Ekonomikas ministrija

Atpakaļ
2017

Ekonomikas ministrijas komentārs

Atbilstoši informatīvā ziņojuma (Ministru kabineta 26.01.2016. sēdes protokola Nr.4, 91.§ 2.punkts) 9.4.6.punktam Ekonomikas ministrijai tika uzdots līdz 2016.gada 1.oktobrim veikt grozījumus Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumos Nr.502 "Noteikumi par būvspeciālistu un būvdarbu veicēju civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu", nosakot, ka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana ir obligāta pakalpojuma sniegšanas laikā, tādējādi atsakoties no apdrošināšanas visā garantijas termiņā.

Priekšlikumā norādīts, ka pirms jauno noteikumu spēkā stāšanās ievērojams skaits būvniecības uzņēmumu ar pasūtītājiem bija noslēguši būvniecības līgumus, kuros būvdarbu garantijas termiņš bija īsāks par pieciem gadiem. Minētais attiecas arī uz publiskajiem iepirkumiem gadījumos, kad piedāvājumi tika iesniegti līdz 2014.gada 1.oktobrim, bet līgumi slēgti pēc šā datuma. Tādēļ rodas juridiski strīdi, kuru skaits tuvākajā laikā var ievērojami palielināties. Līdz ar to Ministru kabinetam Ēku būvnoteikumos jāparedz pārejas regulējums, kas attiektos uz iepriekš minētajiem gadījumiem, nosakot, ka garantijas termiņi netiek mainīti.

Šajās sakarā būtu jānorāda, ka saskaņā ar Civillikuma 3.pantu  katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības. Tāpat Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9. panta ceturtā daļa paredz, ka  normatīvajam aktam vai tā daļai nav atpakaļejoša spēka, izņemot likumā īpaši paredzētus gadījumus.

Saskaņā ar Civillikuma regulējumu, tas, ka mainās normatīvais regulējums, kas regulē garantijas termiņus automātiski nenozīmē, ka šis nosacījums attiecas uz visām, jau pastāvošām attiecībām un dzīves gadījumiem, tikai tad, ja likumdevējs iekļāvis konkrētu atrunu vai pārejas noteikumu, kas nosaka normas atpakaļejošo spēkā esamību laikā šāds regulējums ir saistošs jau pastāvošām attiecībām un to dalībniekiem, pretējā gadījumā jāvērtē pušu griba (līguma teksts), kurā var būt iekļauts noteikums, kas paredz līguma noteikumus mainīt līdz ar normatīvā akta izmaiņām. Vienlaikus jāvērtē vai šāds noteikums ir visaptverošs (attiecas uz visām iespējamām normatīvā regulējuma izmaiņām, kas skar vai var skart līguma izpildi vai kādu tā daļu) vai attiecināms tikai uz kādu līguma daļu.

Par garantijas termiņu, kā atsevišķu līgumu vai atliekošu nosacījumu. Katrā gadījumā jāvērtē līgums, tā noteikumi, kas paredz būvniecību.  Proti, garantijas ilgums un garantijas došana pati par sevi var būt noteikta ar pašu būvniecības līgumu, kā blakus noteikums, kas ir saistošs abām pusēm un ir būvniecības līguma sastāvdaļa. Šādā gadījumā tas nav uzskatāms par atsevišķu līgumu. Vienlaikus var pastāvēt situācijas, kad noteikumi par garantiju ir nodibināta kā atsevišķa saistība.

Papildus būtu jānorāda, ka, apskatot būvdarbu garantijas saistības, vēršama uzmanību uz to, ka būvdarbu līguma obligātā sastāvdaļa nav nosacījumi par būvdarbu garantiju. Ministru kabineta 01.04.1997. noteikumu Nr.112 „Vispārīgie būvnoteikumi” 164.punktā un Ministru kabineta 02.09.2014. noteikumu Nr.529 „Ēku būvnoteikumi” 176.punktā ietvertie vārdi „ar pasūtītāju saskaņotu termiņu” jāskata kopsakarā ar šajos punktos ietverto regulējumu, nevis atrauti. No iepriekš minētajiem punktiem izriet, ka ir noteikts minimālais būvdarbu garantijas termiņš – līdzējiem nav nepieciešams vienoties atsevišķi par minimālo būvdarbu garantijas termiņu.

