Aprobežotība, kas uzplaukst 12

Kad Samija Šerifa kopā ar Lauri Reiniku sāka vadīt pusaudžu mūzikas raidījumu SEMS, viņi presē izpelnījās apzīmējumu “zefīrs un šokolāde”. Ar šokolādi Latvieša acij nepierastā izskata dēļ bija domāta Samija. Bērnībā Lībijā viņa jutās kā normāls arābu bērnelis, bet tagad Latvijā, sevišķi pēc iestāšanās Eiropas Savienībā, viņa uz ielām dzird nicīgas piezīmes un ir pārliecināta, ka rasisms Latvijā pastāv. Pašreiz viņa ir Londonā, kur nākamos četrus gadus studēs arābu valodu.

Ar Samiju Šerifu sarunājas Aija Kinca, LTV Panorāma

Iesaki citiem:

Kā Tu šobrīd jūties - kā latviete, kas dzimusi kur citur, vai kā kosmopolīte, kas dodas iekarot Londonu?

Kad es bērnībā dzīvoju Āfrikā un arābu valstīs, es neiedomājos, ka var būt citādāk. Ar lielām grūtībām man bija sevi jāpiespiež mājās runāt latviski, lai neaizmirstu valodu. Mamma mani mocīja - mācīja gramatiku, lika “zubrīt” no galvas likumus, jo nepameta doma, ka kādreiz mēs brauksim uz Latviju, un tāpēc valoda ir jāzina. Ar skaudību es skatījos ārā pa logu, kā bērni spēlējās. Tad bija sajūta, ka tu it kā esi latvietis, bet tai pašā laikā arī parasts arābu bērns.

Kad atbraucu uz Latviju, tad gan jutos citādāk. Sākumā foršāk, jo viss bija daudz savādāk nekā Āfrikā. Tagad mana arābu un Āfrikas puse ir krietni no manis attālinājusies, un tieši tādēļ es dodos uz Londonu – meklēt un atrast savu otru pusi, lai varētu salikt visu kopā un saprast, kas es īsti esmu. Es vēl esmu ļoti jauns cilvēks un man ir grūti atbildēt. Tas, ka es neesmu viengabalaina persona, gan ir droši.

Vai bērnībā Tavā apkārtnē nebija balto bērnu?

Sudānā tiešām viņu bija diezgan maz – pārsvarā ārzemnieki, kurus mēs pazinām. Toties Lībijā pilnīgi bez grūtībām sadzīvo visi. Ir no kalniem un lauku rajoniem nākuši Lībijas iedzīvotāji, kuru ādas krāsa ir pavisam melna, un ir arī ļoti gaišas krāsas cilvēki. Starp viņiem nepastāv pilnīgi nekādas problēmas. Es pat neteiktu, ka tās ir divas rases, jo šie cilvēki taču dzīvo vienā zemē.

Kas notika, kad arābu bērnelis Samija ieradās Latvijā?

Šis jau ir hrestomātisks piemērs, ko es stāstu vienmēr. Tās laikam ir visspēcīgākās bērnības atmiņas un vislabāk parāda, kā es jutos un kā pret mani izturējās pārējie. Kad es atbraucu, mācījos Rīgas 49. vidusskolā. Mums bija talka, un es, protams, gāju palīgā. Man ļoti sagribējās ēst vai dzert, un es prasīju klases biedriem, kur ir kafejnīca? Viena meitene pārbolītām acīm jautāja: “Kafejnīca? Ā, pareizi... nēģeri taču arī ēd!”.

Kā tu juties tajā brīdī?

Es tikai nodomāju – kas, tu dumja esi? Aizvainota es nejutos, man tikai likās – nu kā var pateikt kaut ko tik muļķīgu? Es jau no bērnības esmu saskārusies ar visdažādāko rasu un tautību cilvēkiem, tāpēc man tas nelikās nekas īpašs. To meiteni es uztvēru kā muļķīti, kura nesaprot, ko runā. Man no bērnības ir iemācīts, ka šādus cilvēkus nevajag ņemt galvā.

Dīvaināk Latvijā bija pašā sākumā, kad mēs ar mammu gājām uz skolām un nevarējām atrast, kur mācīties. Un nevis tāpēc, ka skolās nebija vietas, bet gan tāpēc, ka skolu direktori negribēja mani ņemt savā skolā. Kādas ļoti slavenas Rīgas skolas direktors, tikai uzmetis man acis, teica: “Nē, Jūs neesat mūsu rajonā. Aizveriet, lūdzu, aiz sevis durvis.”


