AfroLat – nekas nav tikai balts un melns 17

Organizācijas galvenie mērķi ir veidot sapratni starp cilvēkiem, neatkarīgi no viņu izcelsmes, cīnīties pret rasismu un diskrimināciju. To, ka svaru kausi, kuros ir cīņa pret pazemošanu ādas krāsas dēļ, būs vissmagākie, Kristofers un pārējie vēl nezināja.

Iesaki citiem:
Zbra 255x203(1)
Foto:AFI

Iedomājieties! Jūs ieejat veikalā. Paņemat minerālūdeni un saldējumu. Karsts taču! Samaksājat un dodaties mājup. Dažus metrus no veikala jums kāds no muguras triec ar dūri pa galvu, tad nogāž zemē un sāk spārdīt ar kājām. Pa vēderu, muguru. Trāpītu arī pa seju, bet to jūs cenšaties aizsargāt ar rokām! Par ko? A tāpēc, ka esat baltais!


Ziņu virsrakstu mēraukla

Absurds, vai ne? Bet tieši tā atkal notika jūnija sākumā. Tas nav pirmoreiz. Tā notiek regulāri. Gaišā dienas laikā cilvēku pilnā ielā Latvijā kādu atkal piekauj ādas krāsas dēļ. Tas nav kautiņš dzērumā, huligānisms vai kas tamlīdzīgs. Tas ir brutāls uzbrukums tev par to, ka esi tāds pats kā otrs, tikai mazliet citādu ādas krāsu.

Un tad, kad ir noticis kārtējais uzbrukums, kura iemesls ir rasisms, presē atskan Džordža Stīla vai Kristofera Ejugbo balss. Afro-latviskās asociācijas AfroLat biedri atkal ir preses slejās, radio ziņās un televīzijas ziņu sižetos. Nenoguruši viņi atkal un atkal stāsta par to, ka rasisms Latvijā pastāv un ka cilvēki te cieš savas ādas krāsas dēļ. Tas lasāms arī interneta rakstos, kur pēcāk dažu lasītāju komentāri nereti prasīties prasās pēc tās pašas policijas piesaistīšanas, kas arestējusi arī sitējus.

“Tas nekad nav uzbrukums konkrētam cilvēkam. Viņi var piekaut jebkuru melno. Tas var būt bērns, sieviete, grūtniece. Tas ir uzbrukums visiem. Un mēs gribam šo sitienam pacelto roku apstādināt. Saprotiet, ja kaut kas ar tevi notiek vienreiz, kur ir garantija, ka tas nenotiks atkal? Tos cilvēkus, kuri ir piekauti, nekad nepamet sajūta, ka tas var atkārtoties”, tā saka Kristofers Ejugbo. Cilvēks, kurš jau vairākus gadus dzīvo Latvijā. Biznesa augstskolas Turība pasniedzējs, kurš desmitiem studentu māca angļu valodu un biznesu. Grupas Los Amigos mūziķis, kurš raibā kreklā skaidri latviski dzied “Meitiņa mīļā, puķīte jaukā”. Un sabiedriskās organizācijas AfroLat priekšsēdētājs, kurš šogad saņēma Sabiedrības integrācijas fonda balvu par saskaņas veicināšanu.

Nepārtraukta un regulāra Latvijā dzīvojošo afrikāņu izcelsmes cilvēku aizstāvība būtu vismazākais, ko viņi vēlētos darīt. AfroLat daudz labprātāk tiktos ar mums koncertos un ielu svētkos, masu pasākumos un Āfrikas dienās, rādot savu kultūru un saskaņu radot ar gluži citādiem ieročiem. Taču pagaidām šis asociācijas mērķis vienmēr paliek otrajā vietā.

Galvenais grūdiens AfroLat dibināšanai patiesībā bija ļoti līdzīgs. Tā bija Brīvības partijas izteikti riebīgā reklāma, kurā Kristofers, pats neapzinoties politiskās reklāmas galveno ideju (Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā, dramatizēt iespējamo bēgļu pieplūdumu no Āzijas un Āfrikas), stāvēja tautas tērpā pie Brīvības pieminekļa. “Tad arī mēs sapratām, kas ir visačgārnākais, ko par mums domā cilvēki Latvijā. Viņi lika vienlīdzības zīmi starp tumšādainais un nelegālais iebraucējs. Mūsu dibināšanas sapulces sākumā bija gluži kā psiholoģiskās pašpalīdzības grupas. Cilvēki vienkārši sēdēja aplī un runāja, runāja, runāja. Visiem bija tik pilna sirds”, atceras Kristofers. To, ka organizācija ir atvērta ikvienam, norāda jau pats nosaukums. “Vārdā AfroLat otrā daļa ir Lat. Tātad – mēs esam atvērti ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kurš vēlas mūs satikt un iepazīt!”

Uzņēmēji un skolotāji. Pavāri un tulki. Vēstniecību darbinieki un diplomāti. Mūziķi un žurnālisti. Patlaban AfroLat ir 30 biedru un viņu vidū daudzi latvieši.

To, kāpēc tieši Kristofers ir AfroLat priekšsēdētājs, lieliski pamatoja cilvēks, kurš izvirzīja viņa kandidatūru šim amatam. Jo Kristofers prot klausīties. “Es māku ieklausīties cilvēkos, un tas bija galvenais arguments. Jā, un vēl man ļoti patīk vienmēr ieklausīties abās pusēs. Es nekad neesmu kareivīgi noskaņots par labu vienai taisnībai. Prasme klausīties un dzirdēt šādā darbā ir pati būtiskākā”, pasmaida Kristofers. Organizācijas galvenie mērķi ir veidot sapratni starp cilvēkiem, neatkarīgi no viņu izcelsmes. Iepazīstināt ar Āfrikas kultūru. Cīnīties pret rasismu un diskrimināciju. Sadarboties ar citām organizācijām un biedrībām Latvijā un pasaulē. To, ka svaru kausi, kuros ir cīņa pret pazemošanu ādas krāsas dēļ, būs vissmagākie, Kristofers un pārējie vēl nezināja.

“Padomājiet, kas vienmēr būs ziņu virsrakstos! Tas, ka skūtgalvis atkal piekauj melno vai tas, ka mums ir noticis kultūras pasākums, kurā stāstam par sevi?”, pieklājīgi palielu laukakmeni preses lauciņā iemet Kristofers. Tā nav pat kritika. Tas vienkārši ir fakta konstatējums.

31.maijā Sabiedrības integrācijas fonds Kristoferam piešķīra balvu par sabiedrības vienotību. Liekas – kur nu vēl kolorītāka ziņa? Daudziem tik ļoti zināmais Los Amigos Kristofers saņem Sabiedrības vienotības balvu par to, ka neatlaidīgi kliedē aizspriedumus un cīnās pret rasismu. “Man to balvu iedeva gan par darbu AfroLat, gan par darbošanos Los Amigos. Un tas, ka atzinīgi novērtēja manu hobiju, lūk, tas ir pats lielākais pārsteigums”, tā Kristofers.


