Ar prātu Eiropā, ar jūtām Latvijā 1

„Žogam, kuru uzceļ prāts, jūtas viegli kāpj pāri”, jau sen ir sapratis latviešu literatūras vecmeistars Blaumaņu Rūdis. Pagājis vairāk nekā gadsimts un prātīgie atkal pukojas: Eirokopienas pretinieki Latvijas nākotni izšķiršot ar emocijām, nevis racionālu pragmatismu. Jo - kur valdot lielas emocijas, tur prāts sēžot kūtspakaļā uz beņķīša. Kā (un „kāda velna pēc”) balsos tie, kuriem Dieviņš dāsni iedalījis gan prātu, gan jūtas?

Iesaki citiem:

Rakstnieci Noru Ikstenu un dramaturgu Lauri Gundaru iztaujā Iveta Mediņa, laikraksta „Rīgas Balss” galvenās redaktores vietniece


Kā ar jums - vai liktenīgais balsojums būs vairāk uz emocijām, vai prātu balstīts?

Lauris Gundars: Man abi saka: jā!

Nora Ikstena: Nepiederu pie tiem eiroskeptiķiem, kuriem izvēles pamatā ir emocionālas lietas.

L.G.: Mani joprojām mulsina šis termins „eiroskeptiķis”. Skeptiķim ir jābūt katram, lai varētu sev pajautāt: kāda velna pēc es tur stāšos? Patiesībā, arī es esmu skeptiķis. Tieši tāpēc varu pats sev atbildēt, kāpēc „jā”.


Nu, tad „kāda velna pēc” jā?

L.G.: Jau 90. gadu sākumā centos saprast – kāpēc Latvija, Lietuva un Igaunija nekad nav spējušas vienoties tāpat kā Beniluksa valstis? Tagad ir tas īstais brīdis sanākt kopā! Spēks būs lielāks. Varēs iespēt to, ko nevar viena pati Latvija (kuras nosaukumu vēl arvien jauc ar Lietuvu, ne tikai Austrumos, bet arī Rietumos). Eiropas Savienība ir vajadzīga kaut vai tāpēc, lai Latvija – kā Latvija – vispār tiktu sadzirdēta, lai tiktu atdalīta no lielās pelēkās masas. Vai spējām iedomāties, ka tādēļ būs jālūdz ES palīdzība, lai radītu savu identitāti? Varam stāvēt malā un spirināties, cik vien gribam, bet tikai iestājoties, MĒS BEIDZOT BŪSIM! Mēs kļūsim paši.


Jāstājas ES, lai tā mūsu pašu vietā meklētu latvisko identitāti un patriotismu?! Kaut kā dīvaini skan...

L.G.: Man šķiet, ka iestājoties sevis apzināšanās process kļūs vēl aktīvāks, ka vismaz ES piespiedīs mūs veidot valstiskas programmas savas identitātes apzināšanai un saglabāšanai.

N.I.: Mans galvenais arguments: es skaidri redzu, ka šis nebūs balsojums par kaut kādām Eiropas kopīgām idejām. ES ir radusies tikai tāpēc, lai būtu vieglāk pārvaldīt kopēju ekonomisko tirgu. Trīs lietas: tirgus, politika plus birokrātija. Es arī tagad nejūtos ne-eiropiete savā profesijā, vai sadarbībā ar cilvēkiem Eiropas valstīs (kas, starp citu, notiek visu laiku kopš neatkarības atgūšanas). Tā ir tā identitāte, kas daudz labāk veidojas šādos individuālos kontaktos, nevis kaut kādā kopīgā birokrātiskā sistēmā. Sistēmā, kura jau ir novecojusi, kurai nekad nav bijusi vēlēšanās atjaunoties. ES paplašināšanās notiek tikai uz kvantitātes, nevis uz kvalitātes rēķina. Kaut arī visi uzskatām sevi par eiropiešiem, tomēr esam ļoti dažādi. Katrs ar savu kultūru, tradīcijām un iespējām. Vai kāds ir izanalizējis, lai pateiktu, kā tam visam būtu jāattīstās tālāk? Nekad vēl savā pastāvēšanas vēsturē ES nav apstājusies, lai paskatītos, kas ir nepareizi. Mana iekšējā (gan racionālā, gan emocionālā) sajūta tāpēc liek balsot „pret”.

L.G.: Domāju, ka Noras skepse nav par ES, bet gan par sistēmu tajā. Arī es esmu saskāries ar tās trūkumiem. Tur jau tā lieta – kamēr paši neesam šajā sistēmā iekšā, nekādi nespējam to ietekmēt. Bet es gribu to darīt (kā indivīds, kaut vai bez oficiāliem amatiem)! Nedomāju, ka sēžot maliņā spēsim kaut ko mainīt un pilnveidot.

N.I.: Nekad neesmu stāvējusi malā un arī nestāvēšu. Es ar savu individuālo darbošanos centīšos tās vērtības un ideālus, kuri man šķiet tuvi, turpināt.