Kā tu tagad jūties uz ielas, kad Tevi bieži atpazīst kā raidījuma “SEMS” seju?

Tagad tumšākas ādas krāsas cilvēku uz ielām ir daudz vairāk. Atskatās, protams, atskatās, bet es to ievēroju tikai tad, ja to dara uzkrītoši vai arī ja to pavada kādi komentāri. Puse komentāru gan ir tādēļ, ka es strādāju televīzijā. Kopš iestāšanās Eiropas Savienībā es jūtu, ka ir mainījusies attieksme pret tumšādainiem cilvēkiem. Piemēram, stāsts par manu tēti. Mēs dzīvojam Purvciemā, viņš tur mīt jau septiņus gadus un dara tieši to pašu ko pārējie cilvēki - katru dienu iet uz veikalu, brauc ar mašīnu. Visi apkārtnes cilvēki jau sen viņu pazīst. Nākamajā dienā pēc iestāšanās Eiropas Savienībā viņš iziet no mājas, dodas uz veikalu, bet pie mājas sēdošās tantiņas nobļauj pakaļ: “Ah, Jevropa prišla?”[1]

Džordžs Stīls jau pirms vairākiem gadiem teica, ka Latvijā ir rasisms!

Es līdz 1. maijam nekad iepriekš nebiju saskārusies ar ļoti klajiem un ļoti aizvainojošiem rasistiskiem apvainojumiem. Ja Džordžs teica, ka rasisms pastāv, es biju pats pirmais cilvēks, kurš runāja viņam pretī un teica: “Nē, tā ir nezināšana, cilvēki nav pieraduši.” Bet acīmredzot latvieša dabā ir baidīties no visa kaut kā, un laikam bailes pazaudēt savu identitāti tagad ir pārvērtušās par agresiju. Nesen piedzīvoju lielāko pazemojumu savā mūžā. Biju aizbrauksi uz Siguldu ar draugiem. Pie veikala viens jaunais nacists ar skūtu galvu, totāli piedzēries, un ar tik pat baltu draudzeni – latviešu zelteni ar gariem, blondiem matiem, pateica kaut ko tik aizvainojošu! Patiesībā tik rupjus vārdus es vēl savā dzīvē nebiju dzirdējusi. Es tikai piegāju klāt un prasīju: “Kas tev nepatīk?”. Viņš atbildēja: “Tas, ka tu pārāk melna esi!”, kā arī piebilda, ka tādiem cilvēkiem kā es nav vietas šajā zemē, ka man ir jābrauc atpakaļ uz turieni, no kurienes esmu nākusi. Es gribēju teikt: “Klausies! Vai tu zini, no kurienes es esmu nākusi? Es esmu dzimusi Miera ielas dzemdību namā! Ko tu vispār zini par mani?”. Viņi abi bija tik piedzērušies un tik agresīvi, ka visu laiku nepameta sajūta – ja es pateikšu pretī kaut ko par daudz, es dabūšu pa galvu.

Varbūt šis Siguldas incidents ir izņēmums un visi jaunieši nemaz nav tādi?

Gribi citu piemēru? Kādā Vecrīgas klubā man pienāk klāt atkal pilnīgi piedzēries pusaudzis, viss ādās, arī skinheds, ilgi blenž virsū, un es nesaprotu, kas ar viņu ir, kas notiek? It kā pazīstami mēs neesam, tāpēc novēršos un klausos koncertu. Bet viņš nobļaujas pa visu klubu “White power!”[2]. Sākumā es nesapratu, tikai jutu, ka visi man apkārtstāvošie pietvīkst, nolaiž acis, nokaunas un izliekas, ka nedzirdēja. Kad es prasīju, ko viņš teica, viņi tikai izvairījās, negribēja man teikt, bet, kad pateica, tad viņš jau bija prom. Man tas sabojāja visu vakaru, kas, nešaubīgi, arī bija šī puiša mērķis. Tādas lietas pastāv.

Vai tagad tu piekrīti Džordžam, ka Latvijā rasisms pastāv?