Latgale, te nu mēs nākam!

“Latvijā cilvēki domā, ka mums ir zemāka izglītība, esam agresīvi, savādāki.” Kristofers acumirklī var sākt uzskaitīt stereotipus, ar ko saskāries, dzīvojot šeit. Viņš nepiemin vārdiskās pļaukas un svešu garāmgājēju skatienus, ar ko joprojām satiekas uz ielas. To, ka viņš sākumā tiešām licies citādāks, vēlāk godīgi atzinuši pat tagadējie draugi. Tikai iepazīstoties tuvāk, izdevies mainīt šo sajūtu. “Tās vienkārši ir bailes. No nezināmā un neiepazītā. Nav ne jausmas, no kurienes tās nāk. Iespējams, lieli nopelni ir televīzijai un filmām”. Tāpēc pats galvenais asociācijas uzdevums ir iepazīstināt ar sevi un Āfriku.

Viens no lielākajiem ar sevi iepazīstināšanas pasākumiem notika pirms diviem gadiem, kad AfroLat devās triju dienu braucienā pa Latgali. Jēkabpils, Daugavpils, Preiļi, Krāslava un Rēzekne. Piecas pilsētas, piecas pieturvietas. Visās centieni parādīt vietējiem afrikāņu folkloru un kultūru, un patiesībā vienkārši iepazīstināt ar sevi. “Lai cik tas neticami liktos, bet tur bija cilvēki, kas melno cilvēku redzēja pirmo reizi mūžā”, smaida Kristofers. To var skaidrot arī pavisam vienkārši – kur gan lai viņi būtu iepazinuši afrikāņus, ja jau brauciens uz Rīgu nereti ir gada notikums, bet ceļošana uz ārzemēm notiek vien ar televizora palīdzību. “Tās bija mūsu dziesmas, pasakas, dejas. Bet galvenokārt – aprunāšanās.” Un tieši par pēdējo viņš iestājas visvairāk. Cilvēkiem ir neskaitāmi jautājumi. Kāds vienkārši atnāk iedot roku. Bet, kas pats labākais, jau nākamajā reizē smaidot atgādina – “toreiz tak tikāmies Preiļos, atceraties?”

Otrs lielākais notikums AfroLat dzīvē ir katra gada 25.maijs. Tā ir Āfrikas diena. Šogad to atzīmēja jau 43.gadu pēc kārtas. Vēsture, pārdomas un svinēšana – tā Āfrikas diena sevi piesaka Latvijā. Pirmkārt jau, tā ir vēstures atceres diena, kad piemin brīvības cīņas. Tāpat tās ir pārdomas par Āfriku pirms un pēc koloniālisma. Izcilo afrikāņu, piemēram, Nelsona Mandelas, Patrika Lumumbas, Julius Nyerera sumināšana. Cerība, ka daudzkārt par bezcerīgo nodēvētais kontinents spēs pacelt galvu un iztaisnot plecus. Āfrikas diena saved kopā tos, kuri tobrīd ir Latvijā. AfroLat biedri kopā ar ģimenes locekļiem šajā dienā satiek visus savus draugus un labprāt iegūst jaunus. Viņi to svin dzīvespriecīgi un lepni. Dejā metas vēstnieki un diplomāti, draugi no nevalstiskām organizācijām un atbalstītāji no dažādiem uzņēmumiem. Tā ir lieliska iespēja satikt Latvijā dzīvojošos afrikāņu izcelsmes cilvēkus un viņu draugus. “Bet tas jau atkal ir jautājums par to, vai Āfrikas diena ir masu mediju dienas kārtībā? Šogad es izsūtīju informāciju visiem preses izdevumiem. Atnāca retais žurnālists.”


Man ir sapnis...

AfroLat ir pamatīgi iesaistījusies nevalstisko organizāciju dzīvē. Nu, kaut vai tik elementāra lieta kā futbola spēle vai basketbola sacīkstes ar jauniešu organizāciju. Tā viņi spēkiem mērojas katru nedēļas nogali.

“Kas ir labais, kas noticis šo gadu laikā? Noteikti jau atpazīstamība! Tā nu tiešām ir panākta! Es varu iet uz ministrijām, fondiem, dažādām organizācijām. Mūs pazīst un par mums zina. Protams, savu paveica arī Los Amigos. Jā, tā ir atpazīstamība daudzos līmeņos”.

Tātad – pirmais solis ir sperts. Jo pazīšana jau ir ceļš uz sarunu. Tas arī būs AfroLat nākamais lielais solis. Pagaidām vēl plānošanas stadijā. Tas ir paredzēts kā milzīgs informatīvu pasākumu kopums, ko sauks par ...Afrovīziju. Būšot viss, ko var iedomāties jau tagad un vēl arī citi pārsteigumi. Noteikti pilsētvidē. Masu pasākumi, aicinot iesaistīties un pievienoties ikvienu. Daudz kultūras. Dziesmu un deju. Daudz informācijas un vienkārši iespēja aci pret aci aprunāties ar afrikāņu izcelsmes cilvēkiem.

“Zini, kāds ir mans lielākais sapnis? Ka, ejot pa ielu, mēs ar garāmgājējiem varētu vienkārši sasmaidīties. Vienkārši uzsmaidīt viens otram”.

___________________________

Vairāk par “AfroLat” aktivitātēm var uzzināt organizācijas interneta mājas lapā www.afrolat.lv. Turpat var kļūt arī par asociācijas biedru.



Šī publikācija tapusi Baltijas - Amerikas Partnerattiecību programmas finansēta projekta ietvaros. Baltijas - Amerikas Partnerattiecību programma nav atbildīga par publikācijā paustajiem viedokļiem un darba tālāko izmantošanu.

Baltijas - Amerikas Partnerattiecību programma ir ASV Starptautiskās attīstības aģentūras un Atvērtās Sabiedrības institūta kopīgi finansēts fonds, kura mērķis ir nostiprināt nevalstisko organizāciju (NVO) profesionalitāti un ilgtspēju, veicināt iedzīvotāju līdzdalību un spējas ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesus, kā arī sekmēt labdarības un dažādu vietēju NVO finansējuma avotu attīstību Latvijā. Baltijas - Amerikas Partnerattiecību programmas darbību Latvijā administrē Sorosa fonds – Latvija.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (17) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

stalins 03.07.2006 17:54
To ,ka ekstremismam ir arii ekonomiski iemesl-fakts.Nabadziigi,marginaali,nikni ,pat ljauni cilveki-taa ir ekstreemistu masa.Bet mees ne vienmeer uzdot jautaajumu ,kas un kaapec.Kapeec nabagi.Nupat aviizee bija raksts par Mongolijas ekonomiskajaam probleemaam,paaris gadus atpakalj peec SVF"ieteikuma"Mongolijas valdiiba atveera savas robezhas leetajaam kiinieshu preceem.Rezultaata viens peec otra mongolju uzneemumi un amatnieki bankroteet un sliikt nabadziibaa.Mongolju prechju pashizmaksa ir nesaliidzinaami augstaaka-bargs klimats,lieli attalumi,slikta infrastruktuura-tas rada daudz lielaaku pashizmaksu.Dabiski ,ka palielinaas neapmierinaatu ,niknu cilveeku skaits,kas uzskata,ka shii pasaules kartiiba nav taisniiga...Der zinaat ar ko tas beigsies. 13gs. Mongolijaa arii bija tada situaacija,cilveeki bija dusmiigi,saaka laupiit...un tads uzradaas gudrs ,varaskaars vadonis-Chingishans.Un arii ar taisniiguma saukli aizgaaja lidz Ziemeljitaalijaa,taa bija pasaules impeerija.

