Atslēgvārdi:

Aizspriedumainā Es 9

Silti iesaku katram, kurš ir pārliecināts par savu toleranci, humānismu un citām pozitīvajām īpašībām, izpildīt vismaz dažus no Hārvardas universitātes "implicit bias" ("aklo" aizspriedumu) testiem.

Iesaki citiem:

Testā tiek noskaidrots, vai respondentam ir kādi neapzināti (apziņas nekontrolēti) aizspriedumi attiecībā uz dzimuma, rases, seksualitātes, reliģiju, vecuma, ārējā izskata utt. jautājumiem.

Izpildot 7 testus no 15, manas zemapziņas "portrets" veidojas visai šausmīgs. Visīstākais stereotipu midzenis.

Piemēram, ik pa laikam man ar kolēģi sanāk diskutēt par dzimumu intelekta atšķirībām. Es šajā strīdā vienmēr cenšos pierādīt, ka zemais sieviešu skaits eksaktajās zinātnēs ir skaidrojams nevis ar "iedzimti zemākām spējām", bet gan ar audzināšanas atšķirībām un sabiedrībā valdošajiem priekšstatiem. Ka patiesībā sievietes tikpat labi "iederas" eksaktajās zinātnēs kā humanitārajās (un otrādi - vīrieši tik pat labi varētu strādāt humanitārajās zinātnēs, cik eksaktajās). Izrādās, ka mana zemapziņa man nepiekrīt.

Brīžos, kad savas asociāciju plūsmas nevaru kontrolēt, es automātiski sasaistu vīriešus ar eksaktajām zinātnēm, bet sievietes - ar humanitārajām. Turklāt šis aizspriedums ir ļoti stiprs salīdzinājumā ar "vidējo" šī testa aizpildītāju. Patiesībā vienīgais stereotips, ko Hārvaradas testi manā zemapziņā neatklāja, ir rasu atšķirības - tur manai zemapziņai, izrādās, ir vienalga: tumšādaini cilvēki nav "sliktāki" par gaišādainiem un otrādi.

Bet sešās (!!!) citās jomās man ir aizspriedumi, trijās no tām - spēcīgi un izteikti. Tas nozīmē, ka pietiek vienu reizi "par vēlu" pieslēgt savu racionālo domāšanu vai paškontroli, un es varu pateikt kaut ko patiesi briesmīgu.

Manuprāt, šī atziņa ir ļoti svētīga. Labāk ir zināt par to, kas "čum un mudž" mūsu zemapziņās, nekā būt parliecinātiem par savu "īpašo apgaismotību". Jo vairāk mēs zinām par saviem aizspriedumiem, jo veiksmīgāk spējam tos kontrolēt un saprast, kā tie vispār varēja būt tik dziļi zemapziņā iesakņojušies.

Testi ir atrodami šeit: https://implicit.harvard.edu/implicit/demo/selectatest.html

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (9) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

eho 12.03.2008 10:38
jā, arī piekrītu teiktajam, tikai, manuprāt, kategorizēšana nav pasaules vienkāršošana, jo katogorizācija notiek arī abstraktā līmenī - patiesībā mēs vairumā gadījumu jau pirms verbalizācijas automātiski kategorizējam visu, kas nonāk mūsu uztveres laukā - gan dažādas lietas un parādības, gan arī emocionālos stāvokļus, notikumus, darbības, sociālās attiecības utt. tas ir veids, kādā mēs ikdienā organizējam savu pieredzi. un stereotipiski modeļi bieži vien kalpo par pamatu radiālu kategoriju (tādu, kurām ir centrs un perifērija) veidošanai.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Iveta Kažoka 11.03.2008 21:06
Avellano,

Pilnīgi piekrītu, ka stereotipiskas domāšanas saknes ir meklējamas cilvēka uztveres un domāšanas īpatnībās. Lai izdzīvotu, cilvēkam ir jāveido kategorijas (draugs/ienaidnieks; miers/drauds; pat - ēdams/neēdams), kas neizbēgami nozīmē pasaules vienkāršošanu, skatīšanos uz pasauli no kaut kāda sev tobrīd relevanta leņķa.

Taču problēma, manuprāt, nav tad, kad stereotipi kļūst pārāk ietekmīgi (lai gan tas arī), drīzāk - kad mēs sākam uztvert šīs kategorijas (arī stereotipus) par ko tādu, kas izriet no "dabas likumiem", nevis kā cilvēku pašu veidotas konstrukcijas (kuru saknes ir dotajā kultūrā raksturīgajās cilvēka uztveres vai domāšanas īpatnībās).

Ir divas lietas, kas mani satrauc testu rezultātos. Pirmo es jau minēju - man, acīmredzot, ir vairākas reizes jāpārdomā pirms (dusmās vai citādi bez paškontroles) es kaut ko saku. Bet otrā lieta ir vēl svarīgāka - izrādās, ka stereotipus var pilnīgi neapzināti pārņemt no mūsu kultūrā valdošajiem priekšstatiem. Jo vairāk es iesaistos diskusijās, lai apzināti aizstāvētu kādu stereotipizētu grupu un pārliecinātu oponentu, ka stereotipam nav pamata, jo, izrādās, vairāk neapzinātā līmenī "pārņemu" oponenta uzsvērtos stereotipus. Izrādās, ka tie "nogulsnējas". Kas ir visai biedējošs secinājums :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Avellano 11.03.2008 20:04
Vēl viens virspusīgs pieņēmums ir, ka no stereotipiem vajag vai ir iespējams atbrīvoties. Ja mēs dziļāk paanalizējam, ko nozīmē stereotips, tad nonākam līdz valodas pamatprincipiem - tātad jebkurš jēdziens, jebkura definīcija savā būtībā ir stereotipiska. Lai definētu, kas ir cilvēks, vai lai definētu, kas ir dzīva būtne, mums ir jāveido kategorijas, jāvienādo, jāmeklē visai sugai kopīgais. Stereotips pēc būtības ir neitrāls termins, un tas ir neatņemams cilvēka domāšanai.

