Atslēgvārdi:

6 argumenti par labu jaunām vēlēšanām 27

Pagājušajā piektdienā, kopā ar Arni Kaktiņu piedaloties Kārļa Streipa LR1 vakara raidījumā, diskutējām, vai būtu jebkāda jēga Latvijā rīkot jaunas vēlēšanas.

Iesaki citiem:

Todien minēju, manuprāt, 2 iemeslus, kādēļ jaunas vēlēšanas būtu laba ideja. Pēc Valda Zatlera sestdiena runas un partiju reakcijām sapratu, ka iemeslu ir pat vairāk.

Lūk, galvenie:


  1. Iemesls, kādēļ Zatlers ierosināja Saeimas atlaišanu: tiesiskuma, korupcijas, demokrātijas un politiskās atbildības jautājumi. Tas nozīmē, ka beidzot ir radusies reāla iespēja tieši šiem jautājumiem kļūt par vēlēšanu galveno tēmu. Diemžēl 2010.gada kampaņā tie bija teju pamanāmi , partijām domājot par nākotnes koalīcijas modeļiem, izvēloties fokusēties uz ekonomiku, biedēšanu ar SC un citām " mazāk neērtām" tēmām. Par vērtībām netika runāts gandrīz nemaz, neskatoties uz Tautas sapulci, 13.janvāri un citiem 2006.-2010.gadu lielajiem notikumiem.

    Tagad redzam sekas: ja divus Saeima sasaukumus pēc kārtas vajā tieši tiesiskuma kā vērtības jautājums, tad tas norāda uz fundamentālu problēmu, kur partijām ir pēdējais laiks skaidri nopozicionēties un arī vēlētājam izšķirties par to, vai tiesiskuma un demokrātijas jautājumi ir viņiem svarīgi, izvēloties atbalstīt kādu partiju vai nē. Iemesls šīs Saeimas atlaišanai - oligarhu veiktā demokrātijas privatizācija - neļaus partijām atkal novirzīties no šīs tēmas.


  2. Jaunais Saeimas sasaukums ir strādājis nedaudz ilgāk kā pusgadu. Varētu domāt, ka tas nav daudz. Bet tā nav. Vēlētājam bija iespēja redzēt sevis un citu pilsoņu ievēlētos pārstāvjus darbībā - laika posmā, kad viņi jūtas visdrošākie par saviem amatiem. Domāju, ka ne viens vien ir izdarījis secinājumus pat ne tik daudz par partijām, kuras drīkstētu vai nedrīkstētu atbalstīt vēlēšanās, bet arī par konkrētiem deputātiem. Jaunas vēlēšanas ir iespēja vēl aktīvāk ar plusiem un svītrojumiem revidēt deputātu sarakstu. Iespējams, kādu/as no ievēlētajām partijām vēlētāji vispār vairs nevēlēsies Saeimā redzēt.


  3. Šī ir lieliska profilakse jebkuram no nākamajiem Saeimas sasaukumiem. Līdz šim partijas lielākoties bija uzskatījušas 4 starpvēlēšanu gadus par laiku, kas viņiem "pienākas". Neaizskaramības sajūta politikā, kad tavā rokās ir liela vara, nav nekas labs. Domāju, ka tieši Latvijas Saeimai būtu veselīgi strādāt ar apziņu, ka vēlēšanas var būt jebkurā mirklī un vēlētājiem svarīgām vērtībām nedrīkst spļaut virsū vai atlikt uz nenoteiktu laiku. It sevišķi, ja šīs vērtības ir tiesiskums, demokrātiska nevis oligarhiska lēmumu pieņemsana, cīņa ar korupciju, eiropeiska politiskās atbildības latiņa.


  4. Radusies iespēja likt tiesiskuma jautājumos skaidri nopozicionēties Saskaņas Centram. Iepriekšējos gados no šīs partiju apvienības ir nākuši ārkārtīgi pretrunīgi signāli: sākot ar atbalstu tiesiskuma iniciatīvām un beidzot ar pagājušās ceturtdienas nožēlojamo balsojumu par Šleseru. Diemžēl Latvijas krieviski rakstošo/raidošo mediju telpa nav prasījusi no šīs apvienības skaidrus vērtējumus un pozīcijas. Šis ir tas gadījums, kad Saeimas atlaišanas iemesli liks SC saviem vēlētājiem skaidrot: kādas vērtības tad viņiem ir vai nav tuvas. Grūti iedomāties, ka SC publiski nostātos tā saukto " oligarhu partiju" pusē, jo arī viņu vēlētāji to var nesaprast. Tas motivētu SC spēcīgāku konkurentu rašanos (vai nu panīkušās PCTVL vietā vai jaunas, teiksim, Lindermana partijas veidolā, kas būtu asi nacionālos jautājumo, tomēr pieļautu mazāk kompromisus tiesiskuma jautājumos). Atšķirībā no SC, PCTVL teju vienmēr Saeimā atbalstīja uz tiesiskuma stiprināšanu vērstas iniciatīvas.

    Saskaņas Centram šis ir lielas izvēles brīdis: turpināt ērto karteli ar " oligarhu partijām", riskējot tomēr izprovocēt savu vēlētāju dusmas un konkurences rašanos, vai tomēr arī sākt rīkoties kā partija, kura arī saskata problēmu tajā, cik liela ir oligarhu ietekme uz Latvijai fundamentāli svarīgiem lēmumiem.


  5. Radusies iespēja likt attiecībā uz oligarhu jautājumu skaidri nopozicionēties Vienotībai un tās veidojošajām partijām. Šis ir tas brīdis, kad būs iespēja Vienotības partijām skaidri jautāt: vai tiek uzturēts spēkā 2010.gada uzstādījums, ka koalīcija ar oligarhu ir kaut kas sliktāks nekā koalīcija ar SC? Ja jā, tad kas tie par iemesliem, ņemot vērā 9.Saeimas rekordīso mūžu? Vai/kādēļ valdības stabilitāte ir kas svarīgāks par vērtībām? Kādas tad ir pašas nozīmīgākās Vienotības partiju vērtības?


