PROVIDUS

Atpakaļ
2017 2016 2015 2014

PROVIDUS komentārs 2017. gadā

Direktīvas mērķi un pamats cietušo atbalsta sistēmas ieviešanai

2012.gada 15.novembrī stājās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 25.oktobra direktīva 2012/29/ES [1], ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus un aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2001/220/TI (turpmāk – Direktīva). Tās ieviešanas termiņš bija 2015.gada 16.novembris. Saskaņā ar Direktīvas 8.panta 3.punktu dalībvalstīm bija pienākums veikt pasākumus, lai izveidotu bezmaksas un konfidenciālus speciālistu atbalsta dienestus, kas papildinātu vispārējos cietušo atbalsta dienestus vai būtu to sastāvdaļa, vai dotu iespēju cietušo atbalsta organizācijām vērsties pie jau pastāvošām specializētām iestādēm, kas sniedz šādu speciālistu atbalstu. Dalībvalstīm ir jānodrošina, lai cietušajiem saskaņā ar viņu vajadzībām pirms kriminālprocesa un tā laikā un atbilstīgu laikposmu pēc tā būtu bez maksas pieejami konfidenciāli cietušo atbalsta dienesti, kas rīkojas viņu interesēs.

Cietušo atbalsta dienesti sniedz vismaz:

  1. informāciju, konsultācijas un atbalstu, kas attiecas uz cietušo tiesībām, tostarp informāciju par piekļuvi valsts kompensācijas sistēmām attiecībā uz ievainojumiem, kas radušies nozieguma rezultātā, kā arī informāciju par viņu lomu kriminālprocesā, tostarp par sagatavošanos tiesas procesa apmeklēšanai;

  2. informāciju par visiem pastāvošajiem attiecīgajiem speciālistu atbalsta dienestiem vai tieši nosūta pie tiem;

  3. emocionālu un, ja pieejams, psiholoģisku atbalstu;

  4. konsultācijas finansiālos un praktiskos jautājumos, kas radušies saistībā ar noziegumu;

  5. konsultācijas saistībā ar sekundāras un atkārtotas viktimizācijas, iebiedēšanas un atriebības risku novēršanu.

Ar tieslietu ministra 2013.gada 6.februāra rīkojumu Nr.1-1/43 tika izveidota darba grupa, lai izvērtētu nacionālo normatīvo aktu atbilstību Direktīvas prasībām un nepieciešamības gadījumā izstrādātu normatīvos aktus Direktīvas ieviešanai. Darba grupa izvērtēja pastāvošo tiesisko regulējumu, kā arī praksi. Tika ņemta vērā biedrības „Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS” pētījumā „Mehānismi cietušo kompensācijai kriminālprocesā Eiropas Savienībā”[2] ietvertā informācija un secinājumi. Pētījumā secināts, ka „Latvijā ir virkne būtisku, sistēmu veidojošu sastāvdaļu, bet nav pašas cietušo atbalsta sistēmas, kā mērķtiecīgi orientētu pasākumu kopuma”. Arī darba grupā apkopotā informācija liecināja par atbalsta sistēmas elementu pastāvēšanu praksē, bet šī atbalsta saņemšanas koordinācijas trūkumu.

Cietušo atbalsta tālrunis 116006

Meklējot piemērotāko risinājumu, kā koordinēt atbalsta iespēju saņemšanu, darba grupā tika nolemts, ka visatbilstošākais regulējums Direktīvas prasību ieviešanai būtu upuru bezmaksas palīdzības (informatīvā, atbalsta) tālruņa izveidošana. Darba grupā tika izskatīta arī iespēja par atsevišķa atbalsta dienesta izveidi. Tomēr tika nolemts, ka šāda dienesta izveide pašreizējā situācijā nebūtu racionāla, jo pats dienests atbalstu nesniegtu, bet darbotos tikai kā vienots kontaktpunkts, kas nosūta pie konkrētiem pakalpojuma sniedzējiem vai vienkārši sniedz informāciju. Ņemot vērā, ka šāda dienesta izveides izmaksas nebūtu samērīgas ar tā sniegto labumu sabiedrībai, racionālākais risinājums ir izveidot upuru palīdzības tālruni. Tādējādi 2016.gadā tika izveidots koordinējošais kontaktpunkts, cietušo atbalsta tālrunis 116006. Tālrunis kalpo kā vienots kontaktpunkts, ar ko tiek nodrošināta koordinēta pieeja atbalsta dienestiem un pakalpojumiem, ko sniedz specializēti subjekti.

Juridiskās palīdzības administrācija, saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40.panta otro daļu un 41.panta pirmo daļu, Ministru kabineta 2005.gada 15.novembra noteikumu Nr.869 „Juridiskās palīdzības administrācijas nolikums” 3.5.apakšpunktu un Ministru kabineta 2015.gada 28.jūlija sēdes protokollēmuma Nr.36 38.§ 2.punktu, 2015.gada 30.septembrī ir noslēgusi deleģēšanas līgumu ar biedrību “Skalbes” par bezmaksas informatīvā tālruņa 116006 „Palīdzības dienests noziegumu upuriem” darbību. Bezmaksas informatīvais tālrunis 116006 „Palīdzības dienests noziegumu upuriem” ieviests no 2016.gada 1.janvāra, un tas darbojas katru dienu no plkst. 7.00 līdz 22.00. Biedrība “Skalbes”, izpildot valsts pārvaldes uzdevumu, nodrošina:

  1. emocionālā un psiholoģiskā atbalsta sniegšanu noziedzīgos nodarījumos cietušajiem;

  2. informāciju par cietušo procesuālajām tiesībām (piemēram, par tiesībām kriminālprocesā, tiesībām uz kaitējuma atlīdzinājumu, valsts kompensāciju u.c.);

  3. informāciju par iespējamiem pakalpojumiem noziedzīgos nodarījumos cietušajiem;

  4. informāciju par pastāvošajiem cietušo atbalsta dienestiem, par cietušo tiesībām izvietošanu sociālajos tīklos un interneta vietnēs, tajā skaitā cietusajiem.lv

Tīmekļa vietne cietusajiem.lv

Papildus cietušo atbalsta tālrunim 116006 atbalsts cietušajām personām tiek sniegts izmantojot tīmekļa vietni www.cietušajiem.lv. Šajā tīmekļa vietnē ir iespējams ievietot informāciju par pieejamiem pakalpojumiem cietušajām personām, saņemt konsultanta atbalstu un iegūt informāciju, kā rīkoties dažādās sadzīves situācijās. Turklāt šajā tīmekļa vietnē tiek apkopota informācija par cietušo atbalsta tālruņa darbību.

[1] Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/29/ES ( 2012. gada 25. oktobris ), ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus un aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2001/220/TI. Pieejams: http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A32012L0029

[2] Pieejams: http://www.tm.gov.lv/lv/nozares-politika/petijumi un http://providus.lv/article/mehanismi-cietuso-kompensacijai-kriminalprocesa-eiropas-savieniba-1