Ar muti Eiropā, ar darbiem - aizkrāsnē 4

Latvijas nevalstiskās organizācijas resursus līdzdalībai valsts politikas veidošanā, it īpaši tas attiecas uz integrāciju Eiropas Savienībā, pārsvarā saņem no Rietumvalstu nodokļu maksātāju līdzekļiem, nevis no savas valsts budžeta.

Iesaki citiem:
Krasns 255x203
Foto:AFI

Latvijas integrācijas process Eiropas Savienībā (ES) nevar būt veiksmīgs bez sabiedrības informēšanas un līdzdalības. Turklāt svarīgi, lai iedzīvotāji informāciju nesaņemtu tikai no valsts ierēdņiem, politiķiem vai pašas ES, bet gan sabiedrība iesaistītos diskusijās, “par” un “pret” argumentācijā. Tā integrācijas process kļūs caurspīdīgāks, demokrātiskāks un pilsoņu izvēle referendumā par Latvijas pievienošanos ES – labāk apzināta un argumentēta.

Nevalstiskās organizācijas (NVO) ir tās, caur kurām sabiedrībai ir iespēja tieši piedalīties valsts politikas veidošanā un nodrošināt savu līdzdalību ne tikai ar brīvi izraudzītu pārstāvju palīdzību. Līdzšinējā darbība ir parādījusi, ka, pirmkārt, nav vienotas pieejas valsts līdzekļu piešķiršanā sabiedrības iniciatīvu atbalstīšanai. Latvijas NVO resursus līdzdalībai valsts politikas veidošanā, it īpaši tas attiecas uz integrāciju ES, pārsvarā saņem no Rietumvalstu nodokļu maksātāju līdzekļiem, nevis no savas valsts budžeta. Šis fakts Latviju atšķir no ES dalībvalstīm un citām kandidātvalstīm. Otrkārt, Latvijas valsts institūcijas ir pasīvas un birokrātiskas pastāvīga informatīva un publiska dialoga veidošanā ar sabiedrību par iestāšanās sarunu gaitu ES.

Tāpēc 2001.gada beigās tika izveidota NVO koalīcija, kurā apvienojās Eiropas Kustība Latvijā, Latvijas Pensionāru Federācija, Latvijas Brīvo arodorganizāciju savienība, Klubs Māja – jaunatne vienotai Eiropai, Eiromāja Talsos, un tika uzsākta projekta Latvija Eiropā? Mums ir tiesības zināt! realizācija. Šī projekta galvenie mērķi ir mobilizēt atsevišķas sabiedrības grupas kopīgai un aktīvai līdzdalībai valsts politikas veidošanā saistībā ar Latvijas integrāciju ES, kā arī panākt valdības aktīvu rīcību sabiedrības iesaistīšanā un informēšanā par integrācijas procesu. Mēs vēlamies panākt reālu valsts atbalstu, tajā skaitā arī finansiālu, NVO iniciatīvām sabiedrības līdzdalības veicināšanai un informēšanai par Latvijas integrācijas procesu ES, par ieguvumiem un zaudējumiem, kā arī par ES darbības principiem.

Lai veiksmīgi sasniegtu šos mērķus, bija nepieciešams veikt līdzšinējās situācijas analīzi, kuras ietvaros tika apzināti iepriekšējie pētījumi, un veikta to valsts iestāžu aptauja, kuras ir saistītas ar Eiropas integrācijas jautājumiem. Aptaujas mērķis bija noskaidrot valsts institūciju nostāju par NVO iesaistīšanu ES integrācijas procesā un tam nepieciešamā finansējuma piešķiršanu, kas ļautu salīdzināt abu ieinteresēto pušu viedokļus šajā jautājumā.

Apkopojot aptaujas rezultātus, var secināt, ka valsts iestādes ir “atvērtas” sadarbībai ar NVO un pilnībā atzīst budžeta līdzekļu piešķiršanas nepieciešamību NVO iniciatīvām. Taču realitātē mēs – nevalstiskās organizācijas – saskaramies ar nedaudz citu situāciju. Proti, Eiropas Kustība Latvijā, cik man zināms, ir vienīgā NVO, kurai šī gada valsts budžetā ir paredzēts līdzfinansējums sabiedrības iesaistīšanai Eiropas integrācijas procesā – sabiedriskajām apspriedēm jeb Latvijas valdības dialogam ar Latvijas sabiedrību par integrāciju ES. Turklāt, tas ir panākts pēc vairāku gadu intensīvas lobija darbības, ņemot vērā arī to, ka līdz šim sabiedriskās apspriedes atbalstīja Amerikas valdība. Protams, to var atzīt par pozitīvu soli iespējamo izmaiņu virzienā, taču, no otras puses, nav pareizi piešķirt līdzekļus vienai nevalstiskajai organizācijai izņēmuma kārtā – ir jārada sistēma, normatīvu bāze, lai jebkurai NVO būtu iespēja pretendēt uz šādu līdzfinansējumu.