  6. Jaunas vēlēšanas paver jaunas iespējas. Man šķiet, ka tas ir labi. Labāk neskaidra nākotne, kur var realizēties visdažādākie scenāriji, nekā drūma stagnējoša tagadne, kur visas pazīmes liecina par ceļu uz Zatlera pieminēto demokrātijas privatizāciju. Manuprāt, ir labi, ka: a) šobrīd var rasties jauni politiski spēki - tas ir labi, jo pēcvēlēšanu laiks apliecināja, ka Latvijā konkurence starp partijām nav pietiekoši liela, lai tās motivētu uz atbildīgu, principos balstītu rīcību; b) partijas var izvērtēt to, kā tās ir strādājušas pēc vēlēšanām un, iespējams, mainīt savus līderus, pārgrupēties loģiskākās domubiedru grupiņās, partijas var veidot skaidras pozīcijas tiesiskuma, KNAB nākotnes, oligarhu ietekmes jautājumos utt.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (27) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Vai tiesiski atlaista Saeima?-NĒ 31.05.2011 20:04
Jurists_1, 29.05.2011 18:47
Tā iet, kad par Prezidentu ievēl ārstu, kuram nav nekādas sajēgas par likumiem un juridiskajiem jautājumiem. Atbilstoši LR Satversmes 14. un 48., pantiem Zatlers nav tiesīgs ne ierosināt Saeimas atlaišanu, ne atlaist Saeimu.
Saeima ir augstākais Valsts likumdošanas varas orgāns un Saeima ievēl Prezidentu, un ieceļ izpildvaru un tiesu varu. Ja Saeimai būtu obligāti jāizpilda Augstākās tiesas vadības ieteikumi, tad priekš kam mums Saeima. Jau tā valstī ir izveidota situācija, kad pretēji jebkurai normālai loģikai tiesu varas sistēmā ir iekļauta Ģenerālprokuratūra, lai gan tai bija jābūt Izpildvaras sastāvā un pakļautībā.
LR Saeima ievēl Prezidentu un Prezidents ir pakļauts Saeimai atbilstoši LR Satversmē noteiktajām normām. Uzskatu, ka ierosinot LR Saeimas atlaišanu Prezidents Zatlers ir rupji pārkāpis LR Satversmē noteiktās pamatnormas un praktiski veic darbības, kas ir paredzētas LR Krimināllikumā, tas ir, veic darbības, kuras vērstas uz LR suverēnās un likumīgās varas gāšanu. Es uzskatu, ka LR Saeimai ir likumīgas tiesības neņemt vērā un ignorēt Prezidenta Zatlera paziņojumu. Uzskatu, ka ir divi ceļi. Vai nu LR Saeima vēršas LR Satversmes tiesā un apstrīd Prezidenta ierosināto Saeimas atlaišanu, vai arī vēršas LR Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu ierosināt kriminālprocesu, izvērtēt lietas apstākļus un saukt pie kriminālatbildības šī brīža LR Prezidentu Zatleru. Vispareizākais būtu veikt abas šīs darbības vienlaicīgi.
Būtiski ir tas, vai Zatlers ir tiesīgs atlaist LR Saeimu.
Nē, nav tiesīgs un es patiesi brīnos, kāpēc vēl neviens par to nerunā. Korekti uzstājās Cimdars – liksiet gatavot referendumu, sagatavošu. No CVK vadītāja puses pareizs paziņojums, jo viņu pienākums nav izvērtēt Saeimas atlaišanas likumību.
V.-V. Freiberga paziņoja, ka ir šokēta par Zatlera rīcību, taču neizskaidroja dziļāk sava šoka pamatus. Tajā pašā laikā klusē tie, kam vajadzēja izteikties pirmās stundas laikā pēc Prezidenta paziņojuma. Klusē Ģenerālprokurors, klusē LR Satversmes tiesas priekšsēdētājs, klusē pārējo Saeimas frakciju vadītāji. Viņi taču saprot, ka Prezidenta rīcība ir antikonstitucionāla.
Kāpēc antikonstitucionāla? Centīšos paskaidrot sīkāk. Lielākā daļa, jau pirms Zatlera paziņojuma bija noskaidrojuši, ka eksistē LR Satversme un tās 14. un 48. pants. Atgādinu šo pantu precīzo redakciju:
„14. Ne mazāk kā vienai desmitai daļai vēlētāju ir tiesība ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu. Ja tautas nobalsošanā par Saeimas atsaukšanu nobalso vairākums no balsotājiem un vismaz divas trešdaļas no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita, tad Saeima uzskatāma par atsauktu. Tiesību ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu nevar izmantot gadu pēc Saeimas sanākšanas, gadu pirms Saeimas pilnvaru beigām, Valsts Prezidenta pilnvaru pēdējo sešu mēnešu laikā, kā arī agrāk par sešiem mēnešiem pēc iepriekšējās tautas nobalsošanas par Saeimas atsaukšanu.”un
„48. Valsts Prezidentam ir tiesība ierosināt Saeimas atlaišanu. Pēc tam izdarāma tautas nobalsošana. Ja tautas nobalsošanā vairāk nekā puse balsotāju izsakās par Saeimas atlaišanu, tad Saeima uzskatāma par atlaistu un izsludināmas jaunas vēlēšanas, kurām jānotiek ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Saeimas atlaišanas.”
Es speciāli izcēlu terminu „atsaukšana” Satversmes 14. pantā un terminu „atlaišana” Satversmes 48. pantā, jo tieši tas ir tas klupšanas akmens, uz kuru pakritis Prezidents Zatlers un viņa juridiskie padomnieki. Varbūt neapzinoties, bet varbūt apzinoties, tā teikt „ejot uz visu banku”, gan jau to neviens neievēros, vai neuzdrošināsies ievērot.
Tātad, ja vadās no pirmā brīža iespaidiem, tad „atsaukšana” ir viena lieta , bet „atlaišana” pavisam cita un tad iznāk, ka Zatlers bija tiesīgs atlaist Saeimu un uz viņa darbību neattiecas Satversmes 14. panta regulējums. Tas tā tik liekas pirmajā mirklī. LR Satversme ir normu kopums, kuras ir savstarpēji saistītas, kur viens, no konteksta izrauts pants neko neizsaka. Gan jāpiekrīt, ka steigā mainot 48. pantu, kā arī veicot Satversmes iepriekšējos grozījumus Saeima ir sastrādājusi visādus brīnumus, taču, spēkā esošā redakcija ir tāda, kāda viņa ir un nevienam to nav tiesību neievērot.
Paskatīsimies, kam jānotiek, ja Prezidents 48. panta kārtībā atlaiž Saeimu. Atbilstoši 48. pantam „..izsludināmas jaunas vēlēšanas, kurām jānotiek ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Saeimas atlaišanas.” Labi, bet kas notiek, ja Saeima ir atsaukta Satversmes 14. panta kārtībā. Nekas nenotiek, jo 14. pants neparedz tālākas darbības. Tātad, tālākās darbības regulē 48. pants, bet tas nosaka, ka vēlēšanas izsludināmas pēc Saeimas „atlaišanas”. Šeit rodas paradokss. Vēlēšanas ir jārīko jebkurā gadījumā, vai Saeima „atlaista”, vai „atsaukta”, taču 48. pants nosaka, tikai gadījumu, ja Saeima ir „atlaista”. Ja 48. panta nobeiguma daļa būtu redakcijā kas skanētu: „...izsludināmas jaunas vēlēšanas, kurām jānotiek ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Saeimas atlaišanas”, vai „atsaukšanas’’ ’’, tad Zatleram būtu taisnība, taču tā tas nav. Tā kā, Prezidentam būtu jāizsludina vēlēšanas gan 14. panta „atsaukšanas” gadījumā, gan 48. panta „atlaišanas” gadījumā un abus gadījumus reglamentē 48. panta redakcija, tad tas nozīmē tikai vienu, ka termini „atsaukšana” un „atlaišana” ir sinonīmi. Ja tie ir sinonīmi un abas darbības ir vienādas tad Prezidentam veicot 48. pantā paredzētās darbības ir jāievēro nosacījumi, kuri norādīti Satversmes 14. pantā. Neievērojot Satversmes 14. pantā norādītos „atsaukšanas”, „atlaišanas” termiņus, Prezidents ir veicis antikonstitucionālas darbības, kuras nav spēkā no viņa lēmuma parakstīšanas un spēkā izsludināšanas brīža.
Aplūkosim Satversmes 49. pantu. Lūk, tā redakcija:
„49. Ja Saeima ir atlaista vai atsaukta, tad Saeimas locekļu pilnvaras tomēr paliek spēkā līdz jaunievēlējamās Saeimas sanākšanai, bet līdzšinējā Saeima var sanākt uz sēdēm tikai tad, ja Valsts Prezidents to sasauc. Šādām Saeimas sēdēm dienas kārtību noteic Valsts Prezidents. Ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Saeimas atsaukšanas jānotiek jaunām vēlēšanām.”
Arī šeit termini „atlaista” un „atsaukta” ir lietoti, kā sinonīmi, jo panta nobeigumu daļā ir teikts: „...Ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Saeimas atsaukšanas jānotiek jaunām vēlēšanām.” ” . Ja tie nebūtu sinonīmi, tad 49. panta nobeigumu daļai būtu jāskan sekojoši: „...Ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Saeimas atsaukšanas, vai „atlaišanas” jānotiek jaunām vēlēšanām.”” Taču, tā tas nav.
Aplūkosim arī Satversmes 51. un 52. pantu. Lūk, to teksti:
„51. Uz ne mazāk kā puses visu Saeimas locekļu priekšlikumu, Saeima slēgtā sēdē ar ne mazāk kā divu trešdaļu visu Saeimas locekļu balsu vairākumu, var nolemt atlaist Valsts Prezidentu. Pēc šāda lēmuma Saeima nekavējoši ievēl jaunu Valsts Prezidentu.”
un
„52. Ja Valsts prezidents atsakās no amata, nomirst vai tiek atsaukts, pirms viņa amata laiks izbeidzies, Valsts Prezidenta vietu izpilda Saeimas priekšsēdētājs, kamēr Saeima izvēl jaunu Valsts Prezidentu. Arī šajos abos Satversmes pantos termini „atlaists” un „atsaukts” tiek lietoti, kā sinonīmi, jo, ja tas tā nebūtu, tad nav iespējams realizēt šajos Satversmes pantos noteiktās, nepieciešamās darbības.
Ja aplūkojam LR Satversmes redakciju vēsturiskās izmaiņas, tad iegūstam vēl papildus apstiprinājumus tam, ka termini „atlaists” un „atsaukts” ir lietojami tikai un vienīgi, kā sinonīmi, jo pretējā gadījumā nav iespējams izpildīt Satversmē noteiktās darbības. Tas, ka radies šāds sajukums ir neatkarību atjaunojušās LR visu sasaukumu Saeimu juridiski nekvalitatīvās darbības rezultāts. Tajā pašā laikā mums ir tas, kas mums ir – LR Satversmes spēkā esošā redakcija un atbilstoši tai Prezidents Zatlers ir pārkāpis Satversmē spēkā esošas normas. Viņa lēmums par Saeimas atlaišanas ierosināšanu ir antikonstitucionāls un pretlikumīgs. Jautājums vēl pastāv par to, vai šis pretlikumīgās darbības ir veiktas tāpēc, ka Prezidents ir maldījies, vai ticis maldināts, vai arī Prezidents Zatlers ir izdarījis apzinātu un noziedzīgu LR Satversmes normu pārkāpšanu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

jumors 29.05.2011 19:21
Priekš CH - Tieši "labo onkuļu "spēlēšana, pieprasot aizdevumu no valsts budžeta, ir tā, kas neļauj ticēt Domes pozīcijas godaprātam un ekonomiskajai kompetencei. Ja tu esi prasmīgs saimnieks, tad pabalstīsi pagasta nabagus no nopelnītā. Bet ja grib sakrāt kapitālu no pagasta nabagiem, tad var aizņemties arī no kaimiņa un baļļuku uzrīkot.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Gunārs Rodins 29.05.2011 18:53
salikšu īsumā aktuālākos ieguvumus:
---
25. Patlaban parlamenta deputāta neaizskaramību sargā partijas, bet ja tomēr kāds ir nopietni sagrēkojies ar virtuālo deputātu palīdzību legāli balsojot iespējams nodot administratīvai vai kriminālvajāšanai jebkuru deputātu. mainīs politisko kultūru un attieksmi pret savu amatvietu.

