Situācija ar apcietinājuma kā drošības līdzekļa piemērošanu pēdējos gados ir būtiski uzlabojusies – samazinājies gan apcietināto personu absolūtais skaits, gan arī to īpatsvars ieslodzīto vidū; apcietinājuma piemērošanu reglamentējošās kriminālprocesuālās tiesību normas tiek konstruētas ievērojot cilvēktiesību starptautiskos standartus; drošības līdzekļa piemērošanas prakse ir kļuvusi daudz motivētāka – ierosinot apcietinājuma piemērošanu, procesa virzītāji ne vien norāda tā piemērošanas nepieciešamību, bet arī pamato to.

Tomēr, neraugoties uz pozitīvām izmaiņām, apcietinājums nav kļuvis par reti piemērojamu drošības līdzekli un nav pamata uzskatīt, ka situācija tuvākajā laikā var mainīties.

Veiktais pētījums saturiski turpina 2002. - 2004. gadā īstenoto apcietinājuma piemērošanas monitoringu, ko veica Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS. Lai noskaidrotu kā Latvijā tiek piemērots apcietinājums un identificētu esošās problēmas, pētījuma procesā tika atlasītas un analizētas 288 krimināllietas, kurās tika lemts par apcietinājuma piemērošanu, kā arī aptaujāti 143 juristi, kuri sava darba ietvaros praktiski saskārušies ar apcietinājuma piemērošanu, proti - 60 tiesneši un 83 izziņas izdarītāji, kā arī prokurori.

pdf Apcietinājums Latvijas kriminālprocesā (942.91 KB)