Kaa tas ir shodien? Arii Krievijaa ir bargas ziemas,slikti celji,lieli attalumi. Un redz M.Techere savulaik teica ,ka briivaa tirgus apstaakljos Krievijas teritorija esot pamatota 50 miljonu cilveeku dziivoshana.Kur liksies,kaa buus pareejiem 100 miljoni lietderiigaa dzivotaaju. SVF taadas probleemas parlieku neuztrauc.Krievija nevar pienjemt shadus noteikumus,kas taalaak? Apversumi,karsh,pasaules pardales politika-loga uz rietumiem izcirshana,cinjas Tuvajos Austrumos... vai tas nav pasaulei biistami.SVF politika ir neokoloniaalisms,nerekinoties ar sekaam.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

stalins 03.07.2006 17:28
Bet no teologiskaa viedokla ir ari otra puse ekstremismam-tiek peetiita arii otra puse,tur ,kur atrodas elle dziiivo viens laipns kungs,kura byssnes ir ekstremisms ,terorisms,ciinja par varu,slepeniiba,meli.Peec bazniicas uzskatiem.

Mums komunistiem elles vaarti vienmeer ir plashi atveerti,mees biezhi ierodamies pieklajiibas,kaa arii biznesa viziitees.Paklau draugs,ko tu tik skalji breec par fashisma atdzimshanu Latvijaa,jau ausis saap.Vai tik ekstremisma gadijuma skaits Latvijaa nekorelee ar tavu breekshanu? Nu bet tas,ka tu tik asi breeci par tiem 4 nogalinaatajiem diplomaatiem?Ko tu tik skalji lamaaji tevoci Semu,pat ANO Droshiibas padomee iedraazies? Vecs jau,acis labi neraada,shauj un spridzina Iraaka, katra dienu.Policijas iecirknju,naftas vadus,armiju,moshejas... tu zini tiesham netiek galaa.Bet griezies pie Iraakas valdiibas ,taa konsultesies ar biedriem un varbuut uzaicinaas muusu pulka... Bet paklau vai tik taas moshejas -tas nav Tavs bizness? Neesmu dzirdeejis ,ka musulmanju fanaatikji spridzinaatu moshejas,vai tad katolju fanatikji spridzina protestantu bazniicas?Ne vinji labpraat tur uzliktu savu krustu.Paskat Konstantinopolee bija katedraale ,tagad mosheja,shaa vai taa-dievs tak viens. Ar bazniicaam -tas tak tavs bizness,vai ne? Ak tad Tavus puishus saakushi tramdiit?Baidies,ka saaks to aktiivaak dariit,un ne tikai Iraakaa? Alkaidai tak garas rokas un vinji ir taadi kaa nenotverami.Jaa taadi vinji ir tie musulmanju fanaatikji,pat teevocis Sems ar tiem netiek galaa. Allah akbar- un galva kaadam bankierim nost,akbaar-un kads specdienestu generaalis atkal bez galvas,allah akbar- un atkal kads oligarhs bez galvas. Nevaig galvu zaudeet,dargo biedri!Un atkal lamaasi tevoci Semu? Vinsh tak Iraakaa netiek galaa,kur nu citur.Paklau taa jau tu vari zaudeet visus savus puishus,vinji saaks no tevis mukt,izpljukstees visu . Un tad tu paliksi visu apsmiets un viens? njaa... Paklau kas bija fashims-vai ne muusu kopiiga lieta,ja?

Taadas nu re man taas bysnees sarunas ar mineeto kungu:)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

stalins 03.07.2006 16:23
bet turpinot runat par to ,ka cilveki paiet garaam uz ielas guljosham cilveeku,sho jautajumu var skatiities un verteet no teologijas redzeejuma.Runaajot ,kas ir otra cilveeka tuvaakais Jezus Kristus teica sho liidziibu par celja malaa gulosho cilveeku,kuram gaaja cilveeki.Nesen bija asu diskusiju vilnis par filmu " da Vinchi kods" .Katolju bazniicas vadiiba ljoti asi uzstaajaas.Kapeec?Tapeec ,ka runa gaaja par Jezum Kristum vistuvak sedosho (sekotaaju),un te jau ir runa par varas paarmantojamibu... Ja iet runa par Leonardo da Vinchi freskas simbolisms,tad jasaka ,ka Kristus maceklji pec naaves sashkjelas,varas aspektu dalj.Izveidojushaas maceklju grupas bija akustiki(t.s oratori)-,tad biija matematikji(shifreetie teksti evangelijos u.c. tekstos) tapat bija maakslinieciska grupa.Apustulis Luka bija makslinieks. Luk ko par Kristus tuvaako vareetu izteikties pareizticiigaa bazniica. Tihvinas Dievmaates ikona,kura pagashgad viesojaas Riiga,pec bazniicas uzskata ir apustulja Luka gleznota.Droshi vien ,ne pats audekls ,bet pats maakslinieciskaa ideja ir vinja.Galu galaa Luka tak ar netaalu seedosha persona ,ko vins vareet liecinaat? Tihvinas Dievmaates ikona ir iipasha noziime Krievijas valstiskumaa. Nu luuk Jezus Kristusbeerns shajaa ikonaa ir ar savaadaakam proporcijaam,vinsh vairs neizskataas peec ziidainja...Un tas noziimee,ka Jezum bija 2 maates viena Marija un otra -visu muusu Maate Zeme. Vai tad Kristus netika no Zemes barots un dzirdiits ,aprupeets.Jaa vinjaprat Zeme ir dziiva buutne ,var sajust saapes,gan prieku,tad kaa mees pret vinju izturamies?Vienaldziigi,uz Zemes miesas tiek karots,tiek piesarnjots ar kimikalijam.Kas notiek ar mezhiem ,udeni,gaisu? Vai taa izturas pret savu maati,vai mums nebuutu laikskljuut piegushaakiem un speet uznjemties atbildiibu? Taapat kaa mes paejam garaam ievainotam celja malaa,taa mees vienaldziigi ejam garaam ar musu Maatei Zemei! Kas tad ir Kristus tuvaakais? Tas ,kas garaam nepaiet.Kas rupeejas arii par Zemi ,kopj un lutina to.