“Vienmēr labāk būt klāt pie galda, kur izlemj tavas darīšanas, nekā blakusistabā”, saka dzejnieks Uldis Bērziņš, runājot par nepieciešamību iekļauties kopienā. Viņš arī tic, ka līdzdalība ES struktūrās “mūsu cerības uz etnisko nemirstību stiprina”. Jūs arī esat pārliecināti par Latvijas „etnisko nemirstību” Eiropā?

L.G.: Tā ir problēma tikai šobrīd. Pēdējos desmit gadus bijām mierīgi dzīvojuši ar apziņu, ka nu jau esam brīvi un pucējām tikai uz priekšu, neskatoties, kas ar mums pašiem notiek. Divpadsmit, trīspadsmit gados savu latvietību esam pamatīgi nodzīvojuši. Paskatieties tagad, cik pēkšņi visi ir sakoncentrējušies uz sava ģīmja ieraudzīšanu!

N.I.: Neesmu nekad dzirdējusi, ka dalībvalstīs kāds runātu par kaut kādu ES patriotismu. Jā, ir viena himna, formāli ir karogs, ko oficiālos pasākumos lieto, bet pārsvarā jau cilvēki piekopj un saglabā savu nacionālo identitāti. Tāpēc man šķiet dīvaini, kāpēc no preses slejām un valdības puses mums tiek lūgts: nejauciet nu tikai kopā tās vietējās un ārējās lietas! Bet tās taču ir ļoti cieši saistītas! Kāpēc gan šajā savienībā nevarētu ieiet ar pašcieņu? Tāpat kā igauņi, kuri atšķirībā no Latvijas valdības, savā budžetā par prioritātēm pasludina izglītību un kultūru, nevis ES un NATO.

L.G.: Ja jau tagad visu laiku mīcāmies uz vietas (kaut vai ar to pašu nelaimīgo Latvijas Institūtu) un gadiem nekas nenotiek, man vairs nav ilūziju. Neesmu tik liels optimists, lai noticētu, ka bez ES stimula šo procesu varētu paši uzsākt. Var jau būt, ka pēc dažiem gadiem būs kauns par savu optimismu, nezinu.

N.I.: Uldis Bērziņš ļoti interesanti izteicies, ka tad, lūk, ja būsim ES, arī zviedri būšot atbildīgi, piemēram, par līviem. Kur ir tas interesantākais fakts? Jau no pagājušā gadsimta trīsdesmitajiem gadiem par līviem vairāk kā jebkas atbildīgi ir bijuši somi. Tāpēc, ka šī ir viena etniskā sajūta – somugri, vienas valodas saknes. Lūk, kas veicinājis atbalstīt līvus! Somi to turpina darīt arī vēl tagad. Vai tāpēc viņiem ir vajadzība būt šajā birokrātiskajā, nolietotajā, ekonomiski politiskajā sistēmā?! Nē! Lūk, te ir tā mana dilemma. Es negrasos stāvēt malā, bet negrasos arī ar savu balsojumu atbalstīt sistēmu, kurā saskatu daudzus totālus trūkumus.

L.G.: Jā, arī es esmu saskāries ar daudziem trūkumiem, kaut vai par struktūrfondu dalījumu runājot. Tomēr ceru, ka nākotnē, būdami līdzvērtīgi ar citām valstīm, kurām ir tādas pašas intereses kā mums, varēsim piedalīties procesā. Sēžot pie viena saruna galda, kur citkārt neesam pat tuvumā laisti. Ar mums runās. Tā būs spiesta lieta. Šajā ziņā esmu optimists.


Vai iestājoties kopienā, jūs saredzat latvietības, jeb smalki sakot - nacionālās identitātes apdraudējumu?

N.I.: Man ļoti nepatīk spekulācijas par tēmu „identitātes izzušana”. Ja tā neizzuda 50 okupācijas gados zem Padomju Savienības, tad diez vai izzudīs tagad. Nedomāju, ka vaļējās durvis uz pasauli var apdraudēt nacionālo identitāti. Šī atvērtā telpa tikai stiprina piederības sajūtu.


Latvijas Universitātes Filozofijas katedras asociētais profesors Igors Šuvajevs saka: „Tā kā mēs nezinām un arī nesaprotam, kas ir mūsu nacionālā identitāte, to nav iespējams arī zaudēt. Kā var pazaudēt to, kā nav?". Turklāt viņš atzīmē, ka zaudēt identitāti ir iespējams tikai pašu, nevis kādu ārēju apstākļu ietekmes dēļ. Varbūt no tiesas, nav jābaidās no ES, bet no tā, ka „pret savējiem var tikai savējie”?

N.I.: Mani pārsteidza Valda Rūmnieka teiktais nesen diskusijā Latvijas televīzijā, ka latviešu valodu bagātināšot ES birokrātisko tekstu tulkojumi. Ja mums ir šāds uzstādījums, tad jau tagad varam teikt ardievas savai valodai. Varbūt mērķim tomēr vajadzētu būt citādākam - meklēt cilvēkus, kuri atbalstīs vienīgās dzīvās indoeiropiešu valodas – latviešu un lietuviešu? Mēģināt atdzīvināt un celt ārā no apcirkņiem baltu valodas, tas ir tikai mūsu pašu uzdevums.


