nodokļus nebūs risinājums. Aizņemties un veidot budžeta deficītus - arī nē.

Esmu jau citur dzirdējusi piedāvājumu, ka pensijas no valsts budžeta varētu maksāt tiem, kas ir radījuši pēcnācējus - nodokļu maksātājus (tiem, kuriem nav bērnu, varētu maksāt kādu minimumu - un pārējo viņi paši no saviem privātajiem pensiju fondiem vai iekrājumiem, kurus varētu radīt, kā saka, netērējoties uz bērna izglītošanu utt)... Manuprāt, skan ļoti brutāli... un brutalizē arī cilvēka- bērna vērtību. Mēs taču tos bērnus neradām ar mērķi, lai viņi mūs uztur. Tās ir katra indivīda tiesības izvēlēties, vai viņus radīt, vai nē. Ja palielina atkarību no privātājiem pensiju fondiem, šādas diskusijas nebūs nepieciešamas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis - DaceA 21.06.2006 18:53
Dace A.: ...pirkt tā sacīt "Latvijas preci"? tas šīs problēmas neatrisinās, jo darba rokas - tās pašas Latvijas iedzīvotāju rokas - būs mazāk, neskatoties uz to, cik daudz šobrīd bērnu dzimst vai nedzimst.

(1) Protams, darbaroku trūkums radīs "griestus" ražošanas attīstībai (ja neņem vērā ražības pieaugumu). Bet nekur jau nav teikts, ka nevarētu te arī samazināt investīcijas un sašaurināt ražošanu, kā to darījām 90-tajos gados. Latvijai un Igaunijai ANO prognozēs ir plānots viskrasākais iedzīvotāju skaita sarukums līdz 2050.gadam. Nezinu, kā demogrāfijas eksperti to novērtē, bet viens no iemesliem var būt sarežgjītā demogrāfiskā situācija šajās valstīs (zems pamattautas %).

(2) Nevaru piekrist tam, ka "darba rokas - tās pašas Latvijas iedzīvotāju rokas - būs mazāk, neskatoties uz to, cik daudz šobrīd bērnu dzimst vai nedzimst" . Ir taču ļoti liela starpība, vai demogrāfiskā "bedre" ir šaura/īslaicīga, vai arī kļūst ļoti plata - un izraisa t.s. "nāves spirāli", kad iedzīvotāju vecuma struktūra jau būs tiktāl sašķiebta uz novecošanās pusi, ka normāla auglības rādītāja (2.1 bērni uz 1 sievieti) atjaunošana vairs nevarēs nodrošināt populācijas skaita stabilizēšanu, jo pašu jauno sieviešu būs pārāk maz. (Precīzāk sakot, arī aiz šādas "nāves spirāles" populācija pēc ilgāka laika atkal var stabilizēties, bet uz daudz zemāka līmeņa).

Dace A. Ja darbaspēks noveco un strādājošo (nodokļu maksātāju) proporcija attiecībā pret pensionāriem (uzturamiem no valsts budžeta) samazinās visai drastiski, tad kādi ir risinājumi?

(3) Visdabiskākais risinājums būtu arī turpmāk samazināt reālos pensionāra ienākumus. Vai nepietiekamās sociālās garantijas neradīs vēlmi doties uz tām Eiropas valstīm, kur šo garantiju ir vairāk? Tas var spēlēt savu lomu, bet kā jau I.Indāns pārliecinoši atzīmēja, lēta un mazkvalificēta darbaspēka ievešana Latvijā noteikti nevairos vietējā darbaspēka motivāciju palikt te un strādāt par zemākām algām. (Liela alga te un tagad ir labāka motivācija palikt Latvijā nekā liela pensija varbūt kaut kad nākotnē.)

(4) Pieņemsim, ka dzimstība nepalielināsies un tuvāko 50 gadu laikā Latvijas iedzīvotāju skaits krasi saruks un arī ražošana samazināsies. Šajā gadījumā pensiju kapitāls (2.un 3. līmeņa soc.apdrošināšanas iemaksas) būtu jāiegulda pārsvarā nevis Latvijas, bet gan, teiksim, Dienvidaustrumāzijas ražošanā. Tādā gadījumā mūsdienu Latvijas paaudze būs palīdzējusi uzcelt ražošanu Ķīnā. Un tad, pieņemot, ka tur tuvākajos 50 gados nav politisku katastrofu, nākamā ķīniešu paaudze solidāri uzturēs Latvijas pensionārus. (Šobrīd likums par privātajiem pensiju fondiem paredz ieguldīt naudu galvenokārt Baltijas valstu un ES vērtspapīros, bet to vēl var pagūt mainīt)

(5) Tātad pavisam bez paaudžu solidaritātes (kaut vai ar ķīniešiem) iztikt nevar. Baltijas un ES fondos ieguldītā pensiju nauda saruks, ja te nebūs ražošanas pieauguma (var jau tagad pavērot, teiksim, dažu Baltijas akciju fondu uzvedību pēdējā gada laikā; sk. teiksim, http://www.sampo.lv/public/fondi/fondi.php ). Pensionārus jebkurā gadījumā uztur ne jau viņu pašu agrākā darba augļi, bet gan tas, ko saražo nākamā paaudze. Ņemot vērā, ka mūsdienu Latvija gjimenēs valda ļoti atšķirīga attieksme pret bērnu laišanu pasaulē, nedomāju, ka paaudžu solidaritātei vajadzētu pārsniegt vienas gjimenes ietvarus. T.i., sociālajā nodrošināšanā visdrošāk ir atgriezties pie patriarhālās sabiedrības metodes - bērni uztur paši savus vecākus (bet ne "svešus" vecus cilvēkus). Attiecīgi novirzīt sociālā nodokļa izmaksas ir iespējams, un ieguvēji būs tie pensionāri, kuri savas dzīves laikā ir izaudzinājuši vairākus nodokļu maksātājus.

