Tieslietu ministrija

Atpakaļ
2016

Tieslietu ministrijas komentārs

2016.gada 23.martā spēkā stājās grozījumi Kriminālprocesa likumā (turpmāk – KPL), ar kuriem tika pārņemta Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 25.oktobra direktīva 2012/29/ES, ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus un aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2001/220/TI (turpmāk – Direktīva).

Ieviešot Direktīvas prasības, KPL paredzētas būtiskas izmaiņas cietušo tiesību apjomā un to īstenošanā, tādējādi stiprinot cietušo atbalsta sistēmu. Kriminālprocesa ietvaros cietušo atbalsta sistēma ir stiprināta vairākos virzienos, un būtiskākās izmaiņas cietušo tiesību apjomā ir šādas:

  • ja persona sakarā ar fiziskiem vai psihiskiem trūkumiem nespēj izteikt gribu būt par cietušo, to atzīst par cietušo bez tās piekrišanas;

  • ja kaitējums radīts personai, kura sakarā ar fiziskiem vai psihiskiem trūkumiem atzīta par cietušo bez tās piekrišanas, cietušo pārstāv kāds no viņa tuviniekiem; savukārt, ja cietušo nevar pārstāvēt neviens no tuviniekiem, procesa virzītājs pieaicina advokātu;

  • ja kaitējums radīts nepilngadīgai personai, kura uzturas Latvijā bez KPL 104.panta otrajā daļā minēto personu (māte, tēvs, aizbildnis, vecvecāki, pilngadīga māsa vai brālis u.c.) klātbūtnes, cietušo var pārstāvēt tā pilngadīgā persona, kura uzturēšanās laikā Latvijā ir atbildīga par nepilngadīgo;

  • tiesības saņemt kontaktinformāciju saziņai par konkrēto kriminālprocesu;

  • tiesības saņemt informāciju par pieejamo atbalstu un medicīnisko palīdzību;

  • tiesības saņemt informāciju par kompensācijas, tai skaitā valsts kompensācijas, pieteikšanas un saņemšanas nosacījumiem;

  • tiesības iesniegt pieteikumu par pasākumu veikšanu pašas personas, tās tuvinieku vai mantas apdraudējuma gadījumā;

  • tiklīdz persona atzīta par cietušo, tai nekavējoties izsniedz un, ja nepieciešams, izskaidro informāciju par cietušā pamattiesībām (pieejams: https://tm.gov.lv/lv/ministrija/skaidrojumi);

  • procesuālo darbību veikšanā pēc iespējas izvairās no cietušā un viņa tuvinieku saskarsmes ar personu, kurai ir tiesības uz aizstāvību, ja vien šāda saskarsme nav nepieciešama kriminālprocesa mērķu sasniegšanai;

  • cietušā pratināšana tiek veikta, cik drīz vien iespējams, pratināšanu skaits ir pēc iespējas mazāks un pratināšanu pēc iespējas veic viena un tā pati persona;

  • krimināllietā, kas iztiesāta slēgtā tiesas sēdē, publiski pasludina tiesas nolēmuma ievaddaļu un rezolutīvo daļu, neatklājot cietušo personu identificējošu informāciju, bet pēc tam slēgtā sēdē — motīvu un aprakstošo daļu.

Īpaši jāuzsver, ka, pārņemot Direktīvu, KPL ir ieviests jauns jēdziens – īpaši aizsargājams cietušais. Par īpaši aizsargājamu ir uzskatāms šāds cietušais:

  • nepilngadīgais;

  • persona, kura garīga rakstura vai cita veselības traucējuma dēļ pati nespēj izmantot savas procesuālās tiesības;

  • persona, kura cietusi no noziedzīga nodarījuma, kas vērsts pret personas tikumību vai dzimumneaizskaramību, vai no cilvēku tirdzniecības;

  • persona, kura cietusi no noziedzīga nodarījuma, kas saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu un ko izdarījis cietušā tuvinieks, bijušais laulātais vai persona, ar kuru cietušais ir bijis nereģistrētās laulāto attiecībās;

  • persona, kurai noziedzīga nodarījuma rezultātā, iespējams, radīti smagi miesas bojājumi vai psihiski traucējumi;

  • persona, kura cietusi no noziedzīga nodarījuma, kas, iespējams, veikts rasistisku, nacionālu, etnisku vai reliģisku motīvu dēļ.

Vienlaikus par īpaši aizsargājamu cietušo var atzīt arī personu, kura noziedzīga nodarījuma rezultātā radītā kaitējuma dēļ ir īpaši ievainojama un nav pasargāta no atkārtota apdraudējuma, iebiedēšanas vai atriebības. Tādējādi KPL ir norādītas tās personu grupas, kurām kriminālprocesa ietvaros nepieciešama īpaša aizsardzība un tiesības, lai padarītu iespējamu šo personu dalību kriminālprocesā un pasargātu no atkārtotas traumatiskas pieredzes.

Attiecīgi īpaši aizsargājamiem cietušajiem kriminālprocesa laikā papildus tiek nodrošinātas šādas tiesības:

  • tiesības ar procesa virzītāja atļauju piedalīties procesuālajās darbībās kopā ar uzticības personu;

  • tiesības saņemt informāciju par tās apcietinātās vai notiesātās personas atbrīvošanu vai izbēgšanu no ieslodzījuma vietas vai īslaicīgās aizturēšanas vietas, kura radījusi viņam kaitējumu, ja pastāv apdraudējums cietušajam un nepastāv kaitējuma risks apcietinātajai vai notiesātajai personai;

  • tiesības lūgt, lai viņa dalība vai uzklausīšana tiesas sēdē notiktu, izmantojot tehniskos līdzekļus;

  • pratināšana notiek atsevišķā tam piemērotā telpā vai bez citu ar konkrēto procesuālo darbību nesaistītu personu klātbūtnes;

  • līdz vecuma noskaidrošanai cietušajam ir nepilngadīgā cietušā tiesības;

  • nepilngadīgā cietušā un liecinieka pratināšanas norises gaitu fiksē skaņu un attēlu ierakstā, ja tas ir nepilngadīgā labākajās interesēs un ja tas ir vajadzīgs kriminālprocesa mērķa sasniegšanai;

  • nepilngadīga cietušā liecību var nolasīt vai atskaņot tiesā, ja tiesa piekrīt psihologa norādījumam, ka nepilngadīgais nevar tikt nopratināts tiesas sēdē vai ar psihologa starpniecību.

