Alternatīvā integrācija 80

Nupat rūpīgi izlasīju dokumenta projektu „Nacionālā identitāte un sabiedrības integrācija – problēmas un mērķi.” Šo tekstu izstrādājusi Kultūras minstrija, tas iecerēts kā ievaddaļa plašākām sabiedrības integrācijas pamatnostādnēm.

Iesaki citiem:

„Nacionālā identitāte un sabiedrības integrācija – problēmas un mērķi.”

Man ir tik daudz ko teikt par šīm knapi 6 lapām, ka pat grūti izvēlēties, ar ko sākt.

Varbūt ievadam derēs atziņa, ka ne vienmēr teksts, ar kuru neviens nav līdz galam apmierināts un kas nevienu neiedvesmo, liecina par lielisku kompromisu. Parasti tas tomēr norāda, ka kaut kas ir nopietni "ne tā".

Ieraksta otrajā daļā es pastāstīšu, kādas, manuprāt, ir fundamentālās problēmas šajā melnrakstā. Pirms tam gan vēlos pamēģināt noformulēt pati savu alternatīvu. Jā, SAVU vīziju par integrētu sabiedrību. Rēķinos, ka alternatīva izskatīsies ideālistiski un pārāk radikāli atrauti no šobrīd dominējošā, bet ar katru dienu aizvien straujāk novecojošā grupu identitātes diskursa. Atklāti sakot, man vienalga - domāju, ka šoreiz mērķis attaisno riskus. Sabiedrības integrācijas jomā sapņu mums nudien nav par daudz.


Tātad pieci principi sabiedrības integrācijai:

PIRMAIS. Katra Latvijā dzīvojoša cilvēka uzrunāšana. Pēc iespējas personiska. Nemēģinot cilvēkus grupēt kādas identitātes kastītēs. Tas ir svarīgi tādēļ, ka Latvija ir maza valsts - mazajam iedzīvotāju skaitam ir priekšrocības kopienas apziņas veidošanā, bet vienlaikus nevaram atļauties cilvēkus šķirot. 21.gadsimtā sabiedrības spēks ir talantu daudzveidībā. Mēs katrs esam/varam būt kopējai kopienai svarīgi, šajā ziņā mūsu vai mūsu senču etnovēsturiskajai izcelsmei nav nekādas nozīmes. Galvenajām integrācijas politikas ziņām, manuprāt, būtu jābūt šādām: (1) katram ir liela vērtība. (2) Visiem ir vienāda vērtība.

OTRAIS. Integrācijas pamats: piederības sajūta Latvijai. Ar to saprotot šobrīd (nevis pagātnē!) šeit dzīvojošo KOPIENU. Tas, manuprāt, ir vienīgais jēgpilnais un svarīgais kritērijs. Nevis kultūrmantojums, sociālā atmiņa, komunikācijas stils - par iemesliem, kādēļ uz šādām parādībām nevar balstīt kopēju identitāti, nedaudz vēlāk. "Nosperam" šaha federācijas saukli - gens una sumus (esam viena saime). Tā idejais saturs: fiziski mēs varam atrasties jebkur - Latvijā, Īrijā, virtuālajā vidē, bet ja cilvēks jūtas piederīgs, viņš/viņa ir Latvijai kā kopienai vajadzīgs.

TREŠAIS. Vēlamais integrācijas procesa virziens un metode: kopīga valsts veidošana, to piemērojot saviem priekšstatiem par kopienu, kurā ir vērts dzīvot. Kopīgi domājam, kā uzlabot sabiedrības pārvaldi, kā veidot sociālās solidaritātes mehānismus, kā sadarboties/konkurēt ar kaimiņiem, - jo šie lēmumi ietekmēs katra mūsu dzīvi un būtu totāli muļķīgi to risināšanā dalīties etnovēsturiskās kategorijās. Mērķis: lai pēc iespējas katrs, kas jūtas piederīgs Latvijai, justu, ka viņa viedoklis kopienai ir svarīgs un viņam/viņai būtu bijusi iespēja to paust.

CETURTAIS. Integrācijas "izaicinājums": palielināt to cilvēku skaitu, kas jūtas piederīgi Latvijai un piederības sajūtu padziļināt. Mēģinām padarīt pievilcīgu fizisku atrašanos Latvijā (ar līdzdalības iespējām, palielinot sociālo drošību, iespēju daudzveidību, vides kvalitāti utt.), kā arī dodam motivāciju lepoties ar mūsu kopējām institūcijām. Par savstarpējās komunikācijas pamatrīku ņemam latviešu valodu, - bet nevis brutālas uztiepšanas formā, bet gan veidojot Latviju par tādu kopienu, kurai ir vērts justies piederīgam un līdz ar to arī apgūt kopējo sazināšanās valodu. JĀPALĪDZ (nevis jāpiespiež) katram šī kopējās saziņas valoda iemācīties. Nebaidāmies labākai sapratnei dažreiz runāt angliski un krieviski. Līdzšinējā paranoja ar krievu valodu jau tā ir prasmju ziņā bezjēdzīgi aplaupījusi mana vecuma un jaunākus etniskos latviešus.

PIEKTAIS. Atzīstam, ka mums ir vienota, lai gan iekšēji diferencēta kultūrtelpa. Viss, kas šobrīd notiek ar Latvijai piederīgajiem, ir mūsu kopējā kultūra. Mums ir atbildība izpētīt un nākamajām paaudzēm pastāstīt par pēc iespējas visu svarīgāko, kas šajā teritorijā un ar Latviju saistītiemm indivīdām/kopienām noticis. Bez vajadzības nedalām kultūras mantojumu latviešu/vācbaltu/ebreju un citās etnisko cilšu kategorijās. Atsevišķos gadījumos tas var būt noderīgi, bet lielākoties traucē pilnvērtīgi saprast notikušo/tekstu/vēsturisku personību visā tā kompleksitātē, apzināties savstarpējās mijiedarbības. Traucē noteikt arī izpētes prioritātes. Nekropļojam vēsturi, nemeklējam par katru cenu etniskumu tur, kur tā nav vai kur tas nebija izšķirošs. Šādi rīkojoties, mēs tikai aplaupām paši sevi un nākamās paaudzes, kas mantojumā vēstures faktu vietā saņems propagandu. Vai, kas nav daudz labāk, - mazvērtīgu informāciju par personībām/notikumiem/kopienām, kas vākta tikai tādēļ, ka bija saistīta ar kādu etnisku grupu (vienalga - "pamatnāciju" vai "mazākumtautību").

Lūk, tāds tad ir mana vīzija/sapnis, kuram no visas sirds ticu. Tādā sabiedrībā vēlētos dzīvot.


Labi. Tagad, kad esmu pakļāvusi pati sevi prognozējamam kritikas vilnim, atļaušos pastāstīt to, kas man īpaši nepatīk Kultūras ministrijas sagatavotajā tekstā:


  1. Tas ir dziļi iekšēji nekonsekvents. Pat īpaši neiedziļinoties, redzamas fundamentālas iekšējas pretrunas: divi nesavietojami skatījumi uz integrāciju. Pirmais (dokumentā dominē), kurā tiek piedāvāts "mums" būt pietiekami atvērtiem, bet arī izvirzīt priekšnoteikumus, lai "viņi" varētu mūsos integrēties. Šīs domāšanas pamatā ir sašķeltība kā izejas punkts, iepriekš definētas (lai gan caurlaidīgas) grupas, grupu dominēšanas attiecības, diktēšanas iespējas. Un otrais skatījums (no kura dokumentā gan ir tikai atblāzmas), kas piedāvā abstrahēties no uz vēstures uzslāņotajām mēs/viņi kategorijām un domāt par to, kā vislabāk KOPĪGI veidot saliedētu kopienu. Šīs pieejas ir savstarpēji izslēdzošas - mēģināt tās savienot ir nonsenss.

    Pie reizes:vismaz man nacionālas valsts idejas (jebkurā saturiskajā piepildījumā) sapludināšana ar sabiedrības integrācijas mērķiem neizskatās pēc gudras idejas. Tas ir vēl viens faktors, kas TRAUCĒ nevis atvieglo domāšanu par integrētu sabiedrību.


  2. Iedoma par "traģisko status quo" kā integrācijas politikas sākpunkts (ak vai, ak vai - okupācijas laikā iebrauca 1,5 miljoni, vaimanu vaimanu - puse no viņiem te palika...). Bāc, padomājiet taču reiz kā tās skan! Vai ir jebkāda jēga šodien uz gandrīz miljonu līdzcilvēku un viņu pēctečiem skatīties kā uz uz vēsturisku kļūdu? Tieši šāds diskurss arī uztur un spēcina divkopienu sabiedrību. Varbūt labāk vērts pamainīt attieksmi, fokusus un uzsvarus?


  3. Dažas parādības ir pārāk kompleksas, lai tās definētu. Arī es esmu teju jukusi uz skaistām loģiskām struktūrām, kurām ir skaidras premisas un secinājumi, kas no premisām izriet, bet taču jāapzinās, ka tām ir vieta tikai ļoti šaurās nozarēs. Kādā filozofijas apakšnozarē, piemēram. Vai jurisprudencē - arī noteiktās robežās. Ar šādu pieeju nav iespējams definēt reāli dzīvojošu cilvēku/kopienu identitāti. Var jau mēģināt. Bet rezultāts ir tāds, kādu to redzu KM sagatavotajā dokumentā. Proti, būvēts uz smiltīm. Turklāt plūstošajām smiltīm. Tautas/nācijas/nacionālās identitātes utt.definēšanas destruktīvais potenciāls ir lielāks nekā varbūtējais ieguvums. Dažas no tām definīcijām ir tādas, ka tikai izlasīt, nošausmināties, ielikt muzeja sadaļā "19.gadsimta relikvijas" un aizmirst. Es nesaprotu, ko autori vēlas panākt: vai tad tiešām ir cerība, ka izglītots, patstāvīgi domājošs lasītājs nepamanīs to, ka svarīgākās definīcijas/vēsturiskais izklāsts ir vienkārši mēģinājums uztiept pagātnei un pēc tam arī tagadnei mistificētas etnovēsturiskas kategorijas?

    Ziniet, personīgi man analītiska un ne-selektīva attieksme pret vēsturi ir lielāka vērtība nekā šis sadomātais latviešu tautas sevis atrašanas/pazaudēšanas varoņeposs. Ja man būtu nepārvarama vēlme kaut kam NOTICĒT, es tad labāk izvēlos no galvas mācīties stāstu par to, kas tika radīts pirmajā, kas - piektajā dienā un kad radītājs atpūtās.


  4. Viss tas titulnācijas/mazākumtautību/imigrantu diskurss. Šīs ir kategorijas, kas noderīgas specifiskiem juridiskiem mērķiem, lai (parasti) sabiedrības vairākums nepārkāptu mazākuma tiesības. NEVIS kopējai mūsu visu nākotnes plānošanai. It sevišķi ne Latvijas 2011.gadā pastāvošās sabiedrības nākotnes plānošanai, kur vispār mazākumtautību kategorija ir khmm... kaut kas cits. Šāds diskurss ir neproduktīvs: tālu no Latvijas 2011.gada realitātes, turklāt aizvaino tos, kas nepieder pie "titulnācijas".


