Domnīca PROVIDUS 2020.gada 21.februārī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam ir nosūtījusi atzinumu par Informatīvo ziņojumu "Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādņu 2015.–2020.gadam īstenošanas 2015.–2018.gadā starpposma novērtējumu" (VSS-99) Lasi
Piespiešana atzīties noziegumā, nepietiekami profesionāla lietu izmeklēšana, dienesta stāvokļa izmantošana privātu lietu kārtošanai – šie ir tipiski piemēri sūdzībām, ko iedzīvotāji Latvijā iesniedz par policiju. Cik efektīvi šīs sūdzības tiek izskatītas un vai no tām tiek izdarīti secinājumi, kas ļautu uzlabot policijas sistēmu kopumā? Atbildi uz šiem jautājumiem un analīzi par sūdzību izskatīšanas mehānismu sniedz pētījums “Sūdzību izskatīšana un policijas atbildība”. Lasi
Ziņojums apkopo analīzi par lobēšanas regulējumu citās valstīs, interešu lobēšanu Latvijas Saeimā. Lasi
Aptaujā noskaidrota iedzīvotāju uzticēšanās pakāpe dažādām institūcijām un to godīguma vērtējums, attieksme pret korupciju un priekšstati par korupcijas izplatību Latvijā. Atbildes uz atsevišķiem aptaujas jautājumiem ir salīdzināmas ar 1999. gadā veikto pētījumi „Korupcijas seja Latvijā”. Lasi
Pētījumā analizēts, kā Latvijas krimināltiesībās darbojas izlīgums un kā iespējams tā lietojumu paplašināt, lai ne vien pārkāpējs saņemtu sodu, bet tiktu atjaunots taisnīgums un noziedzība mazinātos. Kā viens no efektīviem un citās valstīs lietotiem instrumentiem tiek piedāvāta mediācijas (izlīgšana ar starpnieku) ieviešana arī Latvijā. Lasi
Pētījums noskaidro, kā notiek lobēšana Latvijā, it īpaši Saeimā, un analizē iespējas padarīt lobēšanu Saeimā atklātāku, interešu grupām pieejamāku un saskanīgāku ar ētikas normām un labu parlamentāro praksi. Lasi
Aptaujā noskaidroti informācijas avoti, no kuriem iedzīvotāju gūst ziņas par korupcijas gadījumiem, iedzīvotāju personīgā saskarsme ar korupciju, uzskati par korupcijas iemesliem, iespējamā rīcība saskaroties ar korupcijas gadījumiem un uzskati par korupcijas novēršanu Latvijā. Atbildes uz atsevišķiem aptaujas jautājumiem ir salīdzināmas ar 1999. gadā veikto pētījumi „Korupcijas seja Latvijā”. Lasi
Pētījuma mērķis ir izstrādāt priekšlikumus, kas gan no tiesību aktu regulējošās puses, gan no komunikācijas puses kalpotu par pamatu tālāko darbību veikšanai uzlabojot tiesu komunikāciju ar sabiedrību. Pētījums veikts ANO Attīstības programma (UNDP) un Tieslietu ministrijas kopīga projekta „Tiesu sistēmas komunikācijas kapacitātes stiprināšana” ietvaros, kura mērķis ir izveidot caurskatāmu un profesionālu saziņu starp tieslietu sistēmu un sabiedrību, tādējādi veicinot uzticību tieslietu sistēmai un veidojot atbalsošu vidi tieslietu reformām. Lasi
Starptautiskais korupcijas barometrs ir sabiedriskās domas aptauja, kas veikta 64 valstīs (52 682 respondenti aptaujāti no 2004. gada jūlija līdz septembrim). Aptaujā jautāts, kurus sektorus un institūcijas visvairāk ietekmē korupcija, cik nozīmīga ir korupcija citu sabiedrisko problēmu kontekstā, kādas ir sagaidāmās korupcijas līmeņa izmaiņas nākotnē, vai cilvēki paši pēdējo 12 mēnešu laikā ir maksājuši kukuli. Lasi
KUI ir analītisks indekss, kura rezultāti 2004. gadā iegūti apkopojot divpadsmit neatkarīgu institūciju 18 aptaujas. Transparency International sastāda KUI jau kopš 1995. gada, un tas sarindo valstis augošā secībā atkarībā no tā, cik lielā mērā valstī tiek uzskatīts, ka korupcija ir izplatīta ierēdniecībā un politikā. Aptaujās ir apkopoti plašākas sabiedrības, uzņēmēju un analītiķu sniegtie atzinumi. Valstīs, kas iekļautas rangu tabulā, ir notikušas vismaz trīs aptaujas. Latvijas novērtējuma veidošanā 2004. gada indeksā izmantotas astoņas aptaujas. 2004. gadā Latvija saņēmusi 4 punktu vērtējumu pēc 10 ballu skalas, kas ir uzlabojums par 0,2 punktiem salīdzinājumā ar 2003. gadu. Lasi
ANOTĀCIJA
2004.gada 1.februārī spēkā stājās Administratīvā procesa likums, kas izvirza stingras prasības katram izdotajam administratīvajam aktam. Pētījumā tiek analizēti piecu Latvijas pašvaldību pieņemtie administratīvie akti, lai konstatētu to atbilstību Administratīvā procesa likuma prasībām. Pētījums meklē atbildes uz sekojošiem jautājumiem: Vai pašvaldību lēmumi ir pietiekami kvalitatīvi? Vai kvalitātes problēmas ir ātri un viegli novēršamas? Vai pašvaldību lēmumu rezultātā tām var nākties segt privātpersonām nodarītos zaudējumus? Kā šādu risku mazināt?
Lasi