PROVIDUS

Atpakaļ
2017 2016 2015 2014

PROVIDUS komentārs 2014. gadā

Kopējais atbalsts

Tagad, kad valsts jau ir sniegusi Zolitūdes traģēdijā cietušajiem pirmo palīdzību, nepieciešams vērtēt, cik kvalitatīvs un pārdomāts šis ārkārtas situācijas steigā sniegtais atbalsts ir bijis, lai gūtās mācības izmantotu, veidojot cietušo vajadzībām atbilstošu atbalsta sistēmu. Tai būtu jānodrošina atbalsts visiem cietušajiem pēc pārinodarījuma, tai skaitā pirms cilvēks tiek atzīts par cietušo kriminālprocesā (kad ieslēdzas citi atbalsta mehānismi). Proti, runa ir par dabas katastrofās, auto avārijās un ugunsgrēkos, masu nekārtībās un vardarbībā cietušajiem, analizējot arī cietušajām amatpersonām (piemēram, glābējiem) sniedzamā atbalsta apjomu un kārtību.

Jānosaka viena atbildīgā institūcija, kas līdzīgās krīzes situācijās cietušo atbalsta sniegšanā iesaistītu pārējās institūcijas. Jāizveido sistēma, kas izvērtē cietušā ilgtermiņa vajadzības un palīdz tās īstenot soli pa solim. Piemēram, ja cietušais ir zaudējis dzīvību, kā rezultātā bērni ir kļuvuši par bāreņiem, būtu jākompensē tie zaudēto vecāku ienākumi, kurus šie vecāki būtu guvuši savas dzīves laikā un devuši bērna attīstībai un izglītībai, līdz bērns (bārenis) sasniedzis reālu patstāvību.

Jādomā par veidu, kādā sniedzama finansiāla palīdzība: nevis pārskaitīt noteiktu naudas summu bankas kontā, bet segt radušos izdevumu rēķinus, tādējādi palīdzot nodrošināt to, ka palīdzība tiek ieguldīta cietušā vai viņa bērnu ilgtermiņa attīstības interesēs. Tas vienlaikus varētu mazināt risku, ka kompensācijas tiek izmantotas nepārdomāti paša cietušā vai aizbildņu rīcības dēļ, kuriem var būt dažādas prasmes rīkoties ar pēkšņi iegūtiem un salīdzinoši lieliem finanšu līdzekļiem. Nepieciešama preventīva rīcība, lai vairotu valsts spēju tikt galā krīzes situācijā.

Pabalsti glābējiem

Iekšlietu ministrija ir sagatavojusi grozījumus MK noteikumos Nr.565 „Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku sociālajām garantijām”, palielinot vienreizējo pabalstu, kas tiek izmaksāts, ja amatpersonai 12 mēnešu laikā pēc nelaimes gadījuma darbā Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija noteikusi 1.grupas invaliditāti uz laiku, ne mazāku par vienu gadu. Noteikumu projektā iestrādātas arī labvēlīgākas normas attiecībā uz pabalsta bojāejas gadījumā izmaksas apjomu un termiņiem, ņemot vērā arī lejupējo radinieku (bērnu, kas vēl nav piedzimuši, kuriem nav noteikta paternitāte) intereses. Šobrīd grozījumu projekts ir saskaņošanas stadijā un tiks virzīts izskatīšanai Ministru Kabinetā.