Šobrīd ir jau izveidojusies patstāvīga prakse attiecībā uz būvdarbu garantijas jaunā termiņa piemērošanu un normatīvā regulējuma izmaiņas var radīt papildus   juridiskos strīdus.

Ministru kabineta 25.04.2017. sēdē (prot. Nr.21, 9.§) informatīvā ziņojuma 9.4.6.punktā dotais uzdevums tika atzīts par aktualitāti zaudējušu.

Attiecībā uz būvniecības procesa dalībnieku atbildību visā būvniecības procesā un novērtējot Būvniecības likuma un Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumu Nr.502 “Noteikumi par būvspeciālistu un būvdarbu veicēju civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu” regulējuma darbību un efektivitāti, Ekonomikas ministrija secināja, ka tajā ir vairāki būtiski trūkumi, kā rezultātā pieņemtais regulējums nav sasniedzis savu mērķi attiecībā uz trešo personu interešu efektīvu aizsardzību būvniecības procesā. Apdrošināšanas regulējuma trūkumi pamatā ir saistīti ar trūkumiem būvniecības procesa dalībnieku atbildības sadalījumā un atbildības regulējumā. Tāpat tika secināts, ka pieņemtais regulējums attiecībā uz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu paredz ārkārtīgi sarežģītu un ilgu zaudējumu pierādīšanas pienākumu cietušajam, ka tas praksē nav uzskatāms par instrumentu trešo personu interešu aizsardzībai. Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas rīcībā esošo informāciju būvniecības procesa dalībnieki apdrošināšanas prēmijās ir samaksājuši ap 6 milj. eiro, savukārt apdrošināšanas atlīdzības ir izmaksātas ap 850 000 eiro. Turklāt prakse liecina, ka atlīdzība tiek izmaksāta tikai pēc tam, kad tiesas ceļā ir pierādīta atbildīgās personas vaina. Ņemot vērā sarežģītos tiesvedības procesus, atlīdzība tiek izmaksāta 5 – 6 gadu laikā. Līdz ar to, pastāvot sarežģītam un neefektīvam regulējumam attiecībā uz apdrošināšanas atlīdzības saņemšanu par dzīvībai, veselībai vai mantai nodarītajiem zaudējumiem, nav lietderīgi izstrādāt un virzīt apstiprināšanai regulējumu par garantijas fonda izveidi, uzkrājot tajā līdzekļus.

Lai veicinātu efektīvāku trešo personu interešu aizsardzības mehānisma ieviešanu ir jāveic grozījumi Būvniecības likumā attiecībā uz būvniecības procesa dalībnieku atbildības regulējumu un atbildības apdrošināšanu.

2016.gada nogalē Ekonomikas ministrijas un būvniecības nozares pārstāvji klātienē iepazinās ar Francijas būvniecības apdrošināšanas modeli, kas varētu kalpot par paraugu Latvijas apdrošināšanas sistēmas pilnveidošanai. Francijas apdrošināšanas modelis tika iekļauts starp labākajiem piemēriem Pasaules bankas 2013.gada ziņojumā par labāko būvniecības regulējumu. Tas pierāda, ka kvalitatīvu un drošu būvniecību var panākt ar pārdomātas apdrošināšanas sistēmas ieviešanu un ar ļoti minimālu valsts un pašvaldību iesaistīšanos būvniecības procesa uzraudzībā un kontrolē.

Līdzīgi, kā tas bija Francijā pirms jaunā apdrošināšanas regulējuma ieviešanas, arī Latvijā apdrošināšanas regulējums ir neefektīvs un neveicina kvalitatīvu un drošu būvniecību.

Ministru kabineta 05.09.2017. sēdē (prot.Nr.43, 5.§) tika noteikts Ekonomikas ministrijai jauns uzdevums - sagatavot un līdz 2018.gada 1.jūlijam iesniegt noteiktā kārtībā izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu par grozījumiem Būvniecības likumā, paredzot efektīvu būvniecības procesa dalībnieku atbildības regulējumu un atbildības apdrošināšanu.