Jā! Es sāku domāt par to, kas ir rasisms? Es agrāk Latvijā notiekošo definēju kā nezināšanu. Bet rasisms jau arī ir nezināšana. Rasisms ir aprobežotība. Pēc rasisma definīcijas ir skaidrs, ka Latvijā rasisms pastāv. To, kas notiek, nevar nosaukt citā vārdā. Latvijā rasisms šobrīd diezgan strauji uzplaukst.

Tu domā, ka Eiropas Savienība, iespējams, daļēji Brīvības partijas reklāmu iespaidā, uzjundījusi cilvēkos kādas slēptas bailes, kas agrāk bija dziļi iekšā, bet neizpaudās?

Jā, tieši tā es domāju.

Vai Londonā būs savādāk?

Es nedomāju gan. Arī Londonā šobrīd ir jauns rasisms vilnis. Es jau smējos, nu kur vēl sliktāk: melna un no Austrumeiropas? Lasīju rakstu “Rīgas Laikā”, tur bija par londoniešu attieksmi pret Austrumeiropu, aptuveni – nu, ko mums tā dos, ieplūdīs tikai lieliem bariem un vietējiem nebūs darba. Es zinu, ka tāda attieksme būs pret mani. Es esmu tam gatava. Es neesmu naiva, bet kaut kā tas liekas tīri sekundāri. Primārais mērķis man ir iegūt labu izglītību, jo zinu, ka tur ir labākā vieta, kur to izdarīt. Lai nu kā, es ilgi esmu dzīvojusi Latvijā un zinu, kas te ir un kādi te ir cilvēki. Ir daudzas īpašības, kas man patīk un daudzas, kas man nepatīk. Jūtu, ka manī ir saplūdušas īpašības gan no Āfrikas un arābu valstu puses, gan no Latvijas puses. Kaut vai runājot - nereti kādu izteicienu es pasaku arābu valodā, jo tas ir tik trāpīgs! Bet, atšķirībā no daudziem latviešiem, man nekad prātā neienāktu, redzot tumšu cilvēku, kuru es nepazīstu, komentēt viņa izskatu. Kāda nozīme tam, kā es izskatos?

Vai tu domā, ka kas mainīsies?

Es domāju, ka mainīsies, un uz labo pusi. Drīz cilvēki redzēs, ka Latvijā nebūs nekāda tumšādaino cilvēku invāzija. Lai man piedod nacionāli noskaņoti cilvēki, bet šeit tiešām nav nekāda leiputrija. Pagaidām cilvēkiem no citām zemēm nav motivācijas šeit ierasties. Dzīves līmenim paaugstinoties, un tas būs ātrākais pēc desmit gadiem, notiks pārmaiņas, jo tad arī mūsu cilvēki būs sapratuši, ka tas, ka cilvēki izskatās dažādi, ir pavisam normāli.

___________________________

[1] Kr.val. “Ak, Eiropa atnākusi?”

[2] Angļu val. “Baltā vara!” vai “Varu baltajiem!”

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (12) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Casy 25.10.2004 12:53
Gan Samija, gan Džordžs ir ļoti izskatīgi cilvēki, un es labprāt uz viņiem šī iemesla dēļ atskatītos, bet bail jau...

Bija tāds atgadījums, kad kāda ASV studente iesūdzēja tiesā savu profesoru, par to, ka skatās, bet pēc tam otru reizi, par to, ka ignorē...

Kad viesojos valstīs, kuru pamatiedzīvotājiem ir tumšāka ādas krāsa par manējo, uz mani ne tikai izteikti skatās, bet arī nāk aptaustīt! Ak manas nabaga cilvēktiesības un privātās telpas neaizskaramība ;)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Miaja 25.10.2004 11:33
Samij, man šķiet, ka dzīvojam vienā un tajā pašā vasaras māju kooperatīvā. (Piedodiet, ja maldos.) Katrā ziņā pie mums ir ļoti jauka ģimene - tumsnējs kungs ar sirmiem amtiem , kas izskatās ļoti eleganti, un divas tumsnējas meitenes. Man šī ģimene vienmēr ir ļoti patikusi, jo tā labi iejutusies mūsu dzīvē. Un, kas attiecas uz meitenēm - viņas ir ļoti skaistas, tāpēc reizēm paskatos ar acu kaktuņu (diemžēl citādi baidos - ka nepadomā, ka aizdomīgi blenžu...). Nedomājiet, ka man ir kādas īpašās noslieces uz meitenēm!.. Bet, kas attiecas uz pašu kooperatīvu, tajā dzīvo ļoti daudz krievvalodīgo - ar visām viņu izpausmēm. Un arī mani nomāc viņu dažāda veida huligānisms, uzbrūkošā attieksme - jūtos nevis kā latviete Latvijā, bet kā senos laikos - melnā sieviete Dienvidāfrikas aparteīda režīmā. Ja, Semij, tiešām tā jaukā būtne esat Jūs, un šajā kooperatīvā nācies piedzīvot pazemojumus - ziniet, ka tādā pašā stāvoklī tur ir arī "aborigēni" latvieši (neapvainojieties, ja teikšu - etniskie, jo citādi nevaru noformulēt...)