Tāpat norādāms, ka saskaņā ar likuma "Par valsts kompensāciju cietušajiem" (turpmāk – Kompensācijas likums) 1.pantu fiziskai personai, kura KPL noteiktajā kārtībā ir atzīta par cietušo, ir tiesības saņemt valsts kompensāciju par tīša noziedzīga nodarījuma rezultātā radīto morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām vai mantisko zaudējumu. Pamatojoties uz Kompensācijas likuma 3.panta ceturto daļu, tiesības uz valsts kompensāciju ir, ja tīša noziedzīga nodarījuma rezultātā iestājusies personas nāve vai cietušajam nodarīti smagi vai vidēja smaguma miesas bojājumi, aizskarta cietušā tikumība vai dzimumneaizskaramība, vai cietušais inficēts ar cilvēka imūndeficīta vīrusu, B vai C hepatītu, vai cietušais ir cilvēku tirdzniecības upuris. Atbilstoši Kompensācijas likuma 3.panta otrajai daļai cietušajam ir tiesības uz valsts kompensāciju arī tad, ja noziedzīga nodarījuma izdarītājs vai viņa līdzdalībnieks nav noskaidrots vai viņš saskaņā ar Krimināllikumu nav saucams pie kriminālatbildības. Tādējādi fiziskajām personām ir tiesības saņemt valsts kompensāciju Kompensācijas likumā noteiktajā apmērā un kārtībā.

Lai turpinātu uzlabot un stiprināt cietušo atbalsta sistēmu arī kompensācijas jomā, Tieslietu ministrija sadarbībā ar Juridiskās palīdzības administrāciju strādā pie likumprojekta ''Grozījumi likumā ''Par valsts kompensāciju cietušajiem"" (turpmāk – likumprojekts), kas paredzēs gan valsts kompensācijas apmēra palielināšanu, gan paplašinās to personu loku, kurām ir tiesības uz valsts kompensāciju. Šobrīd ir uzsāktas diskusijas, lai izvērtētu iespējami labākos risinājumus attiecībā uz praksē konstatētajiem problēmjautājumiem. Pēc visu neskaidro jautājumu izvērtēšanas likumprojektu plānots virzīt izsludināšanai Valsts sekretāru sanāksmē ne vēlāk kā līdz 2017.gada 1.jūnijam.

Attiecībā uz "vienas pieturas aģentūra" izveidi norādām, ka atbilstoši Direktīvas 8.panta 1.punkta prasībām dalībvalstīm jānodrošina, ka cietušajiem saskaņā ar viņu vajadzībām pirms kriminālprocesa, tā laikā un atbilstīgu laika posmu pēc tā būtu pieejami bezmaksas konfidenciāli cietušo atbalsta dienesti, kas rīkojas viņu interesēs. Pārņemot minēto Direktīvas punktu, eksperti, kuri vērtēja nacionālā tiesiskā regulējuma atbilstību Direktīvas prasībām, secināja, ka cietušo atbalsta dienests Latvijā ir veidojams, nevis kā atsevišķa iestāde, bet gan kā tālrunis, pa kuru zvanot, var saņemt nepieciešamo atbalstu un informāciju, tajā skaitā informāciju, kādos gadījumos un kur meklēt nepieciešamo palīdzību.

Līdz ar to ir paplašinātas Juridiskās palīdzības administrācijas funkcijas un kopš 2016.gada 1.janvāra Juridiskās palīdzības administrācija nodrošina tālruņa 116006 "Palīdzības dienests noziegumu upuriem'' darbību, noslēdzot deleģēšanas līgumu ar biedrību ''Skalbes''. Minētais tālruņa numurs ir pieejams ne tikai tām personām, kuras kriminālprocesā ir ieguvušas cietušā statusu, bet jebkurai personai, kura pati vai tās tuvinieks ir cietis no noziedzīga nodarījuma. Zvanot pa minēto tālruni, noziedzīga nodarījuma upuriem ir iespēja vienuviet saņemt emocionālu un psiholoģisku atbalstu, informāciju par iespējamiem pakalpojumiem noziedzīgos nodarījumos cietušajiem, kā arī informāciju par viņu procesuālajām tiesībām (piemēram, par tiesībām kriminālprocesā, tiesībām uz kaitējuma atlīdzinājumu, valsts kompensāciju) un iespējām tās izmantot, tādējādi atvieglojot viņu dalību kriminālprocesā vai palīdzot pieņemt atbilstošāko lēmumu, kā rīkoties konkrētās situācijās. Vienlaikus ir nodrošināta informācijas par cietušo tiesībām izvietošana sociālajos tīklos un interneta vietnēs, tajā skaitā www.cietusajiem.lv.

Vienlaikus attiecībā uz personas, kura cietusi, tiesībām saņemt dažāda veida sociālo atbalstu, aicinām vērsties Labklājības ministrijā, jo atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 27.janvāra noteikumiem Nr.49 ''Labklājības ministrijas nolikums'' Labklājības ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde sociālās aizsardzības jomā.