  5. Pirms 3 mēnešiem atnāca 21.gadsimta otrā desmitgade. Ja nu kāds to nav pamanījis, IDENTITĀTE/S MŪSDIENĀ IR ĻOTI PLŪSTOŠA/S PARĀDĪBA/S. Tas nozīmē, ka personīgi es automātiski pretošos, ja kāds to mēģinās man definēt manā vietā. Es pretošosneatkarīgi no tā, vai tas ir bizness, kas man grib uzspiest izpratni par to, kā man jāizskatās, vai integrācijas politikas veidotāji, kam ir kas sakāms, ko nozīmē būt "latvietei"/"latviešu tautai piederīgajai". Un es manu, ka ar katru mēnesi, katru gadu aizvien vairāk cilvēku arī pretojas. Tā nav tikai abstrakta pretenzija pret to, ka ideoloģiskie taustekļi par dziļu vēlas iestiepties manā domāšanā, dzīvesveidā, pasaules uzskatos.

    Tas ir arī tīrs pragmatisms.

    Vienkārši nesaprotu, kā var nerēķināties ar to, ka informācijas laikmeta "latviešiem" ir visas tiesības/iespējas runāt tādās valodās, kā viņi to vēlas (jā, jā, arī krieviski!), būt vienaldzīgiem pret 95% no "latviskā kultūrmantojuma" un saglabāt analītisku skatu un spriestspēju attiecībā uz to, ko kāds uzdod par kopējo "sociālo atmiņu" vai "dzīvesveidu". Ha, - galu galā - cilvēkam, kas jūtas piederīgs Latvijas kopienai, ir pat visas tiesības neciest Līgo/Jāņus, lai arī kāds "kultūras simbols" tas būtu...

    Tā kā tā nav tikai problēma par to, kas "VIŅIEM" ir jāpieņem, lai integrētos. Tā ir dziļāka problēma, kas izgaismo to, ka nav jau nekādu "mēs, latvieši". "Mēs, latvieši" ir mistifikācija. Izņemot ģeogrāfiju, kopīgi mūsdienās (mūsu pašu atmiņā) pieredzētiem notikumiem, valodu un piederības sajūtu kopienai, nav jau nekādu substantīvu kritēriju, kas vienotu "mūs". Turklāt arī visi šie nosacījumi ir relatīvi - piemēram, latvietis var fiziski atrasties, var - neatrasties Latvijā. Etniskajam latvietim ar etnisku krievu var būt daudz vairāk kopīga nekā diviem latviešiem. TĀDĒĻ ir tik greizi sākumā definēt "latvisko identitāti" un tikai TAD meklēt sabiedrības saliedēšanās iespējas. Labāk domājam par to, kā visiem kopā organizēt sabiedrību tā, lai šeit varētu sadzīvot cilvēki ar visdažādākajām PERSONISKAJĀM identitātēm nevis piedāvājam katram 2-3 izvēļu iespējas (vai nu nācija vai imigrants, vai mazākumtautība), kuras katru jau sākotnēji piekrāmējam ar Ļoti Strīdīgu Saturu.



Labi, tas tad par strīdīgo. Bet noslēgumā vēl viena provokācija. Tātad... personiski es par būtisku "izrāvienu" integrācijas procesos uzskatīšu mirkli, kad man vairs nevajadzēs pieredzēt, ka Latvijas krievi, baltkrievi, ebreji un poļi, aizpildot vīzas anketas kādām eksotiskām valstīm, ailītē "Nationality" raksta savas etniskās piederības. Kad man vairs nebūs jāskaidro, ka "nationality" ir pilsonība un ka cilvēka etniskā izcelsme ir viņa/s privāta lieta.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (80) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Larry Reed

Vai jūs meklējat biznesa aizdevums? personas aizdevums, mājas aizdevums, auto aizdevums, students aizdevums, parādu konsolidācijai aizdevums, nenodrošinātu aizdevumu, riska kapitāls utt .. Vai tu esi bijis atteikts aizdevumu banka vai finanšu iestāde par jebkuru iemeslu dēļ. Mēs esam privāto aizdevēju, aizdevumus uzņēmumiem un privātpersonām ar zemu un pieejamu procentu likmi 2% procentu likmi. Ja ir interese? Sazinieties ar mums šodien pie (eleazardiaz536@gmail.com) un saņemt savu aizdevumu šodien
Sveicieni,
Eleazar Diaz investīcijas Team

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Saad Butt Saad Butt

Awesome blog. I enjoyed reading your articles. This is truly a great read for me. I have bookmarked it and I am looking forward to reading new articles. Keep up the good work! yard truck

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
spotlight

We might want to thank you for the exertions you have made in composing this article. I am trusting the same best work from you later on also. how to lose 20 pounds fast and easy

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
spotlight

Simply superb article! Its amazing to see someone put so much passion into a subject. Keep blogging the good info stuff..! Please visit my web too.. :) how to lose 20 pounds fast and easy

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
spotlight

Two stopped clocks at the same time, two pillows on an unmade bed, two side by side mirrors, two light bulbs attached to the wall, and whose threads are interwoven. how to lose 20 pounds fast and easy

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
spotlight

Yes, great US Military force. Also, in his post you have given a chance to listen about US Military. I really appreciate your work. Thanks for sharing it. how to lose 20 pounds fast and easy

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
spotlight

Great tips and very easy to understand. This will definitely be very useful for me when I get a chance to start my blog. antivirus

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
spotlight

This conent is simply exciting and creative. I have been deciding on a institutional move and this has helped me with one aspect. Cheers! wholesale bongs

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
spotlight

Thanks for your post. I’ve been thinking about writing a very comparable post over the last couple of weeks, I’ll probably keep it short and sweet and link to this instead if thats cool. http://bit.do/b66RR

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
spotlight

thought it was going to be some boring old post, but it really compensated for my time. I will post a link to this page on my blog cubis

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
spotlight

This is one very good information for me, I will bookmark your website so I can follow continuously the content of your content. subway surfers

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Jannifer Lisa

Such sites are important because they provide a large dose of useful information <a href="https://seowebiran.tumblr.com/">سئو سایت</a>

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
spotlight

Easily, the article is actually the best topic on this registry related issue. I fit in with your conclusions and will eagerly look forward to your next updates. Just saying thanks will not just be sufficient, for the fantasti c lucidity in your writing. I will instantly grab your rss feed to stay informed of any updates. Locksmith

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
spotlight

A good blog always comes-up with new and exciting information and while reading I have feel that this blog is really have all those quality that qualify a blog to be a one.I wanted to leave a little comment to support you and wish you a good continuation. Wishing you the best of luck for all your blogging efforts. Seattle Web Design Company Services Designer

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
spotlight

I actually found this blog and that is amazing thing I enjoy reading this easy to understand stuff. Keep it up. city gate

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
spotlight

It is extremely standard. Even so, it isn’t really in order to to acquire a work. Ones experience is actually more essential. sitio web

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
spotlight

Its a great pleasure reading your post.Its full of information I am looking for and I love to post a comment that “The content of your post is awesome” Great work. Tour In Miami

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Steve Jame

I’m happy I located this blog! From time to time, students want to cognitive the keys of productive literary essays composing. Your first-class knowledge about this good post can become a proper basis for such people.http://www.kaefer-cabrio.com/lonely-the-girlfriend-activation-system-can-fix-that-larrys-story/

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Steve Jame

Thanks for a very interesting blog. What else may I get that kind of info written in such a perfect approach? I’ve a undertaking that I am simply now operating on, and I have been at the look out for such info.low cost wireless internet

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Steve Jame

Likes tremendously increase the status from the webpage and using the ideal range count; numerous individuals will probable be captivated to your account.how to setup a wireless network

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Danoss 29.06.2011 22:50
komentārs par komentāriem. Kārli, lai arī bieži vien man ir atšķirīgas domas, tad pirmā kārtā tev žetons par to ka tu ( tāpat kā es) nekad neslēpies aiz pseidonīmiem kas nopietnā politiskā vietnē būtu jāievieš par normu lai tā nekļūtu par lamātavu.
Par būtību: Kārtējo reizi arī iveta kažoka pa vidam jaucas ar nacionalitātes jēdziena putrošana, kas diemžēl ir tikai latviešu valodas idioma ( aizņemta no krievu valodas). Ja mēs beidzot neizskaudīsim "nacionalitāte" lietošanu "etniskās piederības" vietā allaž nonākam juridisko pretrunu biezenī. Nācija, nacionalitāte un visi atvasinājumi ir geopolitisks jēdziens saistīts ar Valsts statusu un tai latviskais Tauta ir tās ekvivalents kurai ar etniskao izcelsmi izcelsmi nedrīkst būt nekādai juridiskai vai politiskai sasaistei, jo pretējā gadijumā mes reproducējam NSDAP - Hitlera partijas memoranda pamattēzes, kas Eiropas šisdienas uztverē ir totāli nepieņemami.
Jānis Danoss

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Vilnis Kazāks, vilnis@lak.lv 02.05.2011 09:57
Manuprāt visu izšķir jaunrades iespējas. Meistarība ir pamats kultūrai.
Manos darbos strādājot es spēju uztvert ļoti senus ziņojumus, tie man ļauj prognozēt notikumu gaitu nākotnē. Tā ir mana vērtība. Es nevis strādāju, bet baudu darbu!
Taču pasaule ir dabīgi daudzveidīga un globalizācija nes standartizāciju, tās ir gudras dabas dotas pretrunas, kas mūs attīsta.
Domāju, ka vienmēr ir jājūt, jādomā un jādarbina ķermenis pilnībā, viss radošais ir kopā un nepastāv bez atbildības nastas...
Ja gribam būt laimīgi, globalizācija un lokalizācija ir jājūt un jālieto kopā.
Nevar vienas paaudzes laikā ieaugt svešā kultūrā. Neesmu ticīgais, bet bībelē runā par septiņām paaudzēm...
Ja negribam pamestības lāstu, mums visiem ir jārēķinās ar to balsi, kas runā seno zemkopju kultūras nevis klejotāju valodā...Tā nu tas ir...
Vienmēr atcerēsimies, ka šodien notiek naudas un kultūras sadursme. Veiksmi!
Gaidu ciemos, līdz 2013 Indriķa - 8

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

kārlis 05.04.2011 17:44
Nu, runas par Skandināvu federācijas izveidošanu būtībā ir liberālu elišu vēlme legāli nostiprināt pastāvošās ciešās tautsaimniecības saites starp valstīm, un arī Latvijā mēs droši varam runāt par kopīgo tirgu. Skandināviem šāda parunāšanās nekādā veidā nav konfliktā ar faktu, ka, pretrunā apgalvotajam, valstu izveidošanās nav vis vienkārši noticis fakts, bet gan ilgā periodā attīstījušās institūcijas. Tajā pašā laikā, viņi vienmēr stāsta par zemnieku demokrātiju un humānistu domāšanu, un pašnoteikšanās principiem, kas noveda pie pašreizējo valstu izveidošanās. Starp citu, lielākā daļa šī pragmatisma pazūd, tiklīdz sākas runas par ziemeļu pirmiedzīvotāju jautājumiem, jo sāmi un grenlandieši un viņu vēsture skarbi neiederas šajā izcelsmes stāsta.
Bet protams, ka valstij ir vajadzīgs fundamentāls ideoloģisks pamatojums. Citātāk, kādēļ gan lai tā pastāvētu? Latvijas fundaments ir demokrātiska valsts, kurā vara pieder Latvijas tautai. Līdzīgi kā, piemēram, Somija, Latvijas konstitūcija paredz pilnībā demokrātisku daudzetnisku politiku.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Iveta Kažoka 05.04.2011 10:30
drakons,
"atbilde, ka kopīgas vērtības rodas saskarsmes procesā ir ļoti, ļoti, ļoti vispārīga atbilde. Mēs apsēžamies pie galda un sākam rakstīt uz baltas lapas, kas mūs vieno - tā? "

Tieši otrādi - mēs sākam sadarboties, kopīgi strādāt pie mums visiem svarīgiem jautājumiem un pēc kāda laika konstatējam, ka sadarbības procesā mums ir izveidojušās kopīgas vērtības, rituāli, "iekšējie" joki utt. Tas ir dabisks un normāls jebkuras sabiedrības saliedēšanās process. Kura saliedēta sabiedrība ir radusies kaut kā savādāk?


