PROVIDUS

Atpakaļ
2017

PROVIDUS komentārs

Lai arī atzinīgi novērtējama Būvniecības padomes darbība (Padome ir konsultatīva koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir veicināt sabiedrības līdzdalību būvniecības politikas izstrādē un īstenošanā) izstrādājot un 2017.  gada 13. aprīlī pieņemot Latvijas Būvniecības nozares attīstības stratēģiju 2017.  - 2024.  gadam” (turpmāk – stratēģija), attiecīgais dokuments neatrisina vajadzību pēc vidēja termiņa attīstības plānošanas dokumenta.  Pirms politikas plānošanas dokumenta izstrādes veicams sākotnējais ietekmes invertējums kā to paredz 2014.  gada 2. decembra Ministru kabineta noteikumu Nr.  737 “Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi” 36. punkts.  

Izstrādājot pamatnostādnes jānodrošina politikas mērķu sasaiste ar Nacionālo attīstības plānu, Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un citiem attīstības plānošanas dokumentiem, kā arī Eiropas Savienības politikas plānošanas dokumentiem.  PROVIDUS šajā sakarā jau ir vērsis uzmanību uz Eiropas Savienības stratēģiju “Eiropa 2020”, kurā identificētas vairākas problēmas:

  1. nozares zemā popularitāte jauniešu vidū, kuri darba apstākļu dēļ nelabprāt strādā būvniecībā;

  2. ierobežotas iespējas inovācijas jomā un būtiska nedeklarēta nodarbinātība;

  3. nepieciešamība pēc prasmju un kvalifikāciju prognozēšanas, kas var būt nepieciešamas nākotnē, pielāgojot apmācības un kvalifikācijas programmas un piesaistot attiecīgo profesiju apguvei pietiekamu skaitu studentu un nodrošinot labāku darba vidi. Jāņem vērā ES darbaspēka novecošanās ietekme, kā arī nozares īpašā situācija arodveselības un drošuma jomā;

  4. kompetences un tirgus pašregulācijas jautājumi. Lai nodrošinātu kvalitāti un kompetenci tirgū, nepieciešama būvniecības nozares profeisonālo organizāciju rīcība un kotrole nozarē darbojošos speciālistu un komersantu darba kvalitātes novērtēšanai un uzraudzībai, kā arī efektīva atgriezeniskā saite starp būvniecības dalībniekiem, kas palīdz identificēt procesā pieļautās būvniecības procesa dalībnieku kļūdas un izvērtēt speciālistu profesionālo darbību. ”

Šie būtiski jautājumi un sasaiste ar Eiropas Savienības un nacionāla līmeņa plānošanas dokumentiem nav nodrošināta.  Bez tam jāņem vērā, ka politikas plānošanas dokuments tiek sagatavots ietverot nozari raksturojošus statistikas datus, visaptverošu iepriekšējā laika perioda attīstības analīzi un pamatotas nākotnes prognozes.  Tajā ir jāietver rīcības virzienus un tiem pakārtotos uzdevumus, kas kalpo politikas mērķu un rezultātu sasniegšanai.   Kā arī jānosaka uzdevumu īstenošanas uzsākšanas un pabeigšanas termiņu.  Tiek novērtēta indikatīva ietekmes uz valsts un pašvaldību budžetiem, kā arī nosauktas atbildīgā un līdzatbildīgās institūcijas.  Šādam dokumentam paredzēts arī starpposma novērtējums un noslēguma novērtējums.  

Ievērojot iepriekš norādītās politikas plānošanas dokumentam izvirzītās prasības Padomes izstrādātā stratēģija nevar tikt uzskatīta par valsts politikas plānošanas dokumentu.  Taču tajā norādītie būvniecības nozares attīstības mērķi jāņem vērā izstrādājot politikas plānošanas dokumentu un nosakot līdzatbildīgās institūcijas - Finanšu, Izglītības un zinātnes, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības, kā arī Satiksmes ministriju.  

Jānorāda arī, ka atsevišķi stratēģijā iekļautie uzdevumi, piemēram, publisko iepirkumu sistēmas sakārtošanai un ēnu ekonomikas apkarošanai jau noteikti kā prioritāri uzdevumi 2016.  – 2018.  gadam citā dokumentā, t. i. , 2016.  gada 31. maija sadarbības memorandā, kas noslēgts starp Ministru kabinetu un būvniecības nozares pārstāvjiem.  PROVIDUS ieskatā nav nepieciešamības radīt dažādus vienošanās dokumentus, katrā no tiem paredzot tikai kādu noteiktu daļu problēmu, kas nozarei aktuālās.  Viena, visaptveroša dokumenta izstrāde nodrošinātu gan problēmu, gan paredzēto uzdevumu ieviešanas sistēmisku un visaptverošu analīzi un vispusīgu ieviesto pasākumu ietekmes un rezultātu novērtēšanu uz nozares attīstību kopumā (ne tikai uz atsevišķiem procesiem – piemēram, ēnu ekonomika, dokumentu elektroniska aprite u. tml. , kā tas ir šobrīd).