PROVIDUS sarunu festivālā LAMPA rosinās domāt par labāku lēmumu pieņemšanu un analizēs dabasgāzes tirgus liberalizāciju Latvijā. Lasi
Pētījuma mērķis ir novērtēt to, kā ES reaģē uz globālo situāciju, kurā enerģijas resursu nodrošināšana ir viens no svarīgākajiem jautājumiem starptautiskajā ekonomikā un politikā. Darbā uzmanība tiek pievērsta enerģijas drošības jautājumam, kam ir cieša saistība ar Eiropas drošības un aizsardzības politiku un ES paplašināšanās politiku. Lasi
Pētījums iepazīstina ar Baltijas jūras reģiona stratēģijas saturu un procedūrām un identificē vairākus izaicinājumus, kuriem ir nepieciešams meklēt risinājumus. Stratēģija pievēršas vairāku problēmu risināšanai – vides aizsardzība, drošība uz jūras, nevienāda ekonomiskā attīstība reģionā – ar mērķi izveidot funkcionējošu koordinācijas mehānismu un efektīvāku esošo finanšu resursu izmantošanu. Lasi
Pētījums apvieno vairākas Eiropas domnīcas (think tanks) ar mērķi formulēt konkrētas rekomendācijas galvenajos jautājumos, kas tiks risināti Francijas, Čehijas un Zviedrijas prezidentūru laikā. Šie jautājumi aptver piecas tēmas – Lisabonas līgums, demokrātija un ES budžets; izaugsme; taisnīgums, brīvība un drošība; ilgtspējīga attīstība un Eiropas loma pasaulē. Lasi
Gudros tīklus neizvēlas un tajos neiegulda tikai tādēļ vien, ka “gudrie” izklausās labāk nekā “dumjie”. Tajos izvēlas ieguldīt, lai nākotnē elektroenerģija būtu pieejama vēl plašāk, vēl stabilāk, vēl uzticamāk. Lasi
Pētījums analizē, cik cieši ES integrē enerģētikas un klimata pārmaiņu politikas. Kā starptautiskajam līderim klimata pārmaiņu politikā, ES ir svarīgi ne tikai parādīt pietiekamu progresu šajās divās jomās, bet arī veicināt to labāku integrāciju nākotnē. Pētījums identificē iespējamās sinerģijas un kompromisus starp ES likumdošanu cīņā pret klimata pārmaiņām un tās enerģētikas drošības mērķiem. Lasi
Izaicinājumi videi, piemēram, piesārņojums, mazāka biodažādība, globālā sasilšana, ozona slāņa samazināšanas, tropu mežu izciršana nav ierobežojami ar starptautiskām robežām. Tāpēc šīm problēmām ir jāmeklē globāli risinājumi. Vienlaikus šobrīd iedzīvotājiem ir arī lielāka interese par šiem jautājumiem. Lasi
Pētījums izvērtē iespējamo PVN dažādu likmju iespaidu uz atsevišķiem produktiem, lai veicinātu atbalstu videi. Nosakot mazāku PVN likmi videi draudzīgākiem produktiem un standarta likmi videi mazāk draudzīgiem produktiem, varētu veicināt pieprasījumu pēc “zaļākiem” produktiem. Lasi
Zaļajā ekonomikā Eiropā šobrīd ir nodarbināti 21 milj. cilvēku. Tie ir darbi, kas ir saistīti ar vides aizsardzības sektoru vai kuriem ir nepieciešamas īpašas prasmes, kas ir saistītas ar vidi. Lasi
Eiropā šobrīd ir ievērojama riska draudi, kas ir saistīti ar novecojušiem pesticīdiem. Vietas, kur tie atrodas, draud ar letālu iznākumu cilvēkiem un dzīvniekiem. Novecojušie pesticīdi arī apdraud lauksaimniecības tirdzniecību starp ES un ne-ES valstīm. Šie pesticīdi bieži atrodas netālu no ūdenstilpnēm un tādējādi ir papildrisks ES īpaši plūdu laikā. It sevišķi novecojošo pesticīdu problēmas ir novērojamas Diendivdaustrumeiropā un bijušās PSRS valstīs, kas atrodas ģeogrāfiski tuvu ES. Lasi
Enerģētikas tirgū ir notikušas būtiskas izmaiņas – naftas un gāzes cenu pieaugums, dažās rietumu valstīs liberalizācija, dažās enerģiju ražojošajās valstīs nacionalizācija, ir ieviestas dažādas siltumnīcefektu radošo gāzu ierobežošanas programmas, palielinājušās ģeopolitiskās bažas. 2007.gada sākumā Eiropas Komisija ierosināja jaunu stratēģiju šajā jomā. Lasi