"Attiecībā uz asimilāciju pirmais solis ir tik ļoti dažās aprindās kritizētais VL piedāvājums pakāpeniski visās skolās pāriet uz latviešu valodu. Tas nav nedz radikāls, nedz arī anti-demokrātisks priekšlikums. To prasa elementārā loģika un vēlme dzīvot LATVIJĀ. "

Es iebilstu pret pašu uzstādījumu, ka skolās apmācībām jānotiek tikai vienā valodā. Valoda ir tikai instruments nevis pašvērtība. Man skolā daļa stundu notika latviešu, daļa franču valodā. Augstskolā - latviešu, angļu, franču. Tādēļ man krieviski ir grūti rakstīt bez pareizrakstības kļūdām - skolā krievu valodu kā atsevišķu priekšmetu mācīja labi ja kādus 3 gadus. Tagad tā ir problēma. Būtu daudz ieguvusi, ja skolā apmācības notiktu dažādās valodās - t.sk. krievu.


Jāni,
" Izskatās, ka Kažokai un Kultūras ministrijai ir atšķirīgs viedoklis par to kāda valsts ir Latvija - nacionāla vai emigrantu valsts."

Tas pats par sevi jau ir mīts, ka ir kaut kādas fundamentālas atšķirības starp nacionālām un emigrantu valstīm.
Mūsu visu senči ir migrējuši (un pēcteči turpinās migrēt) - tuvākā vai tālākā nākotnē, bet migrējuši (kaut vai no Latgales uz Rīgu), "sajaukušies", viņiem bijušas atšķirīgas piederības sajūtas (daži joprojām jūtas latgaļi daudz lielākā mērā nekā latvieši).
Tikai 19.gs. sāka runāt par jaunu identitāti - "latviešiem".
20.gadsimtā, uz globālo nacionālisma noskaņu viļņa, liela daļa no Latvijas teritorijā dzīvojošajiem sāka ar šo jauno, joprojām neskaidro identitāti identificēties (kas ir definējošais kritērijs: gēni, valoda, iekšējā sajūta, dalība senākajām paaudzēm raksturīgajos rituālos?) Es nesaprotu, kādēļ mums 21.gadsimtā uz šīs vecās, joprojām neskaidrās identitātes pamata ir jābūvē kaut kādi mīti par valstsnāciju, kuru kultūrtelpā tad "pārējiem" ir jāintegrējas. Domāju, ka arī liela daļa no cilvēkiem, kas sevi uzskata par "latviešiem", absolūti nejūtas tuvi tam, kas tiek parasti saprasts ar latvisko kultūrtelpu (KM dokumentā teikts, ka latvisko kultūrtelpu raksturo pat būvniecības tradīcijas, pat KRĀSU IZJŪTA!!!).
Manā izpratnē etnovēsturiskai identitātei nav pašvērtības - "latvietība", "lietuviskums", "latgaliskums" vai "krieviskums" ir tik neskaidri, mistificēti, bet vienlaikus izslēdzoši jēdzieni, ka var tikai traucēt saliedētas sabiedrības veidošanā.


Kārlis,
"Diemžēl, no stāsta par vienas tautas pašnoteikšanās procesā radītas valsts mēs vaļā netiekam. Bez tā nav fundamentāla ideoloģiska pamatojuma valsts pastāvēšanai, jo anti-koloniālisms vai vēsturiska kontinuitāte arī neder par pamatojumu Latvijas esamībai."

Es neesmu pārliecināta, ka valsts pastāvēšanai ir vajadzīgs "fundamentāls ideoloģisks pamatojums". Latvijas valsts izveidošanās (tāpat kā Francijas, Vācijas, Lietuvas) ir vienkārši noticis vēsturisks fakts. Kādēļ no šī fakta vilkt kaut kādus ideoloģiskos uzstādījumus šodienai?

Lūk, skandināvi šobrīd spēj mierīgi un pragmatiski diskutēt par Ziemeļvalstu federācijas izveidošanas ideju, neaizejot idejiskos reductio ad absurdum kā nodevība pret zviedru/somu/norvēģu tautu pašnoteikšanās ceļā radītajām valstīm. Bet Latvijā par līdzīgu ideju proponēšanu draudētu kriminālatbildība (nopietni - līdz 3 gadiem!). Rezumējot: manuprāt, šie ir tādi jautājumi, kur labāk vairāk pragmatisma un mazāk ideoloģijas.


Kaspars Gasūns,
"Un vēl uznāca pārdomas par "nacionālo mītu". Tas vairs neuzrunā jaunatni. Kā gan citādi, ja tas tiek aktualizēts tikai uz pāris (vecāku) paaudžu pieredzes bāzes - antipadomiskās. Bet arī visādi citādi tas šķietas objektīvi zaudējam savu substanci."

Tieši tā. Tas tādēļ, ka identitātes substanci meklējam tālā pagātnē (no šodienas paaudžu perspektīvas raugoties) nevis tagadnē. Tā ir problēma, jo, laikam ritot, pagātnes parādības, kurām tobrīd bija liela funkcionāla jēga (visi tie latviskie svētki, tautasdziesmas, laikmetam piemērotā dzeja, būvniecības stils), pārvēršas par aizvien tukšākiem rituāliem. Tie kļūst vienkārši par vēsturisko mantojumu - izņemot gadījumus, ja kāds tos pārfantazē "laikmeta garam" atbilstošākās formās.

Pēdējo 20 gadu vēsture man vispār izskatās pēc izmisīgas cīņas ar šodienu un nākotni, mēģinot tām uztiept kaut kādus sadomātas un iekonservētas pagātnes identitātes. Visas tās panikas lēkmes par nelatviskas izcelsmes vārdu/teikumu konstrukciju ienākšanu latviešu valodā, Dziesmusvētku repertuāra transformēšanas (mūsdieniskošanas) mēģinājumiem, Latvijas un pasaules vēstures integrētu mācīšanu...
Nu kā var nesaprast, ka bez transformācijām tas viss jau drīzumā riskē kļūt neaktuāls un nevienam nevajadzīgs! Diez vai kaut kas bērnos rada lielāku nepatiku pret literatūru kā darbi, kas ielikti obligātajā programmā vienīgi kā nodeva "latviskumam". Tas taču riebtos katram domājošam cilvēkam. Rezumējot: mazāk patosa, korektāku vēsturisko kontekstu, nemaz tabū tēmu ar un ap "nacionālajiem jautājumiem".

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris 04.04.2011 16:45
Piedodiet!
Kaut kas negāja! Sakopējās daudzas reizes.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris 04.04.2011 16:39
Kāda interesanta diskusija! Tomēr, vai mēs pārāk lielu nozīmi nepiešķiram šāda veida dokumentiem? Atceresimies, cik mums to bijis! Ļoti jauki un mazāk jauki formulētu... Nu un tad!
Viena bilde. Kādu brīdi manā dzīvē nācās strādāt Sibirijā. Tur vienā autobusu maršrutā bija pietura “Posjolok” - ciematiņš. Ļoti negribētos, ka Latvija kļūtu tāds ciematiņš.
Un mazliet par vēsturi.
1882. gadā Sorbonnā franču vēsturnieks un filozofs Ernsts Renāns nolasīja lekciju “Kas ir nācija?”. Starp daudzām interesantām domām tur bija arī šādas:
“Varonīga pagātne, izcilas personības, slava, lūk, sociālais kapitāls, uz kā balstās nacionāla ideja. Kopīgi paveikti izcili darbi pagātnē, kopēja griba tos turpināt tagadnē, lūk, nepieciešamie nosacījumi, lai būtu tauta. Tāda pat mērā tiek godāti upuri, ko esam piekrituši nest, nelaimes, ko esam pārcietuši. ...
Pagātnē kopējs slavas un nožēlas mantojums, nākotnē realizējama tā pati programma; kopā ciest, priecāties, cerēt.... Es nupat teicu: “kopīgi ciest”; jā, kopīgas ciešanas ir vērtīgākas par kopējiem triumfa brīžiem, jo tās uzliek pienākumus, tās prasa kopēju piepūli
Tātad nācija ir liela solidaritātes apziņa, ko rodas no jau nesto upuru sajūtas un no gatavības tos veikt atkal. Tai nepieciešama pagātne, tomēr tā realizējas tagadnē ar taustāmu faktu: piekrišanu, skaidri izteiktu vēlmi turpināt dzīvot kopā. Nācijas eksistence ir referendums, kas notiek ik dienas... “





Kāda interesanta diskusija! Tomēr, vai mēs pārāk lielu nozīmi nepiešķiram šāda veida dokumentiem? Atceresimies, cik mums to bijis! Ļoti jauki un mazāk jauki formulētu... Nu un tad!
Viena bilde. Kādu brīdi manā dzīvē nācās strādāt Sibirijā. Tur vienā autobusu maršrutā bija pietura “Posjolok” - ciematiņš. Ļoti negribētos, ka Latvija kļūtu tāds ciematiņš.
Un mazliet par vēsturi.
1882. gadā Sorbonnā franču vēsturnieks un filozofs Ernsts Renāns nolasīja lekciju “Kas ir nācija?”. Starp daudzām interesantām domām tur bija arī šādas:
“Varonīga pagātne, izcilas personības, slava, lūk, sociālais kapitāls, uz kā balstās nacionāla ideja. Kopīgi paveikti izcili darbi pagātnē, kopēja griba tos turpināt tagadnē, lūk, nepieciešamie nosacījumi, lai būtu tauta. Tāda pat mērā tiek godāti upuri, ko esam piekrituši nest, nelaimes, ko esam pārcietuši. ...
Pagātnē kopējs slavas un nožēlas mantojums, nākotnē realizējama tā pati programma; kopā ciest, priecāties, cerēt.... Es nupat teicu: “kopīgi ciest”; jā, kopīgas ciešanas ir vērtīgākas par kopējiem triumfa brīžiem, jo tās uzliek pienākumus, tās prasa kopēju piepūli
Tātad nācija ir liela solidaritātes apziņa, ko rodas no jau nesto upuru sajūtas un no gatavības tos veikt atkal. Tai nepieciešama pagātne, tomēr tā realizējas tagadnē ar taustāmu faktu: piekrišanu, skaidri izteiktu vēlmi turpināt dzīvot kopā. Nācijas eksistence ir referendums, kas notiek ik dienas... “