---
1. Pēc modernizācijas paliek darboties spējīgs parlaments. Politiskā sistēma un likumdošanas mehānismi netiek kardināli mainīti. Parlaments nav jāatlaiž katreiz kad taisa “brīnumus”. Nepieciešamas maza apjoma izmaiņas Satversmē un Saeimas kārtības rullī.

5. Samazinās plaisa starp politiķiem un vēlētājiem. Parlamenta darba leģitimitāte dinamiski uzlabota dēļ sabiedriskās kontroles. Motivācija līdzdarboties dēļ tieša rezultāta pieaug.

6. Vēlētājs, kurš nav spējis izvēlēties savu pārstāvi parlamentā (“nav par ko vēlēt”), savu piedalīšanos politikā var realizēt bez pārstāvja parlamentā

7. Atbildība par lēmumiem tiek dalīta starp deputātiem un sabiedrību, pie kam motivācija sabiedrībai ir lielāka, jo fiziski maksā par kļūdām no savas nodokļu naudas.

10. Tā būs bāze, kā politikā iesaistīt “jaunas asinis”. Jaunas paaudzes viedokļu pārstāvji mācīsies pasniegt savas idejas neiesaistoties “netīrajās spēlītēs” politiskajās partiju ietvaros un naudas varas (sponsoru) važās.

13. Interešu konflikts par partiju darbības regulējošo likumu veidošanā un modificēšanā tiktu leģitīmi atrisināts.



14. Vēlētāji savas tiesības ērti var realizēt praktiski pilnā mērā no visām pasaules vietā jebkurā diennakts laikā (arī izbraukušie uz ārzemēm). Nav jāstājas partijās vai sabiedriskās organizācijās lai paustu savu vēlētāja viedokli.

17. Neatkarīgo amatpersonu (Valsts Prezidents, Latvijas Banka, Prokurors, Tiesneši, KNAB …. ) vēlēšanā var piedalīties tauta – joprojām vēl parlaments, bet tautas griba var tik ņemta vērā. Ja tauta piedalījusies amatpersonas vēlēšanā, nekādas aizdomas par “pirkšanu” vairs nevar figurēt – amatpersona bauda autentisku uzticību un leģitimitāti. Ja partija izvirzīs necienīgu kandidātu, viņa saņems noraidījumu – politisku pliķi.


19. Politiskais tirgus vairs nebūs tik prognozējams un iegrožots ar “koalīciju” līgumiem vai frakciju, pozīciju/opozīciju dalījumiem, personāliju savstarpējām patikšanām vai antipātijām. Tas uzlabos lemšanas kvalitāti.

20. Naudas vara parlamentā mazināsies, nāksies cīnīsies ar ideju un argumentiem. Balsošanas mašīnas un lokomotīves zaudēs lielu daļu sava spēka. Par viedokļu līderi var kļūt bez milzīgas naudas izgrūšanas reklāmās.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Gunārs Rodins 29.05.2011 18:45
Man šķiet ka tā šūmēšanās par visāda virziena partijām ir dīvaina - tak partijām kā sugai neuzticas... viena vairāk vai mazāk neko tuvākā laikā nemainīs. Risinājums ir tikai citu instrumentu izveidošana, kas ir TIEŠĀ kontrole, kad vēlētājs var tiešā un ērtā veidā operatīvi ietekmēt procesus likumdošanā. Taisnīguma un tiesiskuma etalons domāju ir krietni labāk saglabājams, ja nav iespējams gūt tiešu labumu no tā individuāli.

Tādēļ kā risinājumu redzu daļēju tiešo demokrātiju, kurā paliek liekas kreisās partijas kā sugas.


Man aizpratne par tiešo demokrātiju izlasāma še:

Vienu trešdaļu Saeimas deputātu mēs atlaižam (ievēlam tikai 66 deputātus), atlikušās 34 “vietas” rezervējam tautas līdzdalībai. Līdzdalība notiek izmantojot e-paraksta bāzētu pakalpojumu Saeimas mājaslapā pie konkrēta likumprojekta. Ja likuma izskatīšanas laikā (parasti 2-4 mēneši) nobalso vismaz 10% balsstiesīgo vēlētāju, tad “ierodas uz balsošanu” 34 virtuālie deputāti, un viņu balsis proporcionāli sadalās no internetā nobalsojušo pilsoņu par/pret attiecības. Ja aktivitāte ir zem 10%, virtuālie deputāti balsojumā “atturas”. Ja aktivitāte ir virs 50% no parlamenta vēlētāju skaita, tad interneta balsojumam ir referenduma spēks un reālajiem deputātiem pār to nav teikšanas.

Lai sistēma strādātu vajag tikai ap 40 000 aktīvu ļaužu. http://www.tautasforums.lv/?p=1556
Šai saitē redzēsit 30 pozitīvus ieguvumus šādai pieejai un 10 atrisināmas problēmas.

Tiem kas gribēs argumentēt, ka lūk mēs darīsim deputātu darbu - saku, nē. Jo labāk viņi strādās, jo retāk mums viņiem būs jādod pa pirkstiem! Ar prezidentu kā sirds balsi vien nepietiek...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

KR 29.05.2011 18:13
Piekrītu autorei par SC novērtējumu. Viena no galvenajām problēmām ir patiesas Rietumeiropas tipa kreisās partijas ideoloģiskais vakuums Latvijas politikā. SC to nekādi neaizpilda. SCP izskatās ka mēģināja, bet apvienošanās ar liberālo JL un PS nekādā veidā tās idejas neveicina.
Ļoti svarīgi ir tagad publiskajā telpā skaidrot vēlētājiem, kas ir patiesa " kreisā" partija. Ka tas nav nekas slikts, bet pat ļoti vēlams. Kādi ir kreisās politikas pamatprincipi, + un -. Ja nebūs publiskās debates par šo jautājumu populisma vārtus neaizvērt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ch 29.05.2011 17:50
Un atļaušos pielikt arī punktu diskusijai par centriski kreisas partijas veidošanos Latvijā. Situācija ir tāda, ka labējais Vienotības kodols līdz šīm ir absorbējis katrus šādus centienus izveidot centriski kreiso partiju. Spilgts piemērts 10. Saeimā bija Lejiņš un SCP un nākamais piemērs var būt tagad, kad Vienotība centīsies iesaistīt koalīcijā SC, lai izvairītos no ekonomikas jautājumu parādīšanās priekšvēlēšanu cīņās.

Secinājums ir tāds, kāda ir realitāte - lai kāda Latvijā veidotos jauna centriski kreisā partija, kās dzīvotspēju un identitātes saglabāšanu noteiks tās gatavība sadarboties ar SC. Ja šī jaunā progresīvā partija būs tam gatava, tad vēlētajs varētu sagaidīt arī to, ka centriski kreisa politika patiešam parādās arī valsts likumos, budžetā, utt. Ja šī jaunā progresīvā partija nebūs gatava sadarbībai ar SC, tad tā būs kārtējais upuris labējās Vienotības žokļos un vēlētajam nāksies piedzīvot visu procesu no gala - kā dzīmst un attīstas nākamā centriski kreisā partija un kas tad ar to beigās notiek.

Tagad būs interesanti vērot, kas notiks ar no LSDSP aizgājušajiem biedriem, kas nevēlējās pieciest Dinēviču - progresivie.lv. Uz doto brīdi sajūt nav sevišķi laba. Man kā vēlētajam ļoti gribētos, lai centriski kreisajā flangā būtu partiju konkurence, bet izskatās, ka Progresivie var būt nekas vairāk kā nākamais upuris Vienotības žokļos. Cerēsim uz to labāko. Lai Latvijas tautai izdodas!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ch 29.05.2011 17:40
Resp. - iepriekšējais ir vismaz daļēja atbilde arī uz vēl vienu muļķīgu labējās Vienotības valdības gājienu - pretinflācijas apakarošanu. Kā zināms, tad inflāciju rada ražošanas jaudu (kapitālpreču un cilvēresursu apjoms un kvalifikācija) trūkums. Bet Vienotība darīja visu, lai šo trūkumu audzētu - skaitļi par to, ka reālajiem investoriem Dombrovska valdības politika nav patikusi un viņi nav palielinājuši savus ieguldījumus Latvijā, jau ir nosaukti un par cilvēkresursu noplicināšana pēdējos divos gados arī ir skaidri redzama - un ja labējā valdība pieņems arī 2012. gada budžeta "konsolidāciju", tad ši noplicināšana turpināsies.

