12.Saeima nav izpildījusi pusi no priekšvēlēšanu solījumiem tiesiskuma jomā
Sabiedrība par atklātību – Delna (Delna) un domnīca PROVIDUS 2014. gadā no visām 12.Saeimā ievēlētajām partijām ieguva atbalstu tiesiskuma nostiprināšanas rīcības plānam, kurā iekļauti 45 uzdevumi. Organizācijas ir izpētījušas, ka no šiem uzdevumiem pilnīgi vai daļēji ir izpildīta tikai puse: 7 solījumi īstenoti pilnībā un 16 – daļēji. Līdz šim visvājāk veicies ar trauksmes cēlēju aizstāvību un ētikas principu iedzīvināšanu valsts pārvaldē – šajās jomās nav izpildīts neviens no solījumiem Lasi
Education and Corruption
ZIŅOJUMA ANOTĀCIJA
Šis referāts ir balstīts uz korupcijas starptautiskajām definīcijām, kas ir pielietotas izglītības jomā. Autors definē korupciju izglītības jomā, skaidro, kāpēc tā ir nozīmīga, kā arī apraksta dažādus korupcijas veidus un tās cēloņus. Uzsvars referātā ir uz augstākās izglītības iestāžu lomu, taču analīze neaprobežojas tikai ar augstāko izglītību. Referāts nav orientēts tikai uz kādu vienu valsti vai reģionu, bet pieskaras tendencēm, kas vērojamas visā pasaulē.
Lasi
Starptautisko līdzekļu izmantošanas efektivitāte korupcijas novēršanas sistēmu stiprināšanā Latvijā
PĒTĪJUMA ANOTĀCIJA
Projekta ietvaros tika pētīts, cik efektīvi ir izmantoti Eiropas Savienības PHARE projektā “Korupcijas novēršanas likumdošanas, izglītošanas un sabiedrības informēšanas programma” piešķirtie līdzekļi un kādi rezultāti ir sasniegti, īstenojot plānotos projekta uzdevumus. Projekta mērķis bija izpētīt PHARE programmas darba plānu saskaņotību ar sasniegtajiem rezultātiem, dot novērtējumu tās īstenošanas gaitai un radīt rekomendācijas Latvijas valdībai nākamajiem projektiem, kuros tiek piesaistīti starptautiski līdzekļi uz līdzīgiem noteikumiem.
Lasi
Valstiskā godaprāta sistēmas izvērtējums Latvijā (Korupcijas novēršanas kritēriju analīze)
PĒTĪJUMA ANOTĀCIJA
2002. gadā Sabiedrība par atklātību - Delna, izmantojot Transparency International izstrādāto metodoloģiju, kas ietver atsevišķu valsts institūciju un sfēru vērtēšanas kritērijus, veica Valstiskā godaprāta sistēmas analīzi. Saskaņā ar šiem indikatoriem ir novērtēti divi aspekti: pirmkārt, vai kritērijos ietvertās prasības ir pieņemtas Latvijas likumdošanā (de iure) un, otrkārt, vai tās tiek praktiski īstenotas (de facto).
Lasi
Lēmumu pieņemšanas atklātība un funkciju deleģēšana nevalstiskajam sektoram konsultatīvajās padomēs
PĒTĪJUMA ANOTĀCIJA
Pētījumā “Lēmumu pieņemšanas atklātība un funkciju deleģēšana nevalstiskajam sektoram konsultatīvajās padomēs” ir aplūkota 30 dažādu padomju darbība, pievēršot uzmanību to darbības atklātumam, kā arī sabiedrības pārstāvju iespējai piedalīties padomju darbā. Tas demonstrē, ka padomes ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā sabiedrības locekļi var piedalīties un piedalās dažādu svarīgu lēmumu pieņemšanas procesos.
Lasi
Parliamentary Codes of Conduct in Europe. An overview. (Parlamentārie ētikas kodeksi Eiropā. Pārskats)
PĒTĪJUMA ANOTĀCIJA
Eiropas parlamentāro pētījumu un dokumentācijas centra (European Centre for Parliamentary Research and Documentation) publicētajā pētījumā aplūkotas formālās un neformālās ētikas normas, kas attiecas uz parlamenta locekļiem Eiropas valstu parlamentos. Ir sniegts gan vispārējs apkopojums par ētikas principiem un kontrolējošām institūcijām, kuras mēdz izmantot attiecībā uz parlamentāriešiem, gan arī pārskata tabulas par to, kā šie jautājumi ir risināti gan konkrētās Eiropas Savienības valstīs, gan ES kandidātvalstīs, gan vēl citās Eiropas valstīs. Pētījums ir pabeigts 2001. gada novembrī.
Lasi
Kā likvidēt sūci sistēmā: veselības aprūpes sektors un licenču izsniegšana Latvijā
PĒTĪJUMA ANOTĀCIJA
Pētījuma pamatā ir visu Latviju aptveroša sabiedrības aptauja, kurā tika aptaujātas 3439 mājsaimniecības (kopā 8926 iedzīvotāji), 41 veselības aprūpes iestāde, notika diskusijas 30 fokusa grupās sabiedrības pārstāvjiem un 2 fokusa grupas veselības aprūpes pārstāvjiem.
Lasi
Valsts pasūtītā pētījuma "Korupcija Latvijā un tās apkarošanas sistēmas pilnveidošana" rezultātu kopsavilkums
PĒTĪJUMA ANOTĀCIJA
Kriminoloģisko pētījumu centrs valsts pasūtītā pētījuma ietvaros ir veicis korupcijas problēmas teorētisko analīzi, realizējis pētījumu par korupcijas tēmu un izstrādājis ieteikumus korupcijas apkarošanas sistēmas pilnveidošanai. Centrs veica arī aptauju, kuras gaitā tika aptaujāti 490 respondenti.
Lasi
Korupcijas uztveres indekss 2002
KUI ir analītiska aptauja, kuras rezultāti iegūti apkopojot deviņu neatkarīgu institūciju 15 aptaujas. Transparency International sastāda KUI jau kopš 1995. gada, un tas sarindo valstis augošā secībā atkarībā no tā, cik lielā mērā valstī tiek uzskatīts, ka korupcija ir izplatīta ierēdniecībā un politikā. Aptaujās ir apkopoti sabiedrības, uzņēmēju un analītiķu sniegtie atzinumi. Valstīs, kas iekļautas rangu tabulā, ir notikušas vismaz trīs aptaujas. Latvijas novērtējuma veidošanā izmantotas četras aptaujas. Lasi
Postkomunistisko valstu korupcijas tipoloģija 3
ANOTĀCIJA
Raksta autore sniedz postkomunistiskajās valstīs sastopamās korupcijas tipoloģiju. Turklāt dažāda veida korumpētas darbības ir analizētas izejot no tā, cik lielu politisku kaitējumu tās nodara.
Lasi
Korupcijas novēršanas politika Latvijā: problēmas un izredzes
PĒTĪJUMA ANOTĀCIJA
Pētījuma mērķis ir analizēt trīs ar korupcijas novēršanu saistītus jautajumus: (1) interešu konfliktu regulējumu Latvijā, (2) īpašuma un ienākumu deklarēšanu un (3) korupcijas novēršanu publiskajā iepirkumā.
Lasi
.png?1508149000){kind=logo}