Kāda interesanta diskusija! Tomēr, vai mēs pārāk lielu nozīmi nepiešķiram šāda veida dokumentiem? Atceresimies, cik mums to bijis! Ļoti jauki un mazāk jauki formulētu... Nu un tad!
Viena bilde. Kādu brīdi manā dzīvē nācās strādāt Sibirijā. Tur vienā autobusu maršrutā bija pietura “Posjolok” - ciematiņš. Ļoti negribētos, ka Latvija kļūtu tāds ciematiņš.
Un mazliet par vēsturi.
1882. gadā Sorbonnā franču vēsturnieks un filozofs Ernsts Renāns nolasīja lekciju “Kas ir nācija?”. Starp daudzām interesantām domām tur bija arī šādas:
“Varonīga pagātne, izcilas personības, slava, lūk, sociālais kapitāls, uz kā balstās nacionāla ideja. Kopīgi paveikti izcili darbi pagātnē, kopēja griba tos turpināt tagadnē, lūk, nepieciešamie nosacījumi, lai būtu tauta. Tāda pat mērā tiek godāti upuri, ko esam piekrituši nest, nelaimes, ko esam pārcietuši. ...
Pagātnē kopējs slavas un nožēlas mantojums, nākotnē realizējama tā pati programma; kopā ciest, priecāties, cerēt.... Es nupat teicu: “kopīgi ciest”; jā, kopīgas ciešanas ir vērtīgākas par kopējiem triumfa brīžiem, jo tās uzliek pienākumus, tās prasa kopēju piepūli
Tātad nācija ir liela solidaritātes apziņa, ko rodas no jau nesto upuru sajūtas un no gatavības tos veikt atkal. Tai nepieciešama pagātne, tomēr tā realizējas tagadnē ar taustāmu faktu: piekrišanu, skaidri izteiktu vēlmi turpināt dzīvot kopā. Nācijas eksistence ir referendums, kas notiek ik dienas... “





Kāda interesanta diskusija! Tomēr, vai mēs pārāk lielu nozīmi nepiešķiram šāda veida dokumentiem? Atceresimies, cik mums to bijis! Ļoti jauki un mazāk jauki formulētu... Domāju, ka atrast formulas, kas apmierinātu visus, nemaz nav iespējams.
Ne tikai tāpēc, ka sabiedrība sašķelta, bet tāpēc, ka vārdi ir daudznozīmīgi, un lasītāji vienu un to pašu vārdu interpretē savādāk.
Tāpēc labāk viena bilde. Kādu brīdi man nācās strādāt Sibirijā. Tur vienā autobusu maršrutā bija pietura “Posjolok” - ciematiņš. Ļoti negribētos, ka Latvija kļūtu tāds vispār ciematiņš.
Un vēl...mazliet par vēsturi.
1882. gadā Sorbonnā franču vēsturnieks un filozofs Ernsts Renāns nolasīja lekciju “Kas ir nācija?”. Starp daudzām interesantām domām tur bija arī šādas:
“Varonīga pagātne, izcilas personības, slava, lūk, sociālais kapitāls, uz kā balstās nacionāla ideja. Kopīgi paveikti izcili darbi pagātnē, kopēja griba tos turpināt tagadnē, lūk, nepieciešamie nosacījumi, lai pastāvētu tauta. Tāda pat mērā tiek godāti upuri, ko esam piekrituši nest, nelaimes, ko esam pārcietuši. ...
Pagātnē kopējs slavas un nožēlas mantojums, nākotnē realizējama tā pati programma; kopā ciest, priecāties, cerēt.... Es nupat teicu: “kopīgi ciest”; jā, kopīgas ciešanas ir vērtīgākas par kopējiem triumfa brīžiem, jo tās uzliek pienākumus, tās prasa kopēju piepūli.
Tātad nācija ir liela solidaritātes apziņa, ko rodas no jau nesto upuru sajūtas un no gatavības tos veikt atkal. Tai nepieciešama pagātne, tomēr tā realizējas tagadnē ar taustāmu faktu: piekrišanu, skaidri izteiktu vēlmi turpināt dzīvot kopā. Nācijas eksistence ir referendums, kas notiek ik dienas... “





Kāda interesanta diskusija! Tomēr, vai mēs pārāk lielu nozīmi nepiešķiram šāda veida dokumentiem? Atceresimies, cik mums to bijis! Ļoti jauki un mazāk jauki formulētu... Domāju, ka atrast formulas, kas apmierinātu visus, nemaz nav iespējams.
Ne tikai tāpēc, ka sabiedrība sašķelta, bet tāpēc, ka vārdi ir daudznozīmīgi, un lasītāji vienu un to pašu vārdu interpretē savādāk.
Tāpēc labāk viena bilde. Kādu brīdi man nācās strādāt Sibirijā. Tur vienā autobusu maršrutā bija pietura “Posjolok” - ciematiņš. Ļoti negribētos, ka Latvija kļūtu tāds vispār ciematiņš.
Un vēl...mazliet par vēsturi.
1882. gadā Sorbonnā franču vēsturnieks un filozofs Ernsts Renāns nolasīja lekciju “Kas ir nācija?”. Starp daudzām interesantām domām tur bija arī šādas:
“Varonīga pagātne, izcilas personības, slava, lūk, sociālais kapitāls, uz kā balstās nacionāla ideja. Kopīgi paveikti izcili darbi pagātnē, kopēja griba tos turpināt tagadnē, lūk, nepieciešamie nosacījumi, lai pastāvētu tauta. Tāda pat mērā tiek godāti upuri, ko esam piekrituši nest, nelaimes, ko esam pārcietuši. ...
Pagātnē kopējs slavas un nožēlas mantojums, nākotnē realizējama tā pati programma; kopā ciest, priecāties, cerēt.... Es nupat teicu: “kopīgi ciest”; jā, kopīgas ciešanas ir vērtīgākas par kopējiem triumfa brīžiem, jo tās uzliek pienākumus, tās prasa kopēju piepūli.
Tātad nācija ir liela solidaritātes apziņa, ko rodas no jau nesto upuru sajūtas un no gatavības tos veikt atkal. Tai nepieciešama pagātne, tomēr tā realizējas tagadnē ar taustāmu faktu: piekrišanu, skaidri izteiktu vēlmi turpināt dzīvot kopā. Nācijas eksistence ir referendums, kas notiek ik dienas... “

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

kārlis->iepriekšējam komentētājam 03.04.2011 14:58
Es nerunāju par jaunu identitāti latviešiem. Atšķirībā no daudziem ši raksta apspriedējiem, es ārkārtīgi izbaudu savu lauciniecisko, Jāņu nakts latvietību.
Taču konstitucionāli Latvija nav latviešu valsts, bet gan Latvijas tautas valsts, un mani tas ārkārtīgi apmierina. Es gribu dzīvot Latvijā, kur es varu burdonā vilkt garo ē, bet valsts institūcijas ir kā Juta Strīķa-- da' vienalga kādas izcelsmes, bet labi dara savu darbu. Tādai valstji piederēt būtu patīkami arī tiem, kas labprātāk svin masļeņicu vai kapu slaucīšanas svēktus. Lai pie šīs situācijas nonāktu, mums ir diezgan pamatīgi jāmaina sava pieeja attiecībām starp latviešiem un Latvijas valsti.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kārlim 02.04.2011 09:50
Kāpēc ir tik ļoti liela vēlme būvēt kaut kādu jaunu identitāti? It īpaši Latvijā un it īpaši latviešiem?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

kārlis 01.04.2011 15:37
Krievijas politiķis Ņemcovs, manuprāt, ārkārtīgi precīzi ir pamatojis galveno izejas punktu Latvijas sociālpolitiskās identitātēs izejas punktu: Neskatoties uz tautību, mēs visi esam laimīgi, ka nedzīvojam Krievijā :) Uz tā pamata tad arī varam būvēt latvijiešu identitāti :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Etnos 01.04.2011 00:22
Diezgan degradējoša izskatās tā jūsu integrācija. Jāņi/Līgo slikti, tāpēc svinēsim Masļeņņicu iesim horovodos un korī dziedāsim Lady Gagas dziesmas..

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Isais kurss integracija 01.04.2011 00:19
Nu kāpēc latvieši ir tik nelabi un nenovīdīgi un integrēties negriboši? Fu! Citi gan nu nemaz nav tik slikti integrējušies. Vakar pat tranvajā noskatījos - nu tie latvieši nu tādi nemaz neintegrēti, a krievi un pārējie nu tik patriotiski un integrēti.Redz, šodien tieši padomāju kā sanāk - tie latvieši, kas nemāk integrēties brauc prom un mācās, kā integrēties citur, jo vēl nav iemācījušies integrēties, a bet ar laiku šurp brauks tie, kas māk un grib integrēties. Vai nav jauki? :)Lai dzīvo tautu integrācija! vienoti latvijieši vienotā Europā! Urāā! :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kaspars Gasūns 31.03.2011 23:59
Un tad rodas visi tie teksti, kas tik ļoti atgādina Putina "piecelšanos no ceļiem". Salkani un pretīgi.
Bet "latviskajam" no tiem vieglāk nepaliek.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kaspars Gasūns 31.03.2011 23:51
Izskatās, ka latvieši mijiedarbību ar jebkuru pasaules tautu uztver no tādas superšķīstās jaunavības skatupunkta. Mijiedarbība kā tāda tiek pielīdzināta apgānīšanai.

Bet fakts ir tāds, ka šī mijiedarbība jau notiek. Un būs vēl vairāk. Jau tagad ir skaidrs, ka nākotnes latviešos būs mazliet zem 50% slāvu asiņu - pavisam svaigi importētu. Kultūras ietekme, kaut vai sadzīviskā līmenī, arī būs jūtama. Un tas ir tikai pašsaprotami, jo iedomāties, ka var pilnībā asimilēt aptuveni sava izmēra grupu, pašiem neietekmējoties...

Kamēr mēs sev neesam atbildējuši uz jautājumu, kas tieši veido šo "latviskā ideālu" un kādēļ ir tādas bailes to zaudēt / no tā mainības, nav īpašas jēgas arī no sarunas ar krieviem.

Un vēl uznāca pārdomas par "nacionālo mītu". Tas vairs neuzrunā jaunatni. Kā gan citādi, ja tas tiek aktualizēts tikai uz pāris (vecāku) paaudžu pieredzes bāzes - antipadomiskās. Bet arī visādi citādi tas šķietas objektīvi zaudējam savu substanci.

Pēdējā laikā man pāris reizes bija iespēja vērot, kā jauni cilvēki atstāj Latviju. Un sajutu viņos pilnīgu atsvešinātību no šī mīta, pat tādu kā atvieglojumu, ka viņi no tā var pilnībā atbrīvoties, kā no nastas. Ka tur citur dzīvesziņa ir krietni vitālāka, varbūt arī balstīta uz universālākām vērtībām. (Es šeit tikai reflektēju par šo jauniešu izjūtām.)