Gan aptauja, gan arī sarunas ar valsts institūciju pārstāvjiem rāda, ka valsts iestādes ir novērtējušas NVO lomu un ir gatavas sadarbībai, taču, lai no skaistām runām pārietu pie reāliem darbiem, aktīvākajai un neatlaidīgākajai pusei ir jābūt NVO, pie tam, manuprāt, lai veicinātu šo sadarbību mums būtu arī nedaudz jāmaina sava attieksme – ir jācīnās nevis “pret”, bet “par”, tātad, nevis pret to, ka valsts iestādes ir kūtras sadarbībā ar NVO un līdzfinansējuma piešķiršanā, bet par to, lai šī sadarbība notiktu un tiktu atrasta iespēja budžetā paredzēt līdzekļus sabiedrības informēšanai un diskusijas veidošanai par ES, uz kuriem konkursa kārtībā ar projektu pieteikumiem varētu pretendēt dažādas NVO.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (4) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

uwix 21.03.2002 19:18

Sveicināti parastie cilvēki. Esu še jauns personāžš. Jābrīdina, neesmu izglītots politikas jautājumos, tāpēc priekšlaicīgi atvainojos, ja ko nepareizi teikšu.

Man gribētos uzzināt kaut ko vairāk par šito EU ambrāžu. Faktiski esu audzis savaa ziņā "mucā", jo viss kas saistījās ar politiku manos uzskatos līdz šim ir bijis tizls, kretīnisks, nodevīgs, tumšs - gandrīz viss ļaunuma iemiesojums. Politikā vienmēr tiek kaut kas noklusēts un notušēts vai izcelts, tā nekad nespēj būt godīga - tā ir kā netīra tirgošanās ar ne sev piederošām lietām. Politiķi grib regulēt tikai muusu dziivi, bet ne savu - viņi totāli nerespektē mūsu viedokli, tobiš viņi pārstāv mūs tikai vēlēšanās, un viņiem nekas nedraud kaa tikai partiju nomaiņa par savām kļūdām. Nu tas pagaidām ir mans nepareizais un aizspriedumainais pamatojums par manu politisko tumsonību. Es gribu pamēģināt to nedaudz mainīt.

Es gribētu no Jums - gaišajiem prātiem uzzināt:

Vietas, kur var dabūt pietiekami kvalitatīvu (nopietni ņemamu) materiālu latviski par EU un visu kas mūs saista pagātnē, tagadnē, vai saistīs nākotnē (vēlams URL veidā)
Vieta, kur tiek veikta pietiekoši nopietna EU +/- analīze kā tādai (organizācija, sturktūra, mērķi, darbības dinamika, iespējas, bonusi, trūkumi)
Ko dod pievienošanās EU (+/-) mums un ko mēs dodam EU pievienojoties (lokālā un globālā mērogā)
Kāda ir Latvijas un EU vīzijas (vēlamais rezultāts) par to kas notiks ilgtermiņa skatījumā pēc pievienošanās
Kā EU ietkmēs mūsu tiesības uz brīvu izvēli lemt par savas valsts iekšējo dzīvi - (precīzāk, vai tas briesmonis EU neliks man pieņemt viņu NEPIEMĒROTOS mūsu videi likumus, normatīvos aktus, uttt.)
Kādas mums būs tiesības ietekmēt EU likumdošanu un pārējos normatīvos procesus (jebšu atkal - kam nauda, tas rulez?)
Vai TIEŠĀM mainīsies mūsu lokālās (Latvijas) pārvaldes mehānisms un darba stils (vai beidzot Valsts institūcija kalpos valsts iedzīvotājiem, jebšu "kā vienmēr"), un kādas ir garantijas, EU pieredze šamos jautājumos
Kas ir atbildīgie cilvēki, no kuriem es varēšu prasīt norēķinu par savārītajām ziepēm EU jautājumos vai procesos


Jau iepriekš atvainojos, ja tas kauč kur viss ir atrodams - esmu slinks, bet tiešām vēlos maksimāli objektīvu info. Man nevaiga lūdzu reklāmu par to mīļo superduper sapni - EU. Esu tur bijis, da viņiem problēmas taas pašas, tikai citi akcenti, citādi pasniegti ("smukāk iepakots"). Un ja vienīgais iemesls ir EUROnaudiņas, taapeec mees uz turieni taa brienam - tad zinu tocha, muus atkal pamatiigi kaash. Buus 1% kam tas buus izdeviigi un 99% kam diezvai vai galiigi ne.


Esu dziivojis vaacijaa 5 gadus, taapeec luudzu nestaastiet par tiem "drausajiem" labumiem - tie visi ir arii pie mums, tikai bishi daargaak un bishi suudiigaak pasniegti. Tas taa...