Atkal cita lieta - kāpēc mēs esam pieraduši domāt par stereotipiem kā par kaut ko negatīvu? Tādēļ, ka konkrēti stereotipi kļūst pārāk ietekmīgi, ietekmē cilvēku (mūsu) uzvedību tad, kad tam vairs nav pamata, kad būtu jāskatās plašāk.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

eho 11.03.2008 16:06
bet tur jau tā lieta, ka šāda veida testā nav "filozofiski jāaizdomājas", kas ir labs un kas slikts! tas ir automātisko reakciju tests, kas jāpilda zibenīgi, balstoties uz pirmajām asociācijām. un mūsu domāšanu jau lielā mērā veido tieši stereotipi. tas, ka mēs gribam no tiem atbrīvoties, ir cits jautājums. šādi testi, manuprāt, vienkārši uzrāda kaut kādas lietas, kuras tu, iespējams, visdziļākajā būtībā sevī nemaz nevēlies atzīt. nav jau viss jāņem 100% par pilnu, bet man patika, paldies Ivetai par linku.:)
p.s. neurpscience lauciņā, piemēram, plaši tiek izmantota tāda metode kā 'priming', pateicoties kurai veikti daudzveidīgi starpdisciplināri pētījumi.;)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Rita Ruduša 11.03.2008 11:07
Izmēģināju. Secinājums šāds:
Lielu skepsi izraisa neelasīgi definētās kategorijas -- "labs", "slikts", kuras tiek šajā testā izmantotas, lai izmērītu aizspriedumainības pakāpi. Daudzus no testā minētajiem jēdzieniem nav iespējams ātri un nešauboties iekļaut piedāvātajā labs/slikts rāmītī. Gandrīz visas ir relatīvas. Vai, piemēram, 'failure' ir laba vai slikta lieta? Daudzi, iespējams, teiks - slikta. Bet arī no negatīvas pieredzes var daudz ko mācīties, tā var nest labumu ilgtermiņā, tātad viennozīmīgi slikta tā nevar būt. Taču tests rāda sarkanu krustiņu - nepareizi!, tu nedrīksti domāt, ka negatīva pieredze ir kaut kas labs. Gribētos paturēt tiesības domāt tā, kā es domāju. Un mainīt domas pārliecinoši argumentētas diskusijas vai spilgtu iespaidu rezultātā, nevis tāpēc, ka unificēts tests man parādījis sarkanu krustiņu:)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Avellano 10.03.2008 19:21
Ir muļķīgi noliegt, ka pastāv grupu atšķirības intelektā, ir arī citas ģenētiskas starpgrupu atšķirības. Par intelekta atšķirībām starp dzimumiem labs apraksts ir šajā pētījumā:
Johnson, W., Bouchard, T.J. (2007). Sex differences in mental abilities: g masks the dimensions on which they lie. Intelligence 35: 23-39

Cita lieta, ka šī atziņa ir ļoti nevēlama no (potenciāli nacistiskas) sabiedrības viedokļa, jo:
- starpgrupu atšķirības ir nelielas;
- atšķirības grupu iekšpusē ir daudz lielākas.

Tātad - ir gandrīz vienādas iespējas, ka sieviete vai vīrietis būs labi matemātiķi.

Ikdienā ģenētiskās starpgrupu atšķirības mēs labi redzam sportā, tur tās faktiski nav noslēpjamas. Bet tur tās izpaužas tādēļ, ka no svara ir katrs vismazākais sīkums.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Iveta Kažoka 10.03.2008 16:05
PP,

Un kas ir tas, ko es patiešām domāju?

Tie sterotipi, kuri no mūsu kultūras ir "pa taisno" asociāciju līmenī pārceļojuši uz manu zemapziņu vai tas, kam es būtu/nebūtu gatava piekrist, ja man tiktu dots laiks par jautājumu padomāt?

Manuprāt, otrais variants.

Kas liecina tikai to, ka man ir nosliece ātrumā pateikt ko tādu, kas atražo mūsu sabiedrības stereotipus, un ko vēlāk es nožēlotu.

Pēteri,

Testi ir ļoti apgaismojoši :) Man arī par daudzām lietām bija liels pārsteigums. Pēc pirmā testa es domāju, ka ir notikusi kāda kļūda. Sākot ar otro, es jau fiziski sāku just, ka dažas asociācijas man rodas ātrāk (piemēram, literatūra => sievietes) un citas (fizika => sievietes) - lēnāk.

Tā kā tajā visā "kaut kas ir".

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pēteris 10.03.2008 14:56
Man pilnīgi pietika ar diviem testiem. Izrādās, ka es dodot priekšroku Lielbritānijai salīdzinājumā ar ASV. Tas man bija patiess pārsteigums.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pankūkas - Pētersonei! 10.03.2008 14:16
Nu šausmīgi! Tagad jums steigšus jāiziet kāds OSI neiroprogrammēšanas kurss, lai vienreiz par visām reizēm "iestādītu" smadzenēs, kāpēc tas, ko Hārvardas "liberālie" proferi uzskata, ka jums būtu jādomā, ir svarīgāks par to, ko jūs domājiet :)

Citi autora darbi