Un man sāk šķist, ka latvieši paši ir nožņauguši savu mītu. Tās enerģijas, ar kurām jau ilgāku laiku ir barots "latviskais", ir lielākoties neveselīgas - mazohisms, upura poza, slinkums, nenovīdība, naids, gļēvums. Šie demoni tiek dažādi racionalizēti, bet to patiesā izcelsme nav noslēpjama.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Tiggris 31.03.2011 21:29
Piekrītu, ka tas dokumenta melnraksts ir ļoti melns. Ja tādas kvalitātes melnraksti nodrošina kultūras ministra amatu, es piesakos uzreiz uz vismaz 3 ministru posteņiem. Vai bez pazīšanās var tikt krēslā? Nē? Kāpēc brīnamies, ka smadzenes atstāj valsti?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Mikseris 31.03.2011 19:38
Ojē! Samiksēsim visus kopā un uztaisīsim vienu feinu neišenu! Kur tas bija redzēts? Dežā vjū?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

kārlis -> Ivetai 31.03.2011 13:27
Diemžēl, no stāsta par vienas tautas pašnoteikšanās procesā radītas valsts mēs vaļā netiekam. Bez tā nav fundamentāla ideoloģiska pamatojuma valsts pastāvēšanai, jo anti-koloniālisms vai vēsturiska kontinuitāte arī neder par pamatojumu Latvijas esamībai.
Risinājums ir pārlikt uzsvaru uz nevis tautas likteņa bēdu dziesmu, bet uz Satversmē ietverto tolerances un atvērtības garu, kas, manuprāt, tur ir ļoti skaidri noteikts. Būtībā atvērtā latvietība ir ierakstīta Satversmē minētajā Latvijas tautas jēdzienā, un tāpēc par Latvijas "specifisko identitāti" ir jākļūst šim garam. Ideālais gala rezultāts būtu līdzīgs kā igaunis, kurš, šķiet, Solžeņicina garstāstā "Viena diena Ivana Deņisoviča dzīvē" gulagā atsēdēdams gadus vakaros stāsta kameras biedriem par "mazo demokrātiju", kas kādreiz pastāvējusi Igaunijā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Gunta Leona 31.03.2011 11:55
Paldies, Kažoka.
Ir tik daudzi, kas grib, lai dzīvojam pagātnē. Diemžēl. Vēsture ir jāzina. Nevis tajā jādzīvo.
Un man šķiet, ka kultūras ministrijai būtu jārūpējas par kultūras salabāšanu, uzturēšanu. Tik tā nu mēģina aizskart integrācijas lietas. Kaut tur arī nav skaidrības. Pats elementārākais - integrācija ir tad, ja latvietis un krievs "ieiet"viens otrā, veidojot latvieti, vai abi apvinojas un veido šodienas iedzīvotāju? Tur, kas notis pirms gadiem 100 vai 300, mēs pilnīgi neko šodien nevaram darīt. Dzīvot šodien un domāt, darīt to, kāda būs rītdiena, mēs varam.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ivars 31.03.2011 00:54
"2) Iedoma par "traģisko status quo" kā integrācijas politikas sākpunkts (ak vai, ak vai - okupācijas laikā iebrauca 1,5 miljoni, vaimanu vaimanu - puse no viņiem te palika...). Bāc, padomājiet taču reiz kā tās skan! Vai ir jebkāda jēga šodien uz gandrīz miljonu līdzcilvēku un viņu pēctečiem skatīties kā uz uz vēsturisku kļūdu? Vienīgais ko varu atbildēt - ja Tu noliedz velna esamību, tas nenozīmē, ka viņa nav. Ir jēga vai nav jēga, bet tas, ka šie cilvēki ir vēsturiska kļūda ir nenoliedzams fakts

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

jumors 31.03.2011 00:24
Paldies par Gandiju. Tas ir svarīgi, bet redz, cik daudzi jau aiznesti ar vēju uz Eiropu? Un tas arī ir tās nācijas nopelns, kuru mēs pūlamies(nesekmīgi) integrēt. Jo padomju valsts jau bija projektā otra Amerika, tikai valoda cita, protams, lielā krievu valoda. Tie, kas ar to saslima, tā audzināja arī bērnus un tur nu viņi ir - kur labi, tur Tēvija. Dokumentu lasījis neesmu, un paldies Dievam. Jo savā dzīvē esmu pārliecinājies, ka tieši nacionālā identitāte padara tevi interesantu citam ar citu identitāti. Varam teikt, ar citu nacionalitāti. Man draugi bijuši gan igauņu, gan gruzīnu, gan armēņu, gan ukraiņu nacionālisti.Un ja te kāds dzīvo, ne man viņam noteikt, ko un kad viņš svin un kādu vārdu savam bērnam dod. Bet to gan es sagaidu, ka manā mājā(zemē) neliks kājas uz galda un neprasīs, lai es labdzimtību lielo brāli vēl apkalpoju, kaut viņš izliekas par sīku cietēju.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Tiggris 30.03.2011 23:45
Strādāju lielā starptautiskā korporācijā. Iekšienē daudz runā par integrēšanos. Kaut arī pamatnācija ir briti, pieaugot cittautiešu īpatsvaram korporācijas struktūrās, vadība organizē integrācijas pasākumus ne tikai latviešiem, lietuviešiem, indusiem, virknei Āfrikas nacionalitāšu, bet arī pašiem britiem.
Subjektu valodas un sadzīves aspektu starpība nedrīkst kaitēt biznesam.

Kāds komentārs iepriekš izsaka sašutumu, ka darbu nevarēja dabūt, ja nemāk runāt citā valodā kā tikai dzimtā latviešu. Skaidrs piemērs tam, ka sabiedrība pati apzinās integrācijas nepieciešamību, jo daļa no sabiedriskās dzīves neizbēgami ir bizness. Ja tiek panākts, ka jebkuras tautības pārstāvis Latvijā brīvi runā vismaz 2 valodās, ieskaitot latviešu, man domāt liels solis ir sperts integrācijas virzienā.
Galma kungiem atliek tikai vērot, kas strādā un kas nestrādā un apstiprināt ar likumu to, kas strādā.

Ja kāda daļa no latviešu kultūrmantojuma liksies cilvēkiem baudāma, tā dzīvos cauri paaudzēm neatkarīgi no subjektu primārās valodas. LīgoJāņu nodzeršanās festivāls, noteikti, dzīvos kamēr, vien, tirgos alu.

Iedzīvotāju daļai, kas grib Latviju tikai latviešiem, ir jāsaprot, ka tas nozīmē ražot latviešus ne pa vienam, bet vismaz pa 4 ģimenē, jo, lai valstī celtu labklājību, nepieciešams daudz lielāks skaits iedzīvotāju (nodokļu maksātaju) neka LV ir tagad. Pie nosacījuma, ka katra ražotspējīga ģimene izpildīs nosacījumus un cilvēki neplūdīs uz ārzemēm, nieka 100 gados mums gaidāms sakarīgs iedzīvotāju daudzums valstī. Un,- kurš zina, kāda kārtība būs pasaulē pēc 100 gadiem? :D

Cien. Gandijs teicis - Es negribu, lai mana māja tiek apmūrēta augstām sienām un logi aizpakoti. Es gribu, lai visas pasaules kultūras pūš tai cauri cik brīvi vien iespējams. Bet es neļaušu nevienai no tām nogāzt sevi no kājām.

Pareizi iztulkoju? :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jānis 30.03.2011 22:52
Kažokas piedāvātais integrācijas modelis ir paredzēts emigrantu valstīm, tādām kā ASV, Kanāda utt. Savukārt Kultūras ministrijas izstrādātais integrācijas models ir paredzēts nacionālai valstij. Izskatās, ka Kažokai un Kultūras ministrijai ir atšķirīgs viedoklis par to kāda valsts ir Latvija - nacionāla vai emigrantu valsts.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

drakons 30.03.2011 21:01
Autorei - paldies par atbildi, bet atbilde, ka kopīgas vērtības rodas saskarsmes procesā ir ļoti, ļoti, ļoti vispārīga atbilde. Mēs apsēžamies pie galda un sākam rakstīt uz baltas lapas, kas mūs vieno - tā? Kas, pēc Jūsu domām, būtu trīs pirmās lietas? Es teikšu godīgi, nezinu. Tas nozīmē, ka "baltās lapas politika" man nav saprotama. Savukārt attiecībā uz integrāciju jau 1995.gada integrācijas programma definēja integrācijas pamatu - valoda. Man nav citu argumentu. Nu nav. Attiecībā uz asimilāciju pirmais solis ir tik ļoti dažās aprindās kritizētais VL piedāvājums pakāpeniski visās skolās pāriet uz latviešu valodu. Tas nav nedz radikāls, nedz arī anti-demokrātisks priekšlikums. To prasa elementārā loģika un vēlme dzīvot LATVIJĀ. Tātad lai radītu alternatīvu (citu, internatīvu kultūras un informācijas telpu), jārada priekšnoteikumi tai - prasme sazināties latviešu valodā. Tāpēc arī tā ir jāiemāca un jāiemācās.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Iveta Kažoka 30.03.2011 18:12
Paldies visiem par komentāriem! Diemžēl laika trūkuma dēļ gluži visiem atbildēt nespēšu

Agita M.,

Interesantas paralēles ar vēsturisko materiālismu! Man intuitīvi šķiet, ka pieejas pamatā ir visam 19.gadsimtam tik raksturīgais skatījums uz Lielajiem Kolektīviem kā uz kaut ko teju vai ar pašapziņu apveltītu. Proti, Hēgelis nevis Markss. Manuprāt, romantiskais nacionālisms ir tikai viens no šīs domāšanas atzariem (vēsturiskais materiālisms ir CITS šīs pašas domāšanas atzars).


Aiva B.,
Daļēji piekrītu - dažreiz attieksmju atšķirības gan pasaka kaut ko ļoti būtisku (jo Latvijā ir dažādas informatīvas telpas - tādēļ vienmēr ir interesanti saprast, kas tieši izraisījis atšķirības uzskatos).

Inga,
Man būtu interesanti saprast, ko Jūs domājat ar cieņas ieaudzināšanu pret "Jāņiem/Līgo, tautasdziesmām un Dziesmusvētkiem"? Pieņemsim, ka bērniem tiek pastāstīts, kas ir šīs trīs parādības un rezultātā šie bērni pret tām izturas ar pieklājīgu vienaldzību ... vai tas ir labs/neveiksmīgs rezultāts? Vai tomēr būtu vajadzīgs vēl kaut kas papildus (lai visi svinētu Jāņus, dziedātu tautasdziesmas, reāli skatītos Dziesmusvētku pasākumus)?

Zane,
Jūtu līdzi, bet mani arī neņemtu darbā, ja nemācētu angļu valodu. Jo darbā tā ir reāli jāizmanto. Domāju, ka stipri līdzīgi varētu būt ar krievu valodu- nevaru iedomāties, ka Latvijā politologs, kas komentē politiskos procesus, varētu iztikt bez krievu valodas zināšanām.

Kālebs,
Lūdzu palīdziet man saprast, kas ir "latviešu kultūra"! Tas nav visi tie literārie/mākslas/utt. darbi, kas top Latvijā? Ja nē, tad kuri kvalificējas kā "latviešu kultūra" un kuri nē?

kurbads,
Brīvajā laikā cenšos izlasīt pēc iespējas daudzus jaunus, interesantus tekstus, kas iznākuši politikas filozofijas jomā angļu un franču valodā. Aizvien retāk redzu mēģinājumus izskaidrot reāli notiekošos procesus, par pamatu ņemot fiksētas grupu identitātes. Protams, šeit ir iespējami 2 skaidrojumi: 1) ne to lasu; 2) mans novērojums bijis pareizs.

zinams anonims,
"Visai tai integracijai ir ari otra puse: par nozheloshanu ekonomikasun valstis liela mera balstas uz nacionalismu un kopejiem miitiem/propogandu, pat ASV."
Kaut kādā mērā piekrītu. Bet Šveices/UK/ASV/Francijas nacionālisms ir kaut kas cits nekā Latvijas nacionālisms. Tur tas nebalstās etniskās izcelsmes kritērijos.
Kopējie mīti un propaganda ... jānošķir pakāpes starp dažādām sabiedrībām. Kas par izteiktiem kopējiem mītiem, teiksim, ir skandināvu valstiņām?