Vai iestāšanās ES galīgi nepiebeigs latviešu valodu? Jau tagad tā tiek kropļota, no vienas puses ar “maķvārdiņiem”, no otras ar „fuck”-iem un visādiem citādiem „spam”-iem? Lūk, viena no bažām! Vai latviešu valodas pastāvēšanu glābs arī tās oficiālais statuss Eiropas Savienībā?

L.G.: Nedomāju, ka oficiālais statuss kaut ko glābs. Tas patiešām būs jādara pašiem. Paklausieties, kā šodien cilvēki runā! Ja televīzijā dzirdu, ka mēs „tusējamies bīčā”, tad jau ir samērā traki. Tādu valodu neatļāvās lietot pat visdziļākajos padomju laikos. Protams, toreiz nevarēja runāt par kaut kādu valstisko programmu. Drīzāk tā bija mūsu visu kopējā, nesarunātā programma, kurā apzināti neielaidām iekšā visādus draņķus, par kuriem būtu jākaunas.

N.I.: Latviešu valodu uzturēs dzīvu tie paši literatūras tulkojumi. Katra jauna grāmata ir valodas bagātinātāja. Viena lieta, ko es nesaprotu – kāpēc katra jaundibinātā latviešu popgrupa paziņo, ka tikai angļu valoda ir tā, kurā viņi ir spējīgi izpausties? Turklāt, tā jau nemaz nav īsta angļu valoda, kurā viņi dzied, bet gan nožēlojams „pidžins”, kurā var pateikt visprimitīvākos vārdus. Redziet, citām grupām pasaulē nav nekādas problēmas dziedāt savā dzimtajā valodā un paņemt publiku.


Tie, kas aicina balsot “par”, eiropesimistiem atgādina 1957. gada Kopienas dibināšanas līguma 151.pantu. Tas vēstī: “Kopiena veicina dalībvalstu kultūru uzplaukumu, respektējot to nacionālās un reģionālās atšķirības, vienlaikus pievēršot vērību kopīgajam kultūras mantojumam.” Šos vārdus ES cenšas nostiprināt ar finanšu piešķiršanu dažādām kultūras programmām. Vai ar to ir par maz, lai pārliecinātu neticīgos?

N.I.: Piešķīrumi kultūrai no ES ir vairāk nekā minimāli – 0,00... kaut kādi procenti. Tātad nevaram teikt, ka iestājoties ES tiksim pie visiem fondiem un medus podiem. Paredzu, ka joprojām turpināsies tā pati sadarbība individuālā līmenī starp domu biedriem, vai viņi dzīvotu Francijā, Itālijā, vai Igaunijā. Turklāt, man rada bažas Eiropas kultūrbirokrātu attieksme (tas, kas šobrīd notiek Latvijā, salīdzinoši vēl ir nieks). Viņu attieksme pret kultūras cilvēkiem pārsvarā ir tāda, ka slīcējiem pašiem jātiek galā ar savām problēmām. Neviens „no augšas” neko nedos. Ja arī nauda kultūras vajadzībām Eiropas fondos ir, tā tiek injicēta dažnedažādos projektos. Jums jāatrod partneri tādā un šitādā valstī. Bet kur tad paliek tā brīvā un neatkarīgā doma? Piemēram, Laurim pēkšņi rodas ideja jaunai filmai – nē, viņam tagad jāsāk lauzīt galva, kur ņemt neskaitāmos partnerus.


Laurim vienkārši jāsāk trenēties projektu rakstīšanā. Eirobirokrātija taču ir slavena ar savu „projektomāniju”. To atzīst visi, kas kārojuši tikt klāt kopienas naudas makam.

L.G.: Jā, par to Eiropas naudu nevienam briesmīgas cerības nav jālolo, varbūt vienīgi kino. Par tādiem sīkumiem, kā mēs te knibināmies, projektus var rakstīt, kamēr nelabi metas. Šajā ziņā esmu pat ļoti skeptisks. Lai dabūtu naudu, Eiropa liek apvienoties visādās nedabīgās apvienībās, kamēr pati ideja zaudē jebkādu jēgu. Un tomēr. Es gribētu cerēt, ka Latvijas cilvēki būs tik gudri, lai tiktu iekšā lēmējinstitūcijās un ienestu tajās svaigu vēsmu. Lūk, te Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kopīgajām balsīm būtu liela nozīme! Varu minēt kādu bērnu teātra projektu. Nu jāteic, ārkārtīgi grūti bija pierunāt trešo valsti. Tāpēc allažiņ nožēloju, ka būdami pat tuvākie kaimiņi, nespējam vienoties kopīgās interesēs. Kaut nosit - viens noteikti izdomās kaut ko savādāk!


Ak, Jēziņ! Ja jau nespēj vienoties trīs tuvas kaimiņvalstis, kā to iespēs divdesmit piecas?!

L.G.: Nu piedodiet... Man patiešām ir šāds muļķīgs optimisms!

Varbūt arī jums uz ES jāpaskatās nedaudz praktiskāk - kā biznesa cilvēkiem? Tie nebūt negrābstās gar tik augstām „sfairām” kā latviskā identitāte, valoda, etniskā nemirstība. Viņi vienkārši rēķina, cik daudz no Eiropas zilās varēs izslaukt. Paskatieties uz nacionālo kultūru kā uz preci, ko izdevīgāk pārdot!