Jau iepriekš pateicos,
ar cieņu, Uwix.

21.03.2002, Rīga, Latvija

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ivars Graudiņš 11.03.2002 10:04

Padomāsim par NVO vajadzībām, gribām un iespējām



Ja mūsu valdība būtu nevainojama tad vietējās NVO būtu lietišķas. Ja pasaule būtu perfekta tad arī atkristu vajadzība globālām NVO. Tātad NVO vajadzības nepastāvētu ja vis būtu absolūts sabiedrības un sabiedrību kopstarpē.



Mēs varētu konstatēt kad mūsu politiskās partijas ir neveiksmīgas reprezentēt sabiedrības vajadzības un intereses. Bet mēs taču nedzīvojam kvalitātīvā utopijā jo darīšanas ir ar sabiedrību.



Būsim pragmatiski realisti mēs tomēr neatrodamies ārpus iespējām. Kas tad būtu par daudz valdības, kas būtu par maz valdības? Ko mēs daram pareizi un ko mēs daram nepareizi? Vai mēs esam ar mieru ziedot naudu, spējas un laiku par katru organizācīju kas tiek veidota lai pastāvētu kaut kāda iemesla dēļ? Vai NVO veidojas kā sabiedrības treshā roka? Vai NVO pastāv tamdēļ kad citas izejas vairāk nav?



Un kas notiek kad apstākļi uzlabojas jeb prasība ir panākta? Vai NVO pazudīs kā entitīja? Valdība jau var atbalstīt NVO pasākumus kur pašai nav spējas caur politisko partīju pārstāvēšanu, bet tad jau NVO vajadzētu raksturot kā īslaicīgu un ne mūžīgi pastāvošu organizācīju.



Jaunapvienotā NVO koalīcija, nav labklājības organizācīja. Es domāju kad nemaldos. NVO taču nepārstāv kādu neitralitāti. Kādus panākumus un ienākumus mēs paredzam no ikkatras NV organizācijas? Un kas notiek kad valsts valdībai vairāk nav gribas vai spējas aizvietoto NVO kad apstākļi ir uzlaboti? Pēc pieredzes organizācijas turpina pastāvēt un birokrācija vairojas.



Ņemsim dalību valsts politikas veidošanā ar aktīvu politisko partiju atbalstu kuras jau pastāv. Centīsimies rezultātus sasniegt ar to kas mums jav ir vietā. Tā jau bija Latvijas problēma pirmā neatkarības pastāvēšanas laikā – pārāk daudz politiskas organizācijas un partijas un tās tikai ķildojās bez panākumiem, bez nozīmīgiem rezultātiem. Domāju kad mums vajadzētu būt mācība no piedzīvotā.



Sabiedrības informēšana ir svarīgs attīstības posms kas patiešām ir jāveido lai mums būtu tauta ar zināšanu un noteikšanu par savu dzīves virzienu nākotnē. Vis tas tomēr ir sasniedzams ar lielāku kopību un sadarbību kura iztrūks ja mēs šķeļamies sīkās organizācijās.



Neveidosim sev grūtāku dzīves veidu ar lielāku birokrātiju, lilāku valdību. Veidosim efektīgu un kopīgu valsti kura representā vairumskaitā sabiedrības intereses.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

zvaigzne 09.03.2002 11:15

Vai sjis ir pasuutijuma vai zheelabu raksts? Jaa, jaa, tik tiesjaam, EKL jau precedents ir bijis- man skiet, ne tikai vienu gadu vien ir sanjemts atbalsts no valsts + ES strukturam, lai organizetu diskusijas Riga, regionos, organizetu seminaru ciklus, etc.

Bet vai pati EKL veelas sev blakus redzeet konkurentus, tads ir jautajums? Vai nav taa, ka visi vajadziigie "gali" un informacijas kanali ir jau Jusu rokaas? Nodibinas jauns klubs, piemeram "Latvija - Eiropas rota", un aiziet sjiis Eiropas Rotas parstavji uz Saeimas Eiropas Lietu komisiju treneties lobijismaa (sev lidzekljus mangot) .... Nu, kaa Jus domaajat, ko Birzniece vai Inkens vinjiem jautaas?

Izmantot valsts naudu ne vienmer nozimee paardoties, sorry, Sergej...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

sergejs 06.03.2002 20:55

Vai ir iespejams ka NVO saņemot finansejumu no valsts sabiedrības integracijai, turpmak var saukties par nevalstisko organizaciju. Manuprat sanemot finansejumu no valsts NVO zaudes savu neatkarību un bus spiesti paklauties valsts interesam, it ipaši ja sarikot konkursu starp NVO par valsts finansejumu pieškiršanu kuru visi grībes dabut un lai to dabut viņi centisies vairak paust valsts viedokļi neka parstavet atseviškas sabiedrības grupas.