"T.i. tikai kopeja kultura (vienalga kas taa butu, Haloviins, Super Bowl vai Vagners), var but valsts pamats."
Kopēja kultūra rodas kādas sabiedrības saliedēšanās PROCESĀ. Indijas 100tiem cilšu ar katru gadu aizvien vairāk saliedējas Bolivudas filmu ietekmē. Arī ASV "land of the free/brave" koncepcija jau nebija no valsts pirmssākumiem. Un pat Halovīns nē :).
Tas pats ar Latvijas sabiedrību - nu sākam sadarboties/mijiedarboties/skatīties viens uz otru bez aizspriedumiem un procesā mums RADĪSIES tā kopējā kultūra (kopēji pārdzīvojumi, rituāli, saukļi, mīļākās filmas utt.)


Jānis Bordāns,
omg, labs ir', nepreparēšu visu Jūsu rakstīto tekstu, varbūt pietiks ar aicinājumu padomāt par trim lietām: 1) Kādēļ, atšķirībā no teju visas Rietumeiropas, tieši bijušā postpadomja bloka cilvēki taču joprojām raksta vīzu pieteikumos sadaļā "nationality" savu etnisko izcelsmi nevis pilsonību? 2) pamēģiniet uz angļu/franču valodu pārtulkot vārdu "nacionalitāte/tautība"! 3) padomājiet, vai jūs spētu izskaidrot it kā tik vienkāršo vārdu "latvietis". Kas ir "latvietis" un ar ko "latvietis" atšķiras no, piemēram, "krieva"?


Jautājums,
Pamatā latviešu, protams. Bet neredzu problēmas ar cilvēkiem, kas latviešu valodu tik labi nesaprot, vismaz daļēji komunicēt viņiem labāk zināmās valodās.

Drakons,
"kas būs mūsu kopējā vērtība?"
Par šo atbildēju jau vienam no iepriekšējiem komentētājiem. Kopējas vērtības rodas sadarbības, saskarsmes PROCESĀ. Amerikāņiem 18.gadsimtā nebija gluži tās pašas vērtības kā 21.gadsimtā. Frančiem, zviedriem utt. - arī nē. Kāmēr mēs šķirosim latviešus un parējos, mums kopīgas vērtības neradīsies.

"Mums blakus ir Krievija, kuras stratēģiskais mērķis ir Latvijā esošās piektās kolonnas stiprināšana. To pierāda gan kultūras telpas stiprināšana ar krievu Tv un radio, gan arī pilsonības piešķiršana šejienes krieviem."

uz mirkli pieņemot, ka Jums varētu būt taisnība, kas ir tas, ko, Jūsuprāt, vajadzētu darīt: a) atmest ar roku un ļaut mūsu pašu līdzcilvēkus indoktrinēt ar Putina/Medvedeva režīma pasakām? b) spiest šos pašus līdzcilvēkus asimilēties? Ja tā, tad kādām metodēm? Un kā izvairīties no naida, nicinājuma par šādām metodēm? Nepakļaušanās? Valsts pamešanas?

G.D.
"Vienmēr ir kāda dominējošā kultūra, uz kuras bāzes veidojas lojalitāte kādai kopai."
Nepiekrītu. Piemērs. Kas tad ir "dominējošā kultūra", uz kuras bāzes izveidojās tas, ko šobrīd pieņemts saukt par "latviešiem"? Zemgaļi? Kurši? Latgaļi? Sēļi? Krievi? Vācieši?


Viesturs,
"Mācības notiek vai nu vienā vai otrā valodā, mācību grāmatas izdotas vienā valodā, kultūrpieminekļi arī ir greizsirdīgi un tik viegli vis neļaujas atvērtām interpretācijām. "

Uz katru no šīm parādībām var skatīties saasināti un var neskatīties saasināti. Aicinājums ir neskatīties saasināti, jo ne mācību grāmatu valoda ir svarīga. Es vidusskolā bioloģiju/ģeogrāfiju apguvu no krievu valodā rakstītām bērnu enciklopēdijām un angļu valodā internetā atrodamām ilustrācijām, jo latviski nekā līdzīga nebija.


kārlis,
"Dokumenta veidotājiem bija jāsavieno divas ārkārtīgi sarežģītas lietas: jāpamato, ka uz vienas tautas pašnoteikšanās tiesībām balstītai valstij un tās iedzīvotājiem var būt, un arī nākotnē būs, sava specifiska identitāte, neskatoties uz pieaugošo ekonomikas neoliberalizāciju un sabiedrības mobilitāti un globalizēšanos"

Tas, ko apšaubu: 1) Vai 21.gadsimta Latvijā ir tik aktuāli atkal un atkal uzsvērt, ka LV tapa "vienas tautas pašnoteikšanās rezultātā". Jā, tā tas 20.gadsimta sākumā tika uztverts, jo tādas nu bija tā laika konceptuālās kategorijas. Bet šodien: kāda ir šī apstākļa relevance šodien? 2) vai "specifiskas identitātes" saglabāšana ir pašmērķis/pašvērtība? Kādēļ? Valsts ir vēsturiska parādība - mēs taču nezinām, vai pēc 50-100 gadiem valstis kā parādība vispār vēl eksistēs.

"Katrs jau, protams, tekstā var saskatīt saviem uzskatiem atbilstošo, bet, man aprakstu lasot, gluži pretēji autores izjūtām, likās, ka dokuments ir uzkliedziens tieši tiem "mums-latviešiem", lai beidz vārīties savā sulā. "

Piekrītu, kaut kādā mērā Jums taisnība. "Atvērtā latvietība" nav ideja, par kuru pirms 2-3 gadiem Latvijā būtu droši runāt. Tas IR progress. Vienlaicīgi daudz kas tajā tekstā ir pretrunā šādai tā uztverei un vispār tas izskatās pēc pamatīga rosola.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Karmena 30.03.2011 17:51
Domājot par KM un integrāciju, būtu labi, ja Latvijā vairāk domātu par praktiskām lietām ejot uz ES kultūras galvaspilsētu. Klausījos par Igauniju un atkal atcerējos, ka lai integrētu un integrētos ir kaut kas jādara.
Piemēram, uz 9.maiju (vai 8.kas nu kuram tuvāks), saskaņā ar RD Kultūras pārvaldi sen jau vajadzēja tai Uzvaras pieminekļa sievietei tukšajā plaukstā ielikt zīdainīti, ko padomju laikā aizliedza. Stāv nabadzīte ar tukšu plaukstu un bērni nedzimst...
Otra lieta, ko ar ES atbalstu vajag izdarīt- stūra mājā ar čekas pagrabiem ierīkot vaska figūru muzeju ar interaktīvām atrakcijām par visu laiku Latvijas okupācijām, gan Ivanu bargo, gan zviedriem, gan vāciešiem, gan krieviem un tatāriem...
Kad redzu kādas milzu rindas stāv pie vaska figūru muzeja Tivoli parkā (Kopenhāgena)vai Londonā, tad skaidrs, ka arī mums tas būtu labi apmeklēts objekts. Gan jaunieši gan ārvalstu tūristi netieši un neuzkrītoši uzzinātu par mūsu vēsturi.
Tagad, ik pa brīdim atliek vien nobrīnīties kāpēc atkal karogi ar vai bez lentēm un visa vēsture apriebjas jau tāpēc vien.
Mēs visi esam jaukteņi, kas izdzīvojuši mēri un citas sērgas šajā teritorijā, bet izdzīvo stiprākie.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

kārlis 30.03.2011 16:35
Dokumenta veidotājiem bija jāsavieno divas ārkārtīgi sarežģītas lietas: jāpamato, ka uz vienas tautas pašnoteikšanās tiesībām balstītai valstij un tās iedzīvotājiem var būt, un arī nākotnē būs, sava specifiska identitāte, neskatoties uz pieaugošo ekonomikas neoliberalizāciju un sabiedrības mobilitāti un globalizēšanos.
Migrācijas (gan uz, gan no) Latvijas ir viena no spēcīgākajām Latvijas sabiedrības iezīmēm (bēgļu gaitas, trimda, dienēšana Padomju armijā, nosūtījumi uz darbu Latvijā no visas Padomijas, lielas daļas tuvinieku un draugu izbraukšana uz Krieviju 90ajos, darbs ES, utt.). Manuprāt, programmas koncepcija salīdzinoši veiksmīgi ietver to, ka migrācija lielākoties bijusi saistīta ar negatīvām parādībām un sekām, un valstiskā identitāte šo rētu dziedēšanai ir tikpat nozīmīga kā iekļaujoša sociālā politika, utt.

Katrs jau, protams, tekstā var saskatīt saviem uzskatiem atbilstošo, bet, man aprakstu lasot, gluži pretēji autores izjūtām, likās, ka dokuments ir uzkliedziens tieši tiem "mums-latviešiem", lai beidz vārīties savā sulā. Kā jau teicu, katrs jau saskata savu, un es personīgi programma salasīju nevis spiedienu krievu bērniem dziedāt "Mēs sitīsim tos utainos", bet gan aicinājumu krieviem un latviešiem kopīgi iet praidā :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Viesturs 30.03.2011 16:03
Paldies par rakstu, dūšīgi! Par laimi vai nelaimi KM paustās idejas visdrīzāk nepiedzīvos materializēšanos; tāda nu šķiet tekstu sociālā dzīve šajā valstī. Kritika ir saprotama. Vienīgi, pat ja mēs sāksim no"kopīgā" nevis šķeltā, vai mēs tiešām nokļusim pie"saliedētas sabiedrības"? Mācības notiek vai nu vienā vai otrā valodā, mācību grāmatas izdotas vienā valodā, kultūrpieminekļi arī ir greizsirdīgi un tik viegli vis neļaujas atvērtām interpretācijām. Sadzīve taču nesākas tukšā vietā, tai ir gravitācijas. Izglītības politika, kā minums, piezemēsies vai nu LV vai RU valodas cietumā. Valsts vienmēr kādu apbižo, ja kas.

