Afrolat – Āfrika Latvijā 26

Cieši sadarbojoties ar citām etniskās minoritātes pārstāvošām organizācijām, AFROLAT strādās pie tā, lai Latvijas sabiedrībā kopumā valdītu lielāka tolerance. Mums ir tiesības prasīt, lai par savu ieguldījumu Latvijā mēs pretī saņemtu to, ka pret mums izturētos kā pret cilvēkiem.

Iesaki citiem:
Afrolat 255x203

Sestdien, 13.martā oficiāls aizsākums ieplānots Āfrikas – Latvijas asociācijai, kuras prezentācijas ceremonijā piedalīsies Latvijas valdības un sabiedrības, ārzemju kopienas un mediju pārstāvji. Šajā rakstā īsi iepazīstinām ar organizācijas tapšanu un mērķiem.

Šķiet, ka pirmais afrikānis Latvijā parādījās 17. gadsimtā, visticamāk tas bija vergs, kas kalpoja kādam tā laika zemes īpašniekam vācietim. Pateicoties Gambijas un Tobāgo kolonijām latviešiem noteikti bija iespējas sastapties ar āfrikāņu izcelsmes cilvēkiem. Un tāpat arī neaizmirsīsim, ka ar Latvijas teritoriju bija saistīti cilvēki, kuru dzīslās ritēja afrikāņu asinis, piemēram, Puškins.

Taču aizsākumi mūsdienu stāstam par Āfriku Latvijā meklējami ap 1973. gadu, kad Rīgā ieradās pirmie studenti, lai mācītos Rīgas Civilās Aviācijas Institūtā. Vairums no viņiem ar laiku atgriezās mājās, taču dažiem bija iemesls palikt te, viņi bija šeit sastapuši mīlestību un nolēmuši apprecēties. Gadu gaitā ieradās vēl citi – studēt vai biznesa darījumos, un apmētās te. Kopumā šodien Latvijā dzīvo apmēram trīsdesmit afrikāņu – skolotāju, pasniedzēju, uzņēmēju, mūziķu un sportistu, bet reizēm viens cilvēks dara vairākas no šīm lietām. Āfrikai “sasveicinoties” ar Latviju ir jau radusies jauna paaudze, kura dzīvo abās šajās kultūrās. To vidū – kādreizējais aerobikas pasniedzējs, tagad uzņēmējs, kādreizējā Eiropas un pasaules mākslas vingrošanas čempione, televīzijas raidījuma vadītāja.

Pavisam drīz Latvija pievienosies Eiropas Savienībai. Pēdējo 12 gadu laikā tā ir daudz paveikusi, lai veidotu demokrātiskas institūcijas un atbrīvotu cilvēku prātus no padomju laika „klapēm”. Un tomēr Latvija joprojām ir valsts, kura nejūtas droša par savu vietu pasaulē, tās sabiedrība ir ļoti ilgi bijusi izolēta no kultūras un sociālajām tendencēm, kas pēdējā pusgadsimta laikā ir tik būtiski bagātinājušas citus Eiropas reģionus. Nedaudzās afrikāņu (vai citu neeiropiešu) izcelsmes cilvēku sejas Latvijas ielās joprojām ir kaut kas neparasts, gluži vai svešāda klātbūtne.

Šis ir piemērotākais brīdis Āfrikas – Latvijas asociācijas AFROLAT radīšanai. Tā ir reģistrēta nevalstiska organizācija, kas pārstāv un pulcina Āfrikas izcelsmes cilvēkus vai tādus, kam ar Āfriku ir īpašas saites. Mūsu galvenais mērķis ir parādīt, ka mēs piederam šai zemei un spējam tai daudz ko dot, veicinot Āfrikas izcelsmes cilvēku integrāciju Latvijas sabiedrībā un veidojot Latvijas sabiedrībā izpratni par Āfrikas kultūru un vērtībām, kā arī plašāk – izpratni par kultūras un etniskās daudzveidības vērtībām.

Kultūras darbs mums būs svarīgs. Atklāšanas ceremonijā mūsu bērni sniegs priekšnesumu – Āfrikas dejas, tādējādi paužot savu lepnumu par šo mantojuma daļu. Mēs ceram, kā Āfrikas mākslinieki aizvien biežāk apciemos Rīgu. Lielais skatītāju skaits, kas devās uz Dienvidāfrikas grupas Umoja vai Kaboverdes dziedātājas Cesārijas Evoras koncertiem apliecina to, ka Āfrikas kultūra piesaista Latvijas iedzīvotājus.

Taču mēs arī rīkosim kampaņas, jo integrācija ir divpusējs process. Mums ir tiesības prasīt, lai par savu ieguldījumu Latvijā mēs pretī saņemtu to, ka pret mums izturētos kā pret cilvēkiem. Mūs sāpina personiski aizvainojumi vai nevilši aizskārumi, nepārdomāti izmantojot valodu: tādi vārdi kā „nēģeris” Latvijā tiek lietoti ar negatīvu nozīmi, bieži vien to neapzinoties. Mēs esam afrikāņi, taču nav nepieciešams, mūs pieminot, katru reizi piesaukt ādas krāsu vai ģeogrāfiskās saknes. Mūsu bērniem nebūtu jāuztraucas par to, kā viņi tiek saukti: viņi ir civilizācijas locekļi, Latvijas Republikas un Eiropas Savienības (pašreizējie vai nākotnes) pilsoņi. Tāpēc mēs sekosim, vai presē un publiskos izteikumos neparādās aizvainojumi un panāksim, lai Latvija ievēro savus pienākumus pret virkni starptautisko organizāciju: lai ne vien tiktu pieņemta rasu diskrimināciju aizliedzoša likumdošana, bet parādītos arī praktiskie instrumenti, ieskaitot izglītības programmas, kas nodrošinātu to, ka nākotnes paaudzes būs brīvas no šodien tik plaši izplatītajiem aizspriedumiem.

Mēs būsim priekšgalā kampaņai par sociālo integrāciju, cieši sadarbojoties ar citām etniskās minoritātes pārstāvošām organizācijām, kā arī strādāsim pie tā, lai sabiedrībā kopumā valdītu lielāka tolerance, nostāsimies pret diskrimināciju saistībā ar invaliditāti vai seksuālo orientāciju. Mūsu kampaņa ir kopēja, jo jebkura diskriminācijas forma met ēnu pār patiesi atvērtu un tolerantu sabiedrību.

Un mēs atceramies, ka Latvija nepastāv vakuumā. Šejienes neiecietība nav nekas unikāls. Tāpēc mēs veidojam sakarus ar līdzīgām organizācijām citās valstīs un šajā jomā strādājošām starptautiskām institūcijām. Mēs visi dziļi pārdzīvojām traģiskos nāves gadījumos nesenajā ugunsgrēkā Maskavā, Patrika Lumumbas Universitātes kopmītnēs. Mēs esam vienoti ar visiem labas gribas cilvēkiem.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (26) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Shahril Syafrudin

Vai ir kāds, kas šeit, kam ir, meklējot aizdevumu? jāuztraucas ne vairāk, kā mēs piedāvājam visu veidu aizdevumi visiem, mūsu pakalpojumi ir ļoti ātrs un uzticams ..