N.I.: Diemžēl arī šis tirgus jau ir pārsātināts. Taču, ja sāksim pragmatiski skatīties uz nacionālo kultūru kā uz pārdodamu preci, tad sāksim līdzināties Eiropas birokrātiem. Jau tagad kultūras cilvēkiem Latvijā ir divas sejas. Viena (tā vārgā) – radošā. Otra – projektu rakstīšanai. Drīz vien pazaudēsim vērtību radīšanas jēgu. Ko tad mēs tirgosim? Šai sakarā man ļoti pamācoša bija piedalīšanās Eiropas Kultūras parlamentā, kur bija saaicināti arī neatkarīgi cilvēki. Izrādījās, ka bezdibenis starp birokrātiju un šo radošo potenciālu bija milzīgs. Man tas izskatījās nepārejams. Kaut arī visi runājām angliski, tās tomēr bija divas valodas – savirpināta frāžu valoda un otra, kurā runā komponisti, režisori, rakstnieki, dramaturgi.

Iekļaušanās Eiropas valstu saimē ir nolemta, jo Latvija jau vēsturiski „kultūrpieder” Eiropai. Tā teikt, mums ir eiropeiskā, nevis bizantiskā identitāte. Cik nopietns jums šķiet šāds postulāts?

N.I.: Vēsturiski, jā. Nu, protams! Bet kas ir „eiropeiskā identitāte” šodien? Lūk, jautājums. Ja tā labi padomā, par ko mani aicina balsot? Jāsecina, ka es balsošu par vidusmēra eiropieti, kurš jau no bērna kājas dzīvo uz aizņēmumiem, visu mūžu tos nemitīgi atdodot. Pirmkārt, lai varētu studēt, otrkārt, lai varētu iekārtot savu māju. Šis „vidējais eiropietis” iepērkas lielveikalos, jo sen jau aizmirsis, ka savā piemājas dārzā pats varētu izaudzēt kādu svaigu dārzeni. Pēc tam viņš paliek slims no šo lielveikalu produkcijas. Tad pērk zāļu koncernu zāles, kas tiek ražotas tāpēc, lai viņa organisms tiktu sabojāts vēl vairāk. Un beigu beigās viņš jau ir tiktāl aizgājis no realitātes, ka „realitāti” ir spiests skatīties realitātes šovos televīzijā. Šī sistēma man ir totāli nepieņemama!


Pēc šīm mērauklām, Latvija jau sen ir ES dalībvalsts.

L.G.: Tās tikai apliecina, ka, gribot negribot, nonākam Eiropā.


Kā jums šķiet, vai ir atrasti pareizie vārdi, lai pirms referenduma uzrunātu Latvijas sabiedrību? Varbūt Noru Ikstenu vienkārši tracina aģitpropaganda?

N.I.: Vislielākās nelaimes Latvijas vēsturē ir notikušas tikai tāpēc, ka cilvēki pakļaujas tādai vai citādai propagandai, nespējot patstāvīgi domāt. Nespēj argumentēt savu izvēli un rīcību. Ja man, piemēram, ir šī... nu... ne gluži optimistiskā attieksme pret ES, ja es redzu arī negatīvas lietas – tāpēc jau neeju pūlī un nesāku aģitēt „pret”. Tā ir tikai mana personiskā pārliecība. Visā šajā propagandas jezgā man nepatīk, ka tiek rakstīti dažādi uzsaukumi, ka Valsts prezidente pie sevis aicina grupu „FLY” (kura, kā izrādās, ir nacionālās identitātes izteicēja), sasauc cilvēkus, kuri ies masās un nu tikai propagandēs. Tas, kā Latvijā aģitē par ES, var tikai tracināt un atbaidīt.


Vai jūs nebaida prognozes, ka Latvija paliks Krievijas ietekmē, ja neiestāsies ES?

N.I.: Mani baida kāds cits scenārijs: ka ES tāda, kā ir tagad, ilgi nepastāvēs. Tad, kad tā šķelsies un mainīsies, tad, kad lielās Eiropas valstis izdomās, ka grib būt pašas par sevi, kur paliks Latvija? Vai to atkal atstās vienu? Varbūt atdos kādam? Tā ir mana baža.

L.G.: Man tā nav baža, bet papildus azarts. Varbūt, ka jaunās valstis, kas nāk klāt, šo procesu patiešām arī veicinās. Tieši tāpēc jābūt gudriem un gataviem maksimāli izmantot ES - lai arvien nepaliktu tādi maziņi, kas kaut kur kādam jāliek. Lai mēs paši zinātu, kur likties. Kā, piemēram, mans draugs jurists, kurš mācētu „sabīdīt” pat Eiropas lietas. Viņam atbilde ir gatava: ar steigu jābalso „pret”. Tikko Latvija viena pati paliks ārpusē, tā veselu gadu tai lies iekšā tik daudz dažādas dotācijas, ka pēc gada visi nobalsos „par”, bet pa šo laiku jau būsim sasnieguši trīsreiz augstāku līmeni, nekā pārējās dalībvalstis. Protams, tas ir gana cinisks joks, taču ar zināmu „punktieri”. Mēs patiešām esam pieraduši sevi identificēt kā tādus, kas nemāk lietas kārtot. Varbūt pēdējais laiks pierādīt, ka latvietis spēj kaut ko izdarīt arī sev par labu?