Ir muļķīgi runāt par jelkādiem citiem inflācijas apkarošanas scenārijiem (piem., labējās valdības aicinājums augošo cenu apstākļos iesaldēt algas privātuzņēmumos strādājošiem, utt.), ja uzņēmēji kapitāla un atbilstoša cilvēkresursu trūkuma dēļ nespēj izmantot tās tirgus piedāvātas iespējas veidot jaunus uzņēmumus un atbildēt uz tirgū esošo pieprasījumu un augošām cenām. Un ir noziedzīgi neredzēt, ka vēsturiski izveidojies mājokļu trūkums Latvijā rada un radīs jaunus burbuļa un inflācijas draudus. Kalvīša treknajos gados jau cilvēki prauca prom no Latvijas, ne jau tāpēc, ka te būtu tik slikti, bet gan tāpēc, ka par šeit nopelnīto naudu viņi nevarēja atļauties vienu no pašām pamatlietām - savu jumtu virs galvas.

SC Rīgas Domē sevi ir pierādījies, žurnālistiem un ekspertiem ir iespējas pētīt detalizētāk.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ch 29.05.2011 17:32
Nav gadījies lasīt žurnālistu vai ekspertu SC darba novērtējumu Rīgas Domē, bet kopumā liekas, ka tam jābūt pozītīvam - tas, ko centralā labējā valdība ir nogriezusi no cilvēku ienākumiem (gan pabalstiem, gan skolu un ekoloģiski draudzīgākajam sab. transporta finansējumam, utt.), to pašvaldība finansē ar saviem līdzekļiem (vai pat aizņēmumiem). Ļoti pozitīvi var uztvert arī RD aktivitātes majokļu celtniecībā krīzes gados - cilvēkiem bija darbs un rezultātā būs mājokļi, kuru pieejamība pēc krīzes laikā samazinās neizbēgami augošo NĪ cenu spiedienu uz iedzīvotāju algu apmēru. Tieši valsts iesaistīšanās mājokļu būvē, kā to darīja Rīgas pašvaldība, varēja būt tas instruments, kas ļautu Latvijai izvairīties no nākamā NĪ burbuļa (iepriekšējais, kā zināms, radās pēc Repšes premjerēšanas), samazinātu iedzīvotāju vajadzību prasīt algu pielikumus un līdz ar to samazinātu darbaspēka izmaksas. Bet centrālā labējā valdība Vienotības V. Dombrovska vadībā ļoti skaidri atbildēja Grantiņam, ka tai viens likums liedzot veidot subsidētās darbavietas, lai gan Vienotības valdibai nekas neliedza mainīt simtiem likumus (dažus pat antikonsititucionāli un lielāko daļu nenormalā steigā, kur Vientoības deputātiem bija iespēja apliecināt nevis savas intelektuālās spējas, gan savu rubber-stamping lomu) tad, kad vajadzēja samazinat pabalstus vai finansējumu izglītībai un attīstībai.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ch 29.05.2011 17:17
To I.K.

Ļoti jauki, bet ko tad darīt vienkāršajam vēlētājam, ja nav tās "īstās" centriski kreisās partijas Latvijā? Vai tas būtu pamats, lai dotu mandātu Vienotībai, kuras kodols ir labējas partijas - JL un PS. JL programmā varam atrast gan uzbrukumus Vācijas un Ziemeļvalstu labklājības sabiedrībām (frāzē, ka JL atbalsta nodokļu konkurenci Eiropa), gan arī skaidru nostāju pret progresīvo ienākuma nodokli. Vai tad vēlētājs ar centriski kreisiem uzskatiem drīkst balsot par apvienību, dot tai mandātu (kuru tā arī bez kautrēšanās izmanto), ja tās centrā ir tāda partija kā JL?

Latvijas problēma ir ne tikai centriski kreisas partijas trūkums, bet arī sabiedrības attieksme - daudzi sociāldemorkātus nespēj atšķir no totālitāriem komunistiem vai krieviem (piem., sociāldemokrāta G. Šrēdera reformas ir tās, kas valsts pabalstus piesaistīja to saņēmēju pienākumam strādāt un mācīties, Šrēdera reformas ir Vācijas pēdējas desmitgades panākumu pamatā, un Merkele tās tikai turpina, bet - neskatoties uz šo faktu - latvieši Šrēderu noliek līdz ar zemi tikai tāpēc, ka viņš sadarbojas ar Krieviju. Latvišiem vajadzētu būt saprotošākiem- jā - Latvijai ir jābaidās no Krievijas, jo Latvijas IKP ir mazāks par Krievijas IKP, Latvija Davosas rādītājs ļoti talu atpakliek no Krievijas; bet pilnīgi pretēji tas ir arī Vāciju - vāciešiem nav jābaidās no sadarbības ar Krieviju, jo vāciešiem ir spēcīga valsts un ne mazumu tās spēka ir noteikusi gan Marksa klātbūtne, gan Bismakra labklājības sabiedrības idejas, gan arī, protams, sociāldemokrāti), līdz ar to sabiedrībā kopumā vienkārši ir netipiski mazs, racionāls pieprasījums (t.i. tie, kuri saprastu progresīvās politikas kā enabler, empowerment būtību, un nevis tikai no tās sagaidītu pabalstus un bezmaksas valsts pakalpojumus) pēc centriski kreisas politikas un līdz ar to - arī piedāvājums ir tāds, ka gribētos to kvalitātīvāku. Tiešs atspulgs ir atrodams arī mēdijos - vienīgie progresīvās domas pārstāvji ir Vesti Segodnja (nedaudz) un The Baltic Times - abi neraksta latviešu valodā. Ārzemēs ir cits skats - tur progresīvais NYT.com ir pasaulē vislasītākā ziņu vietne angļu valodā.

Tātad - vienīgais ceļš centriksi kreiso partiju attīstībai Latvijā ir parādīt, ka vēlētajs pieprasa šādu politiku un tad - pēc gadiem (vai pēc daudziem, daudziem gadiem, ja mēdiji un eksperti turpinās slēpties) būs arī kvalitātīvs centriski kreiso partiju piedāvājums. Citu ceļu es neredzu. Tas, ko izdarīja Lejiņš un SCP - pievienojoties Vienotībai un balsojot par labēju budžetu, manā skatījumā ir nodevība, kura liedz vēlreiz uzticēties šiem spēkiem.

Mēdijiem vajadzētu vairāk komunicēt šo problēmu sabiedrībai. Un ir arī ļoti konkrēti soļi, ko darīt - ieviest anonīmus mazos partiju ziedojumus (informācija ir tikai KNAB un nevis tiek publiskota visiem), lai novērstu diskriminācijas draudus un noteikt obligatas priekšvēlēšanas partijās kandidātu sarakstu sastādīšanā.

Un attiecībā par Igauniju - valsti "par excellence". Neesmu tur dzīvojis, mans pazemīgais viedoklis par Igauniju ir veidojies tikai no Baltijas avīzēm, BBN un tās lasītāju komentāriem un biržā tirgojamo uzņēmu (sevišķie to, kuru akcijas man pieder vai par kurām interesējos) gada un ceturkšņu pārskati (ar atb. vadības komentāriem) - un mans secinājums ir tāds, ka Latvija pārāk daudz uzslavu piedēvē šai valstij - arī tur ir ļoti, ļoti pamatīgs bezdarbs, arī tur ir nabadzība, zemi labklājības indikātori (veselības aprūpes rādītāji, piem., par mirstību), arī BBN komentāros bieži nākas lasīt par korupciju Igaunijā un arī Igaunijā ir etniskais balsojums un arī Igaunijā pēc tautas balsīm uzvarējas Savisārs, tāpat kā Urbanovičs Latvijā. Tātad - Igaunijas izcelšana nav arguments, lai Latvija akceptētu neoliberālismu. Pietiek paskatīties uz B. Klintona prezidentūru ASV vai T. Blēra savas partijas un Lielbritānijas reformām - un to rezultātiem - lai saprastu, ka tā ir īstā vieta, no kuras mācīties.

Un ja paskatāmies vēsturē - tad ir milzīga starpība starp "tiesiskumu" un "taisnīgumu". Piem., 20. gs. pēc pirmā pasaules kara (vai pēc PSRS nodibināšanas - kā to ņem) pie varas daudzās valstīs pirmo reizi nonāca sociāldemokrāti (kas pastāvēja kā politiskais spēks jau vismaz no 19. gs. beigām). Un iemesls ir neiedomājams - tieši tāpēc nonāca, ka "taisnīguma" dēļ tika mainīts "tiesiskuma" saturs - proti, piem., Zviedrijā tika ieviestas vispārējās vēlēšanu tiesības. Pirms tam vēlēt drīkstēja tikai turīgie ļaudis un ari tad viņu balsim bija piešķirts svars 1-36 atkarībā no īpašuma vai nodokļu apmēra. Resp. - nav jēgas runāt par abstraktu "tiesiskumu", ja neredzam tā saturu. Sabiedrībā var nebūt neviens oligarhs, tā var būt "tiesiska" un visi maksāt nodokļus, bet tajā pašā laikā šī sabiedrība var būt netaisnīga, piem., netaisnīgas nodokļu sistēmas dēļ (kur ienākumus no darba apliek ar daudz, daudz augstāku likmi, nekā ienākumus no kapitāla). Vai sabiedrībai ir jēga cīnīties par "tiesiskumu", jas tas izrādās netaisnīgs. Vai sabiedrībai ir jēga nomest oligarhus, ja oligarhu paņem daudz mazāk no sabiedrības, nekā to izdarītu "tiesisk", bet sociāli netaisnīga nodokļu sistēma? Kas ir labāk valsts attīstīabai? Kāpēc par to nav diskusijas un kāpēc sabiedrība jūtas tā, itkā būtiskais paliek nepateikts?