Mājokļu kredīti?
Biznesa kredīti?
Studentloans?
Personas aizdevumiem?
Auto aizdevumi?

Visu veidu kredītiem tiek piedāvāti ikvienam par 2%, mūsu pakalpojumi ir 100% uzticams un drošs, lai jūs, arī ļoti ātri, jo aizdevumi ir apstiprināti dažu stundu laikā. Ja ir interese, lūdzu, sazinieties ar E-pasts: Freemanloans@hotmail.com vai Freemanloanfinance@gmail.com, sazinieties ar mums tagad un saņemt savu aizdevumu šodien.

Paldies,
Jamie Freeman
Freeman Loan Finance www.freemanfinance.webs.com

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Thompson Gary

Sveiki visiem,
Nepieciešams likumīgu un ātru aizdevumu pakalpojumu? Ziemassvētku aizdevumu piedāvājums !!!!!! Piesakies Turpmākai darbībai. Mēs piedāvājam visu veidu aizdevumu 2% gada procentu likmi no diapazonos 5000 līdz 50 miljoniem. Jebkurš interesents vajadzētu Atbildēt atpakaļ pie mums ar šādu tekstu: E-pasts: thompson.loanservice@gmail.com

nepieciešama informācija, lūdzu, sazinieties ar mums.

Pilnais vārds: ..........
Telefona numurs:.......
Mēneša ienākumi: .............
Valsts ...............................
Aizdevuma mērķis ...........
nepieciešamas apmērs .................
Aizdevumu Status / Ilgums: ...........................

Sazinieties ar mums pa e-pastu: thompson.loanservice@gmail.com
Kredīts diktors,
finanšu kompānija
Sazinieties ar kredīta ātru tagad !!!

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Vai jums ir nepieciešams kredīts ļoti steidzami, ja jā, rakstiet mums tagad: georgeanderson.loanfirm255@gmail.com

Vai jums ir nepieciešams kredīts ļoti steidzami, ja jā, rakstiet mums tagad: georgeanderson.loanfirm255@gmail.com

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ES-LV 15.06.2007 09:03
Es arī uzskatu, ka nēģerus, kas šeit brauc taisīt provokācijas un rasu nemierus mēs nedrīkstam ielaist Latvijā! Vajadzētu speciāli tos nēģerus pakontrolēt, kādā nolūkā viņi ierodās Latvijā?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ES-LV 15.06.2007 09:01
Kāpēc Latvijā atļauj izveidot tādas rasistiskas organizācijas kā afrolat? Kādreiz Latvijā rasisma problēma nebija, tā radās līdz ar nēģeru ienākšanu Latvijā, kas provocē uz visādiem rasistiskiem noziegumiem.

Uzskatu, ka latviešu valodā vārds nēģeris nav lamuvārds, bet tā mēs gadsimtiem esam saukuši āfrikas iedzīvotājus. Kāpēc nēģeri uzbrūk, ja es viņus nosaucu par nēģeriem. Mēs latvieši nekad neesam ne kolonizējuši, ne savādāk uzbrukuši nēģeriem, kāpēc viņi atbraucot uz šejieni cenšās kaut ko pierādīt? Ja viņiem gribās atriebties saviem kolonistiem un vergturiem, lai brauc uz Lielbritāniju, ASV un tur taisa nemierus, jo šīs valstis bija nēģerus gadsimtiem eksplutējušas un pazemojušas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

tors 07.03.2005 02:21
ko jus domajat par politisko situaciju zimbabvee,kad melnie sit nost baltos un dezina tiem majas.vai var tadus laist latvijaa kur nu veel uzklausit.un melno sapnis ir klut baltam.ko vins var dot latvijai,ir gudraki cilveki kuru senci kokos nav sedejusi.baltaas sievietes tiem vajag tas ir to merkis.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Nacionālpatriots 27.08.2004 14:59
Nēģeriem nav vietas Latvijā un visā Eiropā!!! Nav ko šeit meklē, lai dzīvo savā Āfrikā. Latviju latviešiem! Eiropu eiropiešiem! www.latvians.lv
www.nss.lv
www.nationalvanguard.org
www.stormfront.org

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 15.03.2004 20:19
To Neviens:

Turklaat Latvija jau nav ne Norveegija, ne ASV.

Tu varbūt nenovērtē Rīgas potences kultūršoka radīšanā :))
Rīga jau nemaz tik dikti neatšķiras no citām mūsdienu pilsētām - mūsu cilvēki diezgan ātri iejūtas gan Eiropas, gan ASV pilsētās (ja vēlamies, varam kļūt "urbanizētie nomadi"). Toties ir liela plaisa starp Rīgu un tiem 20% cilvēku, kuri joprojām Latvijā dzīvo izolēti no lielajām pilsētām un nav ieguvuši normālu vidējo izglītību. Viņi Rīgā jutīsies daudz sliktāk nekā tipisks rīdzinieks tipiskā Norvēģijas pilsētā. (Es gan tikai kādu nedēļu esmu Norvēģijā bijis - varbūt man arī piegrieztos. Bet citādi viss bija jauki - cilvēki tur gan izturas nedaudz lecīgi, bet angliski runā pietiekoši labi.)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 15.03.2004 19:47
Nevienam:

Kongo jau arī ir milzumliela zeme un tur dzīvo dažādi cilvēki. Vai Tavs draugs tiešām bērnībā kopā ar pigmejiem medīja zvērus, vai kā mazgadīgais kaujinieks piedalījās cilšu karos pie Kigali? Vai tomēr viņš uzaudzis pilsētā un viņa vecāki paši bija profesionāli cilvēki ar augstāko izglītību?

Tu taču piekritīsi, ka ir tādi imigranti, kuri ātri un labi iejūtas savā mītnes zemē, un ir tādi, kuri nonāk renstelē. Protams, ka tas daļēji ir atkarīgs no paša cilvēka gribas. Bet kāpēc alžīrieši Francijas dienvidu pilsētiņās reizēm izveido tādus geto, kur par ekonomisku attīstību nevar būt runa? Vai tad viņi visi ir slikti cilvēki; vai viņu reliģija ir "nepareiza"?

Visticamāk, ir izveidojušies tādi apstākļi, kuros ir apgrūtināta šo cilvēku iesaistīšanās modernās Francijas ekonomikas un sabiedrības apritē. Te vismaz prasītos socioloģiski (vai pat antropoloģiski) pētījumi par to, kas nosaka cilvēka konkurētspēju, nonākot jaunā sabiedrībā. Par "pakāpenisko urbanizāciju" - tā ir tikai viena no daudzajām teorijām, kurai avotu, diemžēl, neatceros.

Ir arī citi novērojumi - piemēram, kāds britu cietuma ārsts salīdzinājis pieaugušos, kuri savulaik uzauguši bezdarbnieku ģimenēs. Dažiem no viņiem mammas gatavoja ēst (un viņi labi atceras kopīgas ēdienreizes), citi bērnībā ēda to, kas pagadījās - pārsvarā "junk food". Daži no viņiem vēlāk pabeidza skolas un sāka normāli strādāt, daži citi kļuva par noziedzniekiem. Atkal izdevās atrast korelāciju starp siltām pusdienām bērnībā un cilvēka vēlākajiem profesionālajiem panākumiem (arī šai studijai avotu neatceros). Imigrācijas dienesti, protams, nemēģinās noskaidrot visus šos faktorus. Bet ir jādomā par noteiktām imigrantu atlases procedūrām, kuras ir daudzmaz statistiski pamatojamas, un kuras var vēlāk pieregulēt.

