Raksts

Aģitācija presē jāregulē pašai presei


Datums:
17. oktobris, 2001


Autori

Anita Daukšte


Foto: AFI

Ievērojot žurnālistu ētikas principus, ir pilnībā iespējams izvairīties no negodīgas, neobjektīvas un vienpusīgas informācijas izplatīšanas, kas īpaši nozīmīgi priekšvēlēšanu laikā. Par ētikas kodeksa ievērošanu publiski varētu lemt galveno redaktoru sanāksme.

Pašvaldību vēlēšanas šī gada sākumā uzskatāmi pierādīja, ka priekšvēlēšanu aģitācijai masu informācijas līdzekļos nepieciešama plašāka regulācija normatīvajos aktos, nekā tas noteikts līdz šim. Taču jāapšauba, vai šādai regulācijai nepieciešams īpašs priekšvēlēšanu aģitācijas likums, vai arī sabiedrības interešu aizstāvību var nodrošināt ar jau pastāvošo normatīvo aktu papildinājumiem un ieviešot sabiedriskās pašregulācijas institūcijas.

Ņemot vērā, ka priekšvēlēšanu aģitācija kļūs aizvien aktuālāks jautājums līdz ar 8.Saeimas vēlēšanu tuvošanos, vairāku laikrakstu galvenie redaktori (Dienas Bizness, Neatkarīgā Rīta Avīze, Čas, Rīgas Balss u.c.) izstrādāja un vēlāk, kopā ar vairāku citu masu saziņas līdzekļu galvenajiem redaktoriem parakstīja žurnālistu profesionālās ētikas kodeksu. Lai arī šis dokuments tika kritizēts par primitīvismu, tomēr neviens no oponentiem nevarēja norādīt ne uz vienu principu, kas tajā būtu aplams. Pārsvarā jau tāpēc, ka pieņemtais kodekss ir balstīts uz starptautiski pieņemtiem žurnālistu ētikas principiem. Būtiskākais, ka, ievērojot profesionālās ētikas pamatprincipus, ir pilnībā iespējams izvairīties no negodīgas, neobjektīvas un vienpusīgas informācijas izplatīšanas, kas ir īpaši nozīmīgi priekšvēlēšanu periodā. Atļaušos nocitēt šī kodeksa ievadu: “Masu informācijas līdzekļiem jāatspoguļo patiesība, cik vien tas ir iespējams. Lasītāju/klausītāju/skatītāju intereses ir svarīgākas par īpašnieku, ziņu avotu vai reklāmdevēju interesēm. Redaktoriem un žurnālistiem ir jābūt objektīviem, nedrīkst rakstu/radio un TV pārraižu saturu izmantot personīgās interesēs.” Kodekss atbild uz jautājumu par nopietnāko pārkāpumu priekšvēlēšanu aģitācijā – reklāmdevēju interešu pacelšanu pāri sabiedrības interesēm.

Vienīgais veids, kā rakstītajai presei likt ievērot šo kodeksu šobrīd, ir paļauties uz to parakstījušo galveno redaktoru godaprātu. Tas nav mazsvarīgi, jo galvenie redaktori ir publiskas personas, un ļoti riskē ar sava izdevuma tēlu, ja kāds norāda uz kodeksa neievērošanu. Otrs variants – izveidot jaunu sabiedrisku institūciju, piemēram, par ētikas kodeksa ievērošanu priekšvēlēšanu periodā varētu lemt galveno redaktoru sanāksme, kas izskatītu un publiski paustu savu viedokli par iespējamo ētikas pārkāpumu. Trešais variants būtu radīt īpašu institūciju, kas sekotu likumisko, tostarp ētisko pamatprincipu ievērošanai presē, līdzīgi kā raidorganizācijas pārrauga Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTP). Taču pēdējais veids ir visapšaubāmākais no preses brīvības viedokļa, ja vien netiek ieviesta sistēma, kas ne tikai kontrolē presi, bet arī aizstāv to pret nepamatotu reklāmdevēju, īpašnieku, publiskās varas iestāžu rīcību. Tā vien gribas lietot jau nodrāzto frāzi, ka sabiedrība nav tam gatava, vismaz līdz šim rakstošā prese nav sastapusies ar publisko varas iestāžu izpratni par savu sūtību – darbību sabiedrības interesēs.

Reglamentējot priekšvēlēšanu aģitāciju presē, jāņem vērā tas, ka lielākie laikraksti atrodas privātā īpašumā, un laikrakstu galvenajiem redaktoriem, kuri formāli likuma priekšā atbild arī par ievietojamās reklāmas saturu, patiesībā nav (un nedrīkst būt!) nekādas saistības ar reklāmas vākšanu. Līdz šim viena no galvenajām problēmām ir bijusi – kā likt masu informācijas līdzekļa īpašniekam ievērot noteiktus principus līdzekļu piesaistē priekšvēlēšanu laikā, ņemot vērā vēlēšanu nozīmi sabiedrības attīstībā. Līdz šim noteiktie aizliegumi, arī NRTP izstrādātajā jaunajā aģitācijas likumprojektā piedāvātie, kas paredz masu informācijas līdzekļa darbības apturēšanu, ir no tiesiskā viedokļa ļoti strīdīgs pasākums. Sevišķi, ņemot vērā faktu, ka NRTP darbojas partiju deleģēti pārstāvji, lai arī tos apstiprina Saeima. Ja pēc līdzīga principa mēģinās veidot arī preses pārraudzības institūciju, tad var droši garantēt – jau pašai presei būs pamats apšaubīt, vai tās vērtētāju viedoklis atbilst sabiedrības interesēm kopumā.


Bez kontroles likumprojekts būs bezzobains

Latvijas preses, radio un televīzijas žurnālistu profesionālās ētikas kodekss

Latvijas Žurnālistu savienības Ētikas kodekss

Likumam jāprasa atklāta spēle

Likums "Par aģitāciju radio un televīzijā pirms pašvaldību vēlēšanām"

Likums "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām"

Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma projekts

Reklāmas likums

Tiesiskā vide prasa jaunu likumu

Vai likumu pārrakstīšana vairo to stiprumu?


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!