Secinājums ir vienkāršs: Mūsu bērnos mūsu nākotne. Citādi man nav nekādas pārliecības par mierīgām un pārtikušām vecumdienām, kādas ir "vecās Eiropas" pensionāram mūsdienās.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

DaceA - Aleksim 21.06.2006 16:55
Ja paskatās uz demogrāfiskajām tendencēm, ekonomikas izaugsmi un valsts budžeta ienākumu problēmām, kas aprakstītas, piemēram, EK pētījumos, kas runā par laiku līdz 2050.gadam, tad tik tiešām ir jāsatraucas un jādomā, ko darīt. Ja darbaspēks noveco un strādājošo (nodokļu maksātāju) proporcija attiecībā pret pensionāriem (uzturamiem no valsts budžeta) samazinās visai drastiski, tad kādi ir risinājumi? Starp citu, tieši jaunajās ES valstīs šī problēma būs straujāk izjūtama, lai arī šobrīd mēs esam 'jaunāki' (iedzīvotāju vecuma struktūras ziņā) nekā ES-15. Ja darba roku ir mazāk, ekonomikas izaugsme samazinās, valsts budžetā ienāk mazāk nodokļi sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai... pirkt tā sacīt "Latvijas preci"? tas šīs problēmas neatrisinās, jo darba rokas - tās pašas Latvijas iedzīvotāju rokas - būs mazāk, neskatoties uz to, cik daudz šobrīd bērnu dzimst vai nedzimst. Robs pastāv, tāpēc arī tiek runāts par to, kā to aizpildīt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 20.06.2006 21:03
Rīgā tikai ap 42% no visiem iedzīvotājiem ir latvieši (Daugavpilī 16%, Liepājā 50%, Jelgavā 52%). Nav taču vairs kurp atkāpties - ja iebrauks vēl vairāk viesstrādnieku, teiksim, no Ukrainas un Baltkrievijas, tad kādā valodā mēs te runāsim? Var, protams, parunāties vispārīgā veidā un no ekonomiskā lietderīguma viedokļa, bet, vai autors ir zaudējis veselo saprātu, ka nemaz neņem Latvijas situācijā unikālās etniskās proporcijas? Jebkura jūtama apjoma legāla imigrācija no ne-ES valstīm (kaut vai pāris tūkstoši gadā) ir politiska pašnāvība katram spēkam, kurš to ierosinātu un arī lēna pašnāvība Latvijas tautai.

Ir, protams, slikti, ja cilvēki iebrauc un strādā nelegāli, bet tad tomēr viņus ir daudz vieglāk jebkurā brīdī deportēt, kā arī var prasīt atbildību no uzņēmumiem. Pašreizējie noteikumi ir gluži normāli - 246 latu algas minimums un daži birokrātiskie šķēršļi atvēsina iekarsušos prātus apkalpojošā sfērā (tos, kuri labprāt nodarbinātu mazkvalificētus viesstrādniekus lielveikalos, kafejnīcās), savukārt daudznacionālās korporācijas, ja ļoti vajag, var uz laiku ievest dažus labi atalgotus speciālistus no ne-ES valstīm. Arī manā IT nozarē ir veselīga darbaspēka konkurence visas pasaules mērogā (programmēšanas projektus var viegli pārvietot uz lētāko vietu pat tad, ja paši programmētāji nekur nebrauc) - tādēļ mani nesatrauc, teiksim, globāla konkurence; tā man ir ikdienas realitāte. Pret darbaspēka imigrāciju vērsties liek nevis vēdera intereses, bet dzimtenes mīlestība - labāk samaksāt dārgāk remontstrādniekam, kafejnīcas oficiantei, RIMI kasierei vai sētniekam, ja tie ir mūsu pašu cilvēki, nekā pielaist pilnu Latviju ar aizdomīgiem, latviešu valodā nerunājošiem indivīdiem.

Ir angļu sakāmvārds "If it ain't broken, don't mend it" - ja pašreizējie noteikumi darbojas labi, lai apturētu darbaspēka ieplūšanu, tad nav ko tos pārtaisīt. Ja savukārt autors ir satraucies par dzimstību un darbaspēka novecošanu Latvijā, tad gribētos pavaicāt, cik bērnus audzina viņš pats.

Saistītie raksti
Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

Latvijas imigrācijas politika: problēmas un perspektīvas 1 Autors:Ivars Indāns, Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks; ES darba tiesību regulējuma analīzi ir veikusi Rīgas Juridiskās augstskolas lektore, Lundas Universitātes doktorante Kristīne Krūma

Fwd: Eiropa politika.lv