Bet patiešām vajag nodalīt elementāru neaudzinātību un huligānismu, kas patlaban kaut kā īpaši ir aktivizējušies, no īstena rasisma.

Man šķiet, ka esat jauka un gaiša meitene, tāpēc ziniet, ka, piemēram, mana meita (6 g.v.), kas aug, tuklāt pati, nevis ar kaut kādu uzspiešanu no mūsu puses, ar izpratni par rasu līdztiesību un nekad nav uzdevusi šķietamos "bērna jautājumus" - bet kāpēc tas cilvēks ir melns?, un par cilvēkiem, kas ir atšķirīgi, sajūsminās un vēlas "melnu brālīti"...

Ir jau tā, ka sirds aptekas, ja kāds nodarījis pāri, bet tāpēc te tik gari rakstu, lau Jūs zinātu - "klusējošais vairākums" var būt ļoti labvēlīgs, tikai - tas klusē, bet agresīvie huligāni pret jebkuru atradīs iemeslu, kā izgāzt savu naidu un žulti.

Ar sirsnīgiem sveicieniem - M.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Didzis K 21.10.2004 16:43
ameelij - nu tad nevajag apmekleet taadas miskastes kaa 4 krekli :)
un tas, ka naktsklubi ir pilni sekstuuristu ir tikai normaali, neesmu gan maniijis, ka normaalos iestaadiijumos pret vinjiem ko iesaaktu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pitijs 21.10.2004 13:59
Runa ir par neiecietibu vispar, uz kuru es noradiju, ka ari to lidzigi meginaja pateikt amelija.

Bedigi, ka shada neiecietiba pret vienu socialo grupu tiek macita berniem... Bedigi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aigars_P 20.10.2004 15:43
Arī man ir nepatika pret homoseksuālismu. Un to pašu mācu saviem bērniem. Kāds te sakars ar rasismu? Ja es būtu ieprecējis melnādaino un mācītu bērniem, ka starp diviem vīriešiem var būt seksuāla rakstura attiecības, es rīkotos pareizi un man būtu cerības, ka cienītie mani nesauktu par rasistu? Sorry, nevēlos to akceptēt par sakrālu viedokli.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

amēlija 20.10.2004 14:27
Gribēju vēl tikai piemetināt, ka pēc manas personīgās pieredzes Latvijā rasistiska attieksme nav tikai pret tumšas ādas cilvēkiem. Ar ļoti negatīviem izteikumiem un pat roku palaišanu sastopās kāds mans draugs zviedrs, ar kuru apmeklējām latviešu nacionālo klubu "Četri balti krekli".Pirmkārt jau no bārmeņa puses, kurš patiešām nelaipni apkalpoja viņu, drīzāk ignorēja. Pēcāk apsargs, kurš gandrīz salauza viņa pirkstus, izgriezdams atpakaļ, tikai par to, ka šis zviedru jauneklis nebija sapratis viņa pavēli nocelt kāju no krēsla(kaut gan nekur nebija noteikumi, kas aizliegtu turēt kājas uz krēsla) latviešu valodā.Pavadošais teksts bija ļoti rupjš, bet būtība - nav ko te f.....iem skandināviem braukt un zagt mūsu meitenes.Ļoti nepatīkami un aprobežoti.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ritvars 20.10.2004 12:09
Zīmīgi, ka sarunas biedre ievērojusi attieksmes maiņu pret sevi pēc iestāšanās ES: "Jevropa prišla!"