Šī publikācija ir tapusi projekta "Fwd:Eiropa" ietvaros, kas saņēmis finansiālu atbalstu no LR iestāšanās ES pirmsreferenduma informēšanas pasākumu programmas. Publikācijas saturs atspoguļo tās autora uzskatus, un LR iestāšanās ES pirmsreferenduma informēšanas pasākumu Vadības grupa nav atbildīga par jebkādu šajā publikācijā paustās informācijas saturu vai tās tālāku izmantošanu.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (1) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

jekabs 03.09.2003 08:46
Balsot par ES nozime Latviju pielidzinat valstim kaa Vaciju, Franciju, Zviedriju utt. Balsot pret Latvijas iestasanos ES ir pielidzinat Lavijiu nullei.Jekabs Ziedars

jekabs 03.09.2003 08:46
Balsot par ES nozime Latviju pielidzinat valstim kaa Vaciju, Franciju, Zviedriju utt. Balsot pret Latvijas iestasanos ES ir pielidzinat Lavijiu nullei.Jekabs Ziedars

Ritvars 03.09.2003 09:30
Salīdzinot ar Noru, Lauris izskatās pēc maza asinssunīša, kas zina vienīgi, kā pareizi vankšķēt.

Pakalns 03.09.2003 22:01
Mani tracina tas, ka, iestaajoties ES, Latvijaa paraadiisies visaadi caurbrauceeji - kurdi, neegjeri, shkjiibacainie, atvainojos par rupjo formu, kaadaa rakstu, jo, man kaa latvietim, pilniigi nav pienjemams, ka te vazaajas citu tautu paarstaavji... visaadi citaadi, man nav nekas pret vinjiem, lai dziivo savaa dzimtenee.

Kaapeec tautaa ir taads teiciens: "Vai tu gribeesi palikt zem krievu tupeles?" - kaads tur sakars ar Krieviju??? vai tajaa dienaa, kad mees nobalsosim "pret", Latvijaa iebrauks tanki?

"Sadarbojies kaut vai ar pashu velnu, lai tik tev tas buutu izdeviigi" (A. Kauls), es domaaju, ka ES taa dara ar mums, bet mees taa nedaram ar Krieviju... kaapeec?

Man patika Ikstenas saciitais par vidusmeera eiropiesha dziivi ;)) labais!

Kaads pamats reklaamai, ka pieaugs pensijas? Ja vairaak kaasiis nodokljus, vairaaki uznjeemumi vienkaarshi bankrotees... Es neticu, ka mees Eiropai esam vajadziigi kaa konkurenti VINJU tirguu. Muusu preceem vienmeer atradiis vainu. Es neticu tam, ka kaads "vienkaarshi aiz labas gribas" veelas citiem paliidzeet! Taas ir muljkjiibas! "Naaciet ES un Jums dosim iespeeju straadaat" - kaadu? es reaali neredzu, nosauciet man.

Anthea 04.09.2003 10:10
Es tikai nevaru saprast kāpēc tiek uzskatīts, ka visi Latvijas iedzīvotāju vai nu briesmīgi baidās zaudēt nacionālo identītāti, vai nu nelasa latviešu presi un tāpēc par viņiem nav vērts runāt. Kāpēc mūsu bailīga inteliģence negrib atzīt, ka ir arī izglītoti, pietiekoši smalki audzināti jaunāko paauzdžu Latvijas cilvēki, kas gan ar prātu, gan ar jūtām ir Eiropā? Un cik tas nebūtu divaini dažai labai rakstniecei un filoloģei (to mums ir daudz, un visas bailīgas par etnisko nākotni) viņi prot gan baudīt labu literatūru un muzīku, gan rakstīt projektus ES institūcionālajā valodā (vai tad projektu pieteikumus jārakstā poetiski?). Varbū sauksim lietas godīgi: bailes no konkurences? Sava kultūrprēce neliekas pietiekoši spēcīga mūsdienu mainīgajā pasaulē? Bet man ir labi globalizācijas apstākļos, es jūtos bagatināta, nevis apdraudēta, kad redzu Eiropas pilsētas ielās citas rasas cilvēkus, man ir žēl, ka Latvijā to ir maz!

Ernests 04.09.2003 17:55
Izlasot sho rakstu tikai sapratu ka Laurim nav nekaadu argumentu. Vinjsh tik saka es ticu ka buus labaak. Es ceru ka mees mainiisim ES. Vai tas nav paaraak naivi cereet mainiit ES?? Vai tad savi leemumi jaabalsta uz ceriibaam un ticiibu??