Un manā skatījumā SC atturēšanās no skaļiem pozitīviem balsojumiem ir ļoti saprotama - tie būs tad, kad savu soli pretim taisnīgākai sabiedrībai būs gatava spert arī Vienotība.

Un SC neatkarību no Krievijas specdienestiem garantē SAB gada pārskata atzinums, ka šo specdienestu iejaukšanās Latvijas politiskajā dzīvē nav bijusi būtiska. Resp. - ja te kādreiz būs par ko uztraukties, kad SAB par to informēs sabiedrību. Resp. tas ir jautājums par uzticību SAB un par labumiem, ko Latvijas drošībai dod integrācija NATO.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Iveta Kažoka 29.05.2011 16:20
Dažas replikas Ch,

1) Es ļoti sen (un ilgi pirms jūs parādījāties ar komentāriem un pat ilgi pirms tam, kad vispār par šīm tēmām kļuva "modīgi" runāt) šajā portālā argumentēju par intelektuāli spēcīgas ekonomiski kreisas partijas, masu mediju, domas vēlamību Latvijā. Daži piemēri. Lai gan sevišķi nepapūloties varētu atrast vēl divreiz vairāk. http://www.politika.lv/blogi/index.php?id=61468 http://www.politika.lv/blogi/index.php?id=61203 http://www.politika.lv/blogi/index.php?id=61188

2) SC nav nekāda progresīvā sociāldemokrātiskā partija. Tā pagaidām diemžēl ir ideoloģijas ziņā intelektuāli mazspējīga cilvēku grupa, kam nav bijusi ne vēlme, ne vajadzība piedāvāt reālas alternatīvas pašreiz valdības realizētajai politikai. Jo ideoloģiski tas ir visdažādākās ekonomiskās pārliecības cilvēku rosols, kurš, atļaušos teikt, parazitē savā ērtajā krieviski-sociāldemokrātiskajā nišā, kur viņiem nav konkurences. Tas, starp citu, arī iemesls, kādēļ domāju, ka viņu vēlētājiem būtu ļoti izglītojoši viņus SC redzēt valdībā.

Kur ir bijusi SC sociāldemokrātiskā nostāja? Vai viņi iestājās par devalvāciju tad, kad Slava Dombrovskis/Ošlejs argumentēja, ka tas ir veids, kā izvairīties no masu bezdarba? Nē. Viņus balsta "darba ļaudis"? Apskatiet viņu ziedojumu struktūru - viens vienīgs bizness. http://www.politika.lv/temas/18454/ Un tieši viņi ir viena no partijām, kas pretojas mēģinājumiem samazināt lielā biznesa ietekmi Latvijas politikā (samazinot atļautos tēriņu griestus, samazinot maksimālo ziedojuma apmēru; bāc, tieši SC arī bija viens no spēkiem, kas uzskatīja, ka nevajag valstij finansēt partijas). Vai kaut kas puslatvijas lielajā pašvaldībā ir liecinājis, ka viņiem ir problēmas sastrādāties ar Latvijas neoliberālāko grupējumu - LPP/PLL? Nē. Vai viņi jebkā reaģēja, kad Lemberga kandidāts Bērziņš pukojās par to, ka Latvijas iedzīvotāji pārāk pieradināti pie pabalstiem (LATVIJAS! Kur vispār sociālo transfertu lielums, salīdzinājumā ar citām ES valstīm ir neicīgs) un vispār - par prezidentiem taču nekļūstot ubagi. Nē, taču. Tikai slavēja viņu pēc savas īpašās tikšanās un nav pat iepīkstējušies par to, ka prezidenta kandidātam gan tā neklātos runāt vai ka tas būtu pretēji sociāldemokrātiskām nostādnēm. Ne jau politisku aprēķinu dēļ neiepīkstējās. Bet tādēļ, ka vispār nepamanīja problēmu. Nav brīnums, ja ideoloģiskā programma ir tikai piesegs nevis pārliecība.


3) Tā arī atbilde par to, kas Latvijā ir primārs: netaisnīga sabiedrība vai tiesiskums un demokrātija. Bez tiesiskuma un demokrātijas jebkura vārdos sociāldemokrātiska partija ātri vien izvirst par kleptokrātijas un lielā biznesa patiesajiem aizstāvētājiem. Man šķiet, ka jums tas būtu jāsaprot. LSDSP un diemžēl arī SC ir tam spilgti piemēri Latvijas kontekstā.

4) Par diskusijām par ekonomikas jautājumiem. Jā, jādiskutē par ekonomiku. Ja vispār par ekonomiku iespējama normāla diskusija nevis tas pārvēršas par nereflektētu populistisku saukļu izbļaušanu vai, otra galējība, atturēšanos no konkrētības. Tieši tas notika 2010.gadā. Tāda līmeņa diskusijām par ekonomiku nav jau jēgas. Un traģiskākais ir tas, ka jēgas arī šogad nebūs - jo nav jau to politisko spēku, kam būtu KAPACITĀTE izstrādāt labu, kvalitatīvu, kreisu pretpiedāvājumu valdības pašreizējam kursam. Un ne tikai istrādāt, bet likt kaut vai partijas vadībai tai noticēt - lai nebūtu iespaids, ka vārdos runā vienu, bet darbos galvenais pamatmotīvs ir aizstāvēt PAREX bijušo īpašnieku labklājību. Tur ir Latvijas traģēdija un iemesls, kādēļ Latvijā, kamēr nav normalizējusies politiskās atbildības, tiesiskuma, pretkorupcijas situācija, REiropai raksturīgās diskusijas par ekonomiku ir principā nereālas.

5) Es arī reiz (pirms dažiem gadiem) biju pārliecināta, ka viens no Latvijas galvenajiem problēmu cēloņiem ir ekonomiski spēcīgas kreisās domas/medija/partijas neesamība. Jo tā arī ir man pašai visdabiskākā pārliecība. Joprojām uzskatu, ka tam būtu jābūt un priecājos par visiem jaunajiem centieniem (kreisajiem, progresīvajiem, publikai utt.), taču tieši vairāk izrāpjoties no " pīļu dīķa" varēju būt kļūdījusies attiecībā uz šīs problēmas ietekmi uz visu pārējo (tiesiskumu utt.). Tā nav tik grandioza. Piemērs ir tepat kaimiņos - Igaunijā. Neoliberāla valsts par excellance - pat viņu sociāldemokrāti lepojas ar to, ka ir labējāki nekā REiropas labējie. Tikko bija vēlēšanas: arī pēc būtības diskusijas par nelieliem koriģējumiem esošajā kursā, bet ne par lielajām alternatīvajām izvēlēm. Izņēmums: Savisaara partijas populisms, arī bez skaidras alternatīvaas programmas, rēķinoties, ka gan jau krievvalodīgie tāpat nobalsos. Un nekas. Igaunija diezgan sekmīgi attīstās. Neoliberāla valdība pie varas bez pārtraukuma jau vismaz 4 gadus, izskatās, būs vēl 4 gadus. Uzticēšanās šai valdībai - virs 50%, kas ir daudz vairāk nekā ES vidēji (ap 30%). Igaunijas realitātes iepazīšana mani tā " atvēsināja", ka nudien vairs nemeklēju Latvijas problēmu cēloni diskusiju trūkumā par lielajiem ekonomiskajiem jautājumiem. Es piekrītu, ka šādām diskusijām jābūt, tā ir vēlama, atbalstāma, cildināma parādība, bet vienlaikus: tiesiskums, demokrātija, cīņa ar korupciju ir svarīgākas. Vismaz Latvijai. Bez tām " tīra" ekonomiski kreisa partija šeit nemaz neveidosies - esošie nišas ieņēmēji (Pirmāmkārtām SC) to nepieļaus. Pārāk ērta viņiem dzīve.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

jumors 29.05.2011 15:35
Patiesībā domāju, ka abi veidojumi- gan SC, gan Vienotība ir līdzīgi kopējās problēmās. Nosaukums neatbilst procesiem iekšienē, jo abās grupās ir pietiekami lokanas mēles un arī-muguras. Un abām bija vajadzīgs šis mazais pēriens. Vai no tā izdarīs secinājumus.....?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ch 29.05.2011 15:21
I. K. un daži citi cenšas SC ievilkt "tiesiskuma aizstāvju" rindās - bet te ir ļoti precīzi jāskatās, uz kādiem kompromisiem SC tiek spiests. Ja runa patiešām ir tikai par tiesiskumu un ja SC var piespiest JL un PS samazināt savu kā labējo partiju centienus uz sociāli netaisnīgi ekonomisko politiku, tad ir iespējamas atbalstīt SC iesaistīšanos koalīcijā. Pretējā gadījumā - ja SC ir jānodod sava ekonomiskā ideoloģija, tad SC ir labāk palikt opozīcijā un gaidīt, kad vēlētjas kļūs gudrāks un vairāk aizstāves savas un nevis bagāto bāleliņu intereses.