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

GD 20.10.2004 10:58
Aigaram_P:

Huligānisms var nebūt rasisms, bet huligāniska rīcība ar rasisma motīvu nav tikai huligānisms - tas ir rasisms. Pat tas kā tu sava komentāra beigās "ar pārākumu" piedāvā braukt vai nebraukt prom, domāt tā vai šitā, liecina par to, ka tevī ir (slēpts) rasisms ( ko tu sauc par "mēs"? vai tu gadījumā nebiji kompartijā? palasi Orvelu). Rasisms tieši dzīvo uz šīs stereotipās "parākuma" sajūtas. Tiec no tā vaļā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pitijs 20.10.2004 10:39
Es domaju, ka Latvija eksiste ne tikai rasisms!

Latvija esksite neiecietiba pret loti daudzam kulturas un socialajam grupam - pret krieviem, (dazos Latvijas nosturos) pret latviesiem, citadas valodas runajosiem, neatkarigakam sievietem, citas rases piederigajiem, gejiem, lezbietem, utt, utt.

Un nevajag man stukjet batonus ausis, ka tas ta nav.

Teiciens, ka mes esam neiecietigi tikai pret to, kas nav musejais, ir rasisma arhetipiskakais izteiciens!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aigars_P 20.10.2004 10:02
Pilnībā negribu piekrist šai meitenei! Rasisms un huligānisms ir divas dāžadas lietas! Ja kāds bārā atļaujas viņai pateikt rupjību, tas ir riebīgi, tomēr nevar vainot latviešus, ja tie pauž bažas par migrāciju. Nevajag demoralizēt sabiedrību ar šīm bailēm no rasisma. Labāk metīsim skatus uz Krieviju, kurā reāli slepkavo citas ādas krāsas un tautības cilvēkus. Latvijā, paldies Dievam, tas ir neiedomājami. Latvieši nekad neveiks vardarbības aktus uz etniskā pamata. Tai pat laikā Daugavpilī vēl gadu atpakaļ ārkārtīgi smagi piekāva latviešu jaunieti viņa tautības dēļ, ja kas...

S. Šerifa arī min savu braukšanu uz Londonu... Pats nesen biju Londonā. Tikai katrs desmitais ir baltais. Milzīgs skaits melno, indusu un muslimu. Piedodiet, bet tas nav normāli! Še vietā atgādināt, ka Londona ir Eiropā un pat ne ASV, kas ir klasiska multikulturāla valsts. Britānija vēl 100 gadus atpakaļ bija monacionāla valsts. Redzot šo migrācijas vilni, nevar palikt vienaldzīgs. Vai mums- latviešiem, kuru Latvijā ir 56% (ļoti nosacīti, piekritīsiet?), nav tiesību satraukumam? Vai S. Šerifa uzskata, ka Londona mums ir labākais piemērs?

Starp citu, arī Latviju tagad daudzi dēvē par multikulturālu valsti, bet tā tas nav. Paužot šādu viedokli, īpaši jau nu amatpersonas, neviļus legalizē baiso 1940. gada okupāciju un civilokupantu ieceļošanu pēc Otrā pasaules kara. Tāpat pārdesmit melno dēļ Latviju nu nekādi nevar nosaukt par multikulutrālu valsti.

Iecietība un demagoģiski pārprasta attieksme, nav viens un tas pats! Laipni lūdzam S. Šerifu dzīvot Latvijā arī tālāk, bet lūgums nepropagandēt to, ko mēs nevēlamies!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

GD 20.10.2004 08:23
Vai Samija brauc mācities arābu valodu, lai strādātu M15? (http://www.mi5.gov.uk/);) Manuprāt viens no rasisma spēcīgākiem balstiem universāli ir tieši populāra liekulība, ka tas neeksistē, tā nav...(it īpaši no cilvēku puses, kuri sevi uzskata par tolerantiem). Tomēr ir izņēmumi, kur tas vismaz ir apzināts: piemēram Kopenh Bizn Skolas bukletā ārzemniekiem ir vesels paragrāfs ar nosaukumu "Rasism in Denmark". Tā kopsavilkums ir apt: mēs brīdinam, ka jūs varat saskrieties ar rasistiem, bet mēs domājam, ka viņi ir cilvēki, kuriem ir fobijas pret to, ko viņi neizprot. Jauka, sirsnīga intervija.

Saistītie raksti