Pūķis 05.09.2003 11:11
Reti rakstu komentārus, bet šis Ikstenas teksts mani satracināja par daudz. Ja mani ar šādiem argumentiem grib pārliecināt par neiestāšanos Eiropas Savienībā, nevaru noturēties neatbildot. Un proti, Ikstena saka:

"Lūk, jautājums. Ja tā labi padomā, par ko mani aicina balsot? Jāsecina, ka es balsošu par vidusmēra eiropieti, kurš jau no bērna kājas dzīvo uz aizņēmumiem, visu mūžu tos nemitīgi atdodot. Pirmkārt, lai varētu studēt, otrkārt, lai varētu iekārtot savu māju. Šis „vidējais eiropietis” iepērkas lielveikalos, jo sen jau aizmirsis, ka savā piemājas dārzā pats varētu izaudzēt kādu svaigu dārzeni. Pēc tam viņš paliek slims no šo lielveikalu produkcijas. Tad pērk zāļu koncernu zāles, kas tiek ražotas tāpēc, lai viņa organisms tiktu sabojāts vēl vairāk. Un beigu beigās viņš jau ir tiktāl aizgājis no realitātes, ka „realitāti” ir spiests skatīties realitātes šovos televīzijā. Šī sistēma man ir totāli nepieņemama!"

Var jau dzīvot nezin kādā mākslinieciski garīgā realitātē, bet vajag arī paturēt kaut kādu saistību ar ekonomiski pragmatisko dzīvi. Man vajag gan dzīvokli, gan labu automašīnu. Netaisos acis pārgriezis 10 gadus krāt naudu. Turklāt esmu gana jauns, lai mani lielākie ienākumi būtu sagaidāmi nākotnē, nevis jau pagātnē. Respektīvi neesmu paspējis sakrāt. Lai tiktu pie nepieciešamajiem īpašumiem, paldies Dievam, ir bankas, kur naudu aizņemties. Pieņemu, ka šāda izvēle ir pilnīgi loģiska vairumam cilvēku, kas spēj sev nodrošināt pietiekami lielus stabulus ienākumus. Tam nav nekāda sakara ar ES vai ar eiropiešiem vispār. Tāpat dzīvo cilvēki arī citās pārtikušās valstīs citos kontinentos.

Otrkārt, es gana daudz strādāju algas darbā, lai man nenāktu ne prātā vēl kašāties pa zemi, lai kaut kādus burkānus audzinātu. Fui! Man vispār riebjas lauka darbi. Pieņemu, ka pa zemi pārtikas ieguves nolūkos negrib kasīties vairums cilvēku (izņēmums ir profesionāli lauksaimnieki, kam tā ir profesija). Man vispār šķiet nožēlojami pārāk daudz laika no savas dzīves veltīt pārtīkas ieguvei. Tāpēc man vajag lielu veikalu, kurā ir viss un kuram varu ērti un ātri piebraukt ar auto. Arī šiem visiem apsvērumiem nav nekāda sakara ar ES.

Par zālēm, kas ražotas, lai cilvēks paliktu slims - tas vispār ir murgs. Mana nelielā dzīves pieredze liecina, ka no nopietnākām kaitēm var izārstēties gandrīz tikai ar zāļu palīdzību (reizēm kopā ar ķirurģiju :)) Nedomāju, ka Ikstena ir cilvēks, kas ir kompetents radikāli noliegt zāļu nozīmi cilvēku ārstēšanā vispār. Taču visas zāles nesenā pasaules vēsturē ir ražojušas tikai privātās kompānijas (koncerni) vai sociālistisko zemju valsts uzņēmumi. Pēdējo tikpat kā vairs nav. No Ikstenas teksta ir jāsaprot, ka vai nu zāles vispār ir kaitīgas (OK, pieņemsim, bet tam nav ne mazākā sakara ar Eiropui) vai arī, ka labas zāles ražoja tikai sociālistiskie valsts uzņēmumi (tā nu gan man šķiet pārmērīgi murgaina doma). Un arī šim jautājumam nav nekāda sakara ar ES.

Realitātes šovi mūsdienās ir tāda modes lietas, kam droši vien arī nav nekāda sakara ar Eiropu. Tos taisa, cik man zināms, gan Japānā, gan Eiropā, gan ASV, gan tepat Latvijā. Starp citu realitātes šovus neskatos, jo tie, man šķiet, iezīmē kaut kādu masu kultūras degradāciju. Bet tā jau ir cita saruna.

Es saprotu, ka Ikstenas kundzei ir kaut kāda emocionāla pretestība pret moderno pasauli, bet uzskatu, ka tā no viņas puses ir liela bezatbildība šo nepatiku saistīt tieši ar Eiropas Savienību un vēl musināt pārējo sabiedrību. Eiropas Savienība ir tikai viena politiski/ekonomiska vienība globalizētajā pasaulē. Ir neloģiski savu nepatiku pret moderno pasauli kopumā (vai vismaz dažām tajā vērojamām parādībām) izgāzt pret Eiropas Savienību. Ne Eiropas Savienība bija tā, kas izdomāja kredītus, lielveikalus, zāles un to ražotājus. Visās attīstītās kapitālistiskās valstīs ir lielveikali, zāles un kredīti. Ja Ikstenai nepatīk kapitālisms, tad tā arī vajag teikt. Tad tikai vajag dibināt kādu pretkapitālisma organizāciju, nevis uzstāties pret ES. Un tad tieši tikpat lielā mērā ir jāvēršas pret Latvijas Republiku, jo tajā arī ir kredīti, lielveikali un kapitalistiskos uzņēmumos ražotas zāles.