Daudzas valstis negrib izlikties pārāk rasistiskas, tāpēc imigrāciju atļauj pēc kaut kādiem "taisnīgiem" noteikumiem, simetriski iekļaujot visus pasaules reģionus. ASV vīzu loterijas (t.i. pastāvīgā iedzīvotāja "green card" izsniegšana pēc reģionālajām kvotām) ir viens no šādiem piemēriem. Varbūt Latvijā par politkorektumu vajadzētu drusku aizmirst, un atlasīt iebraucējus gan atkarībā no viņu izcelsmes valsts, gan veselības stāvokļa, gan kvalifikācijas līmeņa, utml.

Jo Latvijas iespējas uzņemt imigrantus tomēr ir ļoti ierobežotas. Ja kādam ir iedota Latvijas pilsonība (vai vismaz pastāvīgā iedzīvotāja statuss ar tiesībām iegūt pilsonību), tad mums šis cilvēks būs jāuzskata par pilntiesīgu sabiedrības locekli ar tādām pašām tiesībām, kā ir mums pašiem. Šobrīd dažs pat uz krieviem ar zilajām pasēm skatās šķībi. Visstulbāk būtu ielaist valstī milzumdaudz ārzemnieku un tikai tad sākt domāt, ko ar tiem darīt - kā šobrīd ir ar turkiem Vācijā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

neviens 15.03.2004 18:57
Aleksim:

Viss O.K., tikai nepiekriitu tavai domai par to, ka tikai pakaapeniski 2 paaudzu laikaa beegli (nosauksim vinus taa, bet nu doma ir it kaa plasaaka) varetu integreeties Latvijaa, saakot savu dziivi laukos un beidzot pilseetaa. Isteniibaa, kultuurshoks, mainot vidi, nemaz nav tik shausmiigs. Nesen runaaju ar vienu doktorantuuras studentu no Kongo. Mees tikaamies krietni attistiitaakaa valstii par muusu teevzemi. Zeens integreejies tajaa videe perfekti, bet saakumaa bija vienkaarss beeglis. Turklaat Latvija jau nav ne Norveegija, ne ASV. Manupraat Latvija ne tuvu nav taada attistiita valsts, lai cilveekiem no Afrikas buutu gruuti te integreeties. Ne Afrika tik nabadziiga, ne Latvija tik bagaata.

Turklaat - ko tu piedaavaa? Ekonomiskos beeglus suutiit uz laukiem? Prieks kam? Ko vini tur dariis mazpilseetaa, kur vieteejiem nav ko dariit? Varbuut iisti nesaprotu tavu ideju, bet pagaidaam tas liekas absurds!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 15.03.2004 17:44
Nevienam:
Tavupraat: "kvalificeetos emigrantus (piem. afrikanus) mums vajag, nekvalificeetos nevajag" Taa es to saprotu lielos vilcienos.

Robežšķirtne laikam jāvelk savādāk - Mums vajag tos cilvēkus, kuri var sekmīgi iesaistīties ekonomikā, vēlas pielāgoties vietējiem apstākļiem, un kuru darbaspēks Latvijā būs vajadzīgs ilgstoši (nevis kā dažās Vācijas vietās - tikai līdz kārtējai saimnieciskajai krīzei). Piemēram, latviešu bēgļi ASV un Kanādā arī bieži sāka ar mazkvalificētiem darbiem, bet labi integrējās tajā vidē. No otras puses, teroristu šūniņu organizatori var būt ļoti kvalificēti, bet daudzās Eiropas valstīs jau ir savārījuši ziepes.

Atvainojos, jo mani izteicieni par "mazkvalificētību" bija neprecīzi. Mēģināšu pateikt citādi:
Ir daudzkārt pierādījies, ka tad, ja cilvēks bez jebkādas sagatavošanās no visai primitīvas (un vēl ļaunāk - kara un konfliktu nemitīgi plosītas) sabiedrības nonāk mūsdienu lielpilsētā, viņu sagaida "kultūršoks" un iespēja sekmīgi adaptēties dzīvei šādā vidē jūtami samazinās. Nav nemaz uz citu valsti jābrauc - padomjlaiku Rīgā arī varēja labi atšķirt cilvēkus, kuri nesen dzīvojuši nomaļās Krievzemes sādžās. Arī daļa ASV nēģeru tika pārāk steidzīgi urbanizēti. Par viņu grēkiem tad jāmaksā arī bērniem un bērnubērniem - cilvēkam ir grūti izrauties no kriminālas lielpilsētu padibeņu vides, ja viņš tur ir piedzimis un uzaudzis.

Gan šo cilvēku, gan mūsu kā imigrācijas zemes interesēs būtu šādus jociņus netaisīt - ja kāds vēlas integrēties mūsdienu civilizācijā, lai vispirms mēģina iziet cauri dažiem starpposmiem: teiksim, no sādžas uz mazpilsētu; no mazpilsētas uz lielāku pilsētu savā valstī; no Āfrikas lielpilsētas - uz Eiropas lielpilsētu, utml. Lai katrā starpposmā kaut ko derīgu iemācās, sakrāj drusku vairāk naudiņas, utt. - un 1-2 paaudžu laikā no visbiezākajiem džungļiem (un visdziļākās sādžas aizkrāsnes) tā var tikt līdz pašai Rīgai un dzīvot te normālu dzīvi. Tādēļ jau arī mani nepriecē izredzes uzņemt bēgļus, kuri kopš bērnības ir mērdēti badā, nav ieguvuši izglītību, utml, bet brauktu pa taisno no savas krīzes zonas pie mums.

Manupraat: Rietumeiropaa vajag gan kvalificeetos, gan nekvalificeetos (kurs tad dariis netiiros darbus?). Taapeec tur ir gan vieni gan otri. Teoreetiski mums it kaa vajagot kvalificeetos, bet mums nav ko viniem piedaavaat (pasi pelnam kapeikas ar savaam augstaakajaam izgliitiibaam).

Latvijā par laimi vēl ir cilvēki, kuri var darīt nekvalificētos darbus. Pat Somijā lielākā daļa apkopēju un trauku mazgātāju ir somietes (parasti sievietes pusmūža gados). Norvēģijā, it īpaši tad, kad tur atklāja naftu, paši norvēģi nelabprāt dara smagos darbus - tāpēc viņiem arī ir lielāka imigrācija nekā Somijā. Un nemaz jau tik maz mēs te nepelnām. Un nomocījušies arī neesam - varam gan pastrādāt, gan Internetā papļāpāt.

bet gan domaat, kaa peec paarejas perioda pierunaat muusu pashu jauniesus palikt Latvijaa, ja Rietumeiropaa ir vajadziigi gan tie, kam galva vajadziigajaa vietaa, gan kas ar rokaam prot straadaat, un taa ir gatava viniem atbilstosi maksaat. Tur luuk ir probleema!

