PROVIDUS

Atpakaļ
2017 2016 2015 2014

PROVIDUS komentārs

Būvniecības informācijas sistēma šobrīd nenodrošina pilnīgu informāciju par būvniecības procesiem valstī.  Rīgas pašvaldība, kur būvniecības apjomi veido ievērojamu daļu no kopējiem valsts būvniecības apjomiem, līgumu par Būvniecības informācijas sistēmas lietošanu nav noslēgusi un būvniecības lietas sistēmā neveido.  Tātad iztrūkst ievērojama daļa informācijas, lai sistēmas datus varētu pilnvērtīgi izmantot dažādiem procesiem (prognozēšana, uzraudzība, kvalitātes kontrole, darbības efektivitāte, administratīvā sloga mazināšana u. tml. ).  Lai arī citas pašvaldības ir sniegušas ziņas par būvniecības lietām, kuras izveidotas sistēmā nav zināms, cik būvniecības procesi ir uzsākti pirms attiecīgā pašvaldība uzsākusi darbu BIS sistēmā, un cik turpinās šobrīd.  Uz attiecīgu problēmu – informācijas un kontroles trūkumu par to vai pašvaldības, kas noslēgušas līgumus par sistēmas lietošanu veido būvniecības lietas sistēmā par visām saņemtajām būvniecības iecerēm, norāda arī Ekonomikas ministrija.  

Lai arī būvniecības dalībniekiem ir pieejams elektronisks būvdarbu žurnāls, nav informācijas, ka  un kā attiecīgais rīks tiktu izmantots.  Sistēmā trūkst nozīmīgu funkcionalitāšu, kuru izstrādei nepieciešamais finansējums tika apstiprināts tikai 2017.  gada 8. septembrī.  Pilnvērtīga sistēmas ieviešana, mazinot administratīvo slogu privātpersonām vēl nav notikusi.  Sistēmas pilnveidošanai šī gada rudenī piešķirtais finansējums saskaņā ar Ekonomikas ministrijas norādīto tiks izmantots sistēmā esošo datu pārvaldības uzlabošanai un būvniecības un uzraudzības procesu pilnveidošanai.  Tātad pilnvērtīga sistēmas darbība var tikt nodrošināta ne ātrāk kā 2019. /2020. gadā.  

 

Saeima 2017.  gada 22. jūnijā pieņēma Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas un būvniecības nevalstisko organizāciju kopīgi izstrādāto likumu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, kas paredz ieviest elektronisko darba laika uzskaiti būvniecībā.  Galvenais mērķis, ieviešot elektronisko darba laika uzskaiti būvniecībā, ir veikt nodarbināto personu faktisko stundu uzskaiti darba vietā, elektroniski identificēt personas, kuras apmeklējušas būvlaukumus, kā arī elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas (EDLUS) datus izmantot nodokļu administrēšanā, darba tiesisko attiecību reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanas uzraudzībā un kontrolē, būvdarbu valsts kontrolē, būvniecības politikas veidošanā, būvniecības nozares vispārīgās pārraudzības īstenošanā, oficiālās statistikas nodrošināšanā.  Elektroniskā darba laika uzskaite ir efektīvs instruments ēnu ekonomikas un tās pamatelementa “aplokšņu” algu ierobežošanai nozarēs, kur pastāv liels neuzrādītā darba laika īpatsvars.  Elektroniskā darba laika uzskaite primāri ir saistīta ar nodokļu administrēšanas un iekasēšanas jautājumiem.  EM ieskatā, ja vienotā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzes VEDLUDB izveidošana un uzturēšana tiks paredzēta privāto tiesību subjektam, tad pirms minētā pienākuma uzticēšanas privātajam partnerim ir jādefinē visi nosacījumi attiecībā uz VEDLUDB izveidošanu un uzturēšanu, t. sk. , jādefinē skaidri nosacījumi privātajam partnerim attiecībā uz tā pieredzi, reputāciju, resursiem īstenot VEDLUDB izveidi un uzturēšanu, personāla kvalifikāciju u. c.  kritērijiem, kas ir būtiski, lai nodrošinātu VEDLUDB izveidi, uzturēšanu, datu drošību un datu pieejamību VID, VDI, BVKB un EM.  Ņemot vērā minētos apsvērumus un VARAM sniegto viedokli, kā arī to, ka BIS ir pieejami dati par būvkomersantiem un būvspeciālistiem, izsniegtajām būvatļaujām, tai skaitā jaunu trešās grupas būvju būvniecībai izdotajiem lēmumiem, un ka būvatļaujā tās izdevējs veic arī atzīmi par būvdarbu veikšanas termiņu, EM uzskata, ka BIS jau pašlaik ir nodrošināta daļa VEDLUDB nepieciešamo datu un BVKB var tikt atlasīts kā piemērots VEDLUDB turētājs un pārvaldnieks [1].

Neskatoties uz daļēju datu esamību par būvkomerantiem un būvspeciālistiem BIS sistēmā un to, ka sistēmā jau nodrošināta datu apmaiņa ar Valsts ieņēmumu dienestu, VEDLUDB izveides un uzturēšanas uzdevumu nolemts deleģēt biedrībai.  Ekonomikas ministrijai uzdots noslēgt valsts pārvaldes uzdevuma deleģēšanas līgumu ar biedrību “Latvijas Būvuzņēmēju partnerība”.  

Lai arī elektroniskā darba laika uzskaite primāri ir saistīta ar nodokļu administrēšanas un iekasēšanas jautājumiem, tā tikpat lielā mērā ir saistīta ar būvniecības procesu kvalitātes un būvspeciālista faktiskā darba apjoma kontroli un uzraudzību.  Šādi darba laika uzskaites dati ir nozīmīgs kontroles instruments gadījumos, kad būvniecības dalībnieki norāda dalītu darba laika uzskaiti vairākos objektos, kā arī var kalpot par pamatu pastāvīgās prakses novērtēšanai.  Tādēļ minētā informācija neskatoties uz Ministru kabineta lēmumu par VEDLUDB sistēmas uzturēšanas nodošanu privātpersonai, ir jānodrošina no VEDLUB sistēmas arī BIS sistēmā.

[1] Informatīvais ziņojums “Par vienotās elektroniskās darba laika uzskaites datubāzes turētāju” sagatavots saskaņā ar Ministru kabineta 2017. .  gada 6. jūnija sēdes protokola Nr.  29 66. § 6. punktu.