10. Saeimas pēcvēlēšanu laiks gan skaidri parādija Vienotības darbības principus - Vienotība un SC nemaz netika līdz diskusijām par ekonomikas politiku, jo Dombrovskis ar savām nacinālista prasībām jau pašā sākumā šīs diskusijas izslēdza. Izskatās, ka var atkārtoties kaut kas līzīgs ar tiesiskuma prasībām. SC jau nav iebildumu pret tiesiskuma jautājumiem, bet problēma ir tā, ka ja SC nobalsot par Vienotības priekšlikumiem, tad Vienotībai vajadzētu kādreiz atbalstit ar SC ekonomiskos priekšlikumus, bet Vienotība to nekad nav darījusi un negrib darīt.

Var jau teikt, ka tiesiskums ir vērtība pati par sevi un tā būtu jāaizstāv neatkarīgi no ekonomiskās politikas pārliecības. Bet tikpat labi varētu arī teikt, ka sociāli taisnīg labklājības sabiedrība ir vērtība pati par sevi un tā būtu jāatbalsta arī labējām partijām tikai tāpēc, ka tas dotu turību visiem latviešiem. Bet kā dzīve rāda - tiesikums un sociāli taisnīga labklājības sabiedrība vismaz labējo ekspertu un politiķu acīs nav vienlīdz svarīgas lietas. Un skaidrs - jo pliks tiesiskums ļauj saglabāt negodrpātīgiem bagātniekiem viņu īpašumus un apsiest tos, kas vēlas ar viņiem konkurēt godīgā konkurences cīņā, kur visiem jaunajiem dalībniekiem ir vienādas starta pozīcijas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ch 29.05.2011 15:07
Un thanks Armandam Strazdam par komentāru. Ļoti gribas cerēt, ka viņš būs deputātu kandidāts no SC saraksta arī jaunās Saeimas vēlēšanās un vēlētājiem būs iespēja pielikt viņa plusiņu.

Ja apskatāmies uz 10. Saeimas vēlēšanu rezultātiem (piem., uz Rīgas apgabalu), tad maksimālais mīnuszīmju skaits, ko saņēma jebkurš no kandidātiem ar latvisku uzvārdu, bija zem 2-3% no kopējā par sarakstu Rīgā nodotu balsu skaita (mīnusu skaits atsevišķiem kandidātiem ar krievisku uzvārdu krietni, krietni pārsniedza šos 2-3%), tātad - SC vēlētājs nesvītro automatiski visus latviskos uzvārdus, kā nereti cenšas iztēlot latviešu radikāļi.

Tākā politika.lv pārsvarā pauž tikai labēju ekspertu viedokli, vai viedokli, kas ir izdevīgs labējām partijā, tad šeit ir linki, kas dotu iespēju iepazīties vēlētājiem ar progresīviem speķiem, vai to think tanks:

Sab. organizācijas un mēdiji: http://www.fes-baltic.lv/ http://www.rtfl.lv/ http://www.balticforum.org/ http://kreisie.lv/

Un partijas vai organizācijas, kas vēlas kļūt par partijām: http://www.saskanascentrs.lv/ http://www.progresivie.lv/ http://www.pes.org/

Un ārzemju progresīvie laikrasti (Latvijā tiem gandrīz nav līdzinieku): http://www.nytimes.com/ (aboslūtais līderis pēc saņemto Puliceru skaita, laikraksts redakcijas komentētāju rindās ir arī Nobela prēmijas ekonomikā saņēmējs P. Krugmans) http://www.guardian.co.uk/

Ticēsim Latvijas vēlētāja saprātam, sirdsapziņai un veselīgam egoismam - centiniem dzīvot labāk, taisnīgāk un arī tiesiskāk.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ch 29.05.2011 14:49
Visi tie komentētāji, ieskaitot Ivetu Kažoku, kas uzskata, ka Latvijā galvenā problēma ir tiesiskums, izskatās esam ļoti, ļoti tālu no Rietumeiropas politiskās kultūras pieredzes.

Būsim godīgi - lai kā šis novērojums nepadarītu bezjēdzīgus Sorosa finansējuma saņēmēju un viņiem līdzīgo centienus - tomēr demokrātija un tiesiskums nevar pastāvēt nabadzīgā sabiedrībā, kurā izdzīvošana ir jautājums nr. 1.

Un demokrātija nevar pastāvēt ne tik, ja politiskās partijas ir gatavas moralizēt (par aplokšņu algu saņēmējiem, par tiem nabadzīgajiem strādniekiem, kas ir gatavi bez darba līguma un nodokļu nomaksas būvēt korumpēto darboņu privātmājas - un labi ka tā, jo ir vismaz kaut kāds darbs), bet nav gatavs izvirzīt saprotamu programmu, kā valstī nākotnē vairot labklājību un veidot situāciju, kad bez izdzīvošanas argumenta spēkā var būt arī citi argumenti.

Un Latvijā mēs redzam divus lielus grupējumus.

Viens ir labējās partijas, kuras pārstāv JL, PS, PLL un lielā mērā arī ZSS. Šīs ir partijas, kas atbalsta vietējo un ārzemju investoru intereses pat tad, ja šie investori uz Latvija ir atveduši primitīvas darbavietas, kurās strādājošie degradē savas spējas un nespēj maksāt pietiekoši lielus nodokļus. Daudzkārt šie uzņēmēju aistāvji citē tiecienu par vistiņu, kas dēj zelta oliņas. Bet būsim godīgi - Latvija inovāciju ziņām ir aiz Kenijas un Gambijas un Latvija tikai par vienu vietu pārspēj Trinidadu un Tobago. Latvijas konkurētspēja pēdējo divu gadu laikā ir kritusi par 14 vietā un Latvija ir konkurētnespējīgāka nekā Krievija un daudzas citas valstis. Un ārvalstu novērtējums Dombrovska reformām ir skaidrs - ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā pēdējo divu gadu laikā ir pieaugušans tikai nedaudz vairāk kā par 0. Resp., ārvalstu labejo valdību uzslavas Latvijai ir tukši vārdi, jo tiem neseko investīcijas. Tātad - Latvija ne visas vistiņas dēj zelta oliņas. Daudzas no tām spēj izspiest tikai sapuvušus recekļus un piedevām šīs vistiņas prasa gan barību, gan savu vietu uz laktas un ar savu smaku tās spēj inficēt arī tās jaunos cālēnus, kas gribētu dzīvot normāli tajā valstī, ko sauc par Latviju.

Tieši šīs labējo partiju politikas mazspējas dēļ Latvijai ir jēga ieklausīties progresīvo partiju - lai kādas tās mums būtu (ja latviešu politiki nevēlas rādīt piemēru un dibināt un attīstīt patstāvīgu progresīvo partiju, kas neietu to kolaboracionisma ceļu, ko nostaigāja SCP - ja entiskais elements to nav gatavas darīt, tad nav jānosoda tie, kas balso par sociāldemokrātisko partiju Saskaņas Centrs). Progresīvo partiju ideoloģijas pamatā ir skatījums, ka valsts ir enabled, ka tā nodrošina empowerment - tā ir strādājošiem iespēja mācīties, pilnveidot savas spējas, tiekties pēc labāka darba un labākas dzīves un iespēja to arī sasniegt. Progresīvas valstis nenosoda tos nelaimīgos iedzīvotājus, kas investoru aiziešanas dēļ paliek bez darba. Progresīvas valstis dod šiem cilvēkiem iespēju atbildēt uz tirgus pieprasījumu vai arī pašiem sākt savu biznesu. Progresīvas valstis šķiro ivnestorus pēc tā, vai tie šeit rada labas darbavietas vai arī tie šeit vēlas iegūt sev neko vairāk par konveijera strādniekiem. Progresīvās partijas gatavos sabiedrību neizbēgamai konkurences cīņai ar Āzijas tīģeriem. Ķīna jau tagad ir pasaulē otrā lielākā valsts pēc investīcijām R&D (apsteidzot pat Japānu un Vāciju) un tās investīciju pieauguma temps apliecina, ka tuvākos gados tā būs pasaulē lielākā ekonomika pēc R&D investīciju apjoma. Ķīna pati jau tagad dažās tehnoloģiju nozarēs spēj producēt neproporcionāli daudz (atb. savam iedzīvotaju skaitam, resp. 30% no pasaules devuma) inovāciju un jaunu tehnoloģiju. Un Ķīna, spriežot pēc tās vietas reģistrēto patentu skaita ziņā, tehnoloģijas arī lieto. Vai Latvijas sabiedrība, jau tā paliks pie labējo partiju vienaldzīgā skatījuma, spēs konkurēt ar šiem jaunajiem pasaules varas centriem? Līdz šim nav spējusi un tendences liecina, ka nespēs.