Cilvēka nodomu palikt tepatās jau daudzi faktori nosaka - dažiem arī bērni te jāaudzina. Vispār būtu jāmēģina veidot te tāda dzīves vide, kurā dažādi (gan pēc tautības, gan pēc rases, gan pēc interesēm un izglītības dažādi) cilvēki justos labi. Ja visur uz ielām rēgosies tikai vecas, smirdīgas automašīnas, apķēpāti betona mūri, izmisuši skinhedi utml., tad, protams, arī vietējiem te pēc kāda brīža paliks neomulīgi. Lielās valstīs, piemēram, Vācijā un ASV var redzēt, ka dažādi reģioni šajās valstīs izveido ļoti atšķirīgu dzīves vidi - nevar salīdzināt, teiksim, Klīvlendu (Ohaijo) ar SantaCruz (Kalifornija). It kā ekonomiskā vide ir ļoti līdzīga, bet vienā pilsētā dominē smagā industrija un hokeja fani, otrā - zinātņietilpīgā ražošana un izglītība. (Rīga šobrīd braši virzās uz Klīvlendas pusi - bibliotēku te neviens neceļ, bet hokeja halli gan :)))

Bet par tiem aafrikaaniem, kas grib paarcelties uz tik naidigu vietu citu rasu paarstaavjiem kaa Latvija, man tikai prieks!

Jā - vispār tie afrikāņi, kuri te ir redzēti, ir braši cilvēki, kuri gatavi dot savu ieguldījumu gan ekonomikā, gan kultūrā. Jācer, ka tādi pie mums brauks arī turpmāk. Un, ka lielā skaitā pie mums nebrauks tie, kuri var sabojāt priekšstatu par Āfriku pilnīgi un neatgriezeniski.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

neviens 15.03.2004 16:51
Aleksim

Tavupraat: "kvalificeetos emigrantus (piem. afrikanus) mums vajag, nekvalificeetos nevajag" Taa es to saprotu lielos vilcienos.

Manupraat: Rietumeiropaa vajag gan kvalificeetos, gan nekvalificeetos (kurs tad dariis netiiros darbus?). Taapeec tur ir gan vieni gan otri. Teoreetiski mums it kaa vajagot kvalificeetos, bet mums nav ko viniem piedaavaat (pasi pelnam kapeikas ar savaam augstaakajaam izgliitiibaam). Nekvalificeetos mums it kaa nevajag. Bet druumajaa realitaatee, mums Latvijaa vajadzeetu nevis blaustiities, cik slikti ir ekonomiskie beegli, kas muus nopludinaas, bet gan domaat, kaa peec paarejas perioda pierunaat muusu pashu jauniesus palikt Latvijaa, ja Rietumeiropaa ir vajadziigi gan tie, kam galva vajadziigajaa vietaa, gan kas ar rokaam prot straadaat, un taa ir gatava viniem atbilstosi maksaat. Tur luuk ir probleema! Bet par tiem aafrikaaniem, kas grib paarcelties uz tik naidigu vietu citu rasu paarstaavjiem kaa Latvija, man tikai prieks!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 14.03.2004 18:54
Dzejolītis (fragments no "The New Colossus"; sacerējusi Emma Lazarus, Ņujorkas ebrejiete, 1883.g.):

"Give me your tired, your poor,
Your huddled masses yearning to breathe free,
The wretched refuse of your teeming shore.
Send these, the homeless, tempest-tost to me,
I lift my lamp beside the golden door!"

"Dod man savus nogurušos un nabagos,
Savas sadrūzmējušās masas, kuras alkst elpot brīvi,
Nožēlojamās atbiras no saviem ņudzošajiem krastiem.
Sūti šos bezpajumtniekus, vētrās mētātus, pie manis,
Es paceļu savu lampu pie zelta durvīm!"

Iegravēts Ņujorkas Brīvības statujas pakājē.

Izcila reklāmas koncepcija imigrācijas valstij ASV. Ne tā kā Latvijas reklāmas speciālisti te nāca klajā ar klibo tūrisma veicināšanas lozungu "Zeme, kura dzied". Latvijā cilvēki nemaz vairs tā nedzied, un, pat ja dziedātu, svešiniekam no tā labāk nekļūst. Labāk būtu teikt, piemēram, tā: Zeme, kurā Tu, mīļais iebraucēj, dziedāsi pilnā balsī pats savu tēmu - būs tikai jāklausa diriģentam!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Saule1 14.03.2004 17:54
Liidziigi kaa tai CSDD reklaamaa -

Agresiiviem ksenofobiem ir mazinjsh........IQ.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 14.03.2004 17:46
To Neviens:

Patika tapec, jo vienkarsi un nesamaksloti mums parada, kadi esam. Un esam mes par sevi neparliecinati xenofobi, ...

Par ko tas ir teikts? Kas tie "mēs"? Kukluksklans vismaz runāja pats savā vārdā, nevis slēpās aiz vārdiņa "mēs". PSRS laikos varēja teikt "Mums jāceļ darba ražīgums" vai "Mēs nosodām Borisa Pasternaka pretpadomju skribelējumus" - tad vismaz bija skaidrs, par ko ir runa. Vai mana cieņa pret līdzcilvēku nesākas no tā, ka es uzskatu, ka viņam var būt arī atšķirīgas domas no manējām? Bet ko darīt, ja šis līdzcilvēks ar gramatisku triku piepulcina visus, kuri viņam nepiekrīt, pie ksenofobiem?

Ja reiz esi Odisejs, kurš milzim Polifēmam grasās izdurt aci, tad tā arī saki: "mani sauc Neviens". Un ja jūties ksenofobs, tad saki: "es esmu ksenofobs". Tad visi sapratīs.

Un tad mes esam gatavi runat par tautas tiiriibu (jaa, shobriid Latvijaa dziivo tikai latvieshi...), ekonomiskajiem beegliem (fui, cik vini slikti.... grib sev labaku naakotni, straadaajot Latvijaa.....), un veel citaam mulkiibaam.

Vai būtu labi daudzveidīgās imigrācijas problēmas, pie kurām galvu lauza cilvēki visā pasaulē, nosaukt par muļķībām? Un sajaukt tās visas vienā lielā maisā, kuram piekārt birku "xenophobia". Varbūt iepriekšējā komentāra autors var paskaidrot, kā uz robežas atšķirt potenciālu godīga darba darītāju no potenciāla liekēža vai noziedznieka? Uz ASV un Kanādu nereti dodas ļoti kvalificēti imigranti - tie ir reāls atspaids šo valstu ekonomikai. Vai arī pie mums viņi nāks, un kā to panākt? Helsinkos pērn biju liecinieks tam, kā vasaras pēcpusdienā tumšādainu jaunekļu bariņš pulcējās netālu no Kampio metrostacijas pretī biljarda zālei (tie pēc tuvējās picērijas īpašnieka domam bija Somālijas un Etiopijas bēgļi) ar somu un angļu valodas izsaucieniem un svilpieniem pavadīja gandrīz vai katru jaunu sieviešu dzimuma garāmgājēju. Lieki piebilst, ka paši somi tā parasti nemēdz rīkoties - viņi ielu izmanto, lai pārvietotos. Bet var jau būt, ka šie jaunieši sniedz savai mītnes zemei kaut kādus vērtīgus pakalpojumus.