Taada nu luuk Lukas lieciiba. Protams,ka tiem ,kas tiecas peec varas neuznjemoties atbildiibu,tiem kas zina tikai savas tiesiibas,bet ne pienaakumus-jaa tiem shaada versija vareetu nepatiik.Ne tolaik-apustulju darbu un nedarbu laikus,taa arii tagad.Vai tad Krievijas vara ruupeejas par savu zemi un tautu?Nee. Taa esot iedalijusi 5 miljardu rublju krievu cilveektiesiibu stavoklja uzlaboshanai.Ieriikos pie veestnieciibas naudas izdales punktu pazemotajiem un nabadziigajiem krieviem? nebuut nee.Ceresim,gaidiisim

Zinu,cik daudzas lietas

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

stalins 03.07.2006 15:44
Aleksim.

Bet zini kada bija diplomdarba teema Tevis nosauktajam A.Rozembergam? Apmeram shaada" Austrumeiropas apstakliem piemerotas krematorijas izbuuve"(Peec J.Stradinja "treshaa atmoda") Diemzel Prezidentei ljoti ir taisniiba ,ka 20.gs. vesture nav izpeetiita,ir tragiski ,ka to biezhi slikti vai dezinformeejoshi zina pat pieredzeejushi vestures profesionaalji .Piemeeram -pat itkaa izpeetito holokausta veesturi.Jaa kaa mees noversisim tragediju,ja tie kuru pienaakums to zinaat apietas visziniigi gudri?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis - Dacei A. 29.06.2006 20:49
DaceA: Manuprāt, ir nevis jādomā par to, kā izvairīties no imigrācijas kā tādas, bet gan, kā izvairīties no tā, ka rodas tādi radikāli jaunieši, un te runa ir par izglītību, kā arī viņu iespējām šajā sabiedrībā integrēties ekonomiski un sociāli.

Sk. rakstus no sekojoša bloga: http://blogs.7x24.lv/blog/kristaps/ (jāpašķir rakstu vēsture, jo vairums rakstu tur ir par IT) Manuprāt, tieši patstāvīgāk domājošie un neatlaidīgākie Latvijas jaunieši principiāli iestājas pret imigrāciju - nevis tādēļ, ka baidītos par savām darba vietām, bet tādēļ, ka viņiem principā nav pieņemama nelatviska Latvija. Tā Latvija, pie kuras vecākā paaudze jau ir pieradusi un samierinājusies, viņus neapmierina nevis tādēļ, ka nevarētu tai pielāgoties, bet gan - vairs nav nekādas vajadzības to darīt. Arī visi "pieaugušie" un "prātīgie" taču var dzīvot ar iztaisnotu muguru. Kādā projektā mans darbu vadītājs bija indietis, un es ļoti cienu labus speciālistus savā nozarē, neatkarīgi no viņu izcelsmes. Bet, ja Latvijā sāks uzdarboties imigrantu salašņas, ja te kā Francijā sāks dedzināt automašīnas, tad prasīsim atbildi no bezprincipiālajiem valsts vadītājiem, kuri to pieļāva. Un visi zin, ka tas nenotiks mīļi un toleranti. Turklāt, ja policija viena pati netiek ar salašņām galā, tad, diemžēl, radikāli jaunieši ir vienīgais praktiskais situācijas risinājums. Latvijas jaunieši nav tik samaitāti ar valsts pabalstiem, kreiso politiku un privilēgjiju pieprasīšanas protesta akcijām kā jaunie francūži. Domāju, ka viņi jutīs lielāku atbildību par situāciju un būs uzdevumu augstumos.

DaceA: Un šo uzskatu var mainīt tikai ar izglītību, izglītību un vēlreiz izglītību.

Jautājums, protams, par kādu izglītību ir runa. Vai jaunieši jāmudina piedalīties multikulturālistu riņķadancī, draudzības dienās un par eironaudu organizētās starptautiskās nometnēs? To gribētos saukt nevis par izglītību, bet par cilvēku ideologjisko apstrādi, kura var beigties tikpat tragjikomiski kā padomiskie tautu draudzības eksperimenti komjaunatnes triecienceltnē - ķīmiskās rūpniecības pilsētiņā Sumgaitā (Azerbaidžāna). Tur 1988.gada februārī sākās armēņu slaktiņš, kura sekas joprojām nosaka armēņu un azerbaidžāņu attiecības.

Varbūt cilvēkiem vienkārši ir jāpaplašina redzeslauks un kārtīgi jāiemācās sava profesija? Kopš Vecā Stendera laikiem apgaismības idejas ir drusku bijis jākorigjē - izglītība un gara gaisma pati par sevi nepadara cilvēku iecietīgu. Atcerēsimies mūsu pazīstamo novadnieku, baltvācieti Alfrēdu Rozenbergu, kurš ieguva inženiera izglītību evakuētajā Rīgas Politehniskajā institūtā 1.pasaules kara laikā. Atcerēsimies lidmašīnu būvētāju Herbertu Cukuru, vai arī vēsturnieku un Horvātijas neatkarīgās valsts dibinātāju Franjo Tudžmanu. Ja cilvēks piedzīvo, ka viņa tauta tiek iedzīta stūrī, viņš ne vienmēr rīkojas toleranti. Viņam nevar būt pienākums būt iecietīgam, bet gan jāiesaistās eksistenciālajā cīņā par tautas izdzīvošanu. Un horvātu piemērs pierāda, ka svešzemniekus VAR izdzīt no savas zemes un tautas brīvību VAR atkarot. Un ne jau ar demokrātiskām metodēm un maigiem paņēmieniem tas izdarāms.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

