Kāpēc Lielbritānijā tiesas lietas var risināt ļoti ātri, kamēr pie mums Temīdas dzirnas maļ ļoti, ļoti, ļoti, ļoti lēni? Lūk, jautājums jaunajam tieslietu ministram!
Labdien, lasītāji!
Šodien medijos ziņots, ka Lielbritānijā tiesas ir apņēmības pilnas, likuma pārkāpumus pēc pāris nedēļām gaidāmo Olimpisko spēļu laikā risināt nekavējoties. Londonas tiesas darbosies no astoņiem no rīta līdz pus astoņiem vakarā, lai visas ar spēlēm saistītās lietas izskatītu 24 stundu laikā pēc likumpārkāpēja aresta.
Šī nebūs pirmā reize, kad Lielbritānijas tiesas darbojas pat ļoti operatīvi. Lasītāji, iespējams, atcerēsies nemierus, kādus pagājušā gada augustā Londonā un citur Lielbritānijā izraisīja tas, ka policija nošāva kādu civiliedzīvotāju. Tam sekoja laupīšana, marodierisms, mašīnu un ēku dedzināšana un viss pārējais, kas saistāms ar nemieriem. Arī toreiz tiesas darbojās ļoti ātri. Vairums ar videokameru palīdzību atpazīto nemiernieku tiesas priekšā nonāca nekavējoties, un, lai arī apelācijas turpinās vēl šobaltdien, pirmais lēmums tika pieņemts nekavējoties. Paredzams, ka tas pats notiks Olimpisko spēļu laikā, arī patlaban policija gatavojas iespējamiem nemieriem.
Par to rakstu tāpēc, ka tas tik ļoti kontrastē ar to, kā līdzīgas lietas tiek risinātas mūsu valstī. Acīmredzamais salīdzinājums ir ar nemieriem Doma laukumā 2009. gada janvārī. Pirmā atklātā tiesas sēde šajā jautājumā sekoja vien 2011. gada novembrī, tātad — gandrīz divus gadus pēc notikušā. Protams, ka process turpinās un turpināsies vēl ilgi un dikti.
Šajā kontekstā jāmin tas, ka šodien Saeima apstiprināja jaunu tieslietu ministru Jāni Bordānu. Premjerministrs Valdis Dombrovskis ir teicis, ka viens no galvenajiem uzdevumiem jaunajam ministram būšot tiesu sistēmas stiprināšana, lai process kļūtu krietni ātrāks un saprotamāks. Tas ir jautājums, kas ir būtisks ne jau 2009. gada nemierniekiem vien. Pietiekami bieži dzirdamas sūdzības no uzņēmējiem, kuri tāpat nav mierā ar Temīdas ļoti, ļoti gauso un reizēm arī neparedzamo raksturu. Neparedzamo lietu sakarā, piemēram, minams janvārī pieņemtais spriedums par veikalu IKI īpašnieka SIA Palink maksātnespēju, kuru tiesa pieņēma pēc vienas privātpersonas pieteikuma un par spīti tam, ka minētie veikali darbojās un darbojas veiksmīgi. Savukārt, ja runa ir par ilgstošiem, bezgala ilgstošiem procesiem, varam aplūkot gan tā dēvēto digitalizācijas skandālu, gan arī, piemēram, Puzes ķeizara tiesāšanu. Pēdējam nav pietrūcis kauna sūdzēties Eiropas tiesā par garo tiesāšanu, lai gan viņa paša aizstāvji šajā ziņā nebūt nav bez vainas. Kaut vai pieteikumi par tā vai cita procesa dalībnieka noraidīšanu biruši no pārpilnības raga. Līdzīga situācija savulaik bija ar bēdīgi slaveno baņķieri Laventu.
Redzēsim, ko jaunais tieslietu ministrs šajā ziņā paveiks. Viens, kas pilnīgi noteikti ir jādara, ir atteikšanās no normas, kura paredz, ka gadījumā, ja viens no procesa dalībniekiem ir slims, “slims,” citur nodarbināts, u.tml., tad viss process tiek atlikts, reizēm pat ļoti ilgi. Sen esmu domājis, ka tieslietu sistēmā ir jānodibina ārstu padome, kas var izmeklēt tos, kas apgalvo, ka ir pārāk slimi, lai piedalītos procesā, daudz var darīt arī ar attālinātu līdzekļu palīdzību. Mūsdienās videokonferences nav nekas neparasts, tādas var izmantot arī tiesāšanas procesos.
Vēlēsim visi jaunajam tieslietu ministram veiksmi! Viņējā ir joma, kurā nudien ir daudz problēmu, daudz risināma. Varbūt J. Bordānam vajadzētu aizbraukt uz Londonu un parunāt ar kolēģiem tur…
Jauku visiem dienu!