Biedrība „Zolitūde 21.11.”

Atpakaļ
2015

Biedrības „Zolitūde 21.11.” komentārs

Regulāri kontrolēt ēku būvniecību un ekspluatāciju

Ministru kabineta noteikumu Nr.529 „Ēku būvnoteikumi” 133.pants šobrīd nosaka: „Ja publiskā ēkā, kura vienlaikus tiek arī ekspluatēta, ir paredzēti tādi būvdarbi, kas palielina vai var palielināt aprēķina slodzi uz pārsegumiem vai jumta konstrukcijām, kuras dēļ tās var zaudēt noturību, kā arī darba organizēšanas projektā un darbu veikšanas projektā ir noteikts, ka attiecīgie darbi veicami tikai tad, ja zem šiem pārsegumiem vai jumta konstrukcijām nenotiek telpu ekspluatācija, šādi būvdarbi nav atļauti, kamēr notiek attiecīgo telpu ekspluatācija. Minētie būvdarbi veicami tikai pēc tam, kad panākta vienošanās par šo telpu ekspluatācijas pārtraukšanu un attiecīgo telpu īpašniekiem saskaņots būvdarbu veikšanas laiks.”

Mūsuprāt, šī redakcija atstāj iespēju veikt būvniecību publiskajās ēkās, kad tajās atrodas cilvēki, ja būvvalde vai inspektors, kas dod atļauju būvniecībai, uzskata, ka ēkas konstrukciju noturība nevar tikt zaudēta. Uzskatām, ka šāda būvniecība ir jāaizliedz, ņemot vērā Zolitūdes traģēdiju, kur minētās ēkas būvinspektors atļāva turpināt būvniecību uz ēkas jumta, kamēr zem tā cilvēki turpināja strādāt un iepirkties, jo inspektors uzskatīja, ka būvprojektā un tā izpildē viss notiek kvalitatīvi. Kā izrādījās, jau būvniecības procesā bija pieļautas nozīmīgas kļūdas. Aicinām veikt grozījumus šajos noteikumos, no attiecīgā punkta izslēdzot tekstu „kuras dēļ tās var zaudēt noturību”, tādējādi aizliedzot turpināt būvniecību virs ēkas, kad tā jau nodota ekspluatācijai. Lai gan pret šiem priekšlikumiem iebilst Latvijas Arhitektu savienība, uzskatot, ka būtu jāļauj profesionāļiem pieņemt profesionālus lēmumus, Zolitūdes traģēdija liek pēc iespējas samazināt „cilvēcisko faktoru”, kas var veicināt līdzīgu traģēdiju atkārtošanos.

Tāpat uzskatām, ka nepieciešams mainīt regulējumu, kas šobrīd ļauj pēc saskaņošanas būvvaldē veikt izmaiņas tehniskajā projektā, ja par tām vienojas konkrētajā būvprojektā iesaistīto sapulce (pasūtītājs, būvnieks, u.c.). Ministru kabineta noteikumu Nr.529 „Ēku būvnoteikumi” 98.pants šobrīd nosaka, ka tehniskā projekta izmaiņas nepieciešams saskaņot būvvaldē tikai tad, ja tās skar ēkas ārējos/arhitektonisko risinājumus. Tātad, šobrīd regulējums saka, ka ēkas izskats ir svarīgāks par tās saturu – ēkas kvalitāti un drošību, jo ēkas izskata izmaiņas ir jāsaskaņo ar būvvaldi, bet citi tehniskā projekta grozījumi – nē. Rosinām izsvērt neļaut veikt izmaiņas tehniskajā projektā bez būveksperta atzinuma (ekspertīzes) un saskaņošanas būvvaldē jautājumos, kas neattiecas tikai uz ēku ārējo izskatu, bet arī uz ēku konstrukciju drošību.