Es gribētu Latvijā kvalificētus imigrantus, bet lai to panāktu, šeit ir jābūt normāliem dzīves un darba apstākļiem. Vai to palīdz sasniegt strīdi par "ksenofobiju", neesmu pārliecināts, jo sabiedrisko apziņu nosaka sabiedriskā esamība (jūsu paša citāts - sk. zemāk). Un man ir aizdomas, ka arī Āfrikas badacietēju uzņemšana neko daudz nepalīdzēs ekonomikas izaugsmei. Visa imigrācijas sāls taču ir nevis humānisms pret atsevišķiem indivīdiem, bet gan spēja panākt, lai ārzemēs izaugušie un izglītotie jaunieši brauktu pie mums un maksātu normālus nodokļus - un mēs varētu neko nedot pretī viņu vecākiem un viņu dzimtenei, kas viņus ir izaudzinājuši.

Pēc šāda principa darbojas visas sekmīgās imigrācijas zemes. Latvijā turklāt jau tā ir liela etniskā spriedze, un mūsu imigrācijas kapacitāte ir ierpbežota. Un man ir aizdomas, ka daudzas valstis, kurās ilgstoši valdījis sabrukums (Somālija tai skaitā), nav neko daudz ieguldījušas savu jauniešu izglītošanā, veselības nostiprināšanā, utml. Kāds mums no tā labums? Tad jau labāk pieņemt cilvēkus no Ķīnas pārapdzīvotajām pilsētām - viņi vismaz ir izglītoti. Arī pret melnās rases pārstāvjiem man nav nekādu iebildumu, ja viņi spēj integrēties modernā sabiedrībā. Tādi, manuprāt, visvairāk ir atrodami ASV, Brazīlijā, dažās Karību salās un ekonomiski veiksmīgākajos Āfrikas stūrīšos, lai arī tie, šķiet, ir tikai mazas saliņas uz vispārējā posta fona.

Kaapeec mees esam taadi? Taapeec, ka: a) neesam celojusi un nezinam kaa cilveeki dziivo citur b) neesam ne vaardu paarmijusi ar "neegeri" vai "ziidu" vai "skjiibacaino" vai araabu c) pasi juutamies nevienam nevajadziigi d) vispaar pasi esam "mudaki", jo neko nedaram, lai dziivotu labaak, bet tikai kaucam uz meenesi.

Vai to pēc sevis spried? Protams, cilvēkam ir veselīgi paceļot, bet viņa uzskati daudz no tā var nemainīties, varbūt vienīgi kļūst reālistiskāki un rafinētāki (punkti (a) un (b)). Attieksmē pret sevi un savām spējām izmainīt pasauli, ir vērtīgi paturēt prātā psihologa "Ē.Bernes" atziņu, ka veselīgs skatījums uz pasauli izsakāms ar formulu "I'm OK, you're OK" (ar mani viss ir kārtībā, un ar tevi arī). Ksenofobi parasti uzskata "I'm OK, you're not OK" (ar mani viss ir kārtībā, bet ar tevi gan ne). Komentētājs vārdā Neviens (punkti (c) un (d)) izvēlējies vēl jocīgāku nostāju: "I'm not OK, you're not OK" (t.i. visi mēs esam "mudaki"). Nu ko - varam novēlēt viņam pamanīt arī dzīves gaišo pusi.

Un taapeec visaadi paargudreli caur degunu te bubina kaa dibeni zem uudens: "neesmu xenofobs, bet nepatika raksta stils...."

Nu nezinu - Nevienam ir te tādi jocīgi salīdzinājumi. Varbūt pārlasi "Kukluksklana" piekto piezīmi - kur arī ir tēlainas atsauksmes uz to pašu ķermeņa daļu. Nez, vai visi ksenofobi tā raksta? :)))

Raksts bija paaraak maigs, lai mums beidzot kaut kas pielektu!

Raksts bija normāls pieteikums jaunai sabiedriskai organizācijai. Ja viņi nodarbosies ar kultūras projektiem, tad man pret to nevarētu būt iebildumi. Bet tur bija stipri liels uzsvars likts uz "pretdiskriminācijas" noti - pat līdz homoseksuālistiem bija aizrunājušies. Varbūt tomēr Latvijas pilsoņi ir tā instance, kas pirmkārt izlemj, kādu attieksmi izvēlēties pret iebraucējiem? Protams, piekrītu Nevienam, ka reizēm mēdzam izvēlēties neatbilstošu attieksmi pret to, kas te notiek, un no mušas uztaisām ziloni.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

sviitrainais 14.03.2004 17:17
Neviens:
Latvijā dzīvo dažādi cilvēki - tu būtu pārsteigts cik daudziem no latviešiem senčos ir bijuši cittautieši. Tikpat pārsteigts, kad uzzināsi, ka kaimiņos dzīvojošā krieviete īstenībā ir tatāriete vai ukrainiete. Pie mums vēl nav plaši izplatīta ģimenes koka izpēte, bet gan jau, ka nākotnē būs ko brīnīties. Vismaz es brīnos kā var pasē ierakstīt latvieša tautību, ja senčos tādu nav.


Šis raksts savā ziņā parāda dibinātāju aprobežotību un stulbumu, vai arī toleranti būtu teikt nezināšanu vai nepareizu izpratni par pastāvošo "diskriminācijas" eskalāciju Latvijā:
Mēs būsim priekšgalā kampaņai par sociālo integrāciju, cieši sadarbojoties ar citām etniskās minoritātes pārstāvošām organizācijām, kā arī strādāsim pie tā, lai sabiedrībā kopumā valdītu lielāka tolerance, nostāsimies pret diskrimināciju saistībā ar invaliditāti vai seksuālo orientāciju.
...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

neviens 14.03.2004 16:11
Kukluksklans bija lielisks, tapat ka Cevera partijas reklama. Patika tapec, jo vienkarsi un nesamaksloti mums parada, kadi esam. Un esam mes par sevi neparliecinati xenofobi, ja doma, ka Latvijaa varetu dzivot citas rases cilveki, mus shausmina. Un tad mes esam gatavi runat par tautas tiiriibu (jaa, shobriid Latvijaa dziivo tikai latvieshi...), ekonomiskajiem beegliem (fui, cik vini slikti.... grib sev labaku naakotni, straadaajot Latvijaa.....), un veel citaam mulkiibaam. Kaapeec mees esam taadi? Taapeec, ka: a) neesam celojusi un nezinam kaa cilveeki dziivo citur b) neesam ne vaardu paarmijusi ar "neegeri" vai "ziidu" vai "skjiibacaino" vai araabu c) pasi juutamies nevienam nevajadziigi d) vispaar pasi esam "mudaki", jo neko nedaram, lai dziivotu labaak, bet tikai kaucam uz meenesi. Un taapeec visaadi paargudreli caur degunu te bubina kaa dibeni zem uudens: "neesmu xenofobs, bet nepatika raksta stils...." Raksts bija paaraak maigs, lai mums beidzot kaut kas pielektu!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 14.03.2004 12:48
Piebildes "Kukluksklana" komentāram:

Vēsture atkārtojas - tikai vienreiz kā traģēdija un otrreiz kā farss (K.Markss tā rakstīja par Napoleonu III). Cerams, ka šoreiz Kukluksklana pieminēšana arī ir domāts tikai kā bezgaumīgs joks un neviens Latvijā nopietni nesludina rasu naidu. Mums visiem jācenšas būt uzmanīgākiem savos izteikumos, jo jebkuru starprasu konfliktu, ja tāds te radīsies, nekavējoties izmantos tādas kustības kā Krievijas Nacionālā Vienotība (barkašovieši), kuri Maskavā un citās pilsētās jau ir radījuši neciešamu atmosfēru ne vien ārzemniekiem, bet arī Krievijā tradicionāli mītošajiem Kaukāza tautu piederīgajiem. Šīm kustībām var būt savi līdzjutēji arī Latvijā. Gluži tāpat ekstrēmas ksenofobijas izpausmes var izmantot savā propagandā arī ultraliberāli politiķi, kuri būtu laimīgi Latvijā laist iekšā ikvienu uz jebkādiem nosacījumiem, lai tikai iepriecinātu savus Eiropas Savienības onkuļus.

Arī savā vārdu atlasē un intonācijā "Kukluksklans", manuprāt, pieļāvis vairākas nekonsekvences:

(1) Vārds "nigger" tradicionāli ir lietots ASV kā nicinošs tumšādaino cilvēku apzīmējums. Šī vārda dialektisku variantu "nigga" turpretī plašāk izmanto hiphopa mūziķi un arī šai kultūrai tuvu stāvoši jaunieši, kuru izpratnē tā ir sirsnīgi familiāra uzruna pašu afroamerikāņu starpā. Ir pat situācijas, kad baltie vai Āzijas izcelsmes amerikāņi viens otru sauc šajā vārdā. Tomēr ASV sabiedrībā ir dominējošs uzskats, ka šāds vārds, neraugoties uz runātāja labajiem nodomiem, ir degradējošs un necienīgs apzīmējums. Sk. http://www.daveyd.com/nigaornigpol.html . Īsi un vienkārši sakot, mums (kas esam visai tālu no ASV hiphopa vides) būtu jāizvēlas atbilstoši un neitrāli apzīmējumi citu tautu un rasu apzīmēšanai, lai nevienu lieki neaizvainotu. Familiārās uzrunas pataupīsim atbilstošākām situācijām - kad runāsim savā dzimtajā valodā.
Līdzīga diskusija Latvijas sabiedrībā laiku pa laikam izceļas par jautājumu, kāpēc ebreji jāsauc par ebrejiem. Manuprāt, tur sen jau viss ir noskaidrots.

(2) Lozungs "Baltu Latviju!", ja pareizi sapratu, ir tāds kā sofisms - vārds "balts" tiek apzināti izmantots divās nozīmēs. No vienas puses Latvijā, protams, lielā skaitā dzīvo baltu cilšu pēcteči un latviešu valoda pieder baltu valodu saimei. Bet tam visam ir ļoti attāls sakars ar īpašības vārdu (krāsas nosaukumu) "balts" un galīgi nav nekāda sakara ar rases apzīmējumu. Tas ir vēl apšaubāmāks lozungs kā "Latviju latviešiem", jo nekādi neapraksta, kādus latviešus un kādus "baltus" lozunga izteicēji ir domājuši.

Šī komentāra autoram, piemēram, bija izdevība piedalīties ASV latviešu bērnu nometnē, kur vienā pasākumā pusaugu meitene, kurai viens no vecākiem bija afroamerikānis, dziedāja tautasdziesmu "Āvu, āvu baltas kājas". Tas nevienam klātesošajam nešķita amizanti. Vēl jo vairāk tāpēc, ka tautasdziesmu poētikā vārds "balts" nenozīmē tikai krāsu, bet gan attieksmi pret kaut ko (labs, patīkams). Par to ir rakstījis jau tautasdziesmu pētnieks Ludis Bērziņš. Manuprāt, latviskumam svarīgākais ir tas, kādas idejas ir cilvēku galvās, nevis tas, kāds ir viņu ģenētiskais mantojums. Varbūt "Kukluksklans" var padomāt par to, cik ļoti viņa intonācija atbilst latviešu kulturālā mantojuma izteiksmes tradīcijai? Vai beigās nesanāk tā, ka "mēs gribot pārlieku tīri, no tās gribas pārlieku kvēpstam" (O.Vācietis "No tās mūsu pārlieku uguns...").

(3) Burtisks "Fuck off!" pārcēlums latviski, arī īstenības izteiksmes forma lietota tur, kur būtu piemērotāka pavēles izteiksme. Novēlu "Kukluksklanam" izraudzīties savu emociju paušanai latviskākus izteiksmes līdzekļus - gan pieklājīgus, gan ne tik pieklājīgus. Kaut vai jaunas apdziedāšanās dziesmas izdomāt - tajās taču ļaudis izsenis citus cilvēkus arī par viņu fiziskajiem defektiem (īstiem vai šķietamiem) apdziedājuši. Un var to darīt abpusēji un jautri. Nevis no kaktiem draudēt ar lopkautuvi.

Aicinu iepriekšējā komentāra ("Kukluksklana") autoru iesaistīties diskusijā nopietnāk un izteikt savas domas konstruktīvā veidā, jo imigrācijas problēma ir pietiekoši daudzveidīga un uz to dažādi cilvēki (politiķi, biznesa pārstāvji, kultūras darbinieki, latvieši, krievi un citu tautu piederīgie) skatās diezgan dažādā veidā, un te būtu vajadzīga izkopta sabiedriskā doma, lai beigu beigās imigrācijas politika būtu plašākajai sabiedrībai pieņemama. Lai mēs varētu līdzdarboties globalizētajā pasaulē, vienlaikus nepazaudējot paši sevi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 13.03.2004 16:51
To Anthea:

Būtu interesanti dzirdēt iepriekšējo komentētāju viedokļus par to, kur atrodas robeža starp "ekonomiskajiem" un ''neekonomiskajiem" bēgļiem. Vai cilvēks, kam draud bada nāve, ir "ekonomisks" begļis?

Krasu robežu novilkt nevar - tāpēc jau ir jāskatās individuāli katrs cilvēks, ko imigrācijas iestādes visās valstīs arī dara. Bada nāves draudiem arī var būt dažādi iemesli. Tomēr no Latvijas kā imigrācijas zemes viedokļa būtu jāizvērtē ne tikai cilvēka motivācija dodoties prom no savas dzimtenes, bet gan tas, vai viņam te Latvijā būs ko darīt - lai cilvēkam pašam un varas iestādēm ir skaidrs, kāpēc šis cilvēks te atrodas (ir apprecējies, studē, grib atrast labāku darbu savā profesijā, utml.). Ja cilvēka nodomi ir konstruktīvi un ir atbalstāmi, tad viņam te jāļauj uzturēties. Ja ne - tad nav jāmēģina palielināt te cilvēku skaits, kuri nezina savu īsto vietu.