DaceA - Aleksim 29.06.2006 12:05
Manuprāt, ir nevis jādomā par to, kā izvairīties no imigrācijas kā tādas, bet gan, kā izvairīties no tā, ka rodas tādi radikāli jaunieši, un te runa ir par izglītību, kā arī viņu iespējām šajā sabiedrībā integrēties ekonomiski un sociāli. Ja šie radikālie jaunieši baidās no darba vietām, kuras kaut kādas mistiskas imigrantu masas (kuras pie mums nav redzamas un drīz arī nebūs) varētu atņemt, tad jāatgādina, ka nav daudz darba vietu, kur nav vajadzīgas valsts valodas zināšanas, tātad, šiem radikālajiem jauniešiem jau ir sava comparative advantage. Tas līdz ar to nevarētu būt par iemeslu uzbrukumiem. Uzbrukumu pamats ir tas, ka viņi ir citādi, sveši, tikai tāpēc, ka viņi tādi ir. Un šo uzskatu var mainīt tikai ar izglītību, izglītību un vēlreiz izglītību.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

stalins 29.06.2006 03:24
protams ir eerta poziicija""Tu esi vai neesi vecis,ja nevari varmaakas nolikt vietaa",bet taa ir virspuseeja attieksme,jo to var piemeerot pret pashiem upuriem,bet realitaate ir taada,ka varmaaka izveelas laiku,vietu un ,un skaitu.Negaidiits uzbrukums lielaakaa skaitaa cilveekam,kas nav apguvis ielu cinjas likumus dod priekshrociibas uzbruceejam.tas pats ir ar apsaukashanos. Jo uzbruuk ne jau sportistiem,bet inteligencei(Pariizee nereti iespeejamas tak savaadaakas situaacijas).Arii ierindas graamgaajeejs nevarees noregeet taa kaa gribeetos-kameer noveertees situaaciju,kameer apskatiis kaltos zaabakus.cita lieta,ka ja shaadas situaacijas notiek biezhaak,tad jaasaak gatavoties shaadaam situaacijaam-jaauzlabo policijas darbs,jaaorganizeejas utt.

Cita ,nopietna lieta,taa ir sabiedriibas vienaldziiba,taa ir nopietna probleema,ja uz gaajeeju pilnas ielas neviens nenaak paliigaa..kaa to risinaat? tik viegli nebuus.

Kas attiecas uz nacionaalaas virtuves reprezentaaciju citaas zemee,un veel kopaa ar muuziku,tad taa ir ljoti laba deriiga lieta;)to vajadzeetu biezhaak un vairaak.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

stalins 29.06.2006 02:04
diemzeel taa tas vareetu,ka vienaldziiba shaadu rasistiki motiveetu riiciibu kluust par aktuaalaaku problemu,ka nepiecieshams veikt aktivus pasaakumus,lai situaaciju uzlabotu.policiju un tiesu gadiijumaa-izskaidroshanas darbi,ka rasisms un ekstreemisms ir nopietna lieta.kaa paarvareet sabiedribas vienaldziibu.kad redz ,ka uz ielas brasha kompaanija sit,kaadu,kas vaajaaks,kursh nav provoceejis?Redz varmaakas jau neizveelas to briidi,kad vinsh var guut pretsvaru...un ja par to nav soda...tomeer vajadziiga zinaama profesionaala sagatavotiiba un drosme staaties pretii.Bet piekriitu,ka var veikt citas darbiibas-zvaniit u.c.Bet ir arii taada lieta,ka nemazums shaadu rasistisku izleenienu kluvushi aatraaki,operatiivi,tajos ir zinaams pasuutiijuma elements-no upura pirmaa kontakta liidz uzbrukumam paiet iis laiks.Tas noziimee ,ka nepiecieshams profilaktisks un droshiibas struktuuru darbs,jo arvien biezhaak shaados incindentos paraadas organizeeriibas aspekts.

Tomeer nepateikt,ka politikas,geopolitikas aspekti ir galvenie ekstreemisma,rasisma avoti 20 gs.-tas noziimee nepateikt pashu galveno.Taa nu ir sanaacis,ka muusu 20 gs tragiskaaja veesturee- dazhaadi ekstreemisti ir ne tikai vaaji apkaroti,bet arii atbalstiiti no dazzhaadaam struktuuraam,arii areejaam un ir darbojushies no varas poziicijas.Vai atgaadinaat koncentraacijas nometni Zakjusalaa,kur Stuckas laikaa mantiigie riidzinieki,it ipashi baltvaacieshi.Pectam Litene,Rumbula utt. Arii shodien naak shaadu struktuuru ietekme Latvijaa.Mums arii tagad galvenaas Saeimaa ie visaadi shovi, kas skel sabiedriibbu-latvieshi pret krieviem un otraadi,geji pret negejiem,partijas pret partijaam utt.

Ja nu tas ir taa,tad ir nepiecieshams veikt apzinaatu darbiibu kompleksu,kas nodroshinaatu mums droshaaku 21.gsBet ar shiibriizha resursiem mees to varam nodroshinaat?Kadri,resursi,organizaacijas,metodes,ietekme... Citaadi mees varam nonaakt Krievijas situaacijaa,kad politikaanji un nodeviigi specdienestu darbonji ir piesegushi veselu ekstreemu organizaaciju virkni.Kapeec ? "Legenda"veesta ,kaluuk buushot sliktaa alternatiiva" prognozeejamiem politikjiem...patiesiibaalietas ir mazliet savaadaak,interesanti bija veerot " Krievijas kriminaalhronikas"21 seeriju par Grautinjiem pec Krievijas-Japaanas futbola speeles Maneezhas laukumaa. Vaardu sakot darbi shai virzienaa notiek,tiek apguutas iemanjas,konsolideetas grupas. Un kad dienaa "X" vinji sanjems ieteikumu neuzbrukt kaukaazieshiem,bet gan,teiksim ,ebrejiem?Kaadas draudiigas sekas tas nesiis Krievijai?Taadas,ka ar beegoshajiem ebrejiem var aizbraukt vinju kapitaali.kadas tas radiis sekas taas ekonomikai?Vai mees esam paarliecinaati,ka taas ekstreemaas grupinjas ,kas 16.martaa gribeeja izkauties,to dariija tik uz savu praatu,jeb tur bija organizeetiibas faktori? Un pagaajushaa gadaa Eiropaa visi notikumi,shie grautinji-it viss tajaa ir bijis neorganizeets,stihisks?

Taatad,ja pastaav stihiskas rasisma formas,tad pastaavarii organizeets rasisms,kur ir savi ierindnieki un generaalji,kursh peec savaak sekaam radiijis nemazaak nelaimju organizeetais terorisms.Pret shaadaam organizeetaam formaam vajag organizeetu pretdarbiibu,taateikt gudru kaujiniecisku organizaacija. Diezvai shaadus uzdevumus vajadzeetu atstaat tikai slepeno dienestu darbam.Arii vinji ir tikai cilveeki,vienjiem savu ruupju veel bez taa nolaapiitaa rasisma ir gana. Domaaju ,ka vinji tikai priecaatos,ja sabiedriiba aktivaak iesaistiitos sho rasisma probleemu risinaashanaa.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis - DaceA,Chiepa 29.06.2006 00:03
Man pēkšņi atausa skaidrība, ka mēs visi par vardarbības nosodīšanu esam vienprātīgi. Drošība ir laba ikvienam - nekur nepastāv ierobežots "drošības deķītis", par kuru jābaidās, ka tad, kad afrikāņi dabūs pārāk daudz, tad latviešiem nepietiks, vai arī otrādi. Ir taisni tā, ka lielāka drošība priekš vieniem nozīmē arī lielāku drošību priekš otriem. Nevajag mums arī ņemt galvā Dž.Stīla sarūgtinājuma pilnos vārdus, ko viņš velta visai Latvijas sabiedrībai (sk. http://www.politika.lv/index.php?id=7869 ), jo mēs taču vēlamies darboties nevis tādēļ, lai kādu nosodītu, bet gan lai atrastu to labo, ko varam vēl tālāk uzlabot :))