P.S un vispār, kas tā par gānīšanos par marksismu/materiālismu? Vai tad akcīzes cenas celšana gāzei (materialitāte) neatstāj lielāku iespaidu uz garastāvokli (apziņu) kā, piemēram, šis dokuments?!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

fzss 30.03.2011 11:31
runas (texti) garas, darbi ...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jānis Ozols 30.03.2011 10:52
Kažoka liek priekšā vienu brīnišķīgu kosmopolītisma ideoloģiju, par kuru notreikti priecājas tādi ļaudis kā Kruks, Judins, Mamikins, Petrenko u.c.b Varētu vēl ieviest punktu par banku īpašnieku pozitīvo lomu sabiedrības saliedēšanā.
Bet tiešām - līdz 40 gadu vecumam es dzīvoju PSRS - un - dzīvs. Kāpēc man tālāk nedzīvot kā ES vai pasaules pilsonim? Bija jārunā krieviski, tagad - angliski, pēc tam - ķīniski u.t.t. Un baigi labi! Bagātinos ar pasaules kultūru. Priekš kam cilvēkam saknes? Fufelis! Buržuāzisko nacionālistu izdomājums.
Malacis, Kažoka!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

čiepa > Andris_2 30.03.2011 09:55
Cilvēki ir visādi, daļa vienmēr būs gatava asimilācijai. Ja tas nenotiek piespiedu kārtā, neko ļaunu nesaskatu. Latviešu nācijai vienmēr būs svarīga arī šī komponente- cittautieši, kas gatavi ieplūst mūsu nācijā.
Mūsu devīzei jābūt- LATVIETIS LATVIETIM VĒRTĪBA!
Un Latvijas valstij būt kā vietai uz pasaules, kur katrs latvietis neatkarīgi NE NO KĀ, justos mājās, kā savējais starp savējiem savas kultūras un valodas vidē. Vienmēr gaidīts. Vienmēr pieņemts.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

čiepa 30.03.2011 09:44
Piekrītu viedoklim par utopiju. PILNĪGA UTOPIJA! Pasaule nav iekārtota tā un cilvēku psiholoģija nav tāda, lai realizētu šo sorosiešu multikulturālisma, multinacionālisma globālo sviestu. Šādas idejas līdzvērtīgas pagājušā gadsimta sākuma sociālistu/ komunistu utopijām par vispārējo laimi, kas iestāsies, kad visi dzīvos komūnās- sākot ar komunālo dzīvokli, tad kolhozu, darbaļaužu fabriku, valsti, kontinentu un pasauli. Lai dzīvo vispasaules kolektivizācija/ globalizācija!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris_2 30.03.2011 08:45
drakons 30.03.2011 02:09 ...integrācija ir izgāzusies un vienīgais risinājums diemžēl ir asimilācija...
---------------------------------
Personīgi man būtu pretīgi dzīvot blakus cilvēkveidīgajiem, kas piekrituši asimilēties.
Es nepieļāvu un nepieļauju domu jelkādos laikos, ka kāds no manas ģimenes vai dzimtas aizasimilētos prom no latviskuma. Uzskatu savu tautību par savu lepnumu un godu.
Būtu ārkārtīgi divkosīgi un pat nelietīgi visu to, ko es uzskatu par savas esības pamatvērtībām, prasīt tikai sev un noliegt saviem kaimiņiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

G.D. 30.03.2011 02:38
Laba utopija. Nekur vēl pasaulē gan neesmu redzējis tādu integrāciju un multikulturālismu realizētu dzīvē (atzīstu, tikai kā tūrists, tāpēc iespaidi varbut nav pareizi, bet tiešām labprāt dzirdētu kādu pozitīvu piemēru un aizbrauktu apskatīties), bet varbūt mums sanāks. Vienmēr ir kāda dominējošā kultūra, uz kuras bāzes veidojas lojalitāte kādai kopai. Manuprāt integrācija = asimilācija. Nevajag melot, tur nekā cita nav. Tāpēc drīzāk būtu jākoncentrējas uz citu jautājumu: kā sadzīvot ar cilvēkiem, kas negrib asimilēties, jo nav jau obligāti uzreiz visiem sist pa seju, ja ir nesaskaņas kādos jautājumos. Mums tomēr ir daudzas kopējas intereses un būtu iespējams daudz vairāk izdarīt, ja vairāk fokusētos uz tām un nedegradētu katru jautājumu uz diskusijām par to, kur senči ir bijuši 1940ajā gadā vai no kura petera pirmā kurš ir tiešā līnijā cēlies.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

drakons 30.03.2011 02:09
Smuki uzrakstīts, tikai viena galvenā problēma, uz kuru šajā rakstā nav atbildēts, un, proti, kas būs mūsu kopējā vērtība? Kas konkrēti? Valsts kā abstrakts lielums - tas ir nosacīti, jo kā autore pati norāda vieta vairs acīmredzot "modernā" izpratnē nav izškiroša. Es pat teiktu citādi - šejienes krievvalodīgi jau sen ir integrējušies mūsu lielā kaimiņa kultūrtelpā. Latvijas krieviem ir viss nepieciešamais pilnīgai integrācijai Krievijas valstī izņemot pašu galveno - teikšanas. Žēl, ka tādi naivi cilvēciņi kā Kažoka un viņai līdzīgie raud krokodila asaras par krieviem un meklēs iemeslus, kā latviešiem uzvesties, lai tiem neuzspļauj virsū. Mums blakus ir Krievija, kuras stratēģiskais mērķis ir Latvijā esošās piektās kolonnas stiprināšana. To pierāda gan kultūras telpas stiprināšana ar krievu Tv un radio, gan arī pilsonības piešķiršana šejienes krieviem. Un kāda būtu Kažokas atbilde Kremlim, kad tas pilnīgi nopietni 2015.gadā uzstās uz to, ka 300 000 Krievijas pilsoņiem Latvijā jāpiešķir arvien vairāk tiesību? Atveriet acis - integrācija ir izgāzusies un vienīgais risinājums diemžēl ir asimilācija. Un es te nerunāju par kaut kādu radikālismu, bet par elementāru latviešu tautas izdzīvošanu - es nevēlos, lai mani bērni augtu pilsētā, kur viņiem pa muti var iedot tikai tāpēc, ka viņš ir gans, latiš un runā sobičij jazik.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Edge 30.03.2011 00:07
< - Mademoiselle 29.03.2011 22:38
(..)
Tikai un vienīgi cieņa un tolerance ir tas, kas mums palīdzēs būvēt šo fantastisku valsti tālāk,.
=================================================
Piekrītu, - taču aicinu neaizmirst arī par objektīvo realitāti: resursiem (skolas tiek slēgtas)un kādu neatņemamu sociālo parādību rietumvalstīs - analfabētismu.
Illiteracy - Major U.S. Problem http://www.enotalone.com/article/19273.html

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Edge 29.03.2011 23:39
Ar ''turi muti!'' Saeimā, ar darbiem - ?
Ar integrācijas darbiem, spriežot pēc pašfreizējā ''sausā atlikuma'' - pašvaki.
Māra Zālīte:''– Tāds sapnis par integrāciju, kāds tas bija valsts pirmajos gados, kad valsts tai tērēja daudz budžeta naudas un arī Eiropa deva būtiskas summas, ir izsapņots. Jo notika divas pretējas kustības – integrācija un globalizācija.'' http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/redakc...
- AR S.Ēlertes sapņiem (plāniem) notiks tas pats - tie beigsies kā normāli beidzās sapņošana, kad no rītiem jāceļās. Ja reālajā dzīvē notiek pretējs integrācijai - KONSOLIDĀCIJAS (atņemšanas) process, tad Ēlertes&Co darbošanās sekas būs tādas kā latviešu tautas pasaka ''Čiks''. Tā es personīgi domāju, ja kāds/-ā to uzskata par skarbu novērtējumu, tad, lūgtum - izlasiet to pasaku: http://www.pasakas.net/pasakas/latviesu-pasakas/latviesu_tau...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Дима - Карлису 29.03.2011 23:12
Вот вам список главных убийц латышского народа за последнии 20 лет:
Биркавс Валдис (Valdis Birkavs)
Гайлис Марис (Māris Gailis)
Шкеле Андрис (Andris Šķēle)
Крастс Гунтарс (Guntars Krasts)
Криштопанс Вилис (Vilis Krištopans)
Шкеле Андрис (Andris Šķēle)
Берзиньш Андрис (Andris Bērziņš)
Репше Эйнар (Einars Repše)
Эмсис Индулис (Indulis Emsis)
Калвитис Айгар (Aigars Kalvītis)
Годманис Иварс (Ivars Godmanis)
Валдис Домбровскис (Valdis Dombrovskis)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jautajums autorei 29.03.2011 23:09
Kādā valodā notiks valsts kopīgā veidošana?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Anna Kononova 29.03.2011 23:07
Super!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Mademoiselle 29.03.2011 22:41
P.S. domāju, ka jāstrādā pie skolu programmām (gan latviešu, gan mazākumtautību). skolotājiem pārāk liela ietekme un pēc skolas atestāta saņemšanas jau par vēlu lasīt koncepcijas

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Mademoiselle 29.03.2011 22:38
Man, kā krievietei, gribētos, lai Latvija neprasītu asimilāciju. Diemžēl mana pieredze liecina, ka tiklīdz izpildi "integrācijas kritērijus" uzreiz jārēķinās, ka no tevis sagaidīs, ka ar prieku klausīsies bsh par krieviem un smaidīsi, jo "Tu taču esi savādāka, tas nav Tavs gadījums"...
Es ne tikai cienu, bet arī mīlu šo valsts un arī latviešu kultūru, cilvēkus. Tas tomēr nedod nevienam tiesības sagaidīt, ka latviešu kultūra aizstās manas ģimenes doto.
Vai tad tiešām grūti cienīt ne tikai latvisko visu, bet arī krievu/ukraiņu/baltkrievu u.c. kultūru, dziesmas...cilvēkus?
Tikai un vienīgi cieņa un tolerance ir tas, kas mums palīdzēs būvēt šo fantastisku valsti tālāk, bet ar koncepcijām nepietiek - tas ir mentalitātes jautājums. Nepietiek uzvesties un runāt "pareizi"/"toleranti"/"ar cieņu" - par tādiem mums visiem (visu tautu, paaudžu, ekonomisko slāņu pārstāvjiem) jākļust pēc būtības!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jānis Bordāns 29.03.2011 22:31
Kārli Streip, ja tas esiet tiešām jūs, tad es ar Jums vēlētos sazināties un palūgt atvainošanos! Vispirms gan noskaidrojot, vai šīs jēlības, kuras jūs atļaujaties publiski rakstīt ir vērstas pret mani vai pret Ivetu Kažoku. No tā būs atkarīgs tas, vai jūs atvainosieties man vai raksta autorei, jo lai ko arī es izteiktos par Kažokas kundzes politiskajiem uzskatiem, es to nejaucu ar cilvēka personību un ir nepieļaujami, ka tā drīkst izteikties pret jebkuru, it īpaši jau nu jaunu sievieti!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Дима 29.03.2011 22:09
Большое спасибо автору.

Зане - к твоему статусу безработного русские и латышские русские (как, впрочем и марсиане, афро-американцы, черепахи и шаровые молнии) не имеют никакого отношения. Только твой низкий уровень квалификации и профессионализма.