Un tad, kad sabiedrībā būs kaut vai tikai pārliecība, ka ejam pareizā virzienā un uz labklājības sabiedrību, tad arī radīsies pamats, kāpēc ir tiesiskums var būt arguments. Ir smieklīgi no netaisnīgas sabiedrības sagaidīt, ka tiesiskums var būt arguments.

Un nobeigumā - progresīvās partijas, tātas kā SC, ir daudz labāk pozicionētas tiesiskuma atbalstam, nekā labējas partijas. Progresīvās partijas ir gatavs ieklausīties savā plašajā vēlētāju lokā un vēlētāji ir gatavi to atmaksāt ar ziedojumiem, līdz ar to progresīvās partijas ir dabiski mazāk atkarīgas no dažiem bagātiem ziedotājiem nekā labējās partijas. Bet te mēs skaidri redzam, ka Latvijas labējās partijas un to pakalpiņi žurnalistu un "ekspertu" parindās cenšas saglabāt labējo partiju lomu, jo netiek pieļauta doma par anonīmiem mazajiem ziedojumiem.

Un visbeidzot - I. K. frāze "Diemžēl 2010.gada kampaņā tie bija teju pamanāmi , partijām domājot par nākotnes koalīcijas modeļiem, izvēloties fokusēties uz ekonomiku, [...] un citām " mazāk neērtām" tēmām." ir elpu aizraujoša. Pirmkārt, normālās valstīs vēlētājiem ekonomika ir jautājums nr. 1. Ļoti lūdzu I. K. palasīt kaut ko no ārzemju preses, citādi vietējā pīļu dīķa smaka no viņas rakstiem ir neizturama. Un otrkārt - tie ir meli, ka 10. Saeimas priekšvēlēšanu ciņā ekonomika būtu ieņēmusi centrālo vietu - šeit nebija redzamas šīs klasiskās debates starp laissez-fair un progresīvo pieeju. Dažkārt no Latvijas "ekspertiem" gadās dzirdēt runas par kaut kādiem "ekonomikas likumiem", kurus tad "tiesiski godīgie" deputāti varētu pielietot. Tie ir maldi - jo ekonomikā valda pietiekoši liela teoriju dažādība un ir pietiekoši daudz argumentu tam, lai atzītu, ka ekonomikas attīstības ceļu ir jānosaka vēlētājiem un to nevar izdarīt ekspertu panelis, pat vislabākais nē. Pirkmārt tehnisku iemeslu dēļ - ekonomikas modeļi mēdz būt nelineāri, līdz ar to paredzēšanas spējas ir ierobežotas, ja ieejas dati nav pietiekoši precīzi. Un arī teorētisku apsvērumu dēļ - ekonomikas modeļi ir konstruēti, lai maksimizētu labuma f-jas vērtību, bet labuma f-jas saturs ir sabiedrības kompetnecē, tieši tāpat kā militārpersonas sabiedrības kompetencei atstāj izlēmt to - vai sākt karu vai nē un pret ko karot. Labuma f-jas saturs var būt valsts IKP maksimāls pieaugums, bet tas var būt arī valsts IKP mērens pieaugumus, kuram jāiet kopā ar iespējami palšu šī pieauguma sadalījumu pa sabiedrības indivīdiem. Lūk - tieši tāpēc sabiedrībai ir jālemj par ekonomikas jautājumiem un ir abnormāli sagaidīt, ka sabiedrība izvēlētos šos jautājumus atstāt labējo partiju pakalpiņu ziņā un tā vietā balsot par kultūras jautājumiem - pat ja tas būtu pliks tiesiskums.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

LV Zviedrijā 29.05.2011 13:51
Manuprāt, šis ir laiks noskaidrot attiecības ar ZZS, kuri, esot koalīcijā, gāja "savu ceļu". Es vēl joprojām nesaprotu, KAS balso par šīm partijām. Ceru, ka nākamajā Saeimā savien;ibai būs daudz mazāk mandātu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pašcieņa 29.05.2011 13:48
Halllloooooo, Latvijas tauta! Visi vēl snauž 7dienas dusu? Kur ir aicinājumi visiem tikties Tautas sapulce nākam 4dien pie Saeimas. Tas ir 1., ko tauta var izdarīt. Tagad mums jārikojas, nevis jāgaida Rīkojums Nr.3.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Laukakmens 29.05.2011 13:10
"vēlētājam izšķirties par to, vai tiesiskuma un demokrātijas jautājumi ir viņiem svarīgi, izvēloties atbalstīt kādu partiju vai nē."
-------
Nu, ir svarīgi. Un....? Šos kritēriju tik un tā nevar pielietot partiju izvēlē, jo tiem neatbilst neviena no lielajām partijām.
Ja V bijusi gatava taisīt fiktīvus konkursus, vai bez konkursiem bāzt amatos savējos, vai atbalstīt Lembergam vien vajadzīgus likumprojektus, aizstāvēt "shēmojušus" ministrus un darīt vēl visādus brīnumus... Ja SC bija gatavi cīnīties par Kargina un Krasovicka depozītu glābšanu, balsot pret Šlesera kratīšanu, iekļaut sarakstos latviešu valodu neprotošus kandidātus... Par PLL un ZZS, saprotams, pat runāt lieki.
Kāda izvēle tad atliek, domājot par tiesiskumu? Visu Latvijai? Pieņemot, ka tā čupošanās ar čečenu pusbandītu bija tikai neveiksmīgs starpgadījums, vai visiem "letiņiem" balsot tagad par VL? Kamēr visi krievi balsos par SC... Kas tad beigās iznāks - pēc etniskā principa sašķelta Saeima, kur valdību visticamāk veidos SC un ZZS un opozīcijā būs VL un kādas paliekas no Vienotības. Būs labāk?
Jā, Saeimu atlaist vajadzēja. Kaut vai kā zināmu sodu, atmaksu - lai tauta izjūt vismaz kādu revanša garšu. Bet citādi, pašreizējā politiskajā situācijā tam nav pilnīgi nekādas perspektīvas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pēteris Krišjānis 29.05.2011 12:59
Strazda kungs, jums tiešām nav skaidrs par ko runāja Zatlers. Un nav brīnums, jo jūs esat fiksējušies uz savu jājamzirdziņu, kam ir ļoti maz sakara ar reālo pasauli un ir vistiešākais ar fantāzijām par aizgājušo laiku. Bet tas tā.

Ir runa par to, ka lai arī krīze ir pārvarēta, ekonomika nespēj attīstīties tieši divu iemeslu dēļ:
1) jūsu minētā populisma ap sociālajām lietām;
2) korupcijas smārda, kas turpina plosīt Latviju;

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Koments 29.05.2011 12:58
Kalvis Apsītis29.05.2011 12:48

Ļoti trāpīgs komentārs.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Meee 29.05.2011 12:57
Par SC - tā balsojums par Šlesera dzīvesvietas kratīšanu un tiesībsarga velešānas ir nopozicionējis. Ko tur vairs? SC un PLL nav nekās mega atšķirīgs. Koopa RD un arī Saeimā balsojumi ir saskanīgi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Koments 29.05.2011 12:50
Ok, es nezinu un labprāt uzzinātu. Vienīgi mani uztrauc šī intonācija - jūs (reņģēdāji?) nesaprotat, prese / žurnālisti ne tā - šī tonalitāte ļoti nepatīkami atgādina pavisam citu partiju retoriku. Ja jūs tā turpināsiet, nebūs labi. Nebūs.

Par "vienkārši", tādi vienkārši jautājumi:
1. Kāpēc vienkāršie labie ar harizmu to visu nav spējuši paveikt kopš 2009.gada vasaras?
2. Ko un kad darīsiet, lai taptu vienota partija un vecie tikumi tiktu mesti pie malas?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis Apsītis 29.05.2011 12:48
>>> Domāju, ka ne viens vien ir izdarījis secinājumus pat ne tik daudz par partijām, kuras drīkstētu vai nedrīkstētu atbalstīt vēlēšanās, bet arī par konkrētiem deputātiem. Jaunas vēlēšanas ir iespēja vēl aktīvāk ar plusiem un svītrojumiem revidēt deputātu sarakstu. Iespējams, kādu/as no ievēlētajām partijām vēlētāji vispār vairs nevēlēsies Saeimā redzēt.
========

Lai šis Ivetas Kažokas novēlējums taptu par realitāti, pašam deputātu kandidātu izvirzīšanas procesam būtu jābūt demokrātiskākam. Ja mēs pieņemam, ka šobrīd tie cilvēki, kuri reāli pieņem lēmumus kā sadalīt pa apgabaliem un saranžēt tajos cilvēkus ir apmēram 30 cilvēki no katras Saeimā pārstāvēās apvienības - sanāk pavisam valstī tādi ir 150 cilvēki. No 1.5 miljoniem balstiesīgo.