Vienlaikus tomēr ir daži ierobežoti "deķīši", kuri rada "nepietiekamības mentalitāti" un var ātri pamudināt radikālākos jauniešus uz vardarbību. Te vispirms ir runa par latviešu īpatsvaru lielajās pilsētās un nekontrolētas imigrācijas priekšnojautas - piemēram, nesenā I.Indāna publikācija par to, kā Latviju varētu piepildīt ne-ES valstu darbaspēks. Mēs visi labi zinām, ka vairums tumšādaino cilvēku šeit ir ieceļojuši Latvijas neatkarības gados ar mūsu valsts piekrišanu. Viņi ir sava veida nesenās imigrācijas simbols. Ja nu radikālie jaunieši jutīsies neuzklausīti mūsu valsts imigrācijas politikas veidošanā un redzēs šeit pieaugošā skaitā pēc ārējā izskata un kultūras atšķirīgus cilvēkus, tad viņi var vērsties nevis pret situācijas īstajiem vaininiekiem (t.i. gaišādainiem, latviski runājošiem un "eiropeiski domājošiem" Latvijas politiķiem), bet gan pret pašiem imigrantiem, kuri pie mūsu zemes imigrācijas politikas veidošanas parasti nav vainīgi.

Tādēļ man ir ierosinājums - lai neprovocētu sabiedrībā etniskos un rasu konfliktus, nevajag sākt diskusijas par varbūtēju imigrantu pieplūdumu. Tie cilvēki, kuri legāli uzturas Latvijā - par viņu drošību mēs varam principiāli iestāties. Bet latviešu tauta nevar justies droši, ja gan publicistika, gan arī respektabla izskata pētījumi norāda, ka noteikti spēki gatavo Latvijai jaunu masveida imigrāciju. Šajā gadījumā patriotiskajām organizācijām nākas izvēlēties mazāko ļaunumu - ir jācenšas energjiski apturēt imigrāciju jau iedīglī, upurējot sabiedrisko saskaņu un mieru. Bet, kā jau teicu - es esmu pret to, lai jebkādos Latvijas sabiedrības politiskajos strīdos ciestu nevainīgi ārzemnieki. Jo tieši to visvairāk vēlas dažādi pseidoliberāļi un sorosieši - iztēlot jebkurus imigrācijas pretiniekus par neaptēstiem rasistiem un ksenofobiem. Tādēļ ir jāvēršas pret pseidoliberālismu vispirms pašu latviešu vidū, lai I.Indānam ir sakarīgākas lietas, par ko rakstīt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Chiepa - Aleksim 28.06.2006 23:11
Draugs, šķiet, ka Tu izsaki spriedumus, pašam nemaz nezinot par ko iet runa.

Pirmām kārtām - uzbrukumi citādas ādas krāsas cilvēkiem gandrīz vienmēr ir nevis tādēļ ka viņi būtu kaut ko nodarījuši, bet gan tādēļ, ka viņi vienkārši ir. Un ir citādāki - tumšāku ādas krāsu.

Tev šķiet sakritība, ka Aija Kinca savu rakstu sāka tieši ar piemēru ar iešanu uz veikalu. Tieši tā - viņiem uzbrūk tieši tādēļ, ka viņi vienkārši ir tur - uz ielas - kopā ar mums, par to, ka viņi uzdrošinās iet pa to pašu Vecrīgu, pa kuru mēs staigājam. Jo kādam šķiet, ka Latvija ir balto valsts, vai tikai tīrasiņu latvietim drīkst piederēt tiesības iziet cauri Latvijai, jo kāds ir izdomājis, ka viņam, kā "īstenajam Latvijas īpašniekam" ir tiesības izlemt pārējo likteņus.

Draugs, šķiet Tu esi pārpratis - viņi neprasa neko vairāk vai labāk, eksluzīvi tikai viņiem. Viņi prasa to mazo minimumu - to pašu, kas pārējiem te tiek uzskatīts par pašsaprotamu. Ieteiktu Tev izlasīt tā paša Kristofera Ejugbo paziņojumu presei pēc nesenā rasistiskā uzbrukuma. Pilns teksts apskatāms šeit: http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/kriminalzinas/article.php?... .

Tevis teiktā kontekstā, man jo īpaši gribas izcelt šo viņa teikumu:

Ceram, ka varas iestādes darīs visu, kas viņu spēkos, lai šāda veida rasistiski uzbrukumi būtu arvien retāki un jebkurš šajā valstī varētu justies droši, neskatoties uz etnisko izcelsmi un ādas krāsu.

Domāju, ka tas apliecina tieši to - ka viņi vēlas neko vairāk, tikai to pašu ko ikvienam.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

DaceA - Aleksis 28.06.2006 23:06
Par tiem diviem gadījumiem es nerunāju (karš, speciālas operācijas, vai pašaizsardzība). Es runāju par kautiņu, kurus redz un neko nedara. Jūsu agrāk minētais arguments, ka nevar zināt, kas kautiņam bijis sākumā, vienkārši neiztur kritiku, jo uz tādu vardarbību noskatīties nedrīkst!

Par to, ko AfroLat vajadzētu darīt - es domāju, ka viņiem pietiek darba savā jomā, proti, strādāt, lai beidz diskriminēt tāpēc, ka viņiem ir cita ādas krāsa. Jūs taču piekritīsit, ka tas ir kas cits nekā latviešu/ krievu konflikts (lai arī tas, protams, arī ir traģisks savā veidā). Tāpēc neuzskatu, ka AfroLat būtu kaut kas jāmaina savā uzstādījumā un specifikā. Viņiem ir sava sāpe, kas ir ļoti liela, un pamatoti liela. Lai situāciju uzlabotu, ir jāturpina koncentrēties tikai uz savu jomu! Tas, protams, nenozīmē, ka viņiem latviešu/ krievu konflikti ir vienaldzīgi. Vienkārši Afrolat, manuprāt, pēc definīcijas jau cīnās un ir par to, lai jebkurš šajā sabiedrībā justos droši. Īpaši to uzsvērt un ar to iet tautās, manuprāt, ir lieki, jo tas jau tā loģiski izriet no viņu darbības.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis - DaceA 28.06.2006 19:22
Vai tad nav vienalga, kas kāpēc kuram sita - no tā viedokļa, ka nevienā sabiedrībā nekādos kontekstos vardarbība nav atbalstāma. Tātad, VAJAG IEJAUKTIES VISUR ar tādām metodēm, kas ir iespējamas un šķiet efektīvākās

Nedaudz nesapratu kāpēc lai vardarbība nekad nebūtu atbalstāma? Ir vismaz divi gadījumi, kad vardarbība var būt ne vien attaisnojama, bet ir pienākums: (1) valsts sankcionēta vardarbība - karš, speciālas operācijas valsts iekšienē (stihiskas nelaimes, pretterorisma pasākumi), personu aizturēšana un sodīšana, (2) cilvēka pašaizsardzība - sk. http://www.catholic.lv/katehisms/d3s2n2.html#r2263 .