Man ir žēl, ka ar šādiem, - kaut kādos emocionālos instinktos balstītiem, taču ar loģiku nekādi nesaistītiem - spriedumiem bārstās publiskajā telpā, jo tas var nopietni ietekmēt loģiski spriest nepieradušu cilvēku pavisam reālu izvēli.

Viss! Piedodiet manu dvēseles kliedzienu.

Staļins 05.09.2003 12:10
cieni'jamais Pūķī,manupāt jūs kļūdāties.Uzskatu,ka labāk ēst tādu pārtiku,kura stiprina cilvēka organismu,ne to kas pārsvarā ir supermārketos.Man Ikstenas kundzes viedoklis sķiet pārliecinošs.Bet protams,ka arī Gundara kunga viedoklis nav zemē metams.Vispār laba diskusija,kur abas puses nenostāda sevi naidīgās pozīcijās.

Bet nu tie apgalvojumi eiro-optimisti -skeptiķi tikai mūld un viņiem nav argumentu-tas gan sāk kaitināt.Ja ieklausās citā viedoklī argumentus var saredzēt,ja negrib-tad arī nesaredz..Vispār nākotnes prognozes ir nepateicīga lieta.

Pūķis 05.09.2003 12:28
Es gan sliecos domāt, ka pārtikas labumu un veselīgumu nosaka tās ražošanas veids, nevis pārdošanas forma - lielveikals vai mazveikals. Tikai, lūdzu, nesakiet, ka viss jāpērk tirgū. Pat Ulmaņlaikos un PSRS laikā bija lieli pārtikas veikali. Un vispār - ne ES, ne kāda cita institūcija neliedz Jums savā zemes īpašumā priekš sevis un pārdošanai audzēt tik daudz dažnedažādus dārzeņus, cik vien sirdij tīk. Un vispār, manuprāt, šī diskusija nav saistāma ar ES. Lielveikali ar tiem raksturīgo produkciju mums jau ir un būs neatkarīgi no tā, vai Latvija iestāsies ES. Īstenībā mani visvariāk tracina tas, ka parādības, kuru cēlonis nav Eiropas Savienība, izmanto kā argumentus pret Eiropas Savienību.

Aunīte 05.09.2003 23:28
Norai vieds redzējums - tā ES impērija bruks, kā visas impērijas brukušas, jo tas ir nedabisks, ne Dieva plāna veidojums.Normālam cilvēkam vispār nevajag likumus, bet te līgums vien uz 6000 lappusēm, to paraksta neizlasījuši!Vai Laurim u.c. nebūs kauns par savu optimismu? Tāds teļa optimisms kādreiz jau ir bijis, tas labi parādīts Gundara Āboliņa tēlotajā puisī, kurš pārjūsmīgi brauc pie Baltajiem lāčiem Laura lugā Okupācijas muzejā. Un par kādu modernu sabiedrību runā Noras satracinātais Pūķis? Ir aksioma -jo vairāk likumu, jo zemāk attīstīta sabiedrība.Negribu, negribu, negribu tādā iejūgties! "Jādzīvo saskaņā ar universālo vērtību, kas iemājo cilvēkā pašā un kosmosā," saka Roberts Mūks nupat jaunajā žurnālā "Kabinets". Tieši tā! Un ne jau viņš vienīgais tā saka, un nav jau tā nekāda jaunatklāta Amerika.

gnome 08.09.2003 10:33
pūķim,

nu vareetu piekrist par lielveikaliem konceptuaali, kaut gan pirkt daargaakus un biezi vien nekvalitatiivus produktus tikai taapeec ka laba cena..., toties eertaak jo daudz kas atrodas vienuviet

bet taa kaa tas neattiecas uz iestaashanos vai neiestaashanos es, mieriigi un droshi var balsot pret es :)))

trusis 09.09.2003 10:48
Trusis

Ak, Nora, Nora! Īsta rakstniece -- pretrunu plosīta būtne. Šausminās par ES nevēlēšanos mainīties, tajā pašā laikā uztraucas par to, ka tā varētu izjukt.

Te ir slikti, un Eiropā būs slikti.

Par tiem lielveikaliem un kredītiem arī Nora šausminās. Bet vai pati nekad neiepērkas lielveikalā? Vai tur uz balkona cūku un vistas un aiz loga audzē sīpolus? Kredītu droši vien tiešām nekad nav ņēmusi, jo ienākumi nepastāvīgi, atkarīgi no iedvesmas.

Kāda ir alternatīva lielveikaliem, kredītiem utt? Nekāda, tas viss bija arī pirms pirmā pasaules kara, tikai pieejams daudz ierobežotākam cilvēku lokam.

Lai gan ir viena alternatīva: atgriežamies pie naturālās saimniecības! Es gan to negribētu, jo man patīk mans darbs, bet naturālās saimniecības laikā šādas profesijas nebija. Starp citu, arī rakstnieku nebija!