"Mazkvalificētība" arī ir nosacīta lieta - reizēm ir īslaicīgi izdevīgi ievest arī lētu un mazkvalificētu darbaspēku. Tomēr, piemēram Japānā, kur ārzemnieku skaitu cenšas iespējami samazināt, tiek ražoti roboti, kuri katrs maksā $50,000, lai varētu mazgāt kustību invalīdus un ļoti vecus cilvēkus. Par šādu naudu, kas vajadzīga vienam robotam, varētu veselu gadu algot 2-3 slimnieku kopējas no Filipīnām. Toties japāņi ir izvēlējušies tehnoloģisku risinājumu. Un drīz šie paši roboti var kļūt daudz lētāki. Turpretī, ielaižot cilvēkus mazkvalificētu darbu veikšanai, ir visādi izdevumi (sociālā nodrošināšana, skolas viņu bērniem, utml.). Ja man būtu jāizvēlas - es gribētu Latviju, kur visos darbos dominē mūsu vietējie cilvēki, un kur attīsta robotu tehniku vissmagāko un vienkāršāko darbu veikšanai.

Ir jāmēģina tikt vaļā no "abstraktā humānisma", kuru mums reizēm cenšas uzspiest. ES pieprasa dot patvērumu visiem, kuriem viņu dzimtenē draud nāvessods. Tas ir pilnīgs absurds - cerams, ka Latvijā nebūs jāuzņem, teiksim, Dienvidaustrumāzijas narkotiku tirgotāji. Ja kādam cilvēkam dzimtenē grib apgriezt kaklu, tad parasti tā ir vislabāk. (Zinu, zinu - holokosta šausmas visus mūs te Eiropā nomoka. Bet holokosts tomēr ir izņēmums - ārkārtas situācija, kur vesela valsts "sajūk prātā". Šobrīd ASV, Ķīnas Tautas Republika, Japāna, Irāna, Indonēzija u.c. ir ne mazāk humānas un progresīvas zemes par to pašu ES, lai gan nāvessods tur ir.)

To Didzis K.

Vai Eiropa dara pareizi, subsidējot lauksaimniecības produkciju - nevar viegli pateikt. Iespējams ir jāmeklē kompromiss. Šobrīd tās subsīdijas tālu pārsniedz to, kas Eiropai būtu minimāli nepieciešams, lai izdzīvotu (globālas politiskas, ekoloģiskas, utml.) krīzes apstākļos. Jo ES valstīs šobrīd ir liela lauksaimniecības pārprodukcija. Tas galīgi nevienam nav vajadzīgs.

Vai Eiropai vajadzētu "būt neatkarīgai" no pārtikas produktu importa - arī ir strīdīgs jautājums. Piemēram, jau tagad tā nav neatkarīga no enerģijas resursiem, piemēram, naftas. Nu un tad? Pasaulē visi tāpat ir cieši saistīti, un katram reģionam jāspecializējas darīt to, kas ir ekonomiski izdevīgi, un kam nevajag ilgstošas subsīdijas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Didzis K 12.03.2004 18:38
Arii ANO aizraada eiropai par maaksliigi uztureeto lauksaimnieciibu un shiis negodiigaas konkurences negatiivo ietekmi uz jaunattiistiibas valstiim, tachu iemesls kaapeec shaada lauksaimnieciiba tiek uztureeta ir pavisam triviaals, taa ir elementaara nodroshinaashanaas pret nebaltaam dienaam, gadiijumaa, ja pasaulee aizliecas energjeetikas tirgus, notiek kaada dabas kataklizma, jeb kaada cita globaala nelaime, lai eiropas iedziivotaaji nenomirtu badaa, jeb vinjiem nenaaktos par 'zeltu' pirkt paartiku no jaunattiistiibas valstiim, tad vienmeer pa rokai ir kaads vieteejais paartikas razhotaajs, kursh tad arii buss speejiigs nodroshinaat ar minimaalo nepiecieshamo kaloriju daudzumu shos te milijonus eiropas iedziivotaajus. Tas manupraat ir visai praatiigs un atbalstaams pasaakums.Par ekonomiskajiem beegljiem runaajot - piekriitu, ka varbuut shis jeedziens netika lietoti preciizi. Taatad es personiigi pavisam neiebilstu pret kvalificeeta darbaspeeka meerenu ieplushanu Latvijaa, vienalga kaadu rasu, naaciju paarstaavji lai arii vinji nebuutu, ja vinji speejiigi nopelniit sev normaalu iztiku, izciiniit vismaz videeju statusu muusu sabiedriibaa un maksaat nodokljus valsts kasee - laipni luugti!Tachu esmu pret to, ka par to sociaalo nodoklju naudu ko maksaaju valstij par savaam sociaalajaam garantijaam, uztureetu kaadu beegli, kuram savaa dzimtenee neiet, kaut pashu paavestu.Shaadi te 'ekonomiskie' beeglji jau sashuupojushi daudzu eiropas valstu paaudzeem stiprinaataas sociaalaas nodroshinaashanas kases un vairojushi nacionaalo radikaalismu. Un tas, ka vinju beernus tumshos stuuros dauziis skinhead'i buus tikai un vieniigi likumsakariigi.Labi, ka mums te Latvijaa taadas probleemas veel nedraud, jo muusu valsts veel ir pietiekami nabadziiga lai shie 'kreisie' beeglji nebuutu ieientereseeti te apmesties.Neatbalstu arii pasaules valstu un dazhaado fondu paliidziibas sniegshanas veidu nabadziigajai aafrikas daljai, taa vietaa lai par bargu naudu tur gruustu iekshaa zivis, buutu izdaliijushi makshtjeres un bukletus ar skaidrojumiem par kontracepcijas pamatiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