А то, что ты ищешь виноватых на стороне - свидетельствует о внешнем локусе контроля (areja motivacija). И это плохо, в первую очередь, для тебя )

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jānis Bordāns 29.03.2011 21:50
Protams, īss komentārs nav labākais kritikas veids, tomēr uzskatu par nepieciešamu to paust. Jo klusēšana šoreiz tik tiešām nozīmētu piekrišanu. Ar ko Kažokas jaunkundzes vīzijas atšķiras no PSRS piekoptās integrācijas polītikas? Ar to, ka tās ir vēl radikālāk pretlatviskas. Pat PSRS neatļāvās latviešus LPSR nosaukt par etnisko izcelsmi vai kaut ko tamlīdzīgu, pat komūnisti (oficiāli) atzina latviešus par nāciju, kas dzīvo un kam ir īpašas tiesības šajā PSRS teritorijas daļā. Lai arī viņi rīkojās pretēji, tomēr tik atklāti latviešus nievājoši nosaukt vienkārši par 'titulnāciju' iedrošinājās (latviešu nacionālistu izcīnītās valsts demokrātijas ietvaros) šodienas krieviski rakstošie laikraksti un tagad arī Kažoka Iveta. Diemžēl, vēsture atkal atkārtojas - 19.gs beigās, 20gs. sākumā tieši šāda uzskatu sadursme notika starp nacionālo, pilsonisko latviešu daļu un komūnistiem. Komūnisti uzcēla PSRS, pilsoniskais latvietis - Latvijas Republiku. Mums atkal pastāv izvēle.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

zinams anonims 29.03.2011 21:45
Visai tai integracijai ir ari otra puse: par nozheloshanu ekonomikasun valstis liela mera balstas uz nacionalismu un kopejiem miitiem/propogandu, pat ASV. Un taa tas ir visur, precizak, nezinu nevienu attistitu ekonomiku pasaule, kas nebalstitos uz specigu nacionalismu, kas, tiesa, ir piesegts ar diezgan biezu slaani liekulibas un areja meikapa, tachu tapat pamats ir specigi nacionalistisks ar kopeju kulturu (Japana, Vacija, ASV, Francija ir piemeri vietaa). T.i. tikai kopeja kultura (vienalga kas taa butu, Haloviins, Super Bowl vai Vagners), var but valsts pamats. Ja taas nav – valsts pajuuk, jo “kapec lai es, biezais un gudrais, maksatu par jusu ne-tik-gudraa berna izglitibu”? Kopeju miitu/kulturas neesamiba tagad taisni ir liela Latvijas problema. PSRS laikos tadi bija, mes bijam "Rietumi", tagad nav nekaa un taa ir pamatiga identitates krize... Isak sakot, jauka vizija, bet nestrada. Tanteem no ministrijas tur ir vairak taisniba.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

kurbads 29.03.2011 21:34
Atvainojos, bet kas autorei liek domāt, ka grupu identitātes diskurss noveco ar katru dienu? Islama civilizācijas sadursme ar kristīgo civilizāciju? Etnisko problēmu pieaugums Eiropā?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Agita M 29.03.2011 19:21
Laikam tiešām katram ironiskam teikumam (par KM produktu, nevis I.Kažoku tas bija)jāpievieno garāks paskaidrojums. I.Kažokas pārdomās ir vērts ieklausīties, gribētos, lai KM to darītu, kaut cerības mazas. Man arī ir nelāga sajūta par šo integrācijas dokumentu. Šķita, ka lasu kādu padomju akadēmiķa Bromleja gabalu, tikai par latviešiem. Jo vēsturiskajā materiālismā mācīja, ka etniskās kopienas iziet noteiktu stadiālu evolūcijas ceļu, kur karam posmam ir noteiktas, „objektīvas” pazīmes. Ja nu tās visas pazīmes ir, tad var runāt, teiksim, par latviešu nāciju un arī skaidri pateikti, kurš tur pieder un kurš ne. Integrācijas nostādnes ar to arī sirgst – manuprāt, tas ir vēsturiskā materiālisma iespaidā radies dokuments, kas papildināts ar dažiem 19.gs. nacionālisma elementiem.
Pret Dziesmu svētkiem vai folkloru te neviens neiebilst.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kālebs 29.03.2011 18:53
Skaistums ir daudzveidībā! Vai visi ziedi pļavā ir vienādi? Latviešu valoda un kultūra ir viens no ziediem, par ko iestājas arī UNESCO. Diemēžēl Iveta - ne! Ļaujot imigrantiem nerunāt latviski, latviešu valoda vienkārši zaudēs valodu konkurencē dēļ lielā t.s. krievvalodīgo skaita. Turklāt kaimiņvalstij krievu valodas nostiprināšana ir starpsolis tālākiem mērķiem attiecībā uz šo zemīti. Ceru, ka kosmopolīti neņems virsroku.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Marija Golubeva 29.03.2011 17:41
Ļoti labs ieraksts, Iveta. Konsekveni un skaidri pateikts, kas tieši nav kārtībā ar šo dokumentu. Un vēl - manuprāt ir labi, kad latvieši (vienalga, ko katrs no mums saprot ar šo vārdu, man tie ir Latvijas pilsoņi) veido valsti, nevis valsts veido latviešus.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Līga 29.03.2011 17:36
Ļoti labi, nedaudz provocējošs, bet domas rosinošs vērtējums. Tūliņ sameklēšu pašu dokumentu, ko KM sacerējusi. Bet ļoti daudz kam Ivetas rakstītajam šajā jautājumā pievienojos.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Alija 29.03.2011 16:07
Manuprāt ir vienkārši, ja gribam ar vien vairāk globalizēties, tad jāintegrējas, cita ceļa nav. Patika noslēgums un tā arī vajadzētu būt: ""nationality" ir pilsonība un ka cilvēka etniskā izcelsme ir viņa/s privāta lieta."

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kārlis Streips 29.03.2011 16:00
Paldies autorei par dziļi pārdomāto un pārdomas rosinošo ierakstu. Tā viš' ir. Es esmu latvietis, es esmu amerikānis, es esmu eiropietis, es esmu vīrietis, es esmu gejs, es esmu dzīvesbiedrs, es esmu brālis, es esmu brālēns, onkulis, svainis. Man ir draugi latvieši, draugi nelatvieši -- krievi, kāds baltkrievs, kāds ukrainis. Manā identitātes lauciņā viņus visus vieno tas, ka viņi prot latviešu valodu, jo Amerikā mums krievu valodu nemācīja (un man tomēr vairāk nekā autorei liekas, ka latviešu valodas statusa nodrošināšana Latvijas Republikā ir svarīgāka par katra individuāla cilvēka tiesībām runāt kādā vien valodā viņam tīk runāt, jo nekur citur pasaulē latviešu valodai attīstības iespēju nav un nebūs). Bet ar visām rokām un kājām atbalstu autores rakstīto, ka identitāti nevienam uzspiest nevar un nekad nevarēs, kā arī par to, ka latviešu garīgais mazohisms (ak, mēs nabadziņi, neviena tauta nekad nav vairāk cietusi par mums, un tāpēc kārsim karogu ar melnu lentu pie fasādes kaut vai katru dienu) nav labs pamats integrācijas politikas veidošanai. Un patiesībā, te būtība ir tā, ka katram cilvēkam ir tiesības savu dzīvi dzīvot atbilstoši saviem priekšstatiem, ja vien viņš nekaitē citam. Arī valsts vai sabiedrība, kurā valda individualitāte un individuālisms var būt integrēta sabiedrība, vajag vienkārši saprast, ka katram cilvēkam ir sava vērtība. Runa nudien nav par Jāņiem. Kuram ir tiesības kādam teikt, ja nav tīkami Jāņi, tad cilvēks nav "kārtīgs" latvietis? Es personīgi ik gadu uzsienu vai nopērku sieru, nopērku alu ... un tad laimīgs sēžu savā krēslā mājās un eju gulēt pirms saullēkta, daļēji tāpēc, ka "gulēs visu vasariņu" man vienmēr ir likusies kā ļoti laba un kārdinoša doma. Bet ne to tā izriet, vai esmu vai neesmu latvietis. Zinu, ir pietiekami daudz cilvēkbērnu mūsu valstī, kuriem es neesmu latvietis tāpēc, ka esmu dzimis citur, izglītojies citur, esmu ar "ne tādu" seksuālo orientāciju, uzskatu, ka arī nelatviešiem mūsu valstī ir tiesības (tajā skaitā, aizspriedumainais ES, dziedāt dziesmu svētkos) u.tml. Ceru, ka šī saruna Kultūras ministrijā turpināsies vēl ilgi un ministrija tik tiešām uz sarunu uzaicinās visus tos, kuriem par to ir kas sakāms. Vēlreiz -- paldies autorei!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

nils 29.03.2011 15:59
lieliski Ivetai Kažokai izdevies pateikt to, kas notiek arī manā galvā.
agita - personiski pārmetumi nu gan ir galīgi nevietā (lai pat neteiktu, ka lēts triks). Es arī esmu par jaunu, tad ko, man piekrist stulbumam uzreiz? ja jau tās veco laiku atmiņas ir tik spēcīgas, tad kādēļ pēdējo 20 gadu jēdzīgākais integrācijas projekts ir hokejs? labi. man jau nevajag uz šiem atbildi. jo visdrīzāk neesmu arī pietiekoši vēstur-zinošs.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Es 29.03.2011 15:46
Un man riebj, ja krievi piedalās dziesmu svētkos un dzied latviski ar tādu pašu izloksni kā ķīnietis! Nebaudāmi!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Zane 29.03.2011 15:41
Žēl, ka paaudzei, kas izaugusi neatkarīgā Latvijā vēl joprojām jājūt okupācijas sekas, ja tamdēļ, ka esi latvietis un pārvaldi tikai latviešu valodu Tevi neņem darbā! Sasodīts! Kāpēc ?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Inga 29.03.2011 15:33
Atšķirīga domāšana atšķirīgos vecumos un balstoties uz atšķirīgu pieredzi ir normāla parādība. Tas nav ne kompliments, ne nopēlums - vienkārši fakts.
Bet patiesībā mums tiek piedāvāts izvēlēties starp divām alternatīvām - "latviešu Latviju", ko piedāvā dokuments, vai vienkārši Latviju, kurā tād vai citādu iemeslu dēļ ir izvēlējušies dzīvot un/vai kurai piederēt tādi vai citādi cilvēki.
Šis ir viens no jautājumiem, kurā paaudžu viedokļi objektīvi atšķiras. Ar atsevišķiem izņēmumiem, protams.
Lai gan arī es esmu "vienkārši pārāk jauna", tomēr, pastāvot pilnīgi brīvai izvēlei, izvēlētos "latviešu Latviju", kurā vismaz cieņa, ja ne mīlestība, pret Jāņiem/Līgo, tautasdziesmām un Dziesmusvētkiem ir ieaudzināta un tiek uzskatīta par vispārēju sociālu normu.
Tomēr ne velti "atrunājos" ar "pilnīgi brīvu izvēli". Jo domāju, ka mums tādas nav. Mēs dzīvojam globalizācijas laikmetā, kas ir jāpieņem, jo cīņa pret to ir cīņa ar vējdzirnavām. Tāpat kā cīņa par "latviešu Latviju" mūsdienu pasaulē.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aiva B. 29.03.2011 15:25
Sākumam pietiktu, ja apkopojot visādu socioloģisko aptauju rezultātus, beigtu nodalīt latviešus un cittautiešus. Jeb, tas tik ļoti nepieciešams TV ziņām, lai varētu izstiept to runāšanu garāku.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jānis 29.03.2011 15:21
Es domāju Agitas komentārs nebija domāts nopietni.
Nedaudz neizdevusies ironija/sarkasms.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

as 29.03.2011 15:15
"Iveta ir par jaunu" nav arguments, eksperts ir eksperts zināšanu nevis vecuma dēļ, nožēlojami noniecināt citu cilvēku vecuma/dzimuma u.c. pazīmju dēļ.

Manuprāt viedoklī pacelti daudzi būtiski jautājumi/principi, par kuriem nevar nerunāt un izvairīties vienoties.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Agita M 29.03.2011 14:45
Dokuments, par ko ir runa, nav būvēts uz smiltīm. Iveta vienkārši ir pārāk jauna, lai atcerētos vēsturisko materiālismu. Tā nostādnes arī ir dokumenta ideoloģiskias pamats. No otras puses, par to (dokumentu, tas ir) priecātos arī Evola, Rozenbergs un citi klasiķi.

Citi autora darbi