Varu, bez šaubām, piekrist, ka vardarbība ir bīstama un nepieļaujama, tad, kad to izraisa nacionālā, religjiskā vai rasu neiecietība. Tikpat svarīgi kā pasargāt pret uzbrukumiem tumšādainos, ir nepieļaut, piemēram, ka latviešu pusaudzi etnisku motīvu dēļ piekauj krievi vai arī otrādi. Arī AfroLat, ja vēlas saņemt apkārtējās sabiedrības izpratni, tad aizsardzība pret vardarbību un neiecietību būtu jāprasa nevis kā privilēgjija priekš afrikāņiem, bet gan plašāk - IKVIENAM Latvijā ir tiesības justies droši, arī tad, ja viņš/viņa nepieder pie kādas skaidri definējamas minoritātes grupas. Piemēram, Ogrē kopumā latvieši ir vairākums, bet tomēr ir iespējams, ka krievi etnisku motīvu dēļ piekauj latviešus - sk. http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/kriminalzinas/article.php?... . Turklāt šis gadījums netika kvalificēts kā etniska naida motivēts uzbrukums. Spriežot pēc ziņām, šāds gadījums nav unikāls, bet pēc attiecīgā panta neviens tā arī nav ticis notiesāts.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

DaceA - Aleksim 28.06.2006 15:49
Aleksis: Iejaukties pilnīgi nepazīstamu pieaugušu vīriešu ielas kautiņā un kādam "palīdzēt" nav jēgas, jo ne vienmēr jau garāmgājējam ir skaidrs, kurš un par ko tiek sists. Arī tumšādainam cilvēkam taču var gadīties pievērst uzmanību kādai meitenei, un tad palīdzētājs ir iejaukts banālā greizsirdības scēnā.

Kas tas par uzstādījumu? Sak, nezinu, kas kam sāka sist un tāpēc vien noskatos?! Tāpēc jau nav brīnums, ka pat visādās vietās, kur ir cilvēki, kaut kas tāds notiek - jo cilvēki vienaldzībā noskatās. Tas vienkārši ir ārprāts!!! Vai tad nav vienalga, kas kāpēc kuram sita - no tā viedokļa, ka nevienā sabiedrībā nekādos kontekstos vardarbība nav atbalstāma. Tātad, VAJAG IEJAUKTIES VISUR ar tādām metodēm, kas ir iespējamas un šķiet efektīvākās (var taču kliegt, ne tikai iet mēģināt fiziski nostāties pa vidu)!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 28.06.2006 15:25
Ja cilvēks mācās vācu kultūru, parasti tas nozīmē, ka viņš grib braukt uz Vāciju vai ikdienā sadarboties ar vāciešiem. Savukārt iepazīšanās ar "Āfrikas kultūru" var nozīmēt kaut ko pavisam citu:

The progressive agenda--lavish social welfare, abortion, secularism, multiculturalism--is collectively the real suicide bomb. Take multiculturalism. The great thing about multiculturalism is that it doesn't involve knowing anything about other cultures--the capital of Bhutan, the principal exports of Malawi, who cares? All it requires is feeling good about other cultures. It's fundamentally a fraud, and I would argue was subliminally accepted on that basis. Most adherents to the idea that all cultures are equal don't want to live in anything but an advanced Western society. Multiculturalism means your kid has to learn some wretched native dirge for the school holiday concert instead of getting to sing "Rudolph the Red-Nosed Reindeer" or that your holistic masseuse uses techniques developed from Native American spirituality, but not that you or anyone you care about should have to live in an African or Native American society. It's a quintessential piece of progressive humbug. (sk. http://www.opinionjournal.com/extra/?id=110007760 ).

Šī, protams, ir karikatūra par "multikulturālismu", bet tā nav tālu no patiesības. Nu nav pagaidām te liela pieprasījuma pēc īstām Āfrikas valstu kultūras studijām. Vai nu Āfrikā mūsu uzņēmējiem nav noieta tirgus, vai arī viņi sekmīgi "tiek cauri" ar angļu, franču un arābu valodām. Savukārt, ja afrikāņu izcelsmes cilvēki pastāvīgi dzīvo Latvijā un meklē pie mums darbu vai klientus, tad ir būtiski vien tas, cik labi viņi ir apguvuši mūsu-latviešu kultūru. Savas etniskās dzimtenes kultūru viņi var mācīt saviem bērniem mazākumtautību vai svētdienas skolās, kā to sekmīgi dara citas Latvijas minoritātes (poļi, ebreji, tatāri, u.c.).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 28.06.2006 14:56
Chiepa: Vai Tu, Aleksi, kas tik pārdroši spriedelē ko viņiem vajadzētu darīt un ko nē, iejauktos kautiņā un palīdzētu kādam menādainajam, kuru skūtgalvji sit tikai par to vien, ka viņam ir cita ādas krāsa?

Nezinu. Esmu savā mūžā aizstāvējis cilvēku tikai vienreiz - viņš bija mans paziņa, ar kuru pēc valodu kursiem Visvalža ielā kopā gājām uz vilcienu. Viņš pirms tam pārāk sistemātiski bija uzmācies kādai meitenei šajos kursos (savdabīgs "sexual harassment", lai gan to tā nesauca). Kādu reizi meitenes "īstais" draugs, kurš pats kursus neapmeklēja, mums pienāca klāt un sāka sist manam paziņam - bija drusku lielāks un spēcīgāks par mums. Es toreiz skaļi bļāvu un lamājos uz šo meitenes draugu - nebija man nekādu morālu apsvērumu, bija tikai milzīgs sašutums, ka manu mieru bez brīdinājuma pārtraucis kāds kavalieris-psihopāts ar pretenzijām aizstāvēt savu sirdsdāmu. Pavisam drīz šis konflikts beidzās uz ikdienišķas nots - ar ļoti latvisku apsaukāšanos un draudēšanu ("ja tu vēlreiz pienāksi viņai klāt..."). Neviens nopietni necieta.

Es gribēju ar šo piemēru parādīt, ka parasti "viena pagale nedeg". Iejaukties pilnīgi nepazīstamu pieaugušu vīriešu ielas kautiņā un kādam "palīdzēt" nav jēgas, jo ne vienmēr jau garāmgājējam ir skaidrs, kurš un par ko tiek sists. Arī tumšādainam cilvēkam taču var gadīties pievērst uzmanību kādai meitenei, un tad palīdzētājs ir iejaukts banālā greizsirdības scēnā.