sviitrainais 12.03.2004 17:38
Arī nepiekrītu izteiktajam raksta tonim... šis raksts nav iecietīgs pret tādu lasītāju, kam ar Āfriku nav pilnīgi nekāda sakara un ļoti atgrūž, pat neskatoties uz potenciālu ieinteresētību. _Vienīgais aizskārums Latvijā, kas radies negroīdās rases pārstāvjiem ir vārda "nēģeris" lietošana, kuram pagaidām nav alternatīvas un tas ir iegājies vēsturiski(no krievu valodas) un par afrolatvieti nevar saukt tādu cilvēku, kas nesen apmeties Latvijā(ja kāds atceras "Panorāmā" paustās afroamerikāņa pretenzijas). "Moris" neder, jo tas nāk no krievu valodas: "mavr" - maurs, ar ko apzīmēja galvenokārt arābus Spānijā. Krāsa ir pārejoša parādība - stāsta, ka Grenlandē dzīvoja nēģeris, kam uz vecumdienām bija pazudusi pigmentācija un arī to, ka igauņi agrāk bija dzelteni. ;)_Lielvalstu piekoptajai koloniālā darbība ir pamatā tam, ka izveidojušās sociālās tendences ", kas pēdējā pusgadsimta laikā ir tik būtiski bagātinājušas citus Eiropas reģionus". Atklāti to var saukt par REiropas kolonizēšanu, balstoties uz bijušo kolonizētājvalstu vaina sajūtu.Man ir daži iebildumi:1. Puškins nav sastīts ar Latvijas teritoriju. ehh... Rīgas Aviācijas Institūts... tas daudz ko izskaidro...Ir teorija, ka Puškins nav cēlies no nēģeriem, bet no mavriem. 2. Daudzi latvieši neatgriezās dzimtenē no Gambijas un Tobago kolonijām, bet saplūda ar vietējiem no Āfrikas nākušajiem vergiem - tos var saukt par afrolatviešiem... Un vēl kas - latviešiem nav bijis koloniju, kaut arī daudziem patīk apziņa, ka kādreiz Latvijas teritorijā atradās hercogiste ar kolonijām, tādējādi pielīdzinot LV REiropas valstīm. Un lūdzu neizmantojiet šo kā argumentu - es atšķirībā no citiem latviešiem šai sakarā esmu jūtīgs, jo tas atgādina to, ka latvieši ir bijuši vergu statusā un ilgāk nekā pastāvēja verdzība ASV vai kādā citā valstī.Es neizprotu pēdējo rindkopu - par kādu neiecietību iet runa? Šeit nav Maskavas un Patrika Lumumbas Universitātes...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Anthea 12.03.2004 15:38
Būtu interesanti dzirdēt iepriekšējo komentētāju viedokļus par to, kur atrodas robeža starp "ekonomiskajiem" un ''neekonomiskajiem" begļiem. Vai cilvēks, kam draud bada nāve, ir "ekonomisks" begļis? Piekritu Aleksisam, ka ES politika - savu zemnieku protekcionisms - ir nepareiza, un ja nebūtu šī jocīga agrāra politika, nebūtu tik daudz ekonomisko begļu no jaunattīstības valstīm. Tomēr nav pieklājīgi visus jaunattīstības valstu pilsoņus saukt par "mazkvalificētiem". Un arī baidīties no viņu bērniem (mūsu nākošiem līdzpilsoņiem) nav īsti civilizēti.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Didzis K 12.03.2004 12:27
Sevi uzskatu par ljoti tolerantu un iecietiigu, atskaitot pret nacionaali radikaalaam personaam. Bet man ljoti nepatika shii raksta pashtaisnais, bravuriigais un pieprasoshais tonis... mees esam pelniijushi, mees pieprasam utt... Ar shaadaam akcijaam gan diezvai kaadu labumu var ieguut, ja vieniigi nepatiku izraisiit. Jo toleranci sabiedriibaa ar varu nevar izveidot, tas ir ruupiigs un iecietiigs skaidroshanas darbs. Nezinu, kaada ir sajuuta melnaidaanam cilveekam, kad uz vinju Riigas ielaas, kaads 'ne taa' paskataas, saprotams, ka tas nav patiikami un ar laiku uzkraajoties rada spriedzi. Tas ir gadiijumaa, ja shis cilveeks nevar pienjemt domu, ka muusu sabiedriiba nevar tik strauji mainiities, un uznjemt shos netolerantos skatienus/izteicienus, nevis ar baileem jeb dusmaam, bet ar nokluseetu nozheelu, par netolerantaas personas intelekta liimeni.p.s. ekonomiskajiem beegljiem gan es saku - nee.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 11.03.2004 13:10
Mūsu bērniem nebūtu jāuztraucas par to, kā viņi tiek saukti: viņi ir civilizācijas locekļi, Latvijas Republikas un Eiropas Savienības (pašreizējie vai nākotnes) pilsoņi.

Mazkvalificētiem ekonomiskajiem bēgļiem, kuri sevi uzskata par "Latvijas nākotnes pilsoņiem" neviens neko nav parādā - lai brauc no kurienes nākuši. Tai pašā laikā nedrīkst pieļaut diskrimināciju vai citādi sliktu izturēšanos pret tiem Āfrikas izcelsmes cilvēkiem, kuri te uzturas likumīgi - vai nu būdami ES pilsoņi, vai, teiksim, kā sevi uzturēt spējīgi ārzemnieki ar pagaidu uzturēšanās atļaujām - piemēram studenti. Citādi mēs riskējam kļūt par otru Krieviju, kur katru cilvēku ar "nekrievisku ārieni" vienlīdz apdraud gan skinhedi, gan miliči.

Jo būsim stingrāki pret "sociālajiem tūristiem" - visādiem pasaules klaidoņiem, kuri vēlas aizbēgt no konfliktu zonām savā dzimtenē un parazitēt uz mūsu sociālo programmu rēķina, jo varēsim būt tolerantāki un vairāk uzticēties tiem, kuri dod savu ieguldījumu Latvijas sabiedrībai.

Šī iniciatīva ir īpaši vērtīga pirms mūsu iestāšanās ES - āgrāk vai vēlāk mums būs jāsaprot, ka brīvība un labklājība sev nozīmē arī palīdzību citiem, kam dzimtenē nav lielu iespēju sasniegt brīvību un labklājību. Atbildība par līdzcilvēkiem ir brieduma (sabiedrības vai indīvīda) visspožāka pazīme.

"Palīdzība tiem, kam dzimtenē nav lielu iespēju sasniegt brīvību un labklājību..." - ja nu iepriekšējā komentāra autors tik ļoti vēlas palīdzēt - kāpēc neatrast veidu kā cilvēkiem palīdzēt viņu pašu dzimtenē. Kā to vislabāk izdarīt, mums vislabāk var pateikt pašu Āfrikas valstu intelektuāļi un aktīvisti. Lasot viņu intervijas, man rodas pārliecība, ka vispirms vajag iemācīties palīdzēt. Ielikt cilvēkus bēgļu centros un piešķirt viņiem pabalstu, vai, teiksim, iedot dāsnu kredītu kādam korumpētam Āfrikas politiķim, protams, ir vienkāršākais ko var izdarīt, un Rietumeiropā jau ilgi to dara. Tai pašā laikā viņi subsidē savu lauksaimniecības ražošanu un tādējādi rada protekcionisma barjeras lauksaimniecības produktu importam no Āfrikas valstīm. Tāds humānisms ir milzīga liekulība, kura rada ciešanas Āfrikas iedzīvotājiem, un arī pašai Eiropai - visur kur ir daudz ekonomisko bēgļu, likumsakarīgi attīstās pretimigrantu, skinhedu, neofašistu kustības.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Anthea 11.03.2004 10:07
Šī iniciatīva ir īpaši vērtīga pirms mūsu iestāšanās ES - āgrāk vai vēlāk mums būs jāsaprot, ka brīvība un labklājība sev nozīmē arī palīdzību citiem, kam dzimtenē nav lielu iespēju sasniegt brīvību un labklājību. Atbildība par līdzcilvēkiem ir brieduma (sabiedrības vai indīvīda) visspožāka pazīme. Diemžēl, gan ES dalībvalstīs, gan kandidātvalstīs tagad ir daudz neiecietības gadījumu un mēs nevaram būt droši, ka tie nebūs biežāki kad paradīsies arī imigranti no jaunattīstības valstīm. Tagad vēl ir laiks tiem, kam daudz nozīmē iecietība un vispārcilvēciska solidaritāte ieguldīt savu laiku, zināšanas un pieredzi neicietības apkarošanā.

Saistītie raksti