Tātad - 0.01% no vēlētājiem izveido spēli, sadrukā spēļu žetonus. Nu un pārējie 99.99% cilvēku (tostarp partiju ierindas biedri, atbalstītāji, mazie ziedotāji un visi pārējie) spēlē "Sportloto" līdzīgu spēli: izvēlas kādu no lapiņām un atzīmē tajā laimīgos skaitļus. Viss. Skaidrs, ka pie šāda vēlēšanu procesa neviens deputātu kandidāts nejūtas atbildīgs vēlētāju priekšā, viņš nav "primary elections" procesā devis nevienu solījumu. Viņš Saeimā nonāk kā "balta lapa" - bezgalīgi pateicīgs savam frakcijas vadītājam par to, ka tas viņu pareizi iesaiņojis, izreklamējis, ielicis "pareizajā" apgabalā ar laimīgu kārtas numuru.

"Vienotības" gadījumā mēs šo kontrastu redzam īpaši spilgti. No vienas puses ir šīs partijas "ierindas" atbalstītāji un biedri, kuri ir par caurspīdīgu un godīgu valsts pārvaldi, kuri ir gatavi normālai Rietumu parauga demokrātijai. Bet reāli visus lēmumus pieņem daži cilvēki - Āboltiņa, Kristovskis, Štokenbergs. Reizēm arī Jaunups, reizēm arī Kampars vai vēl kāds. Tā tomēr ir liela vilšanās. Ja partijas atbalstītāji jau no sākta gala vēlas balsot par Saimnieku, tad viņiem varbūt ir mazāks kultūršoks, ja Saimnieks arī izlemj kas un kur kandidēs; vai teiksim, uztic deputātu kandidātu ranžēšanu socioloģisko pētījumu firmai (viena no Saeimā pārstāvētajām partijām pirms 10.Saeimas vēlēšanām tā arī izdarīja).

Ja "primary elections" process nebūtu svarīgs - iedomāsimies tādu ekstrēmu piemēru: Kā būtu, ja vēlēšanas organizētu kā televīzijas šovu. Kur šova vadītājs citu pēc cita izvestu uz skatuves dažādus populārus cilvēkus - kādu cienījamu leģionāru un publicistu, kādu svarcēlāju vai aktieri, dažus turīgus biznesmeņus, pāris komponistus, žurnālistus un vēl vienu otru. Un skatītāji ar telefonbalsojumiem varētu paust atbalstu šiem cilvēkiem. Varētu būt pat atsevišķi šovi katrai no 5 apvienībām. Šova laikā neuzdotu "nepatīkamus" jautājumus par nodokļu sistēmām vai valsts parāda atmaksu. Reitings droši vien būtu ļoti labs - jo skatītājiem būtu radīts iespaids, ka izvēli veic viņi. Kaut arī - izvēli faktiski veic šova rīkotāji.

Nu nav man pārliecības, ka mūsu pašreizējais vēlēšanu process ir pārāk tālu no šāda te šova.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Armands Strazds 29.05.2011 12:46
Vakardienas Saeimas atlaišanas ierosinājumam es redzu no autores atšķirīgu cēloņsakarību, proti:
1) Iemesls (nevis iegansts!), kādēļ Zatlers ierosināja Saeimas atlaišanu: "bardzības" (austerity) politikas fiasko. Tagad arī Latvijā. Prezidents Zatlers to noformulēja viennozīmīgi: "būsim godīgi – šo krīzi pārvarēt palīdzēja Latvijas cilvēki. Katrs no viņiem nesa kādu PERSONĪGU UPURI – algas samazinājumu, nodokļu celšanos, bezdarbu." Cilvēku ciešanas ir izrādījušās nesamerīgas ar solītajiem (bet nesaņemtajiem!) ieguvumiem. Ar kredītaģentūru reitingiem vien ciešanas (bezdarbu, depopulāciju) nav bijis iespējams apturēt. Tādēļ nākamajai Saeimai būs nekavējoties jāpārtrauc sabiedrībai nāvējošā "finanšu stabilizacijas" programma, un tās vietā jāliek Sociālās Stabilizacijas programma.

2) Nav šaubu, ka korupcija mūsu valstī ir pārāk augsta, bet, lai efektīvi ar to cīnītos, ir pirmkārt jāuzvar tās cēloņi, un nevis sekas. Korupcijas celoņi ir sistēmā: privatais sektors ir sagrābis visu varu, un operē ar to cik vien bezatbildīgi iespējams. Un iespējams, kā rādīja un vēl aizvien rāda krīzes sekas, ir pārāk daudz. Publiskais sektors ir marģinalizēts, tam ir liegts rūpeties par sabiedrības labklājību. Ar šādu ideoloģiju neviena valsts pasaulē vēl nav veiksmīgi attīstījusies.

Galvenie secinājumi:
A. Nākamās Saeimas vēlēšanās par ievēlamības galveno stūrakmeni ir jākļūst sociālajai atbildībai. Neviena partija, kas līdz šim balstījusies uz Vašingtonas konsensa modeļa, t.i. Ekonomistu apvienības Latvija 2000 un Latvija 2010 programmām (g.k. Jaunais Laiks un Latvijas Ceļa variācijas), nedrīkst ATKAL iegūt velētāju atbalstu.

B. Jaunievelētajam prezidentam ir jāparaksta Sociālās Atbildības apliecinājums, kurā viņš skaidri izklāsta KĀ tieši viņš pildīs savu prezidenta zverestā doto solījumu – "Es darīšu visu, kas stāvēs manos spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību."

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jānis 29.05.2011 12:43
Pareizi!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pēteris Krišjānis 29.05.2011 12:25
Koments: šķiet ka tu nemaz nenojaut kas notiek V iekšienē. Problēma ir tāda, ka žurnālistiem ļoti patīk V iekšējie kašķi vadības starpā. Bet viņi aizmirst ka tur ir daudzi vienkārši cilvēki ar labu harizmu un spēju vadīt. Vienkārši ir jāpanāk vecās vadības diezgan nekavējoša atkāpšanās (palīdzēt vadīt un veidot kampaņu viņi var arī no "ierindas biedra" soliņa) un jaunas vadības iecelšana.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pēteris Krišjānis 29.05.2011 12:24
Paldies par ļoti svaigo un optimistisko analīzi. Es tā padomāju ka jā - tieši šajā punktā krīze savu skrējienu ir beigusi, un ir jāpaceļ šis tiesiskuma jautājums - kā tad mums būt.

Bet problēma neliela ir - kā šos neērtos jautājumus uzdot SC un ZZS (ar V šķiet nevienam nebūs problēmu) situācijā, ka 80% preses izteikti pieder šo partiju finansētājiem/oligarhiem? Vai piemēram sabiedriskajai televīzijai ļaus grillēt Lembergu vai Urbanoviču par šiem jautājumiem? Vai atkal Kots ievēros vertikālo taimkodu?

Šeit ir jautājums arī par alternatīvu mēdiju rašanos. Ar pietiek.com nepietiks.

Bet es ceru ka mēs tomēr to spēsim. Jācer un jādara, jo nekas jau cits neatliek, tā ir mūsu valsts.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Koments 29.05.2011 12:19
1. Vienotībai vēlākais pirmdien ir jālemj sasaukt vienotas partijas dibināšanas kongress īsākajā termiņā, kādu pieļauj likums.

2. Uz ārkārtas vēlēšanu periodu Vienotībā jāiestājas visiem spēcīgākajiem viedokļu līderiem, intelektuāļiem un pat nekandidējot, jāaicina visus balsot. J.Rubenim, A.Žīgurei, A.Hermanim, I.Lancmanim, K.Skujeniekam utt. Šiem līderiem ir jārēķinās, ka viņu reputācija cietīs, bet nācijai ir svarīgs brīdis. Šis ir līdzīgi TF pirms 20+ gadiem.

Vienotība esošajā sastāvā zaudēs. Tā ir par vāju, par dziļu iegrimusi polittehnoloģijās, kompromisos .Vienotība ir jāglābj pati no sevis.

Pretējā gadījumā oktobrī valdību veidos sarkanais kvadrāts un Latvija uz ilgiem gadīem atpaliks un kļūs par Vidusāzijas / Āfrikas / Latīņamerikas parauga korumpētu pāris ģimeņu pārvaldītu valstiņu. Vēl pārsimt tūkstoši sakrāmēs čemodānus un aizbrauks, pārējie iegrims apātijā uz ilgiem gadiem. Var jau būt, ka esam to pelnījuši, bet šķiet skumji.

Jebkurā gadījumā šī ir retā iespēja izrāvienam un ja Vienotība rīkosies "kā parasti", būs sāpīgs zaudējums. Ja atkal būs savējie amatos un ministru portfeļi nevis labākajiem, bet tiem, kam pienākas, būs ziepe.

Citi autora darbi