Chiepa: Skarbā realitāte ir tāda, ka mēs - letiņi tikai spriedelējam, bet kad kādu tumšādaino sit, visi pazūd, neviens palīgā neiet. pat cilvēku pārpildītā Vecrīgā ne. Kamēr vien mums būs gudru spriedelētāju un pamācītāju un nebūs cilvēku, kas aptur vardarbību un neiecietību, AfroLatam būs jānoņemas ar rasisma problēmām.

Ir vēl sliktāk - latviešu bērnus sit aiz etniskā naida motīviem, un neviens daudz neliekas zinis - sk. http://www.apollo.lv/portal/news/articles/76474 . Tā nav atsevišķo cilvēku spriedelēšana, bet gan varas struktūru neizdarība un bezspēcība. Man pašam ir bērni, un nedomāju, ka varētu mierīgi noskatīties, kā lielāki pusaudži sit kādu mazāku. Bet, ja pret šiem sitējiem neierosina lietas pēc pareizajiem KL pantiem, viņi drīz atkal kādu sitīs.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Chiepa - Aleksim 28.06.2006 14:04
Draugs, šķiet ka esi biku nošāvis greizi un salicis nepareizos uzsvarus. Ja uzmanīgi lasītu rakstu, tad saprastu, ka AfroLat būtu daudz priecīgāki fokusēties tikai uz kultūras aktivitātēm. Bet diemžēl - skarbā realitāte ir tāda, ka šobrīd viņiem daudz vairāk ir jānoņemās ar neiecietības izpausmēm un skūtgalvju uzbrukumiem un nepieredzējušiem policijas darbiniekiem, kas nemāk atšķirt rasismu no huligānisma.

Vai Tu, Aleksi, kas tik pārdroši spriedelē ko viņiem vajadzētu darīt un ko nē, iejauktos kautiņā un palīdzētu kādam menādainajam, kuru skūtgalvji sit tikai par to vien, ka viņam ir cita ādas krāsa? Sakrbā realitāte ir tāda, ka mēs - letiņi tikai spriedelējam, bet kad kādu tumšādaino sit, visi pazūd, neviens palīgā neiet. pat cilvēku pārpildītā vecrīgā ne. Kamēr vien mums būs gudru spriedelētāju un pamācītāju un nebūs cilvēku, kas aptur vardarbību un neiecietību, AfroLatam būs jānoņemas ar rasisma problēmām.

Domāju, ka tieši lai mazinātu bailes no svešādā, viņi nes savu kultūru, dziesmas un dejas cilvēkiem. Viņu te nav tik daudz, lai speciāli izdalītu - šī lūk ir Sudānas modes diena, šīs - Marokāņu deju nodarības, šis - Kenijas dziesmu vakars, bet tā - Nigērijā dzīvojošo Igbo cilts ēšanas tradīcija. Tieši tādēļ viņi to ness kopā un rāda - tieši tik dažādi viņi ir.

Galā un beigās - katrs AfroLat biedrs tak zina, ka Āfrika nav ne cilts, ne valsts, Āfrika - tas ir kontinets!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 27.06.2006 20:16
Izsaku līdzjūtību rasistiski motivētu uzbrukumu upuriem un novēlu viņiem izturību un drosmi, cīnoties par taisnīguma un morāles atjaunošanu Latvijas sabiedrībā. Tas ir mūsu kopīgajās interesēs, uzturēt te civilizētas uzvedības normas. Tagad izteikšu dažus iebildumus:

Fragmenti no raksta: AfroLat daudz labprātāk tiktos ar mums koncertos un ielu svētkos, masu pasākumos un Āfrikas dienās, rādot savu kultūru ... Organizācijas galvenie mērķi ir veidot sapratni starp cilvēkiem, neatkarīgi no viņu izcelsmes. Iepazīstināt ar Āfrikas kultūru. ... Piecas pilsētas, piecas pieturvietas. Visās centieni parādīt vietējiem afrikāņu folkloru un kultūru, un patiesībā vienkārši iepazīstināt ar sevi. ... Otrs lielākais notikums AfroLat dzīvē ir katra gada 25.maijs. Tā ir Āfrikas diena. ... Tāpat tās ir pārdomas par Āfriku pirms un pēc koloniālisma. Izcilo afrikāņu, piemēram, Nelsona Mandelas, Patrika Lumumbas, Julius Nyerera sumināšana.

Man šo visu lasot (un arī šad tad dzīvē vai televīzijā paskatoties, kādā līmenī notiek iepazīstināšana ar šo kultūru), rodas daudz jautājumu. Pirmkārt, es joprojām nezinu, vai vispār ir tāda lieta kā "afrikāņu kultūra" (tāpat, kā nevaru iedomāties, kā varētu iepazīstināt ar "eiropiešu kultūru" - vai tas būtu organizēt vēršu cīņas, fonā atskaņojot Bēthovena klaviersonātes kā arī uzkožot sklandu raušus ar vodku?). Manuprāt, Āfrikā dzīvo ļoti dažādas tautas un katrai ir gluži citāda kultūra - šis kontinents, paldies Dievam, ir saglabājis daudz vairāk etnogrāfisko bagātību, tas ir mazāk noplicināts un unificēts.

Iepazīšanās ar kultūru var notikt nopietni - ja Āfrikas pārstāvji šeit atvērtu kaut ko līdzīgu Gētes institūtam un mācītu tajā, teiksim arābu valodu un rādītu Ēģiptiešu filmas, (vai sistemātiski mācītu zulusu polifonisko dziedāšanu un viņu tradicionālos mūzikas instrumentus, vai arī izveidotu bibliotēku ar literatūru par subsahāras Āfrikas politiku un ekonomiku), tad tas būtu normāls kultūras darbs, kuru es uztvertu ļoti atsaucīgi. Bet šeit tai vietā tiek piedāvāts multikulturālistu "mambo-džambo" jeb ceļojošais cirks, no kura neviens netiek gudrāks.

AfroLat organizācijai, manuprāt, ir skaidri jānošķir dažas lietas:
(1) cilvēka ādaskrāsa (un ar to saistītā rasistisko uzbrukumu tēma) ir skaidri jānošķir no kultūras. Kultūra cilvēkam ir nevis viņa ādas pigmentā, bet gan galvā.
(2) Iepazīstināšana ar svešu zemju kultūru (kas ir cēls un vajadzīgs darbs) ir jāatšķir no multikulturālistu māžošanās, kuras vienīgais mērķis ir nevis izglītot, bet ietekmēt - t.i. tāpat kā 'geju praidā' censties izraisīt "pozitīvas sajūtas", ieraugot sev apkārt karnevālu ar visviens kāda veida "atšķirīgo" - kaut vai rādot citas rases, vai citas seksuālas orientācijas cilvēkus. Klaunādi NEVAJAG saukt par "savas kultūras rādīšanu".

Saistītie raksti

Afrolat afrolat.lv