Bet labi! Var atgriezties pie naturālās saimniecības individuāli. Nora, šis referendums varētu būt pēdējā diena Jūsu mūsdienu sabiedrības cilvēka dzīvē. Jo es vēl arvien ticu, ka tauta būs tik saprātīga un nobalsos par iestāšanos ES. Tad Jums nekas cits neatliks kā, lai nekļūtu par vidusmēra eiropieti, uzcelt ekoloģiski tīrā mežā zaru būdu, iekopt blakus lauciņu, turēt kazas, lasīt sēnes un ogas, un dzīvot maksimāli veselīgi. Tikai diez vai tad Jums atliks vēl laiks rakstīt vai īstenot citus savus sapņus.

Es balsošu par, bet esmu droša, ka nekad nebūšu vidusmēra eiropiete. Man būs kredīti, es iešu uz lielveikaliem, bet dārziņā audzēšu tikai ābolus un puķes, kas man sagādā prieku. Taču ne kredīti, ne lielveikali, nekad nebūs mans dzīves saturs, bet tikai blakuslieta, kas ļaus man atvēlēt vairāk laika lietām, kas mani dara laimīgu un šķiet svarīgas.

nora 09.09.2003 20:14
Sveiki, trusi,

es nekad neesmu atbildejusi uz savu rakstu, diskusiju, interviju raisitajam pardomam interneta, jo mani mulsina, ka cilveki ir drosi runat vien tad, kad veiksmigi paslepusies aiz timekla pseidonimiem.

Tomer soreiz atbildesu. ES sakara mani neplosa pretrunas, jo viss, ko saku, ir pieredzets, pardomats, nevis sagrabstits mediju pavirsas zinas. Ar dazadam ES institucijam esmu, ta teikt, bijusi sakara jau gadiem ilgi, ieskaitot Eiropas Komisijas Kulturas departamentu, un zinu, ka runaju par realam problemam, par kuram, starp citu, runa ari jau esoso ES valstu dazadi individi un institucijas, to visu var uzzinat, ja diskusijas neaprobezojas tikai lokala limeni. Bet cilveki Eiropa un pasaule vispar, domajosi cilveki, jau kadu laiku nediskute politisku sistemu vai iespeju limeni, bet raugas uz lietam visparigak un dzilak- par pasaules gaitu, par civilizacijas un kulturas konfliktu, ja gribat. Modernas sabiedribas regulas apgut ir loti vienkarsi. Man nav problemu ar kreditiem, lizingiem, lielveikaliem, manas iespejas un mani ienakumi ( neregulari, bet ar lielam iespejam izveleties) man visu to lauj. Patiesam. Bet es izvelos kaut ko citu, tapat ka daudzi citi cilveki pasaule, uz kuru ta tiecamies. Majas talu no pilsetam, savus darzus, senosanu, ogosanu, atputu Jusu apsmiknataja zaru telti, lai gan varetu atlauties dargas viesnicas.

Es velos, lai cilveki patiesam domatu, lai nelautu sevi sapreset . Un pretrunas , kas plosa, ir teju vienigais speks, kas virza domasanu un pasauli. Saubies, tatad esi. Tas ir citats.

Sveicieni. Nora Ikstena

Anne-Ulla 15.09.2003 13:05
Man liekas, to zaru būdu var izvēlēties tad, ja patiešām pastāv izvēles iespējas. Proti, ja cilvēkam ir iespēja, ja to vēlas, dzīvot arī tajā dārgajā viesnīcā. Un, vienkāršoti runājot, ES ilgākā laika periodā varētu palīdzēt tiem, kam pagaidām šādas iespējas izvēlēties nav.

Viens no ieguvumiem varētu būt dažādi pasākumi Latvijā. Vai zināt, ka konferences, kas tagad tiek rīkotas Prāgā, nenotiek Rīgā tāpēc, ka itāļi vēl arvien nav ielāgojuši, ka arī uz Rīgu braucot viņiem nav vajadzīgas vīzas? Varam teikt, ka viņi vienkārši ir dumji...Bet mēs zaudējam, pirmkārt, pasaules līmeņa un nozīmes semināru - kaut arī ļoti šaurā sfērā; un, otrkārt, ienākumus no tūrisma.

Mans galvenais iemesls, kāpēc balsošu par, ir vēlme netaisnoties uz robežām. Proti, man apnicis skaidrot uz robežām strādājošajiem ierēdņiem, ka par spīti vietai, kur esmu dzimusi, man nav vēlmes pārbēgt un palikt pie viņiem. Zīmēt Eiropas karti ik reizes iepazīstoties ar kādu. Un man nepatīk, ka viens no maniem britu draugiem nesaprot, kā es varu vēlēties atgriezties vietā, kas, viņaprāt, ir "practically Russia". Var jau būt, ka tā ir mana problēma, ka nesaejos ar zinošākiem cilvēkiem. Vai arī, ka uztveru to pārāk nopietni. Man jau vienmēr ir izvēle n-to reizi paskaidrot, ka man te visumā patīk. Bet es gribētu, lai pasakot, ka es esmu no Latvijas, jauniegūtajam paziņam atskaites punkts būtu stereotips par garlaicīgo Eiropu, nevis badīgu postsociālisma valstiņu.